Jaunākais izdevums

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Spilva, šogad strauji palielina dresingu jeb mērču ražošanu, kas Orkla koncerna ietvaros pārcelta uz ražotni Babītē, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Orkla Foods Latvija vadītāja Lolita Bemhena stāsta, ka šogad Lietuvā tiks slēgta Orkla koncernam piederoša rūpnīca, līdz ar to tomātu mērces, dresingi un sinepes, ko iepriekš ražoja kaimiņvalstī, tagad tiks ražoti Babītē. Savukārt no Igaunijas uz Latviju pārcelta mērču jeb dresingu līnija, līdz ar to ražošana pārcelta uz Latviju. Tas nozīmē, ka visi Orkla pārstāvētie dresingi tagad tiek ražoti Babītē.

Ražošanas pārcelšana uz Latviju uzņēmumam dos apjomu pieaugumu. «Tas būs ieguvums arī Latvijas ekonomikai. Ir jālepojas, ka uz Latviju ir pārcelta ražošana. Skandināvija mūs izvēlējusies kā ekselences centru, kur ražot dresingus un majonēzes,» uzsver Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja. Uzņēmums turpina ražot arī tomātu mērces, mārrutkus un daudzus citus produktus. Tiesa, sulu ražošana tagad notiek Igaunijā, kur ir jaudīga Tetra Pak līnija un Baltijā divas tik jaudīgas līnijas nebija nepieciešamas. Valdlauču ražotnē turpinās ūdens un kvasa ražošana.

Visu rakstu Uz Latviju pārceļ mērču un sinepju ražošanu lasiet ceturtdienas, 25.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde «Hesburger» Kauņas rajona Tirkilišķos sākusi mērču ražotnes un loģistikas centra būvniecību, paziņoja kompānija.

Kopējās investīcijas ražotnē un loģistikas centrā paredzētas ap 15 miljoniem eiro, bet mērču ražošanu jaunajā rūpnīcā paredzēts sākt 2021.gada sākumā.

«Hesburger» starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela norādīja, ka pašlaik visas ķēdes restorānos izmantotās mērces tiek ražotas Somijā. Jaunās ražotnes platība sasniegs 5600 kvadrātmetru, bet tās sākotnējā jauda plānota ap 1000 tonnām majonēzes un citu mērču gadā.

Mērču ražotnē un loģistikas centrā tiks radītas 20 jaunas darbavietas, bet piecu gadu laikā darbavietu skaitu plānots dubultot.

Šogad «Hesburger» attīstībā Lietuvā plānots investēt piecus miljonus eiro, plānots atvērt septiņus jaunus restorānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vairāk nekā 22 tūkstošus eiro, uzņēmumā «Orkla Foods Latvija» ir uzsākta jaunas produktu sērijas – «Spilvas» Street food mērču – ražošana. Produkti paredzēti gan vietējam tirgum, gan eksportam, biznesa portālam db.lv stāstīja Egita Bērziņa, «Orkla Foods Latvija» ražošanas direktore.

Jauno Street food mērču receptūru ir izstrādājuši uzņēmuma tehnologi, un tās tiek ražotas «Orkla Foods Latvija» ražotnē Babītes novada Spilvē.

«Jaunā produktu līnija radīta, ņemot vērā jaunākās tendences ēdiena gatavošanā un patēriņā. Savu vietu restorānu ēdienkartēs un mūsu pašu virtuvēs ir jau izcīnījuši tādi ēdieni kā burgeri, frī kartupeļi, kebabi, vrapi. Street food ir ne tikai pieprasīta uzkoda maltīšu starplaikos, tā var kļūt arī par pilnvērtīgu ēdienreizi. Pilsētu svētkos un arī ikdienā tiek rīkoti Street food festivāli. Tas viss nenoliedzami ietekmē gatavošanas un ēšanas paradumus. Mūsu uzdevums ir tos ņemt vērā un sniegt kvalitatīvu pienesumu ēdiena pagatavošanā,» stāsta Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Spilvē jaunā ražošanas līnijā investē 122 000 eiro

Lelde Petrāne, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Babītes ražotne kļūs par Orkla grupas mērču un majonēžu ražošanas centru

Dienas Bizness, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas krēslu fabrikas apgrozījums pērn samazinās; cieš zaudējumus

LETA, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas krēslu fabrika pagājušajā gadā strādāja ar apgrozījumu 1,201 miljona eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā 2015.gadā, kā arī cieta zaudējumus 211 370 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina Firmas.lv informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kritums saistīts ar konkurenci mēbeļu tirgū, vispārējo situāciju ekonomikā, kā arī saistībā ar vairāku apjomīgu projektu realizācijas pārcelšanu uz 2017.gadu.

Tāpat Rīgas krēslu fabrikas vadība atzīmē, ka pagājušajā gadā turpināti ieguldījumi iekārtās, jaunu tehnoloģisko procesu apgūšanā, kā arī jaunu produktu dizaina izstrādē un preču virzīšanā starptautiskajā tirgū. Rīgas krēslu fabrika veikusi arī sagatavošanās darbus ražošanas pārcelšanai uz plašākām telpām 4000 kvadrātmetru platībā. Pārcelšanās plānota 2017.gada aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jāņa Čakstes mazmazmazmeita: Latvijā ir daudz gudru cilvēku ar dažādām prasmēm

Anda Asere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas satiksmes ministrs: Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošana būs labas gribas žests pret latviešiem

LETA, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: ASV barbekjū tradīcijas vēlas ieviest Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb "Riga Street food festival". Sešpadsmit Rīgas restorānu šefpavāri izgāja ielās, lai pagatavotu savu interpretāciju par Latvijas "street food".

Mērķis organizēt festivālu janvārī pirms vairākiem gadies radies galvenokārt, lai piesaistītu Latvijai tūristus arī mierīgākajā ziemas sezonā. Šogad festivāls sevišķi ticis reklamēts tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka arī šādi pilsēta, iespējams, piesaistījusi jaunus viesus, pauž Rīgas Tūrisma Attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Viņa atklāj, ka šogad no dalībnieku puses atsaucība bijusi ļoti liela, nācies pat izlozes kārtā izvēlēties, kuri restorāni varēs piedalīties. Ja pirmo reizi organizējot "Street Food" festivālu ziemā, -15 grādu salā, nācies pierunāt restorānu saimniekus un pavārus šādai avantūrai, tad tagad lielākoties visi, kas tika uzaicināti, uzreiz arī piekrituši dalībai pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Hotdogu ēšanas sacensībās Ņujorkā uzvarētājs apēdis 72 hotdogus

LETA--DPA/AFP, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējās 4.jūlija hotdogu ēšanas sacensībās Ņujorkā otrdien uzvarēja 33 gadus vecais kalifornietis Džojs Čestnats, kurš apēda 72 hotdogus, pārspējot pats savu iepriekšējās sacensībās uzstādīto rekordu.

Čestnats desmit minūtēs spēja apēst 72 hotdogus ar maizīti, uzvarot sacensībās un pārspējot pirms gada tajās uzstādīto rekordu - 70 hotdogi ar maizīti.

Tā bija Čestnata otrā uzvara pēc kārtas, bet kopumā Koniailendas hotdogu ēšanas sacensībās viņš uzvarējis desmit reizes.

«Es pret ēšanas sacensībām izturos kā pret sportu, tā nav iešana uz bufeti,» sporta telekanālam ESPN uzsvēra sacensību uzvarētājs.

Čestnatam tika pasniegta Sinepju josta, kas atgādina profesionālajā boksā pasniegtās jostas.

Otrās vietas ieguvējs spēja apēst 62 hotdogus.

Čestnata personīgais rekords, kas ir arī pasaules rekords, ir 73,5 hotdogi ar maizīti, bet tas uzstādīts kvalifikācijas kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Direktīvas ieviešana rada finanšu iztrūkumu

Sandris Točs, speciāli DB, 14.02.2018

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es kā ierēdnis varu pateikt, ka Eiropas direktīva mums to prasa un valstij uzliek par pienākumu līdzsvarot infrastruktūras pārvaldītāja finanses. Dzelzceļa likumā tas var būt kaut trīsreiz ierakstīts – kamēr tas nebūs iedzīvināts budžeta likumā un pēc tam arī vidējā termiņa budžetā, tā joprojām būs liela problēma,» saka Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks Markēvičs.

Fragments no intervijas

Kā gaidāmā Eiropas Savienības direktīvas ieviešana izmainīs līdzšinējo dzelzceļa finansēšanas kārtību?

Mūsu «bībele» attiecībā uz dzelzceļa tiesībām tik tiešām ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada Direktīva 34 (2012/34/ES), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Direktīvas būtība ir tāda, ka dzelzceļa pārvadājumi ir jāliberalizē, jāatver tirgi, jāveic reforma attiecībā uz maksām, kas tiek iekasētas no dzelzceļa pārvadātājiem un lietotājiem. Galvenais maksas noteikšanas princips, kas Eiropā jau ir ilgāku laiku, bet priekš mums jauns, ir tāds, ka infrastruktūras maksas tiek noteiktas, balstoties uz tiešo izmaksu principu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā

Db.lv, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos uz Latviju, bet sarunas turpinās ar vēl aptuveni 50 uzņēmumiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Jau vēstīts, ka augusta beigās LIAA uzsāka aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citām valstīm.

Vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi 

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā...

“Pirmo reizi tika izveidota īpaša komanda, kura ātri reaģēja uz situāciju Baltkrievijā, un, mērķtiecīgi sadarbojoties, ir ieinteresējusi aptuveni 70 Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumus nopietni apsvērt savas darbības pārcelšanu uz Latviju. 17 uzņēmumi jau šādu lēmumu ir pieņēmuši. Baltkrievijai ir ļoti attīstīts IT sektors, zināšanu ietilpīgās nozares un cilvēkkapitāls, kas sakrīt arī ar Latvijas prioritātēm. Turklāt šādi uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, paplašinās mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju, kā arī nodrošinās vismaz 1000 jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bajāre: Bankām Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana varētu būt kā tests  

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana...

“Uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus, mūsu mērķis bija piesaistīt vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un visai tehnoloģiju nozarei. Jau šogad Latvijā darbu ir uzsākuši vai plāno uzsākt vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automašīnu elektrouzlādes tīkla attīstību, bezpilota lidaparātu programmatūras, dažādu mobilo lietotņu izstrādi, moderna medicīniskā aprīkojuma ražošanu un citām viedajām tehnoloģijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No tiem 17 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu par labu Latvijai, katrs projekts ir savā attīstības stadijā.

Šobrīd savu darbību Latvijā jau uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi. Šie uzņēmumi ir atvēruši bankas kontus, atraduši piemērotas telpas un nokārtojuši nepieciešamās formalitātes saistībā ar darbinieku pārcelšanos.

Daļa no uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties, ir attīstības stadijā. Tiks veidoti jauni biznesa atzari vai attīstītas jaunas biznesa idejas, daļu potenciālo darbinieku uzrunājot jau Latvijā. Saskaņā ar 17 uzņēmumu deklarētajiem plāniem, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas.

Vismaz puse no šiem uzņēmumiem līdz šim strādāja Minskas augsto tehnoloģiju parkā.

Starp tiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri jau uzsākuši darbību Latvijā vai uzsāks to tuvākajā laikā, ir aviācijas nozarē strādājošs jaunuzņēmums, kurš izstrādā tehnoloģijas bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa šī uzņēmuma vadības un inženieru jau ir pārcēlušies uz Latviju. Šis uzņēmums ir piesaistījis vairākus miljonus eiro investīciju no starptautiskajiem riska kapitāla fondiem, bet tuvākā gada laikā plāno paplašināties līdz aptuveni 100 darbiniekiem.

Uz Latviju pārcēlies arī Baltkrievijas uzņēmums ar savu pārstāvniecību ASV, kurš izstrādā elektrouzlādes staciju tīklu elektroautomašīnām. Savas darbības pārcelšanu uz Latviju apstiprinājis arī medicīnisko tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, kuram ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Zīmīgi, ka šajā laikā aktivizējušies arī līdz šim Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu. Spilgtākais piemērs ir uzņēmums “SMD Baltic” no Daugavpils, kurš nodrošina pilna cikla elektronisko produktu ražošanu. Trīs gadu periodā uzņēmums jau investējis aptuveni četrus miljonus eiro un izveidojis 100 darba vietas, bet šobrīd ir pieņēmis lēmumu par vēl divu miljonu eiro investīcijām, kuru rezultātā tiks izveidotas arī vairākas jaunas darba vietas.

Daļa Baltkrievijas uzņēmumu, kuri izskatīja iespēju pārcelties uz Latviju vai citām ES dalībvalstīm, ir izvēlējušies Ukrainu vai Krieviju, proti, valstis, kurās jau līdz šim strādāja šo uzņēmumu meitas vai mātes kompānijas. Arī izmaksu ziņā Ukraina un Krievija Baltkrievijas uzņēmumiem ir lētāka alternatīva nekā jebkura ES dalībvalsts. Savukārt daļa uzņēmumu vēl nogaida un cer, ka situācija Baltkrievijā normalizēsies.

Nav izslēgts, ka interese no Baltkrievijas uzņēmumu puses pēc kāda laika var atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesātinātajā garšvielu tirgū ilgdzīvotāju nebūt nav tik daudz, turēties virs ūdens un peldēt garu distanci veikalam Avokado palīdz augstu paceltā kvalitātes latiņa

Specializētais garšvielu veikals Avokado ir ģimenei piederoša tirgotava, kura darbojas jau 23 gadus. «No konkurentiem atšķiramies ar to, ka mūsu ģimenei garšvielu bizness ir ne tikai peļņas avots, bet arī dzīvesstils un hobijs,» teic veikala Avokado īpašnieks, SIA Avokado MS un SIA Garšvielas valdes loceklis Mārcis Strautiņš. Plašais sortiments un augsti kvalitātes standarti ļāvuši Avokado piecas reizes gūt Latvijas Tirgotāju asociācijas balvu kā gada labākajam tirgotājam specializēto veikalu kategorijā.

Savi produkti

90. gadu sākumā garšvielu veikalu izveidoja M. Strautiņa tēvs Raits Strautiņš, bet šobrīd viņš tajā saimnieko kopā ar sievu Intu Rubenkovu. Avokado Tērbatas ielā, Rīgā, atrodas astoņus gadus, iepriekš 15 gadus tas darbojās Ģertrūdes ielā. Pirms vairākiem gadiem Avokado īpašnieki izmēģināja savus spēkus garšvielu biznesā arī ārpus Rīgas – Saldū, Liepājā, Ķekavā un Daugavpilī, kā arī deviņus mēnešus Avokado bija atrodams tirdzniecības centrā Alfa, taču šobrīd garšvielu karaļvalsts bāzējas telpās Rīgas centrā. «Kad sākām, cilvēki maz ko zināja par garšvielām, pārsvarā iztika ar sāli un pipariem. Arī mums pašiem bija daudz, ko mācīties, tāpēc sākām padziļināti par tām interesēties. Pamazām sākām saprast atšķirību, kāda ir, ja zupai ir pielikti četri nederīgi piparu graudi vai viens, bet īsts,» atceras M. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» īpašnieks Dagnis Čākurs, kurš šī gada vasarā nāca klajā ar ideju par agrāk tik populārā restorāna kompleksa «Sēnīte» reanimēšanu, joprojām par to domā, taču projektā atklājušies zemūdens akmeņi.

D. Čākurs biznesa informācijas portālm db.lv pastāstīja, ka kopā ar «Sēnītes» pārdevēju izsūtīti uzziņas pieprasījumi dažādām valsts institūcijām, jo objekts ir kultūrvēsturisks piemineklis. Pamatojoties uz vienošanos ar «Sēnītes» pārdevēju, D. Čākurs nevarot atklāt detaļas, vien piebilda, ka «atklājās diezgan absurdas lietas,».

Tādējādi pašlaik risinoties sarakste ar valsts institūcijām, un projekta tālākā attīstība nav skaidra.

Liepkalnu saimnieks par Sēnīti: Šobrīd viss ir liels «varbūt»

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bez paskaidrojumiem rosina amatu rotāciju Veselības inspekcijā

LETA, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības inspekcijas (VI) vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas (VM), kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Kā pastāstīja Šica, viņu veselības ministre Anda Čakša rosina pārcelt Valsts sporta medicīnas centra direktora vietnieka fiziskās veselības aprūpes jautājumos amatā, savukārt Mežsargai piedāvāts Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces amats.

Mežsarga pērn februārī tika aizrotēta uz VI no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra, kur viņa tolaik ieņēma direktores amatu. Rotācija toreiz notikusi, balstoties uz VM izdotu rīkojumu. Mežsarga gan toreiz teica, ka sīkāki paskaidrojumi par rotācijas iemesliem rīkojumā netika sniegti.

VI direktores vietniece Šica skaidroja, ka vēstulē par jaunajām rotācijām VM atsaukusies uz Valsts civildienesta likuma 37.pantu, kurā teikts, ka, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Liepkalni» jaunais veikals-kafejnīca Igaunijā, netālu no Pērnavas, piektdien vēris durvis apmeklētājiem, informē uzņēmums.

Aģentūra LETA vēsta, ka piektdien atklātās ražotnes, kafejnīcas un veikala izveides kopējās investīcijas veido aptuveni 1,8 miljonus eiro.

«Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs biznesa informācijas portālam db.lv iepriekš pastāstīja, ka jaunajā ražotnē, veikalā un kafejnīcā Igaunijā iecerēts nodarbināt kopumā 60-70 cilvēku. «Sāksim ar mazumiņu – 50,» viņš piebilda. «Primāri mēs mēģināsim atrast darbiniekus Igaunijā, bet sākotnēji apmācīt igauņus dosies cilvēki gan no Rūjienas, gan Pļaviņām, kur esam attīstījuši arī ēdināšanu,» stāstīja «Liepkalnu» saimnieks.

Līdz ar ražotnes atvēršanu Igaunijā, uz kaimiņvalsti vairs nebūs nepieciešamība eksportēt konditorejas izstrādājumus no Rūjienas ražotnes un maizi, ko cep Valmierā. Rūjienas ražotnē pašlaik strādā 60 cilvēki, kas būtībā ražojot produkciju Igaunijas tirgum un nedaudz pierobežai – Rūjienai, Naukšēniem un apkārtējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru