Ražošana

Mazie un vidējie uzņēmumi aizvien mazāk plāno ieguldīt inovācijas

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) gatavība ieguldīt inovācijās ir kritusies un šogad inovēt plāno 39% uzņēmumu, taču atsevišķos reģionos ir vērojamas pozitīvas tendences, liecina SEB Baltijas Biznesa pārskata pētījums.

Visaktīvākie inovāciju jomā ir Rīgā un tās apkārtnē strādājošie MVU – 45% no tiem šogad plāno īstenot inovācijas, tomēr tas ir par 7% mazāk nekā pērn. Savukārt vislielākais inovāciju aktivitātes pieaugums gaidāms Zemgalē – šogad 42% šī reģiona uzņēmumi ir iecerējuši realizēt kādu inovatīvo projektu un tas ir par 10% vairāk nekā 2014. gadā.

Augsta aktivitāte saglabājas arī Kurzemē – 41% no šī reģiona MVU šogad īsteno inovācijas. Salīdzinoši lielāku uzmanību jauninājumu ieviešanai plāno pievērst Vidzemes uzņēmumi – ja pērn šis reģions bija vispasīvākais Latvijā (inovāciju plāni bija tikai 25% respondentu), tad šogad jau 32% uzņēmēji plāno veikt inovācijas. Savukārt lielākais kritums par 15% ir vērojams Latgalē – šogad tikai 27% šī reģiona uzņēmumi plāno veikt inovācijas.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: «Šis ir īstais laiks uzņēmumiem ieguldīt inovācijās, lai pēc krīzes perioda ieliktu pamatu stabilas izaugsmes posmam. Šo iespēju aktīvi izmanto mūsu kaimiņi - gan Igaunijā, gan Lietuvā ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad ieguldīs inovācijās. Igaunijā šādas investīcijas šogad plāno 73% MVU sektora uzņēmumu, bet Lietuvā – 69%. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur uzņēmumu interese par investīcijām inovācijās ir samazinājusies. Tas ir pamats nopietnām bažām it īpaši tādēļ, ka mūsu tirgus zemo ražošanas izmaksu sniegtās priekšrocības turpina samazināties.»

Eiropas Inovāciju akadēmijas vadītājs Alars Kolks: «Baltijā uzņēmējiem vēl nedaudz pietrūkst motivācijas attīstīt savus uzņēmumus, par to liecina arī samērā kūtrā inovāciju ieviešana. Tai pašā laikā vēlos atgādināt, cik būtiski uzņēmējdarbībā ir visu laiku spēt skriet ļoti ātri, tikai, lai noturētos uz vietas. Tradicionāli ar inovācijām saprotam produktus un pakalpojumus, taču būtiski ir atrast inovatīvu pieeju arī pārējos biznesa segmentos. Vienkārši izsakoties, inovāciju ieviešanas galvenais mērķis ir uzņēmuma konkurētspējas uzlabošana – bieži vien ir nepieciešamas tikai nelielas izmaiņas, kas neprasa lielus ieguldījumus no uzņēmuma puses, lai sasniegtu vērā ņemamu rezultātu.»

SEB grupas Baltijas biznesa pārskata aptaujā piedalījās kopumā 6125 Baltijas valstu MVU, tostarp arī 2022 Latvijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizvien mazāk uzņēmumu plāno ieguldīt inovācijās

Žanete Hāka, 19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Lietuvas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) 2015. gadā plāno pievērst lielāku uzmanību inovācijām nekā iepriekš, liecina SEB Baltijas pētījums, kurā apkopoti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu aptaujas rezultāti.

Savukārt Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kas šogad investēs inovācijās, ir samazinājies par 9%.

Igaunijā 73% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2015. gadā plāno investēt inovācijās, savukārt pagājušajā gadā to grasījās darīt 60% aptaujāto Igaunijas uzņēmumu. Lietuvā uzņēmumu ieceres par inovācijām ir būtiski pieaugušas – ja pagājušajā gadā par inovācijām savā darbībā domāja 42% uzņēmumu, tad tagad šis skaits pieaudzis līdz 69% uzņēmumu. Savukārt Latvijā vērojama pretēja tendence – tikai 39% uzņēmumi šogad iecerējuši veikt inovācijas, bet pērn šādi plāni ir bijuši 48% aptaujāto MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šonedēļ Rīgā pulcējas inovatori

Anda Asere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro

LETA, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo Igaunijā pērn pieauguši par 6%, un pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, vēstīja Igaunijas Statistikas departaments.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu bruto ienākumu pieaugums visstraujākais bija Jegevas, Lēnes, Vīlandes, Veru un Pelvas apriņķos. Katrā no šiem apriņķiem tas sasniedza 7%. Citos apriņķos bruto ieņēmumi pieauga par 6%, izņemot Austrumviru apriņķī, kur ieņēmumu palielinājums pērn bija 5%.

Vidējie mēneša bruto ieņēmumi 900 eiro atzīmi pārsniedza astoņos apriņķos, bet Harju, Tartu un Hījumā apriņķī tie pārsniedza tūkstoš eiro. Viszemākie vidējie bruto ieņēmumi pērn bija Austrumviru apriņķī, kur tie bija 847 eiro mēnesī.

No vietējām pašvaldībām vidējie mēneša bruto ieņēmumi, rēķinot uz vienu strādājošo, vislielākie bija Harju apriņķa pašvaldībās. Jau daudzus gadus šajā apriņķī vislielākie ieņēmumi uz vienu strādājošo bija Vīmsi pašvaldībā, kur tie pērn sasniedza 1442 eiro mēnesī. Galvaspilsētā Tallinā vidējie bruto ienākumi mēnesī pagājušajā gadā bija nepilni 1100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlītējā ieguvēja no ES brīvās tirdzniecības ar Kanādu, kam starta signāls tiek dots šodien, būs jau iedibinātā tirdzniecība tradicionālajās jomās, tomēr ļoti liels potenciāls ir tieši inovācijas sadarbībā.

Šodien pagaidu režīmā ir stājies spēkā ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA). Latvija bija pirmā ES valsts, kurā CETA tika ratificēts parlamentā, un līguma virzību Eiroparlamentā arī vadīja Latvijas eirodeputāts ‒ Artis Pabriks (V). Sevišķi līdz ar pastiprināti ciešo NATO sadarbību Latvija ir ciešāk iezīmējusies kanādiešu uzmanības radarā, un tiek novērtēta arī Latvijas politiskā un biznesa atvērtība spēcīgākām ekonomiskajām saiknēm. Tā ziemā vizītē Latvijā bija Kanādas ārējās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs, kurš sarunā ar Dienas Biznesu uzsvēra nepieciešamību pēc jaunām un izvērstām biznesa un pētniecības un attīstības saiknēm mūsu valstu starpā, uzsvaru liekot uz vides tehnoloģijām, IKT un inovāciju (DB 27.02.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTA: Atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, valsts zaudējusi 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu inovāciju loma biznesā

Svetlana Saksonova, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt visu naudu, ir jābūt pietiekami stulbam, lai to vēlētos». Protams, tas ir aforisms, bet nākotnes finansiālā labklājība ir neiespējama bez moderno tehnoloģiju izmantošanas, tāpēc progresa dzinējspēks ir nevis aforismi, bet gan ieviesti e-jauninājumi.

Mūsdienu uzņēmuma vadības modelis izslēdz beziniciatīvas un «lineāro» pieeju, kā arī neefektīvo stabilitāti, tāpēc inovāciju, tai skaitā finanšu inovāciju, izmantošana ļauj novērst visus līdzšinējos trūkumus.

Finanšu inovācijas rodas dažādu faktoru ietekmē, piemēram, nodokļu priekšrocības, darījumu izmaksu un starpniecības izmaksu samazināšana, risku pārdalīšana un likviditātes pieaugums, cenu līmenis un to mainīgums, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi un citi faktori.

Šobrīd ne zinātnē, ne praksē nav vienotas definīcijas jēdzienam «finanšu inovācija». Vienkāršotā nozīmē finanšu inovācijas ir finanšu rakstura darbības, kas ir jaunas vismaz vienai no darījuma pusēm. Finanšu inovāciju var uzskatīt par veiksmīgu, ja tās rezultātā var iegūt jaunus materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, klientu skaita vai lojalitātes pieaugumu vai augstāku uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu.

Par to liecina SEB Baltijas biznesa apskata 2024 (Baltic Business Outlook) rezultāti, kurā aptaujāti vairāk nekā 2200 mazie un vidējie uzņēmumi Baltijas valstīs. Latvijā lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu uzskatāmi par mēreniem optimistiem – 70% respondentu sagaida apgrozījuma pieaugumu līdz 15%. Kā būtiskākos faktorus, kas šogad varētu atstāt lielāko ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu, uzņēmēji gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs identificēja nodokļu slogu, inflāciju un energoresursu izmaksas.

Apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15% visvairāk prognozējuši Lietuvas uzņēmēji (10% respondentu), savukārt Latvijā un Igaunijā optimistu ir salīdzinoši mazāk (Latvijā – 5%, Igaunijā – 7%). Taču vispesimistiskāk ir noskaņoti uzņēmēji Igaunijā, kur apgrozījuma kritumu šogad prognozējuši 27% aptaujāto uzņēmēju, savukārt Latvijā tādu ir 22%, bet Lietuvā – 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Novērtējums inovāciju reitingos ir apliecinājums - ejam pareizā virzienā

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas novērtējums starptautiskajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un tam, ka ejam pariezā virzienā, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ašeradens: Uzņēmēju konkurētspēja atkarīga no spējas attīstīt inovācijas

Zane Atlāce - Bistere, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes attīstīt inovāciju, jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī uzlabot produktivitāti. Tāpēc valdības rīcības plānā inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešamais priekšnoteikums ir noteikta par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Piektdien, 2. septembrī viņš tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāvjiem Andreju Krasņikovu, Jāni Spīguli, Andreju Siliņu, Indriķi Muižnieku, Andri Šternbergu un Andreju Ērgli, lai pārrunātu akadēmisko institūciju efektīvāku iesaisti inovācijas radīšanā, kā arī sadarbības paplašināšanu starp zinātniekiem, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Inovācijas sekmēšanai būtiski ir attīstīti ciešu un efektīvu sadarbību starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem. «Esam paredzējuši nozīmīgu atbalstu Latvijas zinātnisko institūciju rīcībā esošo pētniecisko izstrādņu komercializēšanai – pētījumu rezultātu pārvēršanai jaunos produktos un tehnoloģijās. Atbalsts paredzēts arī investīcijām jaunu pilotražotņu izveidei, biznesa inkubatoru darbībai reģionos, nozaru klasteru attīstībai un jaunu eksporta tirgu apgūšanai,» skaidro A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporācijas un lielie uzņēmumi tiek vērtēti kā galvenie inovācijas dzinējspēki; uzsvars ir uz inovāciju kā sistēmu

Par kompāniju inovācijas pētījumiem un ieviešanu atbildīgo amatpersonu vērtējumā aizvien lielāka nozīme šai jomā tiek piešķirta starptautiskajām korporācijām, lielajiem uzņēmumiem un arī valstu kapitālsabiedrībām. Tā secina jaunākais General Electrics (GE) Globālās inovācijas barometrs – pētījums, kas tiek veikts no 2010. gada.

No barometrā iekļautajām 20 valstīm Latvijai tuvākie datu apkopojumi ir veikti Polijā, Vācijā un Zviedrijā. Starptautisko korporāciju nozīmīgums inovatīva biznesa radīšanā pēdējos gados kopumā ir audzis par 4%, kamēr mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmes vērtējums ir ievērojami krities. Nedaudz zemāks ir arī šīs jaunuzņēmumu jeb startapu nozīmes vērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie - 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu - tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā - 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem - iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%. Ārkārtas situācijā daļai uzņēmumu vienīgā iespēja izdzīvot bija, pārorientējot vai attīstot savu darbību interneta vidē. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēji jau īsteno vai plāno īstenot nepieciešamos pasākumus e-komercijas uzlabošanai, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas vai pašiem izveidojot savu interneta veikalu," norāda Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie – 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu – tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā – 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem – iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām

Zane Atlāce - Bistere, 04.04.2018

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji nākotnē raugās optimistiski, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, un paredzams, ka Latvijas ekonomikā 2018. gadā turpināsies izaugsme.

Citadele bankas eksperti uzskata, ka šī brīža stabilā ekonomiskā situācija ir viens no piemērotākajiem brīžiem pārdomātām investīcijām.

Jau ceturto ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, kas liecina par uzņēmēju optimismu, – pēdējā ceturksnī tā ir 51,34 punkts. Kopumā uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Pēdējā ceturksnī optimistisks noskaņojums bija vērojams visās tautsaimniecības jomās. Vislabāk jūtas ražošanas un būvniecības jomu pārstāvji; kamēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarē strādājošie, lai arī saglabā optimismu, ir piesardzīgāki. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecību, kur pēdējā ceturksnī optimisms samazinājies visievērojamāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank labprāt kredītos izsniegtu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt

LETA, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru