Finanses

Ministrijas nākamgad grib par 20% vairāk līdzekļu - gandrīz 0,6 miljardus latu

Dienas Bizness, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Papildu līdzekļi, ko ministrijas vēlas saņemt 2014. gada valsts budžetā, pieauguši vairāk nekā par 20% un sasniedz jau aptuveni 592 miljonus latu jeb aptuveni 10,5% no 2013. gada valsts kopbudžeta, vēsta laikraksts Diena, kas apkopojis datus par ministriju gaidāmajiem tēriņiem.

Kopumā ministrijas pieprasījušas par 252 miljoniem latu vairāk nekā pērn, un pieprasīto papildu līdzekļu apjoms desmitkārt pārsniegs budžeta iespējas, tādējādi solot sīvu cīņu starp politiskajām partijām. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas atbild par ministriju jauno politisko iniciatīvu vērtēšanu, norāda, ka no ministrijām saņemtos pieprasījumus vēl vērtē, bet jau tagad ir skaidrs – vēlmes pārsniedz fiskālo telpu.

Būtiskākais prognozētais papildu līdzekļu pieprasījums nāk no Iekšlietu ministrijas, kas aprēķinājusi, ka no nākamā gada budžeta gribēs vēl 58,1 miljonu latu. No šī apjoma 5,5 milj. Ls paredzēti iekšlietu sistēmas darbinieku sociālo garantiju un veselības pakalpojumu pieejamības veicināšanai, 9,2 milj. Ls – ugunsdzēsības transporta iegādei, 1,5 milj. Ls – iekšējās drošības biroja izveidei, 1,1 milj. Ls – informācijas sistēmām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija papildus pieprasījusi 28,2 miljonus latu, no kuriem 10,05 miljoni paredzēti kā dotācijas pašvaldību investīcijām, 4,5 miljoni - vides monitoringa nodrošināšanai, 2,59 miljoni latu - kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem liegumos un aizsargājamās teritorijās.

Arī Zemkopības ministrijas iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas veido būtiskas izmaksas - 12,9 miljonus latu, no kuriem lielākais finansējums - 4,17 miljonu latu - meža ugunsgrēku uzraudzībai nepieciešamā transporta iegādei, 2,43 miljoni latu - ES kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešanai, 1,52 miljoni latu - pārtikas un veterinārās uzraudzības stiprināšanai. Tieslietu ministrija nākamgad cer uz papildu līdzekļiem 8,36 miljonu latu apjomā, paredzot tos notiesāto resocializācijai, probācijas programmu darbībai un valsts garantētās juridiskās palīdzības nodrošināšanai. Ārlietu ministrijā papildu 16 miljonu latu izdevumus veidos tēriņi, kas saistīti ar Latvijas gatavošanos ES prezidentūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro; nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Valsts budžetā izdevumi pieaugs par gandrīz 240 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 22.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014. gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā skaidro, ka valdība iespēju palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventākus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, reizē neceļot nodokļus, kā arī nodrošinot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Lai nākamā gada valsts budžets stātos spēkā jau no 2015. gada 1. janvāra, valdība mērķtiecīgi pieturas pie jau apstiprinātā budžeta sagatavošanas un pieņemšanas grafika, kas paredz, ka galējo lēmumu par nākamā gada valsts budžeta projektu valdība pieņems 8. decembrī.

«Svarīgi norādīt, ka, lai veicinātu sociālo dialogu starp valdību un tās sociālajiem un sadarbības partneriem, vēl pirms valdības gala lēmuma par nākamā gada budžetu tiks sasaukta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, lai izskatītu budžeta projektu,» uzsver FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: 2017. gada budžeta jaunā skolas soma un tajā esošie mājasdarbi

Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, 09.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja papildu 16 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībai.

Valdība Veselības ministrijas (VM) lūgumu akceptēja ar norunu, ka ar būvniekiem tiks panākta vienošanās, ka par 2016.gadā veiktajiem būvdarbiem samaksa būs 2017.gadā. Arī iepirkumi tiks organizēti 2016.gadā, bet apmaksāti - 2017.gadā.

Finanšu ministrija norādīja, ka rīkojuma projektā ir jāparedz, ka valdība piešķir tiešām ne vairāk kā 16 miljonus eiro, turklāt atsevišķi jānodala, cik liels finansējums atvēlams būvniecībai, un cik - aprīkojumam. Turklāt papildus jāpiefiksē, ka vairs līdzekļi šim projektam netiks prasīti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja apsolīt, ka slimnīcas būvniecības otrajai kārtai līdzekļi netiks prasīti un VM nesāks jaunus būvniecības projektus. Tāpat valdības protokollēmumā esot skaidri jāpasaka, ka būvniecība beigsies nākamā gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta bēgļu uzņemšanas plānu

LETA, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība apstiprina 2015. gada valsts budžeta un 2015.-2017. gada vidējā termiņa budžeta ietvara projektu

Lelde Petrāne, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 9. decembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja likumprojektu par 2015. gada valsts budžetu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,5 miljardi eiro. Tādējādi valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina informācija Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Savukārt konsolidētā kopbudžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015. gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,2 miljardi eiro. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015. gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.

Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017. gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet turpmākajos gados attiecīgi 3,3% un 3,6% apmērā no IKP.

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, valdība lielu vērību pievērsusi jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra ceļot minimālo algu no 320 uz 360 eiro. Tas būt nozīmīgs atbalsts mazo algu saņēmējiem, uzsver Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skonto būve neplāno izstāties no Inčukalna gudrona dīķu projekta; vēlas miljonus par padarīto

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, SIA Skonto būve nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

«Mēs nevēlamies papildus finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam,» uzsvēra Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010.gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi.

«Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur vienalga paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lai pilnībā apmaksātu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, papildus nepieciešami 16 miljoni eiro

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valdības prioritārajiem pasākumiem būs pieejams 144,1 miljons eiro

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums par budžeta izdevumiem, kas ietver papildu līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī vairākiem kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, informē Finanšu ministrija.

Tādējādi nākamgad ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu prioritārajiem pasākumiem kopā būs pieejams 144,1 miljons eiro, nodrošinot nepieciešamo finansējumu prioritārajām nozarēm un ievērojot fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus.

Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadītās darba grupas budžeta sagatavošanai diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi ministrijām un citām centrālajām valsts pārvaldes iestādēm kopumā atbalstīt finansējumu JPI un citiem prioritārajiem pasākumiem 144,1 miljonu eiro apmērā 2017. gadam, 157 miljonu eiro apmērā 2018. gadam un 155 miljonu eiro apmērā 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai

LETA, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā kumulatīvā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai no 2014. līdz 2020.gadam, liecina valsts sekretāra sanāksmei pieteiktais plāna projekts.

Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (alternatīvie pasākumi), kas atbilstoši likumam ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014. līdz 2020.gadam.

Pēc EM paustā, Latvijai periodā līdz 2020.gadam aprēķināts obligātais ietaupījuma mērķis ir 9896 gigavatstundu (GWh) apmērā. 2014.gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums (68,7 GWh) 2020.gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 480,8 GWh apmērā (4,9% no obligātā mērķa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas paviljonu World Expo par 3,1 miljonu eiro būvēs Šveices būvuzņēmums

LETA, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro uzticēs Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo, šodien preses konferencē paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre informēja, ka decembrī bez rezultātiem beidzās Latvijas paviljona būvniecības iepirkums, kurā piedalījās divi pretendenti - RBSSkals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA Baumeister. RBSSkals Būvvadības piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču Paolo Beltrami S.p.A - 6,22 miljoni eiro.

Ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc par aizdomām par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija (EM) vērsās Konkurences padomē (KP). KP atzina, ka ministrijas iesniegums ir saņemts un tas tiks izskatīts ierastajā kārtībā mēneša laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Nākamā gada budžets iesniegts Saeimā

Zanda Zablovska, 01.10.2013

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņem budžeta portfeli.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no finanšu ministra Andra Vilka saņēmusi 2014. gada valsts budžeta likumprojekta portfeli ar pavadošos likumprojektus.

Saņemot budžetu, S. Āboltiņa uzsvērusi, ka 2014.gada budžeta galvenā vērtība ir cilvēks un katram eiro ir jābūt vērstam uz cilvēku vajadzību nodrošināšanu, DB pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka nākamais gads ir priekšvēlēšanu gads, un ļoti svarīgi, lai 2014.gada budžets neiegūtu «politisku nokrāsu».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, saņemot no Saeimas priekšsēdētājas 2014.gada valsts budžeta portfeli, sacīja, ka nākamā gada budžets ir «pirmais mūsu valsts eiro budžets un tas apliecina Latvijas orientāciju Rietumvalstu virzienā un mūsu vietu Eiropas Savienībā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībā iesniegts 5,7 miljonu eiro pieprasījums slimnīcu kredītu maksājumiem; FM neakceptē

LETA, 18.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) iesniegusi valdībā pieprasījumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu.

Lielākā summa nepieciešama Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai - 2 199 430 eiro, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai - 1 664 432 eiro.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai paredzēts novirzīt 889 158 eiro, slimnīcai "Ģintermuiža" - 435 913 eiro, Ludzas medicīnas centram - 204 262 eiro, bet Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram - 167 040 eiro.

Mazākas summas paredzēts piešķirt vēl piecām ārstniecības iestādēm. Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai lūgti 96 129 eiro, Kuldīgas slimnīcai - 41 198 eiro, Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ainaži - 30 510 eiro, Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 13 852 eiro un Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 4965 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis skaidro, ko nozīmē fiskālās telpas izsmelšana diviem gadiem

Dienas Bizness, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš vakar pauda, ka faktiski visa fiskālā telpa, kas bija pieejama attiecībā uz 2014. un 2015. gadu, jau ir iztērēta, skaidro, ka tādēļ nākotnē ministriju papildu pieprasījumi būs visai ierobežoti.

«Nākamā gada budžetā pieauguši izdevumi, kā arī veikti tādi pasākumi kā, piemēram, nodokļu samazināšana. Tāpat ir pieņemta virkne lēmumu, kas stāsies spēkā nevis nākamā gada 1. janvārī, bet vēlāk gada laikā, piemēram, izmaiņas pedagogu algās, brīvpusdienu ieviešana būs no nākamā gada 1. septembra. Tas nozīmē - nākamgad redzēsim fiskālo ietekmi par dažiem mēnešiem, savukārt 2015. gadā ietekme no šiem pasākumiem būs divreiz lielāka,» intervijā LNT raidījumā 900 sekundes pauda V. Dombrovskis.

Vaicāts par šāda budžeta pieņemšanu, kura ietveros iztērēti līdzekļi 2015. gada budžetā, ministru prezidents norādījis, ka pašlaik aiznākamā gada budžets jau lielā mērā ieguvis savas aprises, tādēļ ministriju iespējas nākt klajā ar papildu pieprasījumiem būs ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru