Jaunākais izdevums

Sākuši ar vecāku blogu, bērnu preču veikala Muki.lv saimnieki Iveta Sondore un Jurģis Straume atvēruši arī veikalu Sajust pusaudžiem un pieaugušajiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iveta domā, ka, attālinoties no pavisam mazā ģimenes biznesa, kad visi klienti ir īpašnieku draugi, pircēji ir kļuvuši mazāk zinoši. Agrāk viņa daudz intensīvāk rakstīja blogu, pircēji to lasīja un bija par visu labi informēti un arī daudz lojālāki. «Esam kļuvuši populārāki, pircēju loks ir plašāks un cilvēki vairs nav tik emocionāli piesaistīti. Tas nav ne slikti, ne labi, tā vienkārši ir,» spriež Iveta.

Jurģis nākotnē vēlas stabilitāti, Iveta – jaunus izaicinājumus. «Esmu tāda tipa cilvēks, kam visu laiku vajag kaut ko attīstīt. Visu laiku pa galvu rosās idejas, nemitīgi esmu plānu kalšanas procesā,» viņa saka. Savukārt Jurģis aprēķina, cik dzīvotspējīgas varētu būt Ivetas idejas. Iveta teic, ka sviests uz maizes ģimenei turas, bet nevarot teikt, ka veikali būtu «baigais» bizness.

Visu rakstu Savu un citu bērniem lasiet 9. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas bērnu preču veikals muki.lv turpmāk būs ne vien centrā, bet arī Kalnciema ielā Pārdaugavā

«Jaunajā Pārdaugavas veikalā zem viena jumta būs gan muki.lv, gan Sajust konceptveikali, jo telpu izmērs to atļauj un veiksmīgais telpas plānojums ļaus veikalus nosacīti nodalīt, lai atšķirīgās mērķauditorijas netraucētu viena otru, bet tiem pircējiem, kas labprāt iegriežas abos veikalos, vairs nebūtu jāskrien divi kvartāli uz otru veikalu, kā tas iznāca līdz šim. Sajust veikalu Skolas ielā esam pārcēluši šurp, jo diemžēl skaitļos tas īsti neattaisnoja sevi un vairāku apsvērumu dēļ izlēmām par tā pārcelšanu. Arī tāpēc, ka ļoti daudzi pircēji dublējas un viņiem ērtāk būs veikt pirkumus vienuviet. Vēl svarīgi ir tas, ka mēs esam divi – es un Jurģis. Mēs vienmēr cenšamies saviem pircējiem būt pieejami, lai cilvēki zina, ka var mūs sastapt veikalā uz vietas, uzdot specifiskus jautājumus, pakonsultēties vai vienkārši aprunāties. Ja veikali būtu vairāk nekā divi, no šī principa nāktos atkāpties. Tagad sadalīsim teritorijas – viens vienā veikalā, otrs otrā, jo mums arvien ļoti patīk satikt savu pircēju, būt ar viņiem tiešā kontaktā, uzklausīt un iedziļināties, kur tas nepieciešams,» stāsta Iveta Sondore, kura kopā ar vīru Jurģi Straumi pirms pieciem gadiem atvēra muki.lv veikalu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kaspersky operētājsistēmā Windows atrod vājās vietas, kas ļauj to izmantot ļaunprātīgām darbībām

Žanete Hāka, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Aerodium atver pasaulē pirmo lidošanas amfiteātri Ķīnā

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium sadarbībā ar Ķīnas investoriem atvēris pasaulē pirmo lidošanas amfiteātri, kas paredzēts pastāvīgu šovu un klientu apkalpošanas nodrošināšanai, informē uzņēmumā.

Vēja tunelis Flying Dream atrodas svēto kalnu SongShan vidū, netālu no pasaulslavenā Šaolinas klostera Ķīnā.

Katru dienu klienti varēs gan vērot lidošanas un kung fu šovu, gan arī paši piedzīvot īstu lidojumu. «Tā kā vēja tunelis atrodas netālu no Šaolinas klostera, kurā mūki jau gadu simtiem ir mēģinājuši izzināt levitāciju, tad arī šova galvenā ideja ir parādīt lidošanas attīstību no dzenbudisma rašanās līdz šim brīdim. Šovā sākotnēji iesaistīti vairāk kā 200 kung-fu meistari, dejotāji, dziedātāji un, protams, lidošanas akrobāti, kuri lido līdz pat 15 metru augstumam, » atklāj projekta vadītāja Līga Gablika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Doties uz pasaules jumtu

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 04.01.2019

Ap 2 km attālumā no Lhasas vēsturiskā centra uz Sarkanā kalna paceļas viens no slavenākajiem Tibetas simboliem- Potalas pils.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elpu aizraujoši dabasskati, dziļa garīgā pieredze, kalni, budistu tempļi un mūki, kā arī unikāla kultūra – ja tas viss jūs uzrunā, tad ceļojums uz Tibetu ir īstais galamērķis, ko iekļaut savā pasaules iepazīšanas plānā.

Gaiss ir vēss un plāns, skatienam paveras klinšainas kalnu grēdas. Izņemot vēju, vienīgās skaņas, ko dzirdi, ir mūku dziedājumi zemās balsīs un svētceļnieku lūgšanu murdoņa. Klosteros uz tevi pilnīgā klusumā un mierā veras milzīgas, zeltītas Budas statujas, ko apspīd jaku tauku sveces. Tādi ir mani pirmie iespaidi, nonākot Tibetas senajā galvaspilsētā Lhasā.

Taču ir vēl arī citi iespaidi, kas saistās ar pamatīgām un teju vai nebeidzamām ķīniešu ierēdņu un robežsargu organizētām drošības un pases kontrolēm, pirms vispār tiek saņemta atļauja iebraukt Tibetas autonomajā reģionā. Šis nav gluži tas ceļojums, kurā savā nodabā var brīvi klīst apkārt, ļaujoties tikai savai personīgajai izzināšanas kārei, – nāksies rēķināties ar Ķīnas valdības akreditēta tūrisma biroja pārstāvju klātbūtni. Taču mūsu gadījumā šī pieredze bija pozitīva – vietējais Tibetas gids runāja labā angļu valodā un ar lielu entuziasmu iepazīstināja ar skaistākajām un ievērības cienīgākajām Tibetas vietām, ko savā aptuveni nedēļu garajā ceļojumā varējām pagūt apskatīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arhitekts Austris Mailītis: «Man ir interesanti, kad katrs darbs ir jauna lieta, kā tāds izgudrojums»

Signe Knipše, speciāli DB, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekts Austris Mailītis šogad kopā ar domubiedriem un kolēģiem saņēma Arhitektūras gada balvu par Ķīnas svētajā kalnā uzcelto Šaoliņas lidojošo mūku teātra ēkas projektu. «Man tas ir paradoksāls ainavu, arhitektūras un mākslas projekts,» tā par veikumu saka arhitekts

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā paši mūki uztvēra šo projektu? Bija kādas atsauksmes?

Tikos ar vairākiem mūkiem. Viens bija kungfu lielais skolotājs. Viņš bija atbalstošs šim projektam. Starp citu, viņš vada arī vienu no tām lielajām skolām. Bija gods tikties arī ar Šaoliņas klostera abatu, kas ir augstākā garīgā persona dzenbudismā. Viņš arī skaitās Ķīnā politiski augsta persona. Parādīju viņam projektu, pastāstīju, kādas ir idejas, mazliet parunājām… Viņš izstāstīja par to, kas ir lidošana Ķīnas kultūrā un dzenbudismā, daoisma kultūrā, mītus par levitējošajiem mūkiem. Vārdu sakot, deva savu svētību iecerei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audi Q8 quattro ir krosoverkupeja, ko ieraugot, aizraujas elpa. Diemžēl to nevar teikt par pagaidām vienīgā dīzeļmotora spējām

Uzticīgākā Audi fanu auditorija varētu būt sašutusi par šādu apgalvojumu. Kā tad tā? Trīs litru V6 dīzelis ar 286 ZS lielu jaudu un 600 ņūtonmetru lielu griezes momentu uz papīra izskatās vairāk nekā iespaidīgi. Tas tiesa, bet stāsts ir par to, kā šie Q8 vienīgā dīzeļmotora zirgspēki un ņūtonmetri izpaužas reālajā dzīvē. Q8 quattro parādītais sniegums plašpatēriņa modelim būtu vērtējams kā izcils, taču premium saimes krosoveram, par kuru pieprasa 100 tūkst. eiro, gribētos, lai motora spēku varētu sajust, jau pieskaroties akseleratora pedālim. Taču tā nav. Momentālā reakcija, iespiežot gāzes pedāli grīdā, ir apzināti kavēta. Tehnika, nevis pilots, izlemj, kurā brīdī automobilim paātrināties. Caurmērā tas notiek ar divu sekunžu aizturi, un tas viss ar mērķi ekonomēt degvielu un uzlabot kaitīgo izmešu rādītājus. Kad elektroniskie vagari ir devuši savu svētību un atļauj 286 zirgu ganāmpulkam kopā ar astoņpakāpju tiptronic automātu izpausties, tālāk jau viss noris tā, kā tam vajadzētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Sajust Latvijas dizaina pulsu

Linda Zalāne, 04.10.2017

St. Petrus restorāns/Interjera arhitekte - Anna Butele, interjera dizainere - Diāna Kūla, Berta Lerhe/ SIA Anvill

Publicitātes materiāls

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā šogad ir mazāk pretendentu nekā pērn, kvalitātes latiņa nav noslīdējusi

Tā DB atzīst Latvijas Dizaineru savienības (LDS) priekšsēdētājs Andrejs Broks. «Šogad gan profesionālajam, gan skolu konkursam Gada balva dizainā ir iesniegti 106 pieteikumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajā gadā, taču šogad izvērtēšanai tika pieņemti darbi tikai mēbeļu un interjera dizainā, bet rūpniecisko dizainu tika nolemts analizēt reizi divos gados, lai būtu lielāks laika sprīdis, kad labajiem darbiem uzkrāties,» skaidro A. Broks. Šī gada pieteikumu aktivitāti viņš vērtē kā vidēju, tomēr tie ir kvalitatīvi. Žūrija piecu cilvēku sastāvā kā ik gadus vērtēja iesniegto konkursantu darbu komerciālo vērtību, atbilstību tirgus prasībām, kā arī māksliniecisko pienesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ienes mājokļos harmoniju

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inga Skrastiņa interjerus cenšas atdzīvināt, ienesot tajos baltu spēka zīmes un sakrālo ģeometriju. Māksliniece atzīst, ka var «peldēties enerģijā», ko zīmes dod.

Kā interjera dizainere un dekoratore Inga Skrastiņa strādā kopš 2003. gada. Sākotnējā izglītība ekonomikas jomā un projektu vadītājas amats arhitektu birojā, kur ik dienas nācies sadarboties ar dizaineriem, ļāvis I. Skrastiņai apjaust, ka patiesais aicinājums tomēr vairāk saistās ar mākslu. Dekoratīvās krāsas un apmetumi vienmēr viņai ir bijuši tuvi, un, kļūstot par interjera dizaineri, I. Skrastiņa tos centusies iedzīvināt dažādos veidos. Lai gan lielākā daļa cilvēku bieži domā, ka interjera dizainers darbu veic pie datora, tā nebūt neesot, un arī SIA Annalex dibinātājai tehniskā darba puse ļoti patīk. Kā savu stipro pusi viņa izceļ spēju gan izstrādāt dizainu, gan to tehniski realizēt, procesā gūstot prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar DNB bankas valdes locekli, viceprezidenti Anitu Bērziņu

Lelde Petrāne, 05.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mēbeļu un dizaina iznāciens Ķīpsalā

Rūta Lapiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē - no 6. līdz 8. oktobrim - Ķīpsalas izstāžu centrā risinājās izstādes «Baltic Furniture 2017» un «Design Isle 2017», informē pasākuma organizatori.

«Design Isle 2017» sniedza iespēju vienuviet iepazīties ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dizainu. Savukārt «Baltic Furniture 2017» varēja apskatīt un iegādāties jaunākās mājas un biroja mēbeļu kolekcijas, gaismas ķermeņus un interjera priekšmetus, kā arī mēbeļu furnitūru. Daudzveidīgu klāstu piedāvāja vairāk nekā 140 ražotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Indijas un citām valstīm.

LASI ARĪ:

FOTO: Sajust Latvijas dizaina pulsu

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bičevskis atklāj, ko darīs pēc Komercbanku asociācijas prezidenta amata atstāšanas

LETA, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis pēc šī amata atstāšanas vēlas pievērsties uzņēmējdarbībai.

Bičevskis asociācijas prezidenta amatā ir kopš 2011.gada maija un vadīs organizāciju vēl līdz 17.novembrim.

Organizācijas vadītājs sacīja, ka pieci ar pusi gadi, kas pavadīti asociācijas prezidenta amatā, ir ilgākais darba stāžs kādā no institūcijām, kur līdz šim strādāts. «Šis ir ilgstošākais darba līgums, kāds man bijis. Vajag pārmaiņas, lai attīstītos,» sacīja Bičevskis.

Pašlaik viņš vēlas vairāk pievērsties «īstai uzņēmējdarbībai». «Tuvākajos gados gribu skatīties vairāk uz komercdarbību, nevis uz publisko politiku. Gribu sajust uzņēmējdarbības tendences, līdzdarboties un reāli ieguldīt uzņēmējdarbībā, nevis tikai runāt parlamenta vai valdības līmenī par lieliem politikas uzstādījumiem,» sacīja Bičevskis. Viens no iespējamiem darbības virzieniem būs arī savs bizness, taču par iecerēm sīkāk Bičevskis nestāstīja, piebilstot: «Tādas lietas paziņo tad, kad ir ko paziņot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktoru Ivaru Norveli

Lelde Petrāne, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Inchcape Motors Latvia BMW grupas direktors Ivars Norvelis. «Latvijā esam vienīgie un oficiālie izplatītāji BMW automobiļiem un motocikliem, MINI, savukārt Alpina zīmolu pārstāvam visā Baltijā. Mēs ceram, ka šā gada marta beigās, aprīļa sākumā noslēgsies mūsu salona rekonstrukcija un klientus varēsim uzņemt jaunās telpās,» stāsta I. Norvelis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani patiesi aizrauj auto industrija un tās iespējas. Auto pats par sevi ir salīdzinoši neliels priekšmets, kas sevī koncentrē ļoti daudz - cilvēka tehnoloģisko izdomu un sasniegumus, stilu un dizainu, fokusu uz detaļām. Vienlaikus gan auto nozarē kā tādā, gan premium klases auto segmentā konkurence ir pietiekami asa, reizēm pat pašiem ar sevi, lai aizvien būtu jādomā par to, kā mainīties, kā uzlabot piedāvājumu, servisu, kā sasniegt klientu labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Elīna Dobele: Radot apavus, palīdz zināšanas un prasmes arhitektūrā

Kristīne Stepiņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiesāšanās kā spēle

Edgars Oļševskis, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.

Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un šādas izspēles ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.

Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais ko redzu - ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo. Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti. Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas. Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi. Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā. Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Igaunija līdz 2040.gadam var piedzīvot ūdens trūkumu

LETA, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz priekšstatu par Igauniju kā ūdeņiem dāsni apveltītu zemi, līdz 2040.gadam valsts var nokļūt situācijā, kad pieprasījums pēc ūdens pārsniedz pieejamos resursus, liecina jauns pētījums.

Ņemot vērā klimata izmaiņu modeļus un sociālekonomiskos scenārijus, Pasaules Resursu institūts (WRI) izvērtējis ūdens resursu stāvokli 167 valstīs. Pētījumā aplūkoti ūdens resursi zemes virsū. Gruntsūdeņi un atmosfēras nokrišņi nav ņemti vērā.

Rezultātā institūts secinājis, ka Igaunija līdz 2040.gadam var nokļūt situācijā, kad pieprasījums pēc ūdens pārsniedz pieejamos resursus, palielinot spiedienu uz valsts uzņēmumiem, lauku saimniecībām un kopienām.

Vissliktāko situāciju 2040.gadā WRI prognozē 33 valstīs, pirmajā trijniekā ierindojot Bahreinu, Kuveitu un Kataru. Gandrīz puse no šīm 33 valstīm ir Tuvo Austrumu valstis, kur ūdens resursi zemes virsū ir ierobežotā daudzumā un pieprasījums augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcas Frutever īpašniece Sofja Zaharova sapratusi, ka šī «nav mana lieta» un meklē pircēju savam uzņēmumam

«Sākums bija spožs, bet jau pēc pāris mēnešiem es sāku sajust, ka kaut kas nav kārtībā. It kā viss notiek, bet iedvesma un azarts pamazām zūd. Šo pieredzi var salīdzināt ar iemīlēšanos, kurai seko vai nu dziļa mīlestība, vai intereses izšķīšana. Manā gadījumā bija otrais. Un tas, protams, iespaidoja tālāko kafejnīcas dzīvi, kura attīstījās visai lēnām – vienkārši manī vairs nedega uguns. Martā es to skaidri apzinājos un nolēmu kafejnīcu pārdot,» saka S. Zaharova. Uzņēmumu viņa plāno pārdot par 29 tūkstošiem eiro, vienlaikus saprotot, ka, jo ātrāk kafejnīcai mainīsies īpašnieks, jo visiem būs labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt

Ilze Žaime, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums "DHL" globāli pieredzējis kritumu biznesā vidēji 20% apmērā. Latvijā svārstības piedzīvoja tikai ienākošo sūtījumu skaits, kas samazinājies par apmēram 10%.

"DHL Latvia" rīkotājdirektore Sņežina Kazakova informē, ka izejošo sūtījumu bijis pat vairāk nekā pērn šajā laikā vai šā gada janvārī un februārī. "Tas mani ļoti priecēja. Ticu, ka tas ir biznesa pamatā - ja gribi, lai uzņēmumam veiktos, ir jāmeklē veidi, kā darbību turpināt," viņa teic.

"Un tas attiecas arī uz "DHL" visā pasaulē, lai gan mēs darbu neesam pārtraukuši ilgāk kā dažas stundas. Iesākumā kravas automašīnas saskārās ar sarežģījumiem, šķērsojot robežas, kas bija pārblīvētas un katrs vadītājs pēc kārtas tika apturēts. Krīzes laikā piedzīvojām posmu, kad no Ķīnas, sevišķi Uhaņas reģiona, kas ir gana liels, nenāca tik daudz sūtījumu kā parasti, bet mūsu lidmašīnas turpināja lidot pustukšas," par globālo situāciju stāsta S. Kazakova.

Komentāri

Pievienot komentāru