Skandalozais Kims Dotkoms (Kim Dotcom), kas vēl aizvien aizturēts saistībā ar pirātisko failu apmaiņas lapu MegaUpload, pavēstījis, ka MegaUpload jaunā versija kļūs par «masveida starptautisku tīklu» un sola «pagriezt pasauli kājām gaisā», informē Torrentfreak.com.

«Mega atgriezīsies. Lielāks. Labāks. Ātrāks. Bez maksas un pasargāts no uzbrukumiem! Evolūcija!» savā Twitter kontā rakstīja MegaUplaud dibinātājs K. Dotkoms.

K. Dotkoms jau šā gada jūnija beigās pavēstīja, ka nākotnē gaidāma MegaUpload labāka un lielāka versija, taču patlaban viņš atklājis vairāk informācijas par jauno interneta vietni.

«Izstrādātāji – gatavojaties! Mega API [application programming interface, lietotņu programmēšanas saskarne] sniegs neiedomājamu spēku. Mūsu API un jūsu Mega rīki mainīs pasauli!» sacīja K. Dotkoms. Tiek paredzēts, ka jaunākais MegaUpload failu lejupielādei piedāvās papildus lietotnes – tiek cerēts piedāvāt arī epasta un faksa pakalpojumus un video lietojumprogrammas. Tāpat K. Dotkoms sola, ka tiks nodrošināta datu pārraides šifrēšana, izmantojot vienu peles klikšķi, turklāt tas būs pieejams bez maksas. Šī projekta detaļas netiek atklātas.

Mazāk nekā 24 stundu laikā, kopš skandalozais MegaUpload dibinātājs Kims Dotkoms (Kim Dotcom) laidis klajā savu jauno pakalpojumu Mega, tā lietotāju skaits sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu reģistrētu lietotāju, raksta informācijas tehnoloģiju mediji.

Lai arī Mega konkurentu – Dropbox – lietotāju skaits ir aptuveni simts miljoni, Mega lietotāju skaita pieauguma ātrums ir ievērojamāks nekā sāncenšiem. Pirmās stundas laikā kopš atvēršanas Mega lietotāju skaits sasniedza simts tūkstošus, un pēc pāris stundām tas jau bija pietuvojies miljonam.

«Ja pašlaik piekļuve Mega pakalpojumam ir lēna, tad tas ir neticamā pieprasījuma dēļ. Mēs strādājam, lai palielinātu kapacitāti,» Mega pakalpojuma klajā laišanas dienā savā Twitter kontā skaidroja K. Dotkoms.

K. Dotkoms savā failu glabāšanas un apmaiņas vietnē, ko viņš pats dēvē par «platformu zināšanām un izglītībai», sola nodrošināt privātumu, neatklājot informāciju par to, kādā veidā lietotāji piekļūst pakalpojumam vai kādus failus viņi tajā uzglabā un ar kādiem datiem dalās. K. Dotkoms iepriekš pauda, ka MegaUpload jaunā versija kļūs par «masveida starptautisku tīklu» un solījis «pagriezt pasauli kājām gaisā».

Skandalozais failu apmaiņas pakalpojuma MegaUpload dibinātājs Kims Dotkoms pavēstījis, ka viņa jaunais projekts ir tik pat kā gatavs, un patlaban norisinās pēdējie noslēguma darbi, vēsta interneta vietne Torrentfreak.com.

«Izstrādāti jau 90% koda. Serveri ir sagatavoti. Advokāti, partneri un investori ir gatavi,» sociālajā tīklā Twitter paudis K. Dotkoms. Kā vēsta Torrentfreak.com, jaunais K. Dotkoma garabērns dienasgaismu varētu ieraudzīt šā gada nogalē.

Tāpat atzīmēšanas vērts esot fakts, ka, neskatoties uz kriminālizmeklēšanu, jaunajā projektā esot gatavi iesaistīties arī investori.

Db.lv jau ziņoja, ka K. Dotkoms iepriekš pavēstījis – MegaUpload jaunā versija kļūs par «masveida starptautisku tīklu» un solījis «pagriezt pasauli kājām gaisā». «Mega atgriezīsies. Lielāks. Labāks. Ātrāks. Bez maksas un pasargāts no uzbrukumiem! Evolūcija!» savā Twitter kontā rakstīja MegaUplaud dibinātājs K. Dotkoms.

Saistībā ar tiešsaistes failu apmaiņas vietnes Megaupload.com pirātisma un naudas atmazgāšanas lietu, Eiropā aizturēti Igaunijas un Vācijas pilsoņi, vēsta Reuters.

Aizturētie ir 32 gadus vecais Igaunijas pilsonis Andruss Nemms (Andrus Nomm) un 39. gadus vecais Vācijas pilsonis Svens Ehternahs. Aizturētos ASV varasiestādes apsūdz interneta pirātismā un izdevušas starptautiskus orderus viņu arestam.

S. Ehternahs aizturēts Vācijā, kur ieradies no Filipīnām, savukārt A. Nemms aizturēts Nīderlandē. Vēl nav notverts šajā lietā apsūdzētais Slovākijas pilsonis Juliuss Bencko.

Aizvadītajā nedēļā ASV tiesībsargājošās institūcijas slēdza tiešsaistes failu apmaiņas vietni Megaupload.com. Interneta vietne tiek apsūdzēta antipirātisma likumdošanas pārkāpumos, kā arī naudas atmazgāšanā un izspiešanā. Lieta ieguvusi apzīmējumu «mega konspirācija».

Lietuvas Apelāciju tiesa atļāvusi likvidētās Lietuvas kompānijas "Mediatonas" bijušajam īpašniekam un vadītājam Ģiedrim Bučinskam izmantot aktīvus 50 000 eiro vērtībā, kuri iepriekš bija iesaldēti saistībā ar Holivudas zvaigznes Klinta Īstvuda prasību pret lietuviešu uzņēmēju.

14.jūlijā Lietuvas Apelāciju tiesa apmierinājusi Bučinska apelāciju un anulējusi Klaipēdas apgabaltiesas spriedumu noteikt pagaidu pasākumus un iesaldēt Bučinska aktīvus 50 000 eiro vērtībā.

"Pirmās instances tiesa nav pienācīgi izvērtējusi apstākļus, kas ir priekšnosacījums pagaidu pasākumu ieviešanai," secināja Apelāciju tiesa.

Īstvuds un viņu pārstāvošā kompānija "Garrapata" lūdza Lietuvas Apelāciju tiesu piespriest Bučinskam 50 000 eiro kompensāciju, sodu ar likmi 5% gadā un tiesvedības izmaksu segšanu.

Holivudas aktieris un "Garrapata" uzstāja, ka Bučinsks ir radījis kaitējumu, jo zināja par tiesvedību Losandželosas federālajā tiesā un tās 2021.gada oktobrī pieņemto spriedumu no "Mediatonas" piedzīt 6,1 miljonu ASV dolāru (seši miljoni eiro), zināja, ka kompānijas aktīvi ir nepietiekami zaudējumu atmaksai, tādēļ viņam vajadzēja ierosināt maksātnespēju.

Jaunzēlandes izlūkdienests nelegāli izsekojis failu apmaiņas vietnes Megaupload dibinātāju Kimu Dotkomu, secināts oficiālā ziņojumā. Tas licis Jaunzēlandes premjeram oficiāli atvainoties vietnes dibinātājam.

Ziņojumu izveidojusi Jauzēlandes izlūkdienestu pārraudzības institūcija. Tajā secināts, ka valdības Komunikāciju un drošības birojs (GCSB) pārkāpis Jaunzēlandes likumdošanu, kas aizliedz veikt valsts pilsoņu izsekošanu, vēsta britu laikraksts The Guardian. K. Dotkoms 2010. gadā ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Jaunzēlandē.

Pārraudzības institūcijas secinājumi likuši Janzēlandes premjeram Džonam Kejam (John Key) atvainoties gan K. Dotkomam, gan arī visiem valsts iedzīvotājiem. «Darboties likumdošanas ietvaros ir GCSB atbildība,» sacīja premjers, norādot, ka valsts pievīlusi cilvēkus un nespējusi nodrošināt, ka likums tos aizsargā.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa otrdien sāka izskatīt ASV informācijas tehnoloģiju giganta «Apple» iesniegto apelāciju par Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, ka «Apple» Īrijā jāsamaksā 13 miljardi eiro nenomaksātos nodokļos.

«Apple» advokāts Daniels Bērds tiesā sacīja, ka 2016.gadā pieņemtais EK lēmums «ignorē realitāti un veselo saprātu». Viņš pauda viedokli, ka EK secinājumi ir kļūdaini. EK 2016.gada augustā paziņoja, ka «Apple» jāsamaksā 13 miljardi eiro nenomaksātos nodokļos, jo vairākas ar Īriju noslēgtās nodokļu vienošanās pārkāpj ES noteikumus.

«Apple» vadītājs Tims Kuks tajā laikā šo lēmumu nodēvēja par «politiskām muļķībām». Īrija, kas tiesā iesniegusi līdzīgu apelāciju par šādu EK rīkojumu, pirmajā no divām lietas izskatīšanas dienām arī sniegusi liecību, kritizējot ES par «pārsteidzošu nodokļu likuma interpretāciju».

EK secinājusi, ka «Apple» saņēmis labvēlīgus nodokļu nosacījumus, kas līdzvērtīgi valsts sniegtai palīdzībai, kura savukārt ir pretrunā ar ES noteikumiem. ES Vispārējās tiesas tiesneši lēmumu šajā lietā varētu pieņemt vien 2020.gadā. Ja tas tiktu pārsūdzēts, apelāciju izskatītu ES Tiesa, kas galīgo lēmumu varētu pieņemt, vēlākais, 2021.gadā.

Šogad kopumā tika saņemti 86 centralizēto eksāmenu vērtējumu apelāciju iesniegumi no 72 personām, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn. Vērtējums tika mainīts 14 gadījumos, kas veido aptuveni 16% no kopējā apelāciju skaita, informē Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Āboltiņa.

11 centralizētajos eksāmenos piedalījās 23795 skolēni, kuru 56696 darbus novērtēja 789 vērtētāji. Visvairāk apelāciju ir saņemtas par obligātajā centralizētajā eksāmenā latviešu valodā izteikto vērtējumu, jo tajā proporcionāli ir vislielākais eksāmena kārtotāju skaits.

Pagājušajā gadā kopumā saņemtas 87 apelācijas no 76 personām. Pēc apelācijas komisijas lēmuma vērtējums tika mainīts tikai deviņos gadījumos.

Facebook pirmais publiskais akciju piedāvājums (IPO) padarīs kompānijas vadību un investorus par miljonāriem un miljardieriem, vēsta businessinsider.com.

Jau vēstīts, ka līdz ar sociālā medija Facebook pirmo publisko akciju piedāvājumu, tā vērtība palielināsies līdz 75 - 100 miljardiem ASV dolāru.

Tā piemēram, viena no Facebook vadītāja Teodora Ulliota (Theodore Ulliot), kuram pieder 0,1% uzņēmuma jeb 1 863 656 akciju, daļa uzņēmumā būs 86,8 miljonus vērta. Savukārt Facebook dibinātāja Marka Cukerberga «labās rokas» Šerilas Sandbergas (Sheryl Sandberg) piederošo akciju vērtība varētu pieaugt līdz vairāk nekā 88 miljoniem ASV dolāru. Facebook inženiera Maika Šroepfera (Mike Schroepfer) daļa lēsta ap 100 miljonu ASV dolāru vērtībā, bet Deivida Ebersmana (David Ebersman), Facebook finanšu vadītāja, daļa – 101 miljona ASV dolāru vērtībā.

Turpmāk Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē būs pieci, nevis septiņi cilvēki. Tāpat tai apstiprināts jauns nosaukums - Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija. Iepriekš organizācijas nosaukums bija Latvijas Startup asociācija "Startin.LV".

Organizācija "Startin.LV", kuras mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un popularizēt jaunuzņēmumu kustību, valdi ievēl reizi divos gados. Uz piecām valdes locekļu vietām pretendēja 12 kandidāti, no kuriem divi arī līdz šim ir bijuši valdē.

Pēdējos divus gadus Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju "Startin.LV" vadīja valde septiņu cilvēku sastāvā. Tajā strādāja Egita Poļanska, Līva Pērkone, Jānis Rozenblats, Dagnija Lejiņa, Jānis Bite, Lauma Gailīte un Sergejs Jakimovs.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē nākamos divus gadus darbu turpinās uzņēmuma "Mailigen" vadītājs Jānis Rozenblats. Pārējiem jaunievēlētajiem biedriem - "Lokalise" līdzdibinātājam Petr Antropov, "Edurio" pārstāvei Agnesei Veckalnei, "Squad Robotics" dibinātājam Didzis Dejus un "Nordigen" līdzdibinātājam Robertam Bernānam šis būs pirmais pilnvaru termiņš Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē. Priekšsēdētāju valde izvēlēsies decembra sākumā.

Apelāciju dēļ valdībā vēl nav skatīts jautājums par līdzekļu pārdali ražošanas iekārtu iegādei.

Pārsūdzības par Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta programmas «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» 2. kārtā noraidītajiem projektiem būtu jāizskata līdz augusta beigām, DB min ekonomikas ministrs Daniels Pav ļuts.

Līdz ar to tad arī būs zināms, cik daudz līdzekļu no šīs programmas tiks pārdalīti. Jānorāda, ka jūlija sākumā Ekonomikas ministrija (EM) solīja tuvākajā laikā rosināt valdību akceptēt atbalsta programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» neizmantoto finansējumu 14,255 milj. Ls apmērā pārdalīt programmas «Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana ražošanā» 3. kārtai. Tagad ministrijā atzīst, ka vēl tiek vērtēts tas, kurā atbalsta programmā līdzekļus varētu apgūt ātrāk un labāk.

Mūziķiem iespēja pelnīt līdz pat 90% no ienākumiem, bet mūzikas cienītājiem iespēja to lejuplādēt bez maksas - tāda ir Kima Dotkoma jaunā Megabox projekta koncepcija.

Par spīti tam, ka Megaupload īpašnieks Kims Dotkoms (Kim Dotcom) vēl joprojām atrodas arestā, viņš paziņojis par jaunu projektu, kas sauksies Megabox.

Šī iecerētā interneta vietne pēc Dotkoma vārdiem ļaus mūziķiem pārdot savus albūmus pircējiem bez ierakstu kompāniju starpniecības. Tiek plānota arī bezmaksas mūzikas lejuplādes iespēja, bet interesants ir Dotkoma plāns maksāt mūziķiem arī par bezmaksas dziesmu lejuplādi.

Runājot par savu jauno interneta vietni, Dotkoms norādīja: «Lielās ierakstu kompānijas domāja, ka Megabox ir miris. Mūziķi līksmojiet! Tas tuvojas un noņems jums važas.»

Pagājušā gada decembrī Dotkoms, pirmo reizi runādams par Megabox, skaidroja, ka šis servisa pakalpojums izmantos mākoņdatošanu, tādejādi ļaujot mūziķiem paturēt 90% ieņēmumus no to radītās mūzikas pārdošanas.

Failu apmaiņas vietnes Pirate Bay līdzdibinātājs Peters Sunde iecerējis piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2014. gadā. Savā interneta blogā viņš atklājis, ka pārstāvēs Somijas Pirātu partiju.

«Es vēlos darīt to, ko es varu, lai atrisinātu tās problēmas, ar kurām mēs šobrīd saskaramies un kuras mūs gaida nākotnē. Tādēļ es esmu nolēmis piedalīties Eiropas Savienības (ES) parlamenta vēlēšanās 2014. gadā,» pauž P. Sunde, vienlaikus norādot, ka iecerējis reformēt autortiesību sistēmu.

Sevi Pirate Bay līdzdibinātājs nesauc par politiķi, bet savā aprakstā apvieno sociālistu, zaļo ideju atbalstītāju un «pirātu». «Es neiederos normālā politiskā partijā. Tāpēc esmu izlēmis kandidēt no partijas, kas pievērš savu uzmanību lietām, kuras es vēlos sasniegt,» skaidroja P. Sunde.

Somijas pirātu partija no sākuma apsvērusi izvirzīt Jaunzēlandē dzīvojošo vietnes Megaupload īpašnieku Kimu Dotkomu, kurš ir Vācijas pilsonis. Tomēr K. Dotkoms atteicies piedalīties EP vēlēšanās, un tad partija uzrunājusi Pirate Bay dibinātāju.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā, vēsta portāls Delfi.lt.

Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī, un tas paver durvis bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) kreditoriem prasīt zaudējumu atlīdzināšanu 200 miljonu litu apmērā par iespējamo airBaltic negodīgo rīcību, paziņoja FlyLAL administrators Aurimans Valaitis.

Pēc viņa teiktā, tagad ir jāsagaida Latvijas Augstākās tiesas lēmums un jāveic darbības īpašuma arestam Latvijā.

Starptautiskajā lidostā Rīga portālam Nozare.lv norādīja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Latvijas tiesās flyLAL atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Maskavas apgabala komerciālā tiesa atstājusi spēkā iepriekšējās instances tiesas spriedumu, kas liek maksātnespējīgajai bankai Investbank izmaksāt AS Latvijas Krājbanka 72 miljonus ASV dolāru un 10,6 miljonus eiro.

Maskavas Komerciālā tiesa 2013.gada augustā lēma par labu Latvijas Krājbankai, taču Investbank spriedumu apstrīdēja apelācijas kārtībā. Apelāciju tiesa apstiprināja lēmumu, kuru Krievijas banka vēlreiz apstrīdēja, taču atkal neveiksmīgi.

Latvijas Krājbanka iesniedza tiesā prasību pret Investbank, norādot, ka Krievijas banka nelikumīgi un bez kāda iemesla atskaitījusi līdzekļus no tās korespondējošā konta.

Investbank pārstāvis apgalvo, ka abas puses noslēgušas starpbanku aizdevumu līgumus, kurus prasītājs nav ievērojis, tāpēc Investbank pārskaitījusi sev naudu. Latvijas Krājbankas advokāts norāda, ka noslēgtie starpbanku līgumi tikuši anulēti.

Anglijas Augstās tiesas karalienes sēdekļa Komerctiesa (Anglijas tiesa) nolēmusi piedzīt tiesāšanās izdevumus no Antonio Gramsci Shipping Corporation un citām Latvijas kuģniecības meitas sabiedrībām par labu Aivaram Lembergam. Savukārt lēmums par A. Lemberga mantas iesaldēšanu atstāts spēkā līdz tiesas lēmumam par prasītāju tiesībām iesniegt apelāciju.

Tiesas sēdē 24. jūlijā izskatīti jautājumi, kas izriet no Anglijas tiesas 2012.gada 12.jūlija lēmuma, ar kuru tika noraidīta Latvijas kuģniecības meitas sabiedrību celtā prasība pret Aivaru Lembergu Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ, informē advokātu biroja Kronbergs & Čukste partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pretēji prasītāju paustajam viedoklim tiesas lēmums par jurisdikcijas neesamību mainīts netika. Tiesa nolēma piedzīt no prasītājiem par labu Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus. Konkrēta summa un samaksas termiņš šajā tiesas sēdē netika noteikts, jo tiesa turpinās darbu 2012.gada 31.jūlijā.

Igaunijas Augstākā tiesa lēmusi par labu AS Viasat un noraidījusi Igaunijas Autoru savienības prasību par autoratlīdzības samaksu par satelīta apraidi Igaunijā, informē Viasat pārstāvji.

Strīda galvenais iemesls bija jautājums par to, vai AS Viasat ir pienākums saņemt licenci no Igaunijas Autoru savienības un maksāt tai maksu par savas satelīta platformas kanālu pieejamības nodrošināšanu klientiem Igaunijā.

2011.gadā Igaunijas Autoru savienība iesniedza prasību pret AS Viasat, uzdodot tai atslēgt visus tās satelīta platformas televīzijas kanālus vai veikt autoratlīdzības samaksu savienībai par šādu kanālu pārraidīšanu caur satelītu.

Lietu izskatīja Harju novada tiesa un Tallinas apgabaltiesa, un tās abas pieņēma lēmumu par labu Igaunijas Autoru savienībai.

Viasat pārsūdzēja šo lēmumu Igaunijas Augstākajā tiesā, kas 2013.gada 29.maijā daļēji apmierināja apelācijas prasību, bet nosūtīja lietu atpakaļ Tallinas apgabaltiesai pārskatīšanai. Tallinas apgabaltiesa ar 2014.gada 28.februāra lēmumu noraidīja prasību un konstatēja, ka Viasat nav pienākuma maksāt Igaunijas Autoru savienībai autoratlīdzību par savas platformas kanāliem. 18.jūnijā Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja Igaunijas Autoru savienības apelāciju par Tallinas apgabaltiesas lēmumu, kas bija pieņemts par labu Viasat.

Otrdien Google mātesuzņēmuma Alphabet vērtība sasniegusi 570 miljardus ASV dolāru, tādējādi pārspējot Apple un kļūstot par vērtīgāko kompāniju pasaulē, raksta CNBC.

Apple tirgus vērtība otrdien bija aptuveni 535 miljardi ASV dolāru.

Pēdējā reize, kad Google bija vērtīgāka nekā Apple, bija 2010.gads, kad abu kompāniju vērtība bija mazāka nekā 200 miljardi ASV dolāru. Toreiz Apple nesen bija laidis pārdošanā savu pirmo iPad, jaunākais iPhone tirgū bija 3GS un lielākos pārdošanas apjomus veidoja Mac – aptuveni trešdaļu. Tolaik kompāniju vadīja Stīvs Džobss.

Google vadītājs toreiz bija Ēriks Šmidts, kurš nākamajā gadā atdeva vadības grožus uzņēmuma līdzdibinātājam Lerijam Peidžam. Kompānija toreiz bija aptuveni uz pusi mazāka nekā patlaban.

Laikā starp 2008. un 2010.gadu Google un Apple vairākas reizes mainīja līdera godu, taču tad Apple vērtība uzlēca no 180 miljardiem dolāru līdz vairāk nekā 650 miljardiem dolāru 2012.gada septembrī. Toreiz kompāniju vērtība atšķīrās par vairāk nekā 400 miljardiem ASV doolāru. 2011.gadā Apple pārspēja Exxon un kļuva par pasaulē vērtīgāko uzņēmumu.

Torentu vietnes Pirate Bay līdzdibinātājs Fredriks Neijs pēc četrus gadus ilgas bēguļošanas beidzot ir notverts, ziņo thelocal.se.

Neijs noķerts uz robežas starp Laosu un Taizemi. Viņš tika meklēts četrus gadus, jo sakarā ar hakerēšanas noziegumiem viņam 2010. gadā tika piespriests cietumsods.

Zviedrs uz robežas notverts kopā ar savu sievu.

Arestu Zviedrijas medijiem apstiprinājis viņa advokāts Jonass Nilsons: «Fredriks piezvanīja man vakar un paskaidroja, ka bijis Bangkokā, kur tika arestēts. Cik es zinu, darbinieki no Zviedrijas vēstniecības ir ceļā uz vietu, kur viņš atrodas. Viņam teikts, ka viņš tiks vests uz Zviedriju.»

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants «Apple Inc.» un Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums «Samsung Electronics Co.» ir izbeiguši savu strīdu par patentiem, kas bija ildzis vairāk nekā septiņus gadus, liecina trešdien ASV tiesā iesniegts dokuments.

Tiesa paziņoja, ka abas puses to ir informējušas par lietas nokārtošanu, un piebilda, ka «visas atlikušās prasības un pretprasības šajā lietā līdz ar šo tiek izbeigtas».

Strīda izbeigšanas nosacījumi netika izpausti. Strīdus ārpus ASV abi tehnoloģiju milži bija izbeiguši jau agrāk.

Strīds sākās 2011.gadā, kad «Apple» apsūdzēja «Samsung» par viedtālruņu «iPhone» un planšetdatoru «iPad» dizaina un tehnoloģijas kopēšanu. Ierosinātā prāva uzsāka patentu karu, kas izvērtās apmēram 50 lietās vairākās valstīs.

«Apple» guva priekšroku pirmajos tiesu spriedumos, sākot ar 2012.gada spriedumu, kurā zvērināto tiesa nolēma, ka «Samsung» jāsamaksā «Apple» vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.

«Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,» lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.

Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.