Atpūta

Piektdienas intervija ar 4finance izpilddirektoru Tomu Jurjevu

Lelde Petrāne, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Esam Latvijas FinTech veiksmes stāsts - no start-up līdz starptautiskam uzņēmumam, kas darbojas 15 pasaules valstīs, nodarbinot tuvu pie 2000 darbiniekiem, to esam sasnieguši 8 gadu laikā.

Mums ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ atbalstām Latvijas dzīvnieku patversmes.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk dinamika, kad lietas nestāv uz vietas. Dinamika ir gan šajā uzņēmumā, gan šajā nozarē. Tiešsaistes kreditēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare, tai ir mazāk kā 10 gadi. Man ir bijusi iespēja būt visos uzņēmuma attīstības posmos - no pirmsākumiem, kad bija jāpērk vislētākās pildspalvas, jo citām vienkārši nebija naudas, līdz globālam uzņēmumam, kas darbojas vairākos kontinentos. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, straujš karuselis, bet tieši tas ir interesanti. Nav vienveidības un garlaicības.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Esmu Latvijas patriots, neplānoju pamest valsti un man patīk vieta, kurā dzīvoju, cilvēki, kas ir apkārt. Esmu redzējis Latvijas izaugsmi savos 28 gados. Esot tā sauktajās «attīstītajās» Rietumu valstīs, redzu, cik viss ir pārāk sakārtots, es pat teiktu garlaicīgs, bez jebkādas «jautrības». Savukārt Austrumu valstīs tu redzi «Latviju pirms 20 gadiem» - pretējā galējība. Tāpēc Latvija ir lielisks kompromiss starp garlaicību un haosu. Pietiekami attīstīta, bet ir, kur augt. Un mēs varam tai palīdzēt augt un attīstīties. Lepojos, ka mums Latvijā rodas aizvien vairāk veiksmīgu FinTech uzņēmumu, kas ir konkurētspējīgi globālā līmenī.

Apbēdina tas, ka Latvija savā ziņā ir neprognozējama. Nodokļu politika mainās katru gadu vai pat biežāk. Uzstādījumi uzņēmējiem mainās bieži - grūti normāli strādāt. Bieži ir sajūta, ka valsts nevēlas izprast, piemēram, mūsu nozares specifiku, tās nozīmi. Esam centušies skaidrot, bet dzirdīgas ausis līdz šim esam atraduši reti.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Mani iepriecina iespaidīgā izaugsme un dinamiskie apstākļi, kādos mēs strādājam un attīstāmies. Esam tirgus līderis gandrīz visur, kur strādājam. Tas apliecina, ka daudz ko darām labāk, kvalitatīvāk kā citi.

4finance grupas ietvaros esam lieli, un līdz ar to veidojas arī zināma birokrātija. Tā man nepatīk, taču tas ir «vajadzīgais ļaunums», lai attīstītos. Tāds laiks un dzīve, bet birokrātiju vajag minimizēt, lai tā neiznīcina visu labo.

Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos? Kāpēc – jā vai nē?

Jā, esam sociālajos tīklos ar saviem zīmoliem SMScredit.lv, Vivus.lv un Ondo.lv, gan arī ar mūsu labdarības organizāciju - 4finance fondu Labie Darbi. Sociālie tīkli ir labs veids, kā komunicēt ar sociāli aktīviem cilvēkiem Latvijā, stāstīt par lietām, kas mums svarīgas, ko mēs darām, un plašāku sabiedrību aicināt pievienoties mūsu iniciatīvām, būt aktīviem.

Vai uzņēmumā izjūtat problēmas, kas saistītas ar darbaspēku?

Latvija ir ļoti maza, un piedāvājums darba tirgū ir tāds, kāds tas ir. Algas «staigā kā pa viļņiem» – par vienu labu speciālistu cīnās vairāki. Labākos darbiniekus cenšas pārpirkt. Lielākās Eiropas valstīs algu augšana nav tik izteikta un haotiska, jo darba tirgus vienkārši ir daudz lielāks. Piemēram, labi SEO speciālisti Latvijā ir uz pāris roku pirkstiem saskaitāmi, tādēļ nav brīnums, ka pieprasījums pēc viņiem ir milzīgs, un algas var augt ļoti strauji.

Mūsu uzņēmumā darbinieku rotācija ir maza. Tā kā esam FinTech uzņēmums, mūsu kolektīvā 4finance grupas līmenī ir vairāk nekā 250 IT speciālistu. Mūsu speciālisti ir ļoti labi, bet viņu ir maz. Mēs ļoti rūpējamies, lai mūsu darbiniekiem ir labi, lai viņi ir motivēti un produktīvi. To novērtē arī citi - aizvadītajā gadā bijām gan CV-online Latvija «TOP darba devējs», gan arī ieguvām Labklājības ministrijas apbalvojumu «Ģimenei draudzīgs komersants» par ģimenei draudzīgas politikas īstenošanu, rūpēm par saviem darbiniekiem.

Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Tas, ko personīgi es meklēju savos darbiniekus, ir «draivs». Ja nav motivācijas, «draiva» attīstīties kopā ar uzņēmumu, tad nekas labs nesanāks. Mūsu skatījumā labāks darbinieks ir nevis tāds, kurš ir ar lielu pieredzi un kurš «atsēž savas darba stundas», bet tāds, kuram, iespējams, ir mazāka pieredze, bet «lielāka dzirksts acī», liela vēlme sevi pierādīt, augt un attīstīties līdz ar uzņēmumu.

Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Tuvākā stratēģija ir nemainīga - uzsākt darbību jaunās valstīs, bet esošajās saviem klientiem piedāvāt jaunus produktus. 2015. gada beigās sākām strādāt Dienvidamerikā - Argentīnā, Meksikā, kas motivē iekarot šo reģionu plašāk.

Tā kā esam uz IT tehnoloģijām bāzēts FinTech uzņēmums, turpināt attīstīties un strādāt pie jaunām IT sistēmām - jauniem datu modeļiem, mūsu pakalpojumu plašākas automatizācijas. Tālākie mērķi – turpināt tuvākos :-)

Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Pirmā nopelnītā nauda bija 7 vai 8 gadu vecumā, kad Tūjā, kur mums bija lauku māja, Jāņu rītā vācu tukšas alus pudeles un nesu uz vietējo taras pieņemšanas punktu. Varēja nopelnīt līdz pat 5 latiem. Noteikti galvenais mērķis bija sakopta vide, nevis nauda (ha ha).

Šobrīd esmu AS 4finance reģionālais vadītājs un atbildu par 4 tirgiem - Latviju, Lietuvu, Armēniju un Rumāniju. Šo valstu vadītājiem palīdzu sasniegt mērķus, atbalstu, izvērtēju, kontrolēju. Interesanta ir šī starptautiskā pieredze.

Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

4finance ir korporatīvais nosaukums, bet plašāk mūs pazīst ar mūsu zīmoliem, ko mēs pārstāvam konkrētā tirgū. Latvijā mūsu zīmoli ir SMScredit.lv, Vivus.lv un Ondo.lv. SMScredit.lv nosaukums skaidri «pasaka», kas un kāds ir pakalpojums. Vivus.lv nosaukuma ideja nāk no franču («vivre»), itāļu («vivere») un latīņu («vivere») vārdiem, kas nozīmē «dzīvot». Savukārt Ondo.lv nosaukumam idejas ierosināja mūsu kolēģi. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi - 4finance labdarības fonds Labie darbi jau nosaukumā «akcentē», kas mums ir svarīgi - ko mēs darām un ko aicinām darīt arī pārējai sabiedrības daļai.

Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmos izsniegtos kredītus pierakstījām uz dzeltenajām līmlapiņām. Tā bija mūsu «klientu datubāze».

Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Mums te pietrūks vietas, lai uzskaitītu visas izmaiņas, ko vēlamies redzēt. Bet, ja runājam nopietni – vispirms, es gribētu redzēt konstruktīvu likumu pieņemšanas procesu, un tad, kad likums ir pieņemts, lai visas iesaistītās puses respektē to, kas ir likumā un nemēģina atrast to, kā tur nav. Mums, uzņēmējiem, ir svarīgi justies droši par konsekventiem, vienādiem spēles noteikumiem, kas nemainās «spēles laikā». Lai nezūd sajūta, ka dzīvojam, strādājam, maksājam nodokļus tiesiskā valstī.

Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Jo vairāk atbalstām dzīvnieku patversmes, jo vairāk iedziļināmies problēmās un uzzinām par cilvēku rīcību, nesakārtoto sistēmu valstī. Pagaidām, cik izskatās, mēs cīnāmies, nevis ar cēloņiem, bet ar sekām. Vajadzīgs valsts atbalsts un gribēšana palīdzēt, jo pamests dzīvnieks, ir pamesta dzīva radība. Ar ko viņš ir sliktāks par cilvēku?

Patīkami - Maira Brieža uzvara pār Durodolu. Lai gan kādreiz man boksa cīņas šķita nebaudāmas, izjūtas, kas mani pārņēma, skatoties šo cīņu, neesmu izjutis nevienā citā sporta mačā. Tagad es saprotu, kāpēc cilvēki boksa ringa tribīnēs lec kājās, kliedz no sajūsmas - tās ir neaprakstāmas sajūtas, ko izjutu arī es, skatoties šo leģendāro maču.

Ja Jums gribētu noorganizēt ideālas pusdienas, kādas tās būtu?

Ēdiens un vieta man nav tik svarīga kā kompānija, ar kuru esmu. Labā kompānijā jebkuras vakariņas var būt vislabākās.

Kura grāmata ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Nesen izlasīju Remarka Trīs draugus. Fascinējoši laba grāmata, ko pirmo reizi mēģināju lasīt, kad man bija kādi 14 gadi. Īpaši tālu ar lasīšanu netiku, bet vienmēr paturēju prātā, ka vajag izlasīt līdz galam. Aizvadītajos Ziemassvētkos šo grāmatu saņēmu dāvanā, un tas bija «likteņa pirksts», ka beidzot tā ir jāizlasa. Tiešām fascinējoša grāmata par attiecībām, draugiem, mīlestību un zaudējumu. Iesaku izlasīt katram!

Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Jo es vairāk daru, jo lielāku enerģijas pieplūdumu izjūtu. Mājās esmu ļoti reti, jo īpaši vasarā patīk būt aktīvam - sportot, kāpt klintīs, izbraukt ar moci, satikties ar draugiem, pavadīt laiku ar ģimeni, iedzert vīnu.

Kā, Jūsuprāt, vislabāk iztērēt loterijā laimētus 10 tūkstošus eiro?

Kā saka, vienīgā lieta, kur tu dzīvē naudu nevis tērē, bet investē – tas ir ceļojot! Tad nu es to naudu visticamāk investētu :-)

Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti!

Džeks sēž mājās un dzird, ka kāds klauvē pie durvīm. Aiziet, atver tās un redz, ka uz sliekšņa stāv gliemezis. Džeks paņem gliemezi un met to, cik tālu vien var.

Trīs gadus vēlāk atkal kāds klauvē pie durvīm. Atverot durvis, džeks redz, ka atkal ir tas pats gliemezis. Gliemezis saka: «Nu, kas TAS vispār bija!?»

Novēlu jums visiem gliemeža neatlaidību!

Informācija par rubriku: Jautājumi visiem šīs rubrikas dalībniekiem ir vienādi. Atbildes dalībnieki sniedz rakstiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

4finance bijušais vadītājs dibinājis finanšu tehnoloģiju uzņēmumu Fintech

LETA, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais nebanku kreditētāja «4finance» izpilddirektors Toms Jurjevs nodibinājis finanšu tehnoloģiju uzņēmumu SIA «Fintech», liecina «Firmas.lv» informācija.

Uzņēmums reģistrēts 2.oktobrī, tā pamatkapitāls ir 425 000 eiro, bet vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Jurjevs.

Taujāts, ar ko jaunais uzņēmums nodarbosies, Jurjevs aģentūrai LETA sacīja, ka jau pēc nosaukuma saprotams, ka uzņēmums darbosies finanšu tehnoloģiju jomā, tomēr nevēlējās precizēt, ko tieši viņa uzņēmums piedāvās tirgū.

«Pašlaik darbi ir procesā,» viņš piebilda, neminot arī nekādus termiņus, kad no uzņēmuma varētu gaidīt kādu produktu vai pakalpojumu.

Jau vēstīts, ka «4finance» izpilddirektora amatu Jurjevs atstāja 2016.gada decembra sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Bino.lv vadītājs: Cilvēki brauc uz Angliju nevis ātro, bet hipotekāro kredītu dēļ

Db.lv, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām cilvēkiem liekas, ka, ja cilvēks aizņemas 200 eiro patēriņa kredītu, viņš dēļ šī 200 eiro kredīta neatdošanas mainīs savu dzīvi un brauks dzīvot uz Angliju? Tā tas nenotiek. Ja cilvēks paņem hipotekāro kredītu bankā, ko nespēj atdot, tad gan viņš varētu braukt uz Angliju, lai kaut kādā formātā mēģinātu izlīst no šīs bedres,» nebanku kredītdevēja «Bino.lv» vadītājs Toms Jurjevs sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Viņš norādīja, ka par ātro kredītu nozari ir daudz mītu, kuriem nav pierādījumu: «Tas, ko es gribu pateikt gan par procentu likmi, gan par peļņas rādītājiem, gan par cilvēku izbraukšanu ārpus valsts dēļ nieka 200 eiro kredīta… Šie nav fakti, bet gan pieņēmumi un nepatiesības. Par to nav neviena pētījuma, nav nevienu datu, ko esmu redzējis, kas pamatotu šo informāciju.»

Jurjevs arī izteica neizpratni par to, ka daudzi ir pārsteigti, ka ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izmanto ātros kredītus. «Daudzi saka, ka pēc iepriekšējās regulācijas pirms 2 gadiem cilvēki aizvien vairāk aizņemas. Tas ir tikai un vienīgi loģiski! Iepriekšējā regulācija samazināja procentu likmes, tātad cilvēkiem aizņemties kļuva lētāk. Kā mēs zinām, ja kaut kas paliek lētāks, tad cilvēki to pakalpojumu vairāk izmanto. Es nesaprotu īsti regulatoru un likumdevēju neizpratni par to, ka nekas nav sakārtots, jo cilvēki turpina aizņemties tikpat daudz vai vairāk,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” pērn strādāja ar 101,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, kad grupas apgrozījums bija 36,5 miljoni eiro.

Tā liecina 2019. gada auditētie finanšu rezultāti. Savukārt grupas peļņa pērn bija 7,1 miljons eiro pēc nodokļu nomaksas.

“Aizvadītājā gadā mēs nopietni strādājām pie pozīciju nostiprināšanas esošajos tirgos, kā arī uz grupas tālāko ģeogrāfisko attīstību. Kā rezultātā mēs mērķtiecīgi audzējām izsniegto kredītu apjomu esošajās valstīs - Polijā, Latvijā, Dānijā, Kazahstānā un Meksikā. Vienlaikus, atsevišķa attīstības komanda fokusējās uz mūsu jauno valstu palaišanu, kas ļāva pērnā gada vidū sekmīgi uzsākt darbu Zviedrijā un Vjetnamā,” norāda “Sun Finance” grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Pašreiz uzņēmums strādā pie jauniem kreditēšanas produktiem, kas būs pieejami jau šī gada nogalē. Vērtējot 2020. gada attīstību, T.Jurjevs uzsver: “Par spīti COVID-19 izplatībai visā pasaulē, mēs esam turpinājuši strādāt pie grupas attīstības gan produktu klāsta palielināšanā, gan tālākā ģeogrāfiskā ekspansijā. Arī finansiāli šis būs ļoti spēcīgs gads “Sun Finance” grupai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs ir nolēmis kompāniju atstāt, lai pieņemtu jaunus profesionālos izaicinājumus, teikts paziņojumā medijiem.

Par pagaidu izpilddirektoru viņa vietā iecelts līdzšinējais Latvijas 4finance Operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, kurš jaunos amata pienākumus sāk pildīt no šodienas, 1. decembra.

«Toms ir bijis ļoti vērtīgs mūsu komandas spēlētājs kopš kompānijas pašiem pirmsākumiem. Mēs viņam pasakāmies par ieguldījumu un novēlam vislabākos panākumus nākotnē. Esmu gandarīts paziņot par Gvido Endlera, Latvijas operatīvās vadības direktora, iecelšanu pagaidu izpilddirektora amatā Latvijā,» komentē 4finance grupas vadītājs Džordžs Georkakopolos.

2015.gadā 4finance strādāja ar 33,47 miljonu eiro apgrozījumu, bet kompānijas peļņa palielinājās gandrīz divas reizes un bija 33,295 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LU studentu Biznesa inkubatorā pie naudas tiek četras biznesa idejas

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides simulācijas kamera, daudzfunkcionāls grāmatu plaukts, galda spēle un platforma privātstundu meklēšanai – šīs studentu idejas trešdien atbalstīja LU Biznesa ideju fonds.

Idejas tapušas trijos mēnešos, studentiem piedaloties uzlabotajā LU Ekonomikas un vadības fakultātes studiju kursā Uzņēmējdarbības ekonomika, kura dalībnieki saņem ne vien teorētisku, bet arī praktisku atbalstu sava biznesa uzsākšanai.

Trešdien, 8. jūnijā, notika kursa kulminācija – grantu konkurss, kura rezultātā četras studentu uzņēmēju komandas saņēma kopumā 11 063 eiro finansējumu no LU Biznesa ideju fonda mecenātiem biznesa idejas realizēšanai.

Žūrijas locekļi – LU Biznesa ideju fonda mecenāti - bija vienisprātis par 1600 eiro finansējuma piešķiršanu projektam Simustac. LU Fizikas un matemātikas fakultātes students Kalvis Lauberts izveidoja Vides simulācijas kameru (inkubatoru), kas ir lētāka un vairāk piemērota dabaszinātņu nodarbībām skolās. Idejas autors plāno grantu izmantot eksperimentālu iekārtu partijas ražošanai. Kā vienu no savas idejas būtiskākajiem sasniegumiem Kalvis min ieguldījumu izglītībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sun Finance ar obligāciju emisiju piesaistījusi 10 miljonu eiro investīcijas

Žanete Hāka, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pirmā Signet Bank organizētā obligāciju emisija – parakstīšanās uz Sun Finance grupas obligācijām. Obligāciju emisijā Sun Finance grupa ir piesaistījusi investīcijas 10 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2021. gada 20. augusts, gada kupona likme – 11% ar kupona izmaksu reizi ceturksnī.

Obligācijas tika piedāvātas Signet Bankas klientiem un institucionāliem investoriem ar minimālo ieguldījumu apjomu 50 000 eiro katram investoram slēgta piedāvājuma veidā. Sun Finance grupa ir viens no straujāk augošajiem patēriņa kreditētājiem Eiropā, kas šobrīd darbojas piecās valstīs – Dānijā, Kazahstānā, Polijā, Latvijā un Meksikā.

Grupas kredītportfelis šī gada jūlija beigās sasniedza 85 miljonus eiro. Ar obligāciju emisijas palīdzību piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti tālākas kredītportfeļa izaugsmes finansēšanai esošajos un jaunos tirgos, kā arī finansējuma struktūras diversificēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Četros mēnešos nebanku kredītos izsniegti 55 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Tas ir par 7% labāk nekā gadu iepriekš, kad pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu.

«Indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, ir devušas pozitīvu efektu – ir uzlabojušies kredītu atmaksas radītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams sagaidīt datus par pilnu gadu, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kredītdevēju asociācijai jauns nosaukums un vadītājs

Žanete Hāka, 13.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi paplašināt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvēto biedru skaitu, dodot iespēju asociācijai pievienoties arī citiem ārpus banku sektora esošiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turpmāk tās nosaukums būs Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, informē asociācijas pārstāvji.

Par Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju ir apstiprināts finanšu nozares speciālists Gints Āboltiņš, kuram ir plaša pieredze, iepriekš strādājot dažādās ar nozari saistītās institūcijās.

«Mēs redzam, ka visā pasaulē strauji attīstās ārpus banku sektora esošie finanšu pakalpojumi, piedāvājot klientiem daudz ērtākus un vienkāršākus produktus. Latvija šai ziņā nav izņēmums, līdz ar to viena no manām darbības prioritātēm būs veidot līdzsvarotu nozares attīstību, stiprinot dialogu starp regulatoru un nozares uzņēmumiem,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ātro kredītu tirgū dalībnieku skaits var sarukt

Žanete Hāka, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ātro kredītu cenu ierobežošanas daļa kompāniju Latvijā, visticamāk, veģetēs, par vietējā tirgus daļu vairs tik ļoti necīnīsies, aktīvāku darbību izvēršot ārvalstīs, taču tās, kas paliks, attīstīs jaunus produktus, intervijā prognozē AS 4finance izpilddirektors Toms Jurjevs, piebilstot, ka tirgus patlaban ir stabilizējies.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat aizvadīto gadu ātro kredītu segmentā?

Tas bijis stabilitātes gads – nav vērojama izaugsme nozarē, izņemot to, ka darbu sāka jauns spēlētājs – ondo.lv, uz kura rēķina kopējais izsniegto kredītu apmērs izskatījās pieaudzis. Patlaban nozare ir iegājusi stabilitātes stadijā, līdz ar to, visticamāk, strauji neattīstīsies, tomēr šī gada ierobežojumu dēļ varētu būt finanšu rādītāju pasliktināšanās.

Ņemot vērā, ka cenas būs zemākas, klientu skaits var pieaugt?

No vienas puses, tāda iespēja pastāv, bet no otras puses – uzņēmumu skaits, kuri sniegs pakalpojumus, var samazināties tieši tādēļ, ka cenas ir ierobežotas. Mazos spēlētājus, kuriem ir svarīgs katrs eiro, šīs izmaiņas skars visvairāk, tādēļ viņi, iespējams, tirgu pametīs, un, pat ja neaizies, tad vismaz ievērojami sašaurinās savu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa inkubatora grantu konkursā 10 tūkstošus eiro sadala četri studentu projekti

Vislielāko atbalstu – 6840 eiro – saņems māsas Ieva Sulutaura un Zane Bikše, lai varētu testēt un turpināt attīstīt kokvilnas un bišu vaska materiālu ēdiena uzglabāšanai Bee In. Māsas, kuras ir izaugušas biškopja ģimenē, ir radījušas iepakojumu no dabiskiem materiāliem, kas ir alternatīva pārtikas plēvei. «Bee In ir tapis rūpēs par apkārtējo vidi, lai samazinātu naftas produktu izmantošanu,» saka I. Sulutaura, informējot, ka šobrīd Eiropas valstīs konkurenti šim produktam neesot, līdzīgus iepakojuma metriālus ražojot Amerikā, Jaunzēlandē un Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piedāvās picas un vīnu

Lelde Petrāne, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Pica Rīga, kas ilgstoši bija pazīstams kā e-picērija, nupat ir vēris vaļā arī restorānu Rīgā, Strēlnieku ielā, kur piedāvās jaunu recepšu picas ar vīniem. Uzņēmums nodrošināšot arī picas ar strausa un brieža gaļu.

Plānots, ka restorāna apmeklētājus sagaidīs paši vietas saimnieki – Eva un Normunds.

Zīmola mērķauditorija ir «cilvēki gardēži, kas novērtē no augstvērtīgām izejvielām gatavotu kvalitatīvu ēdienu», viņi skaidro.

Precīza investīciju summa pašlaik tiek apkopota, bet domājams, ka tās atpelnīt varētu būt iespējams 3 gadu laikā.

«Sākotnēji picas bija iespējams pasūtīt tikai internetā, bet restorāna atvēršana vienmēr bijusi plānā. Iespējams, ka sākotnēji kā pārdrošs sapnis, kas nu pārtapis realitātē. Ikviens dizaina elements telpās ir īpaši pārdomāts,» saka restorāna līdzīpašniece Eva Broda-Bērziņa.

Piektdienas intervija ar Pica Rīga līdzīpašnieci Evu Brodu – Bērziņu

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieks: Ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tā ir tikai valsts vaina!

Uldis Andersons, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RBSSKALS bankrotēja valsts dēļ. Par Nacionālo bibliotēku RBSSKALS nesaņēma piecus miljonus! Protams, var jau formāli teikt – viņiem nepienācās. Bet, ja firma bankrotē, uzceļot tādu objektu kā Gaismas pils, tas nav normāli! Valsts nebankrotētu, ja viņa tos piecus miljonus samaksātu, firma paliktu tirgū. Tā ir tikai valsts vaina,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka būvuzņēmējs, agrāk būvuzņēmuma PBLC vadītājs Jānis Lancers.

Nu jau viņš gandrīz 10 gadu ir pensijā un nesen klajā nākusi viņa sagatavotā grāmata Latvijas būvniecība 100 gados – apjomīgs un fundamentāls 1600 lappušu darbs trīs biezos sējumos.

Tas arī bija pamudinājums aicināt uz piektdienas sarunu pašu grāmatas autoru. Savulaik J. Lancers bija biežs viesis Dienas Biznesa lappusēs – ar Jāni tikāmies un sazinājāmies daudz un bieži, un viņš nekad neatteica paust savu viedokli un domas par nozares norisēm un problēmām – arī tad, ja šis viedoklis ne visiem bija glaimojošs un tīkams. Lai gan mūsu tikšanās iegansts ir grāmata, arī šoreiz tomēr neiztiekam bez sarunas par būvniecību – gan par nozares pagātni, gan pašreizējām norisēm. Un, lai arī Jānis pats sakās esam no visa tā kā malā pagājis, tomēr atļaušos tam nepiekrist – jautājot un uzklausot atbildes, ir jūtams, ka laikam jau nav tik vienkārši paiet malā no tā, kam veltīta visa dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdināšanas pilsētiņā Rīgas centrāltirgū varēs ieturēties arī pēc pusnakts

Elīna Pankovska, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru