Mazo pašvaldību apvienošana ļautu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā 

Apvienojot mazās pašvaldības un koncentrējot izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu pakalpojumus lielākos novados, pašvaldību budžetos varētu ietaupīt līdz 130 miljoniem eiro gadā, secināts Latvijas Bankas pētnieku sagatavotajā diskusiju materiālā «Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības?».

LETA, 2019. gada 10. jūnijs plkst. 14:26

Foto: pixabay.com

Pētījumā, izmantojot ekonometriskās metodes, iegūtas liecības, kas norāda uz negatīvu korelāciju starp iedzīvotāju skaitu Latvijas novadu pašvaldībās un to izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

«Raugoties no ekonomikas teorijas skatpunkta, pastāv virkne argumentu, kāpēc iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas izdevumi varētu būt samērā augsti. Lielākoties tie saistāmi ar vidējo izmaksu palielināšanos, kas rodas, samazinoties sniegto pakalpojumu apjomam,» atzīst pētījumā.

Pētnieku ieskatā, saglabājoties esošajām demogrāfijas tendencēm, tuvākajos gadu desmitos iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties, tāpēc saruks arī novadu vidējais iedzīvotāju skaits. 2018.gadā Latvijas novadu pašvaldībās vidēji dzīvoja apmēram 8460 cilvēku, bet 2040.gadā gaidāms, ka vidējais iedzīvotāju skaits būs par 15% mazāks - apmēram 7200 cilvēkiem. Pamatojoties uz pētījumā iegūtajiem rezultātiem, vidējie uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju novadu pašvaldībām ar šādu mazāku iedzīvotāju skaitu būtu aptuveni par 2,1% lielāki nekā pašlaik.

Tādējādi pašvaldības izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējiem valdības dienestiem līdz 2040.gadam papildus varētu prasīt gandrīz 180 miljonus eiro.

Kā risinājumu minētajai problēmai Latvijas Bankas eksperti piedāvā uzlabot administratīvi teritoriālo iedalījumu, koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados.

Balstoties uz pētījumā gūtajiem novērtējumiem, aplēsts arī potenciālais līdzekļu ietaupījums, ko varētu sniegt pašvaldību pakalpojumu koncentrēšana iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās. Ja vidējais iedzīvotāju skaits novados būtu 10 000, 15 000 vai 20 000, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 miljoniem eiro līdz 130 miljoniem eiro gadā.

«Pieņemot, ka līdzīga sakarība starp iedzīvotāju skaitu novadu pašvaldībās un uzturēšanas izdevumiem uz vienu iedzīvotāju pastāv arī novērtējumos neiekļautajām funkcijām, potenciālais līdzekļu ietaupījums būtu vēl lielāks,» atzīst pētnieki.

Pētījumā arī norādīts, ka papildus līdzekļu ietaupījumam lielākiem novadiem varētu būt arī vairākas citas priekšrocības, piemēram, lielāka budžeta un personāla kapacitāte piesaistīt investīcijas un stabilāka nodokļu bāze. Tomēr eksperti iesaka, ka, veidojot jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, būtu jāņem vērā plašs faktoru loks, kas neaprobežojas tikai ar pašvaldību budžeta izdevumiem un līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

«Optimāla pašvaldību lieluma meklējumos būtu jāapsver arī vairāki teritorijas plānojuma jautājumi, piemēram, infrastruktūras esamība un citas īpatnības, kas var ietekmēt pakalpojumu pieejamību jaunveidojamo administratīvi teritoriālo vienību ietvaros. Tāpat jārisina jautājumi, kas saistīti ar labas pārvaldības principu nodrošināšanu, lai potenciālais ar pašvaldību pakalpojumu koncentrāciju saistītais līdzekļu ietaupījums pēc iespējas lielākā apjomā arī īstenotos,» norāda Latvijas Bankas eksperti.

Vienlaikus pētījumā aicināts ņemt vērā, ka, organizējot valsts pārvaldi pārāk lielās administratīvi teritoriālajās vienībās, var zust viena no mazu pašvaldību lielākajām priekšrocībām - ciešāka politiķu saikne ar vēlētājiem, kas ļauj ne tikai labāk izprast iedzīvotāju vajadzības, bet arī vairo atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc eksperti iesaka - veidojot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, svarīgi atrast līdzsvaru starp vietējo demokrātiju un lietderīgu līdzekļu izlietojumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Alus pasaule ir daudz plašāka, nekā varētu iedomāties, stāsta šī dzēriena someljē...

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

No šīs sadaļas
2019. gada 10. jūnijs plkst. 10:18

Šā gada pirmajā ceturksnī banku sektors nopelnījis 67,015 miljonus eiro, kas ir...

2019. gada 10. jūnijs plkst. 6:23

Iecerētā akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 25% Igaunijā ietekmēs ne tikai Latvijas...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 15:36

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 14:25

Igaunijas banka «Luminor Bank» nolēmusi samazināt bankas kapitālu par 216 miljoniem eiro...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 11:15

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālo jautājumu komisija Ekonomijas ministrijas...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 7:46

Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 7:29

Melnā zelta cena visai strauji atkāpusies līdz 60 ASV dolāriem par barelu...

2019. gada 07. jūnijs plkst. 6:58

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas...

2019. gada 06. jūnijs plkst. 17:09

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz...

2019. gada 06. jūnijs plkst. 16:26

Šīsdienas sanāksmē, kas notika Viļņā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome pieņēma vairākus...