Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Marta Krivade.

Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa atlējumu. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Pēc rekonstrukcijas Dubultu dzelzceļa stacija Jūrmalā ieguvusi jaunu funkciju – līdztekus vilcienu pasažieru apkalpošanai ikvienam apmeklētājam turpmāk bez maksas būs pieejama laikmetīgās mākslas izstāžu zāle Mākslas stacija DUBULTI, kurā no 29. maija apskatāma pirmā izstāde Man sirdī tīģer’s. Šī ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijā.

«Mākslas stacija DUBULTI ir izcils piemērs, kā apvienot transporta, kultūras un publiskās pārvaldes resursus, lai radītu unikālu un ikvienam pieejamu mākslas platformu. Esmu patiesi gandarīts, ka Jūrmalā būs par vēl vienu mākslas telpu vairāk, jo kultūrtūrisms ir neatņemama Jūrmalas sastāvdaļa. Līdztekus restaurētajiem pilsētas enkurobjektiem – Dzintaru koncertzālei, Aspazijas mājai, kā arī vairākiem pilsētas muzejiem – šis ir būtisks papildinājums mākslas daudzveidībai,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

«Dzelzceļa stacijas vēsturiski ir bijušas ne tikai vietas, kur pienāk un atiet vilcieni, bet arī savdabīgi sabiedriskās dzīves un kultūras centri. Pēdējo gadu desmitu laikā to funkcija gan ir mainījusies – dzīves ritms kļuvis daudz straujāks, un cilvēki vairs neuzkavējas stacijās, lai gaidītu vilcienu, tādēļ ekonomisku apsvērumu dēļ ne viena vien stacija ir slēgta. Taču sadarbībā ar pašvaldībām mēs tām atkal varam piešķirt sabiedriskās dzīves funkciju, un Jūrmala ir atradusi brīnišķīgu veidu, kā izmantot šo staciju savu iedzīvotāju labā,» saka VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi trešdien, 22.jūlijā tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, lai pārrunātu Rīgas atpazīstamības veicināšanu un mākslas un kultūras lomu galvaspilsētas starptautiskā tēla veidošanā, informē Rīgas dome.

Tikšanās laikā Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātāji un pārstāvji iepazīstināja A.Ameriku ar šogad fonda plānotajām norisēm Rīgā, kā arī pārrunāja līdz šim paveikto, īpaši jomās, kas sekmējušas kultūras dzīvi pilsētā un tūristu piesaisti Rīgai.

«Pirms trīs gadiem saņemtais Gada rīdzinieka tituls mūsu ģimenei ir gods un vienlaikus arī pienākums turpināt veicināt Rīgas atpazīstamību, pievērst vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai. Esmu gandarīts, ka mūsu fonda darbība mākslas un kultūras jomā, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldību un citiem nozīmīgiem partneriem, veicinājusi kultūras dzīves attīstību galvaspilsētā un tūristu pieplūdumu tajā,» stāsta Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs un mecenāts Boriss Teterevs. «Fonda piektā darbības gada jubilejā sabiedrībai piedāvājam daudzveidīgu Eiropas mēroga laikmetīgās kultūras un mākslas notikumu sēriju - sākot ar nupat noslēgušos izstādi Provansas valdzinājums un rudenī, svinības turpinot, ar ikgadējo mākslas programmu TETE-A-TETE,» darbības plānus ieskicē B.Teterevs.

Otrdien, 24. oktobrī tika atklāta 27. Rīgas modes nedēļa, kas līdz 28. oktobrim pulcēs vienkopus starptautisko modes sabiedrību.

Riga Fashion Week (RFW) laikā gaidāmas ne tikai Latvijas dizaineru modes skates, bet arī vairāki radoši un izglītojoši pasākumi, kas tiek organizēti, lai Rīgā svinētu modi un mākslu.

Šoruden RFW programma ietvers tādu Latvijas dizaineru modes skates kā Anna Led, Atis Artemjevs, Dace Bahmann, Katya Katya, Natalija Jansone, Nóló, One Wolf, Talented, KULT, AntiStar, Bulichev, QooQoo, Aristocrat Kids un Paade Mode, kā arī ārvalstu dizaineru skates: BIRYUKOV(Krievija), Lena Lumelsky(Beļģija), DiLiborio(Itālija) un Diana Arno(Igaunija).

27. Rīgas modes nedēļas ietvaros tiek plānoti vairāki radoši pasākumi, viens no tiem – ievērojamajam modes namam Christian Dior veltītas izstādes «Dior» atklāšana Modes muzejā, Grēcinieku ielā 24.

1926. gada vasarā Gaismas prospektā ielika sanatorijas Ogre (tolaik – Mālkalne) pamatakmeni. Rīgas centrālās slimokases darbinieki, meklējot vietu trūcīgo iedzīvotāju bērnu sanatorijai, par piemērotāko atzina Ogri. Ēkas projektu uzticēja izstrādāt pazīstamajam arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam (1859.-1928.), vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

«Uzsākot strādāt muzejā un apzinot vēsturisko apbūvi, manu uzmanību piesaistīja šī Jaunogres pērle, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis un kurā esošajiem Anša Cīruļa sienu gleznojumiem noteikts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss,» saka Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.

Muzeja kolektīvs 2013.gadā organizēja pirmo sarīkojumu, atzīmējot Anša Cīruļa 130.jubileju. Sanatorijas ēdamzālē, kur ir lieliska akustika, gaisma, visiem pat nepieticis vietas, tik liela bijusi ieinteresētība.

«Pēc pirmā publiskā pasākuma izstaigājām ēku. Uzmanību piesaistīja kāpņu telpā nolupusī krāsa. Uzmanīgi paskrubinot, sapratu, ka zem krāsas slāņa slēpjas vēl kādi zīmējumi. 1954.gadā sanatorijas ēkā bija remonts. Tolaik valdīja nelatvisks gars, un ēkā esošos zīmējumus nosedza ar eļļas krāsas slāni. Uzaicinājām mākslas zinātnieku Ilmāru Dirveiku veikt ēkas padziļinātu izpēti. Uzrakstījām projektu Kultūrkapitāla fondam, pusgada laikā tapa pētījums, kas tagad ir mūsu īpašumā. Ēkā ir saglabājusies oriģinālā grīda, logi, durvis, to profili un konstrukcijas ļoti raksturīgi tā laika arhitektūrai. Tieši K.Pēkšēna un A.Cīruļa ieguldījums sanatorijas ēku padara īpaši vērtīgu Latvijas kultūras vēsturē,» uzsver I. Ruskule.

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Gaismas festivālā «Staro Rīga», kas norisināsies no 16. līdz 19. novembrim, varēs apskatīt mākslinieka Ginta Gabrāna radītu mākslas objektu «TRANSREALITĀTES ZIRGU IELA». Tajā reālajā telpā notiekošais tiks papildināts ar virtuālo dimensiju, aicinot skatītājus izmantot iespēju ceļot no vienas realitātes otrā.

Mākslas objekts būs izvietots Zirgu ielā, posmā no Līvu laukuma līdz Doma laukumam, turpretim paplašinātās realitātes objekti būs redzami no daudz lielāka attāluma.

Zirgu ielas posms visā Finanšu ministrijas ēkas garumā ar gaismas sienu portāliem pārvērtīsies par virtuālu nākotnes pilsētu, kurā nav ierobežojumu arhitektu un iedzīvotāju iztēlei.

Mākslas objekta izveide notiek Eiropas Savienības (ES) fondu komunikācijas pasākumu ietvarā, simboliski akcentējot ES fondu atbalstu, kas Latvijai ir pieejams. Mākslas projekta līdzdalību festivālā organizē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, vēloties pavēstīt - ar ES fondu atbalstu Latvijai ir ļauts sapņot plašāk un pieredzēt, kā lieli plāni kļūst par labāku īstenību.

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Siguldas novada pašvaldība līdz 30.maijam aicina pieteikties interesentus, kuri vēlētos iznomāt divus neizmantotus Siguldas pilsētas ūdenstorņus, kā arī iznomāt pašvaldībai piederošu nelielu ēku pie Gūtmaņalas.

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā. Siguldā jau ir divi ūdenstorņi, kuri pielāgoti siguldiešu vajadzībām – gan Kultūras un mākslas telpa Siguldas Tornis, gan SIA Saltavots birojs.

Savukārt ēka pie Gūtmaņalas netiek izmantota jau vairākus gadus un to plānots iznomāt tūrisma pakalpojumu sniegšanai, ja kādam interesentam šāda iecere būs saistoša.

Plašāka informācija par pašvaldībai piederošajiem objektiem pieejama pie Teritorijas attīstības pārvaldes Telpiskās attīstības plānotājas Zanes Gateres pa tālruni 67800957.

Valdība lēmusi individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas vietu - muzejisko priekšmetu krātuvju un ekspozīciju, mākslas galeriju, kultūras centru, piemiņas vietu, arhīvu un citu kultūrvietu - telpas.

Šo kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.

Bibliotēkas, muzeji un tām radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas apmeklētājus varēs uzņemt vien individuāli - 1 persona vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, turklāt nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Visu šo kultūrvietu klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas.

Bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis šodien demonstrēja 56.Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona multimediālo instalāciju Armpit.

Vairāk nekā 80m² plašās multimediālās instalācijas sarežģīto konstrukciju dēļ tā vispirms uzbūvēta Latvijā. Lai arī mākslinieki uzsver, ka ARMPIT būvniecība noslēgsies Venēcijā un šodien redzamais darbs nav pilnībā pabeigts, tas rada priekšstatu par to, ko no 9. maija – 22. novembrim redzēs starptautiskais biennāles skatītājs Venēcijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā.

Šā gada beigās tiks uzsākti Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunbūves būvniecības darbi, informē LMMDV.

Plānots, ka 2020. gada 1. septembrī audzēkņi varēs uzsākt mācības jaunajās telpās.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai (LMMDV) ir piešķirts nepieciešamais papildu finansējums 675 000 eiro, lai īstenotu jaunbūves celtniecības projektu Alejas ielā.

Projekts paredz, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada marta sākumā tika vākti paraksti, lai nepieļautu piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norādīja uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Koncertzāle Lielais dzintars atklāj vasaras tūrisma sezonu un, sākot no 4.jūnija, svētdienās pulksten 11 un 13 organizē ekskursijas pa Liepājas koncertzāli.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

Stundu garā ekskursija pa koncertzāli notiek gida pavadībā, un tās laikā apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Lielā dzintara zāles, uzzināt faktus par ēkas tapšanu, koncertzāles piedāvājumu, tehniskajām iespējām un ieskatīties notikumu sagatavošanas aizkulisēs.

Tūre sākas mākslas telpā Civita Nova 1.stāvā, turpinot ceļu uz Kamerzāli ēkas 2.stāvā un Lielo zāli 3.stāvā, bet noslēgumā dodoties uz 6. stāva telpām Civita Nova 6 un Eksperimentālo skatuvi, no kurām paveras panorāmas skats uz pilsētu.

Biļetes uz ekskursijām iepriekšpārdošanā pieejamas Biļešu paradīzes kasēs visā Latvijā, interneta vietnē bilesuparadize.lv, kā arī koncertzāles Lielais dzintars informācijas centrā. Ekskursijas notiek latviešu un angļu valodā, pēc īpaša pieprasījuma iespējams organizēt ekskursijas citos laikos un svešvalodās.

Ceturtdien, 19.oktobrī, durvis saviem skatītājiem atvēra Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve. Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajam piebūves apjomam un gar ēku izveidotas jaunas autostāvvietas.

Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri, un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.

Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19, paredz valdības pieņemtie Veselības ministrijas iesniegtie noteikumu grozījumi.

Vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi un sporta komandas.

Visas epidemioloģiskās prasības jāievēro, ja telpā ir kaut viena persona, kuras vakcinēšanās vai pārslimošanas statuss nav zināms. Prasības jāievēro arī ārpus noteiktās telpas jeb koplietošanas telpās.

Šie grozījumi neattiecas uz lielākiem pasākumiem virs 20 cilvēku apmērā un grupām, kas nav pastāvīgas.

Veselības ministrija norāda, ka pēc šī principa var atsākt strādāt amatieru mākslas un amatieru sporta kolektīvi.

Līdz 1.jūnijam slēgtos un kontrolētos ne vairāk kā 20 cilvēku lielos kolektīvos apliecināt vakcinācijas un Covid-19 pārslimošanas faktu varēs, uzrādot vakcinācijas kartīti, e-veselības izdruku vai izziņu no ģimenes ārsta vai vakcinācijas iestādes.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.