Finanses

Maksātnespējas administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu

Dienas Bizness, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas procesa administratoriem par biežāk pieļautajiem pārkāpumiem un trūkumiem administratoru darbā – tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija (MNA) pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

2018.gadā līdz 21.maijam veikto 30 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 86 % gadījumu MNA konstatēja trūkumus un pārkāpumus administratoru rīcībā – MNA sagatavotie ziņojumi par pārbaudēm un to projekti ir negatīvu atzinumu vai ar iebildumiem.

MNA direktore I.Šteina akcentē, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes, ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un tā novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt MNA veikto pārbaužu skaitu.

2018.gadā veikto pārbaužu rezultātā konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstība normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai. Būtiskākie no tiem: maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē; savlaicīgi nav uzsākta parādnieka mantas pārdošana; administrators nevar pierādīt faktisko izmaksu pamatotību; MNA netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem maksātnespējas procesa lietas dokumentiem, netiek nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Kopš 2017.gada 1.jūlija, kad Maksātnespējas administrācija uzsāka šāda veida pārbaužu veikšanu, pārbaudēs ir konstatēti pārkāpumi, kurus citādi būtu praktiski neiespējami konstatēt, piemēram, pilnvarojot citu administratoru, administrators pats selektīvi pilda pienākumus vai konstatēts atšķirīgs segto izmaksu un kreditoru sapulcē apstiprināto izmaksu apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvalifikācijas eksāmenu jūnijā nav nokārtojuši deviņi maksātnespējas administratori

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu cer palielināt jomas caurspīdīgumu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar notiekošo maksātnespējas jomā Saeimas opozīcijas deputāti prasa neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

«Lēmuma projekts ir sagatavots un iesniegts Saeimas prezidijam, kas šo lēmumu izskatīšanai parlamentā nevar virzīt ātrāk kā piecu dienu un ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā iesniegšanas brīža,» uz jautājumu, kad var gaidīt šī lēmuma projekta izskatīšanu, atbild idejas autors, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis. Viņš prognozē, ka šis lēmuma projekts varētu tikt izskatīts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē. «Prognozēju, ka bez tiem 16 Saeimas deputātiem, kuri parakstīja neuzticības izteikšanu pašreizējam tieslietu ministram, vēl vismaz tikpat par to iestāsies,» tā uz jautājumu, cik lielu parlamentāriešu atbalstu varētu gūt attiecīgais balsojums, atbild R. Mežeckis. Viņš piemetina, ka neapmierinātība ar notiekošo maksātnespējas jomā ir ne tikai opozīcijā, bet arī valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijās. Interesanti, ka «savs» Dz. Rasnača demisijas pieprasījums ir arī Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijai, kura savākusi 10 deputātu parakstus. Dz. Rasnačam tiek inkriminēta vāja maksātnespējas sistēmas uzraudzība, stratēģiska redzējuma neesamība ne tikai par maksātnespējas nozares attīstību un sakārtošanu, bet arī par tieslietu jomu kopumā. Pamatojumā norādīts, ka maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība gaišā dienas laikā saistībā ar profesionālo pienākumu pildīšanu ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtības. Daļā no maksātnespējas procesiem valda citi likumi un kārtība, tikai ne tā, kas noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Reizēm maksātnespējas procesos valda administrators ar paša noteiktu kārtību, zemisku vērtību sistēmu un normālā sabiedrībā krimināli sodāmām darbībām. Tādējādi arī uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri godīgi veic savu darbu, tiek mesta ēna, tā diskreditējot visu profesiju un iedragājot sabiedrības uzticēšanos tieslietu sistēmai kopumā. Savukārt, komentējot demisijas pieprasījumu, Rasnačs ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību aģentūrai LETA norādījis, ka «tā būs lieliska iespēja publiski informēt Saeimu un plašāku sabiedrību par īstenotajām reformām un vēl darāmajiem darbiem maksātnespējas procesa kontroles sistēmas nodrošināšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas likvidators par pusgada darbu nopelnījis 2,9 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šovakar nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Advokātam nav informācijas par Sprūda iesaisti Rimšēviča un Norvik bankas kriminālprocesos

LETA, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda advokātam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no Norvik bankas lielākā akcionāra.

Advokāts Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA atgādināja, ka Sprūds figurē tikai apvienotajā krimināllietā saistībā ar "Trasta komercbanku" un uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem.

Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, kurš atteicās sniegt jebkāda veida komentārus par savu iespējamo saistību ar pašreizējo izmeklēšanu Rimšēviča lietā, vai sev inkriminētajiem pārkāpumiem.

Finansista Jorena Raituma advokāts Aleksandrs Berezins aģentūrai LETA apliecināja, ka klientam nav nekādas saistības ar Rimšēviča kriminālprocesu un viņš šajā lietā arī nav sniedzis nekādas liecības vai paskaidrojumus. To advokātam arī apliecinājis pats klients.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa pasludinājusi likvidējamo "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu, pavēstīja bankas maksātnespējas procesa administratore Linda Sniega-Svilāne.

Viņa norāda, ka Ekonomisko lietu tiesa trešdien pasludināja "Baltic International Bank" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratori iecēla Sniegu-Svilāni.

Sniega-Svilāne informē, ka sākotnēji veiks bankas dokumentu un mantas inventarizāciju, kā arī lietu pārņemšanu no bankas likvidatora.

Tāpat tuvākajā laikā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" tiks publicēts paziņojums par to, ka kreditoru prasījumi un citu personu prasības, pretenzijas pret banku būs piesakāmas administratorei trīs mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus viņa arī atzīmē, ka kreditoru prasījumi, kas pieteikti bankas likvidācijas procesā, to pieteiktajā apmērā atkārtoti nebūs jāpiesaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Policija par noziegumiem maksātnespējas procesā aizturējusi Māri Sprūdu

LETA, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24. aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 215. panta otrās daļas un 196. panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Aģentūrai LETA zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņam aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību ABLV Bank likvidācijā

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājam Pēteram Putniņam radušās aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību «ABLV Bank» likvidācijā, trešdien intervijā «Delfi TV ar Jāni Domburu» sacīja Putniņš.

«Es vienmēr sev esmu uzdevis jautājumu - vai mūsu stratēģisko partneru cīņu ar naudas atmazgāšanu nav »apseglojuši« kādi cilvēki, kas atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus,» sacīja Purniņš.

FKTK vadītājs norādīja, ka dažreiz šādas aizdomas rodas. «Ja es nespēju izskaidrot kaut kādu oponentu loģiku, vai, ja es redzu, ka kavējas kādi procesi, man rodas jautājums - ko tad jūs gribat?,» teica Putniņš.

Sīkāk savas aizdomas Putniņš neatklāja, vien norādīja, ka tās radušās tad, kad atklātībā nākusi informācija par notikumiem 2018.gada pavasarī un vasarā, kad «maksātnespējas aprindās zināmi cilvēki mēģinājuši starptautiskās aprindās kaut ko lobēt un citu valstu vēstniecībās piespiest komisiju pieņemt lēmumus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa izbeigusi gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Ramatas» maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas process izbeigts šā gada 15.jūnijā saistībā ar kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildīšanu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas rīcībā nebija ziņu par to, vai uzņēmums atsācis saimniecisko darbību. Savukārt ar uzņēmuma pārstāvjiem vai uzņēmuma maksātnespējas administratori Ievu Broku aģentūrai LETA neizdevās sazināties.

Saskaņā ar informāciju «Firmas.lv» SIA «Ramatas» juridiskā adrese ir Granīta iela 10, Rīga. Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2009.gada 3.novembrī. «Ramatas» apmaksātais pamatkapitāls ir 2842 eiro.

Jau ziņots, ka ar maksātnespējas pieteikumu gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA «Ramatas» tiesā pērn vērsās SIA «Valdori». Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 2017.gada 7.martā, bet maksātnespējas process tika pasludināts 2017.gada 21.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru