Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Pēc Citadele Banka ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro M.Āboliņš.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Kiwi Cosmetics laboratorijas telpās, kur tiek izstrādāti jauni produkti.

Uzņēmums SIA Kiwi Cosmetics dibināts pirms pieciem gadiem, savukārt produktu izstrāde notika jau iepriekš, un pirmie produkti ražošanā nokļuva 2011.gada novembrī, stāsta kompānijas eksporta direktore Solveiga Zvejniece.

Kompānija darbu sāka ar bija pieciem produktiem - dienas krēmu, 24 stundu krēmu, acu krēmu, roku krēmu un nakts krēmu. Patlaban piedāvajums izaudzis līdz aptuveni 50. Pircēju iecienītākais uzņēmumā ražotais produkts ir 24 stundu krēms, kā arī ķermeņa marmelādes.

S. Zvejniece uzsver, ka produktu piedāvājums jāveido maksimāli plašs, lai aptvertu dažādus vecumus un gaumes. Gadā uzņēmuma piedāvājums tiek palielināts par 5-8 produktiem.

SIA Mežrozītes.lv rada pievienoto vērtību mežonīgajiem mežrozīšu augļiem, no tiem veidojot aptuveni 20 dažādus produktus

Biznesa ideja ilggadējai bankas darbiniecei Ingai Gobzemei radās pirms trim gadiem, kad viņai bija jāizlemj – atgriezties darbā vai tomēr pašai uzņemties rūpes par dēla un dvīņu meitiņu audzināšanu, neatstājot šo atbildību aukles rokās.

Pašlaik tiek saražots tik daudz, lai varētu produktus realizēt Kalnciema tirdziņā, reizēm arī piedalīties līdzīgos pasākumos Lietuvā un Igaunijā. Atsevišķi produkti nonāk kinoteātrī Forum Cinemas uzkodu veikalā, kā arī lielveikalu ķēdes Rimi veidotajos Klēts stendos. «Tas viss notiek bez biznesa plāna, tā ir mana dullā ideja, kuru atmest negrasos. Ja paplašinātos, tad būtu jādomā par jaunu pārdošanas kanālu meklēšanu. Pagaidām visi interesenti atrod mani, pati neko nemeklēju. Pagaidām nedomāju arī par mājražotāja statusa maiņu, jo tas apmierina,» teic Inga.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā «Taste Caps!».

Uzņēmums «Taste Caps!» ir dibināts 2010. gadā. Tas ražo šokolādes trifeles un mandeļu mežģīņu cepumus. Zīmola nosaukums ir saīsinājums no aicinājuma «Izbaudi notvertos mirkļus!» («Taste captured moments!»). Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir 25 trifeļu veidi, kā arī mandeļu mežģīņu cepumi. Viss ir roku darbs un tiek ražots no dabīgām izejvielām.

Skaties arī citus ražošanas stāstus, klikšķinot šeit!

Uzņēmuma galvenie klienti Latvijā ir uzņēmumi, taču tā produkcija nopērkama arī veikalos «Stockmann», «Sky», «Rimi» stendā «Klēts» u.c. «Skatoties pēc apgrozījuma rādītājiem, mēs vairāk pārdodam konfektes, jo mūsu galvenā niša ir korporatīvās dāvanas. Šajā ziņā konfektes pārspēj cepumus,» saka Ilze Garanča, SIA «Taste Caps!» īpašniece.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

SIA OnPlate līdztekus pieaugušo šķīvim tagad piedāvā arī bērniem un uzkodām paredzētu un domā par produktu portfeļa paplašināšanu veselīgas pārtikas produktu segmentā

SIA OnPlate jaunākais produkts ir našķu šķīvis. Sākumā tas tapa kā individuāls projekts kādam klientam, bet vēlāk uzņēmējas Līga Balode un Tatjana Tepo izlēma to pielāgot plašākas publikas prasībām un piedāvāt tirgū. Našķu šķīvis domāts veselīgām uzkodām, piemēram, augļiem, zefīram, sukādēm, riekstiem, sieram, melnajai šokolādei, un tas paredzēts lietošanai plašākā draugu pulkā. Uzņēmums uz šo produktu liek lielas cerības, jo īpaši ņemot vērā, ka tuvojas svētku sezona. Šobrīd OnPlate izstrādājumi nopērkami gan mazos veikaliņos, gan nopietnāku tirgus spēlētāju tirdzniecības vietās, piemēram, Rito un Rimi Klēts. Vaicātas par nākotnes plāniem, uzņēmuma īpašnieces teic, ka nākamais produkts noteikti nebūs šķīvis. Visdrīzāk, tas varētu būt kāds pārtikas produkts. «Tā varētu būt veselīga pārtika – kaut kāds našķis, ar ko var ātri remdēt izsalkumu un vienlaikus sevi iepriecināt. Vēl domājam par to,» saka Līga.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Konditorejas un uzkodu uzņēmums Latvijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija noslēdz pērn uzsākto, vērienīgo investīciju programmu ražotņu telpu un darba apstākļu uzlabošanai, kā arī ražošanas procesa pilnveidošanai, kopumā investējot 1,5 miljonus eiro zefīru un marmelādes līnijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Investīciju programmas ietvaros uzņēmuma Orkla Confectionery & Snacks Latvija ražošanas ēkās Artilērijas ielā tika veikti atjaunošanas un paplašināšanas darbi, kā arī tehnisko un sadzīves zonu izveidošana, lai garantētu ērtus un modernus darba apstākļus darbiniekiem. Tāpat ražotnē ir pilnveidots gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos, lai atbilstu visaugstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs Eriks Smits-Hansens uzsver: «Ieguldījumi ražotnes pilnveidē un zefīru ražotnes pārcelšana mums ir sniegusi iespēju divas reizes palielināt zefīru ražošanas jaudu, līdz ar to arī kāpināt kapacitāti. Savukārt, pateicoties investīcijām jaunajā maisīšanas tehnoloģijā, varam izgatavot zefīrus uzlabotā kvalitātē.»

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas SIA Waras ula, kur top sīpolu marmelāde un citi dārzeņu džemi.

Sīpolu marmelādi uzņēmuma īpašniece Ineta Vilciņa sāka gatavot 2011.gada vasarā, bet tā paša gada rudenī jau nodibināja uzņēmumu. Kopš tā laika uzņēmuma ražotās sīpolu marmelādes ieguvušas atpazīstamību tirgū.

«Agrāk strādāju ar pārtikas uzņēmumiem un braucu uz ārzemēm, kur organizēju Latvijas kopstendus pārtikas izstādēs. 2011.gadā, kad radās ideja šo biznesu sākt, šādu produktu vietējā tirgū neviens neražoja. Recepte man jau bija, pat īsti nezinu, kur es to dabūju. Man ir tradīcija, aizbraucot uz ārzemēm, iegādāties tajā valstī konkrētā datuma avīzi, un pieļauju, ka recepti atradu kādā no tām. Pirms tam vadīju Zaļās karotītes projektu Mārketinga padomē un man īsti nebija sveša joma, kas saistāsar to, kā produktam ir jāizskatās, kas jādara šajā biznesā. Līdz ar to nevarēju atļauties uz burciņas uzlikt rūtiņu papīru. Tādēļ izveidoju produktu, radītājām etiķetes, mājaslapu, un tad pēc tam viss kaut kā nāca pats par sevi. Viss notika ārkārtīgi strauji, daudzus ieinteresēja šis produkts. Gribēju iegūt arī finansējumu, lai varētu izveidot ražotni, devos uz dažādām komisijām, inkubatoriem, stāstīju par produktu un visi bija sajūsmā. Tādēļ vienā brīdī biju tādā kā virpulī.»

Luminor banka piešķīrusi 105 tūkstošus eiro aizdevumu Jelgavas konditorejas izstrādājumu un saldumu ražotājam SIA Karameļu darbnīca jaunu iekārtu iegādei.

Tās uzņēmumam sniegs iespēju paplašināt saražotās produkcijas klāstu, radot jaunus produktus.

SIA Karameļu Darbnīca ražotne atrodas Jelgavā, kur uzņēmums ražo karameles, putotās konfektes, marmelādes, cepumus u.c. saldumus. Ražotnē notiek arī karameļu veidošanas paraugdemonstrējumi, meistardarbnīcas un ekskursijas.

“Uzskatu, ka aizņēmums bankā ir bijis viens no pareizākajiem biznesa lēmumiem, kādu savulaik esmu pieņēmusi, jo sakrāt tik lielus līdzekļus telpu remontam, ražotnes iekārtošanai un iekārtu iegādei īsā laikā nebūtu iespējams, taču bizness prasīja attīstību. Tas palīdzēja uzreiz sākt aktīvu darbību, kā arī pārdzīvot ekonomiskos satricinājumus. Aizdevums palīdzēs īstenot sapni par jaunu un veselīgu produktu izstrādi. Pabeidzot jauno iekārtu un iespēju testēšanu, plānojam iegādāties papildus tehnoloģijas, kas nodrošinās iespēju ne tikai pārstrādāt ogas, bet arī dārzeņus un citus pārtikā izmantojamos produktus,” uzsver SIA Karameļu darbnīca īpašniece Ilze Priževoite.

No 7. līdz 13.oktobrim Rīgā norisināsies gadskārtējā Restorānu nedēļa. Tā ir jau sešpadsmitā Live Rīga organizētā Restorānu nedēļa, kurā šoreiz pieteikušies 40 galvaspilsētas restorāni.

Kā ierasts, pasākumā piedalās vairāki desmiti labāko pilsētas restorānu ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā vismaz pusei jābūt Latvijā audzētiem vai ražotiem produktiem. Tāpat ir padomāts par apmeklētājiem ar ēdienu ierobežojumiem.

Šefpavāri priecēs ar tādiem ēdieniem kā kūpināts baklažāns ar pelēko zirņu humusu, cidonijām un sēņu buljona mērci, uz oglēm cepts asaris ar kaņepju sviestu, pasniedz ar marinētu rudens sakņu salātiem, kūpināta sama fileja, cidoniju biezenis, marinētas cidonijas, diļļu emulsija, ogu marmelādes ar lazdu riekstu biskvītu un skuju saldējumu u.c.

Rudens Rīgas restorānu nedēļā piedalās šādi restorāni un kafejnīcas: AC Lounge, Amber, Annas dārzs, Astor, Atelpa, Avalon, B-Bārs restorāns, Bon vivant, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s Pub, Elements, Equus, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Laivu centrs, Mielotava, Mio, Moltto Grill&Wine, Muzeja restorāns, Osta, OZO restorāns, Piramīda, Sokrāts, Steiku Haoss un Tinto. Tāpat arī 3 Pavāru restorāns «Tam labam būs augt!», Bibliotēka No.1 Restorāns, Dome, Entresol, Garage, Gutenbergs terase, Kaļķu vārti, Kolonāde. Mūsu stāsti.., MUUSU, Restorāns 3 un Stage 22.

Saldumu un sāļo uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija investē pusmiljonu eiro jaunās ražošanas telpās un procesos zīmola Pedro gatavo maltīšu, kā arī privāto preču zīmju produktu izgatavošanai, informē uzņēmums.

Jaunās Pedro ražošanas telpas turpmāk atradīsies vēsturiskajā Staburadze ražotnē Artilērijas ielā.

Līdz šim gatavo maltīšu ražošana notika Maskavas ielā, Spīķeru kvartālā. Tagad, pēc šo produktu ražotnes pārcelšanas, Artilērijas ielas ražotnē tiks izgatavoti Staburadze konditorejas izstrādājumi, Selga cepumi un vafeles, Laima zefīri un marmelāde, kā arī zīmola Pedro un privāto preču zīmju sviestmaizes, salāti un citas gatavās maltītes.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2015. gadā uzsāka un pērn turpināja īstenot Artilērijas ielas ražotnes vērienīgo investīciju programmu 1,5 miljonu eiro apmērā. Artilērijas ielas ražotnē tika iegādātas jaunas ražošanas iekārtas, veikti atjaunošanas un paplašināšanas darbi, kā arī tehnisko un sadzīves zonu izveidošana, lai garantētu ērtus un modernus darba apstākļus darbiniekiem. Tāpat ražotnē ir pilnveidots gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos, lai tie atbilstu visaugstākajiem pārtikas drošības standartiem. Pateicoties investīcijām iekārtās un telpās, tagad Artilērijas ielā jaunās telpās top Laima marmelādes un zefīri, kā arī Pedro un privāto preču zīmju gatavās maltītes.

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pirms trim gadiem dibinātais šokolādes izstrādājumu ražotājs SIA Premium Chocolate šogad plāno iekarot jaunus tirgus Saūda Arābijā, Kanādā un Šveicē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā SIA Premuim Chocolate plāno divkāršot apgrozījumu, sasniedzot 1,2 milj. eiro. Tāpat ir iecerēts dubultot šokolādes izstrādājumu eksporta apjomu – uz vairāk nekā 20 valstīm tiks eksportēti saldumi teju viena milj. eiro apjomā. SIA Premuim Chocolate pretendē uz Eksporta un inovācijas balvu 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā.

Rudzupuķu trifeles

Tā kā SIA Premium Chocolate ražotā šokolāde NelleUlla pamatā ir roku darbs, investīcijas ražošanas iekārtās nav nepieciešamas ļoti lielas. Uzņēmuma direktore Inga Jubele stāsta, ka pēdējos divos gados ražošanā ir ieguldīti aptuveni 60 tūkstoši eiro, kas ietver iekārtu maiņu un uzlabojumus telpu funkcionalitātē. NelleUlla ir Ziemeļmeitas vārds – senā skandināvu mēlē tas nozīmē gaismu un spēku, zīmolā apvienota gan skandināvu dizaina vienkāršība, gan sievišķīga greznība, elegance un izsmalcinātība. Ar šo zīmolu šobrīd tiek ražoti 50 dažādi šokolādes izstrādājumi – dažādas trifeles, tāfelītes ar ogām, kā arī sešu dažādu garšu marmelādes. «Produktu klāsts tiek regulāri pārskatīts un pēc nepieciešamības kopīga darba ar klientiem tiek veidoti jauni produkti vai mainīts esošo dizains,» stāsta I.Jubele. Jaunākie NelleUlla izstrādājumi ir aprikožu, olīvu un rabarberu trifeles, kā arī tāfelītes – tumšā šokolāde ar bumbieriem un piparmētru, mango un čili pipariem, olīvām un jūras sāli u.c.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas Amatas novada Skujenes pagasta ZS Indrāni, kur top dažāda neparasta veida marmelādes.

ZS Indrāni īpašniece Liene Margeviča tās izgatavot sākusi gluži nejauši un tādējādi piepildīts bērnības sapnis par savu konfekšu ražotni.

L. Margeviča ar augļu pārstrādi sāka nodarboties 2007.gadā, taču saimniecība pastāv jau kopš 1980.gadu otrās puses – šajā vietā iepriekš saimniekojis viņas tēvs. L. Margevičas ģimene dzīvojusi netālu, taču pēc tēva nāves ģimene nolēmusi savu īpašumu pārdot un atgriezties saimniecībā. Viņi sapratuši, ka jāturpina saimniekot, taču savādākā veidā nekā tas šeit tika darīts iepriekš.

Pirms tam Indrānos notika tradicionālā saimniekošana – lopkopība un lauksaimniecība, taču es šajā virzienā darboties negribēju – man stiprāka ir mākslinieciskā puse un radošums, tādēļ sapratu, ka pareizais virziens būtu pārtikas ražošana,» viņa skaidro.

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, kuras izveidē un zīmola turpmākā attīstībā investēti 20 miljoni eiro.

Ražotni veido piecas būves - divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām ar kopējo platību 7 820m2.

Tās būvniecībā izvēlēti un izmantoti augstākās kvalitātes materiāli, lai realizētu pasūtītāja uzstādīto mērķi - uzbūvēt pēc augstākajiem kvalitātes standartiem energoefektīvu un drošu ražotni. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem projektā bija inženiersistēmu izbūve. Tās ir ļoti apjomīgas, darbietilpīgas un pielāgotas četriem dažādiem temperatūras un mitruma režīmiem, kas nepieciešami konfekšu ražošanas procesam. Lai gan no ārpuses ēka var šķist vienkārša, tās infrastruktūra ir komplicēta un maksimāli digitalizēta. Ražotnei piešķirta arī A energoefektivitātes klase," stāsta "Merks" projektu vadītājs Mihails Peščinskis.