Jaunākais izdevums

AB Linas Agro Group dzimtene ir Lietuva, bet šai lauksaimniecības kompānijai mērķi ir globāli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Agrobiznesa uzņēmumu holdings dibināts 1996. gadā, bet kompānija radusies no UAB Linas ir viza, kas 1991. gadā sāka savu darbību ar Lietuvas rapšu eksportu uz Rietumeiropu. Pašlaik māteskompānija AB Linas Agro Group apvieno 34 uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Dānijā. Tās darbības virzieni ir lauksaimniecības produktu, galvenokārt graudu tirdzniecība, zemnieku apgāde ar lauksaimniecībai nepieciešamajām lietām – sēklu materiālu, minerālmēsliem u.tml., lauksaimniecība un pārtikas ražošana. Kopumā grupā strādā vairāk nekā 2300 darbinieku.

Kopš 2010. gada AB Linas Agro Group akcijas tiek kotētas Viļņas biržā. Lai gan kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas biržā, tiek izvirzītas augstas prasības, pūliņi ir atalgojošies – uzņēmuma darbība ir caurskatāma, tam ir laba reputācija, ir iegūta publicitāte. Turklāt ir labāka pieeja finansēm, kad jāpiesaista kapitāls jaunām investīcijām. «Biržas kompānijai ir vairāk iespēju augt. Var attīstīties arī kā privāta kompānija, taču ir daudz biržā kotētu uzņēmumu, jo īpaši mūsu nozarē,» saka Darjus Zubs (Darius Zubas), AB Linas Agro Group rīkotājdirektors.

Holdinga tuvākās nākotnes mērķis ir koncentrēties uz kvalitāti, augt, attīstīties Centrāleiropas virzienā. «Gribam nākotnē būt ne tikai liela kompānija Baltijā, bet arī Centrālajā un Austrumeiropā,» viņš atklāj.

Saistīti biznesi

Grupas četri biznesa virzieni vienlaikus ir gan saistīti, gan nesaistīti cits ar citu. «Visas ir neatkarīgas kompānijas, bet realitātē visi šie biznesi ir saistīti. Tā ir viena un tā pati pārtikas ķēde no mēslojuma un sēklām līdz galdam. Esot vertikāli integrētiem, labāk var saprast biznesu un panākt sinerģiju. Tas ir labi arī no riska vadības viedokļa, jo garākā vērtības ķēdē vari ietekmēt savus rezultātus efektīvāk. Protams, tirgus ir tirgus, taču katrā no piegādes ķēdes posmiem situācija var atšķirties ik gadu. Piemēram, vienugad var būt zema vistas gaļas cena, jo tirgū ir tās pārprodukcija, bet vienlaikus var būt augsta graudu cena,» stāsta D. Zubs.

Salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, viņš norāda, ka graudu biznesā Lietuva varētu būt nopietnākais tirgus spēlētājs, jo lauksaimniecības zemes platību tur ir vairāk – tik, cik Latvijā un Igaunijā kopā. Tādēļ arī Lietuvā ir lielāks graudu un mēslojuma bizness. «Latvijā ir vairāk starptautisku zemnieku, dažas ļoti lielas kompānijas, bet Lietuvā tādu ir mazāk – mums vairāk ir mazas un vidējas fermas,» viņš teic.

Visu rakstu Grib justies ērti arī ārpus Lietuvas lasiet 13. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Linas Agro vēlas iegūt izšķirošu ietekmi SIA Latfert un SIA Paleo

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros SIA Linas Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Linas Agro grupā bez SIA Linas Agro Latvijā darbojas arī tādi uzņēmumi kā SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova, SIA Broileks, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Dotnuvos projektai, SIA PFK Trader, SIA Linas Agro Graudu centrs un SIA Erfolg Group.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj SIA Linas Agro iegādāties divus uzņēmumus

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Linas Agro iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Pēc darījuma izvērtēšanas KP secinājusi, ka tā rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

SIA Linas Agro un SIA Latfert savā starpā konkurē divos tirgos – minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecībā Latvijā. Tā kā abas produktu grupas Latvijā pārsvarā ieved no ārvalstīm un par to izplatīšanu visbiežāk netiek slēgti ekskluzīvi līgumi, šo uzņēmumu klientiem nepieciešamības gadījumā nebūs šķēršļu minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus iegādāties no citiem vairumtirgotājiem.

Tādējādi KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) šogad plāno 10% apgrozījuma pieaugumu, kā arī mērķtiecīgi strādā uz eksporta palielinājumu no līdzšinējiem 28% līdz 40% no saražotā, akcentu liekot uz Skandināvijas tirgiem, atzina jaunieceltais Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrus Pranckevičus.

«Tuvākajos gados plānots Ķekavas, kā arī Lielzeltiņu attīstībā investēt 11 miljonus eiro. Tas attaisnosies, jo putnu gaļas patēriņš pasaulē līdz 2022.gadam pieaugs par aptuveni 9%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz cūkgaļas un liellopu gaļas patēriņa pieauguma prognozes - attiecīgi 3-4%. Investīciju prioritāte būs iekārtu modernizācija un eksportspējīgu produktu attīstība,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts, uz kādiem tirgiem tiks likti akcenti, viņš atzina, ka tā būs Skandināvija.

«Patlaban 28% no kopējā saražotā produkcijas apjoma tiek eksportēti. Mūsu plāns ir jau tuvāko gadu laikā eksporta apjomu palielināt līdz 40%. Galvenie mērķa tirgi mums ir Skandināvija, kur jau šobrīd Ķekavas ražotā produkcija ir augstu novērtēta. Tāpat svarīga arī Rietumeiropa. Galvenās produktu kategorijas, ko redzam eksportam, ir produkti ar pievienoto vērtību, tostarp gan svaigā vistas gaļa, gan pārstrādātā produkcija,» sacīja Pranckevičus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) jaunā marinētas gaļas līnijā investējusi 300 000 eiro, nākamajos trijos gados plānojot palielināt tirgus daļu šajā segmentā par 24% ik gadu, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

«Finansējumu ieguldījām iepakojuma līnijā, dizainā sadarbībā ar šefpavāriem Mārtiņu Sirmo un Ēriku Dreibantu. Patlaban Ķekavai tirgus daļa marinētās gaļas segmentā ir 34%, savukārt kopumā šīs produkcijas noiets Latvijā ik gadu vidēji pieaug par 13%. Ar jauno līniju plānojam savu tirgus daļu katru gadu palielināt par 24%,» sacīja uzņēmējs.

Tāpat viņš norādīja, ka gaidāmais pieaugums būšot ne tikai uz vietējā, bet arī uz eksporta tirgus rēķina.

«Pagaidām jaunā produktu līnija pieejama Latvijā, bet esam sākuši sarunas par tās eksportu Baltijas tirgū. Šogad sākām vairāku marinētās gaļas produkcijas eksportu uz Lietuvu un Igauniju, bet plānojam izvērsties arī Skandināvijā. Tādēļ aktīvi piedalāmies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tirdzniecības misijās, kā arī esam pieņēmuši darbā ekspertu no Dānijas, kurš labi pārzina Skandināvijas tirgus vajadzības,» norādīja Ķekavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs 7,4 miljonus eiro

LETA, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīts Indeksa OMX Baltic Benchmark sastāvs

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1. jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas LHV Group (LHV1T) un Nordecon (NCN1T) akcijas, bet INVL Technology (INC1L) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, kas stājas spēkā no 2016. gada 1. jūlija: Apranga, Merko Ehitus, Šiaulių bankas, Baltika, Nordecon, Tallink Grupp, Grigeo, Grigiškės, Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp, Grindeks, Olympic Entertainment Group, Tallinna Vesi, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, TEO LT, Klaipėdos nafta, PRFoods, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Gāze, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Latvijas kuģniecība, Rokiškio sūris, Žemaitijos pienas, LHV Group, SAF Tehnika, Linas Agro Group, Silvano Fashion Group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No OMX Baltic Benchmark izslēgs Valmieras stikla šķiedras akcijas

Žanete Hāka, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1.jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas Vilkyškių pieninė akcijas, bet Valmieras stikla šķiedra akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozā ietilps sekojošas akcijas:

Apranga, Merko Ehitus, SAF Tehnika, Baltika, Nordecon, Silvano Fashion Group, City Service, Olainfarm, Šiaulių bankas, Grigiškės, Olympic Entertainment Group, Tallink Grupp, Grindeks, Panevėžio statybos trestas, Tallinna Kaubamaja Grupp, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, Tallinna Vesi, Klaipėdos nafta, PRFoods, TEO LT, Latvijas kuģniecība, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Linas Agro Group, Rokiškio sūris un Žemaitijos pienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Citadeles IPO ir pozitīva ziņa Latvijas un Baltijas kapitāla tirgum

Daiga Auziņa-Melalksne, Nasdaq Riga, AS valdes priekšsēdētāja, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža ir valsts ekonomikas spogulis, jo tajā atspoguļojas visi valsts un arī reģiona tautsaimniecībā notiekošie procesi. Latvijas valsts galvenie izaicinājumi ir ekonomiskā izaugsme un jaunu darbavietu radīšana. Kapitāla tirgus attīstīšana ir veids, kā sekmēt ekonomisko izaugsmi un vairot darbavietas, jo attīstīts kapitāla tirgus paver uzņēmumiem plašākas finansējuma piesaistes iespējas sava biznesa attīstīšanai ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Bankas Citadele lēmums veikt akciju publisko piedāvājumu jeb IPO ir nozīmīgs brīdis Latvijas kapitāla tirgus vēsturē. Šajā ziņā joprojām esam attīstības ceļa sākumā, jo iepriekš Rīgas biržā IPO notika pirms 11 gadiem, kad IPO veica telekomunikāciju iekārtu ražotāja SAF Tehnika, piesaistot 23.8 milj. eiro. Tomēr Baltijas biržās kopumā ir vairāk uzņēmumu, kas veikuši IPO Baltijā un piesaistījuši kapitālu attīstībai. Piemēram, Tallink Grupp piesaistīja 166.3 milj. eiro; Olympic Entertainment Group – 71.8 milj. eiro; un Linas Agro Group – 28 milj. eiro.

Augošu, ambiciozu uzņēmumu kotēšana biržā palīdz ne tikai piesaistīt kapitālu tālākai izaugsmei, bet sniedz arī pozitīvus blakusefektus ekonomikā, rādot piemēru citiem un uzskatāmi demonstrējot, ka biržā kapitālu var piesaistīt ne tikai teorētiski kaut kur citur pasaulē, bet arī praktiski vietējā tirgū. Tādējādi izveidojot alternatīvu finanšu ekosistēmu banku kredītiem. Tas ir izdevīgi visiem tirgus dalībniekiem, jo uzņēmumi, kas ir nostiprinājuši pašu kapitālu, ir interesantāki bankām kā potenciālie kredītņēmēji. Riska kapitāla un privātie fondi, kas ir ieguldījuši dažādos uzņēmumos, var izmantot biržu kā platformu, lai izietu no savām investīcijām uzņēmumu akcijas pārdodot biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām tikai 10 no 124 Bauskas putnu fabrikas Lielzeltiņi darbiniekiem piekrituši pāriet darbā uz putnu fabriku Ķekava. Šādu informāciju laikrakstam Latvijas Avīze sniedzis Lietuvas uzņēmumam Linas Agro Group piederošo SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs An­dris Vilcmeiers.

Viņš gan ir neizpratnē par baušķenieku mazo aktivitāti, jo uzņēmumam darbinieki ir vajadzīgi gaidāmās paplašināšanās dēļ.

Laikraksts atgādina, ka jūlija beigās kļuva zināms – lai samazinātu izmaksas saistībā ar novecojušo putnu kautuvi Bauskā, augustā tiks veikta abu uzņēmumu reorganizācija, no darba atlaižot 124 Lielzeltiņu darbiniekus. Izmaiņas Vilcmeiers pamato ar to, ka Bauskas kautuves jauda ir 2000 putnu stundā, bet Ķekavā šis rādītājs ir 6000 putnu, turklāt plānots to palielināt. Turklāt Bauskas kautuve ir fiziski novecojusi, tehnoloģijas ir novecojušas un iekārtas vairs neļauj saglabāt tikpat labu temperatūras režīmu, kā tas ir Ķekavas kautuvē, kas ir jaunāka – uzbūvēta 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016. gada 1. jūlijam līdz 2017. gada 30. jūnijam, strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas ir 12 reizes vairāk, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā SIA Lielzeltiņi saražoja 13 068 tonnas broilerus, 3 516 tonnas broileru gaļas pārstrādes produktu, kā arī 65 633 tonnas kombinētās lopbarības.

Uzņēmums eksportēja produkciju aptuveni 27% apmērā no kopējā apgrozījuma, un tas investēja vairāk kā 965 tūkstošus eiro pamatlīdzekļos.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas tam ļautu kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. SIA Lielzeltiņi arī plāno palielināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktus, un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, Lielzeltiņu apgrozījums bija 31,894 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 85 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30.jūlijā lauksaimniecības tehnikas un sēklu tirdzniecības uzņēmums Dotnuvos projektai atvērs jaunu filiāli Jēkabpilī, informēja uzņēmumā. Ieguldīto investīciju apmēru gan uzņēmums neatklāj.

Uzņēmuma Jēkabpils filiāle izveidota kādreizējā autoservisa telpās, tās pilnībā atjaunojot un labiekārtojot. Izveidotas tehnikas servisa darbnīcas un iekārtota noliktava.

Līdz šim klienti servisa pakalpojumus varēja saņemt Pierīgā, Babītes novada Piņķos un filiālē Valmierā. «Jēkabpilī esam izveidojuši pilnībā aprīkotas traktortehnikas servisa darbnīcas. Līdz ar to zemnieki tepat uz vietas varēs iegādāties nepieciešamās rezerves daļas, kā arī operatīvi veikt tehnikas remontu un apkopi,» skaidro SIA Dotnuvos projektai direktors un valdes loceklis Valds Balčūns (Valdas Balčiūnas).

Plānots, ka rudenī Dotnuvos projektai atklās filiāli arī Saldū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 11,7% jeb 7,257 miljoniem eiro un bija 69,313 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums atsācis pelnīt - tā peļņa pēc nodokļiem bija 2,107 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem iepriekš.

«Pārskata gads putnkopības nozarē raksturojams kā daļēji stabils,» sacīts AS «Putnu fabrika Ķekava» pārskatā. Pieprasījums pēc putnu gaļas uzņēmuma galvenajos noieta tirgos saglabājās noturīgs ar pieauguma tendenci, savukārt izmaksu ziņā netika novērotas būtiskas putnu barības sastāvdaļu, kā arī energoresursu cenu svārstības.

Pārskata gadā uzņēmums saražoja 32,3 tūkstošus tonnas putnu kautsvara, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2016./2017.gadā.

AS «Putnu fabrika Ķekava» 2017./2018. finanšu gadā renovēja un nodeva ekspluatācijā piecas putnu kūtis, rekonstrukcijas darbiem piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat putnu fabrikā instalētas jaunas iekārtas svaigu un pārstrādātu putnu gaļas izstrādājumu ražošanai. Kopējais kapitālieguldījumu apmērs pārskata gadā sasniedza 4,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru