Foto: pixabay

Līgums pret protekcionismu 

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Didzis Meļķis, 2018. gada 23. jūlijs plkst. 9:12

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Atbildot uz savu lauksaimnieku bažām, Japāna jau pērnvasar ir apstiprinājusi jaunas atbalsta programmas vietējiem lauksaimniekiem, lai palielinātu viņu konkurētspēju. Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī komentē, ka, gatavojoties EPN, Tokija ir izvērsusi plašu atbalstu saviem ražotājiem.

«Visvairāk EPN līdz šim ir atbalstījuši rīsu vīna (sake), zaļās tējas un japāņu liellopu gaļas ražotāji, jo pēdējo gadu laikā Eiropas valstīs pieprasījums tieši pēc šiem produktiem ir būtiski pieaudzis,» DB saka vēstniece. «Vislielākās subsīdijas līdz šīm saņēma rīsu ražotāji, kurus subsidēja, lai kontrolētu ražošanas apjomus un valstī neveidotos lieli rīsu pārpalikumi. Pēc EPN parakstīšanas situācija mainīsies un šādu subsīdiju vairs nebūs. Vienlaikus EPN sniegs iespēju diversificēt rīsu eksporta tirgu, jo šobrīd ražotāji eksportē tikai nelielus apjomus pārsvarā uz Āziju.»

Būvē platformu

Kā sevišķi izdevīgs EPN tiek traktēts tieši ES pārtikas rūpniekiem, bet pārtikas rūpniecības produkti Latvijas eksportā uz Japānu ir nedaudz virs 5%. «Nākotnē rādītāji varētu uzlaboties, ņemot vērā, ka Japāna atcels muitas nodokļus vairāk nekā 90% ES lauksaimniecības produktu eksporta uz Japānu,» saka D. Treija-Masī. «Tas Eiropas un Latvijas produktus padarīs lētākus un pievilcīgākus Japānas patērētājiem. Tarifi vīniem, dzirkstošajiem vīniem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem tiks atcelti uzreiz, kā arī praktiski tiks likvidēti tarifi cūkgaļas eksportam un samazināti tarifi liellopu gaļas eksportam. Tāpat tiek palielināta kvota iesala, kartupeļu cietes, vājpiena pulvera, sviesta un sūkalu eksportam. Pakāpeniska tarifu liberalizācija paredzēta tādiem Latvijas eksporta produktiem kā konservētas zivis, šokolāde, mīklas (pastas) izstrādājumi, konservēti dārzeņi, augļi, rieksti, apstrādāti labības graudi.»

Tāpat pakāpeniska tarifu liberalizācija paredzēta sazāģētiem vai šķeldotiem kokmateriāliem un saplāksnim, kas pašreiz veido pusi no Latvijas eksporta uz Japānu. Vēstniece norāda, ka pilnībā šie tarifi tiks atcelti septiņu gadu laikā. «Ievedmuitas nodoklis tiks samazināts ķīmiskās rūpniecības produkcijai un elektriskajām iekārtām. Ņemot vērā, ka tarifi rūpniecības precēm tiks pilnībā atcelti, piemēram, tādās nozarēs kā ķīmisko vielu, plastmasas, kosmētikas līdzekļu, kā arī tekstilizstrādājumu un apģērbu un apavu nozarē, šīs varētu būt Latvijas potenciālās eksporta nozares, kas šobrīd ir tikai neliela daļa no eksporta uz Japānu.» Savukārt medicīnas iekārtām, kas ir 15% no Latvijas eksporta uz Japānu, un kūdrai, kas ir 8% attiecīgā eksporta, ievedmuitas nodoklis netiek piemērots jau šobrīd.

Visu rakstu Līgums pret protekcionismu lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 03. jūlijs plkst. 17:34

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kartupeļu sēklaudzēšanas...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 17:13

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo eksistenciālu krīzi un var sabrukt nākamo 12 mēnešu...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 15:13

«Āra tirdzniecību plānojam organizēt, sākot no augusta, bet saistībā ar to, ka...

2018. gada 22. jūnijs plkst. 7:08

Pirmais korporatīvais grands vaino tirdzniecības karus pie mazākām peļņas prognozēm, piektdien,...

2018. gada 20. jūnijs plkst. 12:53

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu...

Nepalaid garām

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā...

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

No šīs sadaļas
2018. gada 08. augusts plkst. 0:05

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir...

2018. gada 03. augusts plkst. 8:35

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 16:08

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 15:50

Ventspils tirdzniecības uzņēmums AS «Diāna» pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 37,357...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 15:19

Starptautiskais IT produktu izplatītājs ELKO Grupa noslēdzis darījumu par Krievijas lielākā sadzīves...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 14:30

Šogad arvien vairāk savu popularitāti lietotu automobiļu tirgū nostiprina dīzeļi, informē Auto...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 12:38

Zviedrijas Telia Company paziņojusi, ka 9,2 miljardus kronu (870 miljoni eiro) vērta...

2018. gada 20. jūlijs plkst. 11:31

Metropolēs restorānu savstarpējā konkurence ir augsta, tāpēc nepārtraukti ir jāizdomā veidi,...

2018. gada 19. jūlijs plkst. 18:15

Lietuvas mazumtirdzniecības holdings «Maxima grupe» apvienos tam piederošos Polijas veikalu tīklus...

2018. gada 19. jūlijs plkst. 12:30

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa...