Jaunākais izdevums

Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Notikušais gan tāpat parāda, cik liela ietekme uz šī pasaules ekonomikai izšķirīgās izejvielas tirgu var būt kādiem neparedzamiem melnā gulbja notikumiem un cik viegli no sliedēm var noslīdēt kādi investoru un ekonomistu bāzes scenāriji.

Tik straujš aktuālais naftas cenas kritums, iespējams, gan ir pārsteigums, ja ņem vērā, ka nu ir daudzmaz skaidrs, ka nepieciešami vien daži droni, lai no ierindas izsistu aptuveni desmito daļu no pasaules melnā zelta ieguves. Daži gan teic, ka ilgākā termiņā, ņemot vērā šo Saūda Arābijas incidentu, nafta varētu būt par trīs līdz pieciem ASV dolāriem dārgāka.

«Pasaule, tai skaitā Latvija, ir veiksmīgi izvairījusies no iespējamā naftas cenu sprādziena, kas atsauktos krasā inflācijas lēcienā. Šobrīd negaiss ir pāri, taču nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai ir skaidri norādījis uz iespējamiem riskiem, kuriem ir visas iespējas atkārtoties,» norāda arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Visu rakstu lasiet 10. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

L.J.Linen ir ģimenei piederošs tirdzniecības uzņēmums, kurā saimnieko Jānis un Zane Kuļikovski. Lai gan mājīgajā birojā Rīgas centrā, no kura tiek koordinēts darbs visā pasaulē, ikdienā darbojas tikai 16 darbinieku, uzņēmums pēc 25 gadu sekmīgas darbības apgrozījumu pasaules tirgū šogad plāno kāpināt līdz 100 miljoniem eiro.

Zane Kuļikovska uzņēmumam pievienojās pirms pieciem gadiem, pametot veiksmīgu juristes karjeru, lai palīdzētu vīram biznesā. Šis brīdis sakrīt ar pārmaiņu un arī straujas izaugsmes laiku uzņēmumā, izvēršot darbību Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentā. “Pirmkārt, bijām uzkrājuši vērtīgu pieredzi, otrkārt, divatā bija lielākas darbaspējas un drosme pieņemt arī riskantākus lēmumus,” atceras Z.Kuļikovska.

Ilgtspēja un pilns produkta cikls

Organiskais mēslojums, lopbarības izejvielas un mājdzīvnieku barība ir tikai daži no produktiem, ko L.J.Linen šobrīd tirgo visā pasaulē. Uzņēmums īpaši lepojas ar iespēju sniegt savu artavu produktu aprites ekonomikā, proti, tajā, lai jebkurš saražotais produkts vai izejviela tiktu izmantoti pilnībā. “Nedrīkst būt tā, ka tiek ražots produkts, bet aiz sētas krājas tikpat liela atkritumu kaudze. Ir jāmeklē veidi, kā jebkuram produktam nodrošināt maksimālu funkcionalitāti. Mēs analizējam katras valsts tirgu – kas tur tiek ražots un kā. Atkarībā no šīs analīzes, saprotam, ko tirgū varam piedāvāt mēs, un ko varam iepirkt. Piemēram, viens no jaunākajiem produktiem ir rīsu ražošanas blakusprodukts - čaumalas, kuras presējam, granulējam, un tālāk tās izmanto kurināšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veselīgo mij ar garšīgo

Ilze Žaime, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kulinārās dotības un apņēmība SIA Perfecto komandai ļāvusi saldu sapni pārvērst uzņēmējdarbībā.

Laikā, kad ekonomika galvenokārt balstās uz principa – saražot pēc iespējas vairāk un lētāk īsā laika posmā, Salmiņu pāris izvēlējās iet citu ceļu – meklēt tīras izejvielas un nekonkurēt ar zemāko cenu. SIA Perfecto dzima neilgi pēc tam, kad Parex bankas sadalīšanas dēļ Haralds Salmiņš nonāca jaunas izvēles priekšā; tā krita par labu savu sapņu īstenošanai. Tagad uzņēmuma paspārnē darbojas astoņi cilvēki un top vairāki veidi našķu, kā arī šķiedrvielas no visneiedomājamākajām zālēm un nezālēm.

Sākuma punkts tirdziņos

Ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa ir entuziasma pilna gastronomijas speciāliste, kurai vienmēr ir paticis eksperimentēt virtuvē. Kādus no viņas radītajiem našķiem, tostarp sēkliņu plācenīšus Lutaušus, pāris pamēģināja tirgot tuvējajā Straupes tirdziņā. Lutauši guva negaidītu atsaucību, un to ražošana pašu mājās turpinājās gada garumā, līdz tur kļuva par šauru. L.Salmiņas darbs arī tagad ir jaunu garšu meklēšana un produktu radīšana. Tie vienmēr atšķirsies ar to, ka netiks izmantoti kviešu milti un mākslīgi saldinātāji vai citi garšu pastiprinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīgās institūcijas Lietuvā veic darbības, kuras var pilnīgi apturēt augsti kvalitatīva neapstrādāta piena ievešanu no Latvijas un Igaunijas, tā sagraujot visu Lietuvas piena nozari un izraisot "piena karu" starp Baltijas valstīm, apgalvo Lietuvas piena pārstrādātāji.

Pēc Lietuvas piena pārstrādātāju asociācijas "Pieno centras" vadītāja Egidijus Simoņa teiktā, lielākie valsts piena pārstrādes uzņēmumi ir saņēmuši Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta paziņojumus, ka tos apmeklēs inspektori un veiks tikai no kaimiņu Baltijas valstīm ievestā piena paraugu ņemšanu neplānotām laboratoriskajām pārbaudēm. Pašlaik uzņēmumi paši veic katra piena sūtījuma laboratoriskos izmeklējumus.

LASI ARĪ : Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

"Rodas reāli draudi, ka pārspīlētas pārbaudes var izmantot, lai aizliegtu piena importu no Latvijas un Igaunijas. Tas Lietuvā pilnīgi sagrautu ne tikai pārstrādes rūpniecību, bet arī visu piena nozari, kā arī piena ražošanas saimniecības. Daļai pārstrādes uzņēmumu nāktos uzņēmumu slēgt, daļai - atlaist lielāko daļu darbinieku, jo apstātos to produktu ražošana, kas rada vislielāko pievienoto vērtību. Tad būs jautājums nevis par to, par kādu cenu piens tiek iepirkts no Lietuvas saimniecībām, bet - kas vispār spēj to iepirkt," apgalvo E. Simonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kas ir Lat Eko Food reputāciju iedragājušais patulīns?

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar izplatītā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojuma, pārtikas ražotājs «Lat Eko Food» turpina saņemt satrauktu pircēju jautājumus, informēja uzņēmumā.

Jau ziņots, ka vakar PVD izplatīja paziņojumu par vairāku zīmola «Rūdolfs» produktu atsaukšanu. Lai mazinātu satraukumu, «Lat Eko Food» skaidro, kas ir PVD minētais patulīns un kā jārīkojas pircējiem.

Uzņēmumā informēja, ka PVD, veicot pārbaudes, atsevišķos produktos ir konstatējis nedaudz palielinātu patulīna daudzumu. Pieaugušajiem un bērniem no trīs gadu vecuma pieļaujamā patulīna norma esot 25 µg/kg ābolu biezeņos un citos no āboliem gatavotos produktos, augļu sulās 50 µg/kg, bet zīdaiņiem jebkuros produktos maksimāli 10 µg/kg. PVD veiktajos laboratorijas rezultātos konstatētā paaugstinātā norma vidēji esot 15 µg/kg. «Tas nozīmē, ka bērniem no trīs gadu vecuma vispār nav bažu par tā lietošanu, bet, pēc ekspertu konstatētā, patulīna daudzums arī zīdaiņiem nevar radīt būtisku veselības apdraudējumu,» skaidro SIA «Lat Eko Food».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvgružu pārstrāde ar valsts atbalstu jāpadara ekonomiski pievilcīga

LETA, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks: Krīze spilgti parādīja problēmas farmācijas produktu piegādēs

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīze ļoti spilgti parādīja, ka var būt problēmas ar farmācijas produktu piegādēm, tostarp var nebūt pieejamas aktīvās vielas medikamentu ražošanai, norāda zāļu ražotāja "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis, aicinot arī Latviju domāt par lielāku neatkarību.

Viņš atzīmēja, ka sākotnēji Covid-19 dēļ problēmas bija ar izejvielu piegādēm no Ķīnas, taču vēlāk aizliegumu izvest medikamentu izejvielas noteica Indija, kura arī ir ļoti liels piegādātājs.

"Tādēļ Eiropā pašlaik jautājums ir, cik mēs esam neatkarīgi? Šī krīze parādīja, ka mēs viens ar otru esam ļoti saistīti, un, ja vienā vietā ir problēmas, tad to izjūt visā pasaulē. It īpaši tas attiecas uz farmāciju, kas ir globāls bizness. Turklāt runa nav tikai par zāļu aktīvajām vielām, jo ir arī starpprodukti," situāciju raksturoja Hmeļņickis.

Viņš atgādināja, ka arī Latvija uz Covid-19 laiku noteica sarakstu ar zālēm, kuras ir aizliegts izvest.

Hmeļņickis atzīmēja, ka šobrīd lielas diskusijas ir par aktīvo vielu ražošanu, un šis faktors mainīs farmācijas tirgu. Tostarp viņš minēja, ka ASV līdz šim lielu daļu antibiotiku aktīvo vielu ieveda no Ķīnas, taču, kad Ķīna pandēmijas dēļ slēdza tirgu, ASV praktiski palika bez antibiotikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas cena preču biržā kopš 2011. gada rekorda sarukusi jau par 70%; zemāku cenu laikmets var ievilkties, jo šīs pārtikas izejvielas piedāvājums vēl ir liels.

Jau ilgāku laiku pasaulē preču biržās vērojama kafijas vērtības samazināšanās. Kritums bijis patiešām ievērojams, kas šajā tirgū liek pat piesaukt cenu krīzi. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tā kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 11%, 12 mēnešu skatījumā – par 22%, bet kopš sava 2011. gada rekorda – par 70%.

Arī otru populārāko – Robusta – kafijas pupiņu cenas līkne biržā izskatās depresīva. To cena Londonas preču biržā kopš pagājušā gada sākuma samazinājusies par 20% līdz 1400 ASV dolāru atzīmei par tonnu, bet kopš 2017. gada – gandrīz par 40%. Robusta šķirnes kafijas pupiņas galvenokārt tiek novāktas Vjetnamā un Indonēzijā (abas šīs valstis ir pasaulē lielākās Robusta kafijas pupiņu audzētājas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina izņemt no tirdzniecības Talsu zivju kombināta produkciju

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Kurzemes gaļsaimniekā kūpināta cūkgaļas karbonāde

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 01.11.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks kūpinātā cūkgaļas karbonāde.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top SIA Kurzemes gaļsaimnieks cūkgaļas karbonādes kūpinājumi pārstrādes cehā Priekules novada Virgas pagasta Paplakā.

Kūpināta cūkgaļas karbonāde ir viens no pircēju pieprasītākajiem SIA Kurzemes gaļsaimnieks produktiem.

Lai arī jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā dzird sakām, ka mājlopu audzēšanas saimniecību skaits samazinās, SIA Kurzemes gaļsaimnieks ar izejvielas trūkumu nekad neesot saskāries. Tas pārsvarā iepērk cūkas, kas audzētas Latvijā, tajā skaitā no vietējiem uzņēmumiem ar Dānijas kapitālu. Daļu izejvielu importē arī no Lietuvas.

Produkcija tiek realizēta lielākajos Latvijas veikalu tīklos, paša uzņēmuma tirdzniecības vietās, kā arī nonāk eksportā uz Eiropas Savienības valstīm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Lielbritāniju un citām.

Kurzemes gaļsaimniekam ir aptuveni 70 veikalu visā Latvijā, vēl piecus atvērs tuvākajā laikā. «Neesam nosprauduši mērķi, ka mums vajag simts vai divsimt tirdzniecības vietu. Vienā mēnesī varam neatvērt nevienu, citā – sešas. Ja ir pieprasījums, vieta, līgums apmierina, ejam uz priekšu,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, pašu veikalos iespējams izvietot lielāku skaitu nekā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton investē 6,58 miljonus eiro ražotnes būvniecībā un attīstībā

Lelde Petrāne, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m2, tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m2.

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gusto smiltsērkšķu krēms

Ilze Žaime, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums «Gusto» jau teju 10 gadus Bauskā ražo kosmētiku, kuras pamatā ir dabiskas izejvielas.

Mīlestība pret dabiskiem krēmiem Andrai Katkevičai, kas ir viena no trīs «Gusto» radītājiem, iesakās 2008.gadā, kad viņa, video pamācību iedvesmota, pirmo reizi pamēģināja kādu krēmu izgatavot savām vajadzībām. Krēmi sanāca labi un par tiem interesi izrādīja draudzenes, vēlāk jau plašāks paziņu loks.

A.Katkevičai ar vīra māsu Līgu Elmani kopā saliekot pirmos pārsimts eiro, 2010. gadā radās SIA «Gusto». Sākumā ražots tika mazāk, bet ap 2012.gadu «Gusto» jau aktīvi uzsāka dalību tirdziņos un savu produkciju piedāvāja arvien vairāk lielākā skaitā Latvijas veikalu.

Aktīvi darbojas uzņēmuma interneta veikals, kur ik pa laikam iepērkas arī kāds ārzemnieks. Lieli eksporta tirgi vēl nav aizsniegti, bet tāds arī līdz šim nav bijis mērķis. Tas nozīmētu ražošanas apjomu palielināšanu, līdz ar to jaunu telpu meklējumus un jaunu darbinieku piesaisti, bet tam «Gusto» vēl neesot gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs šogad plāno apgrozījuma pieaugumu

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cilvēki vēl ilgi brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, tāpēc jādomā par inovācijām šajā jomā

Žanete Hāka, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas koronavīrusa izplatīšanās ietekmējusi vairāku pārtikas produktu cenu. Viens no šādiem produktiem ir arī ķiploki.

Proti, Ķīna ir atbildīga aptuveni par 80% no pasaules ķiploku eksporta. Piemēram, arī Latvijas lielveikalos gluži vai ierasta bilde ir tā, ka tur nopērkamo ķiploku izcelsme bijusi tieši šī Tālo Austrumu lielvalsts.

Ķīnas ķiplokus mūsdienās importē gandrīz visi, un koronavīrusa izplatīšanās raisījuši bažas, ka kādā brīdī tiks negatīvi ietekmēta to piegāde. Proti, mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Ķīnā traucēta transporta plūsma. Tāpat lauksaimnieki, ķiploku pārstrādātāji un loģistikas kompānijas saskaras ar nepietiekama darbaspēka problēmām.

Tiek ziņots, ka līdz ar ēšanas paradumu globalizāciju pasaulē ķiploku popularitāte jau tā pēdējos gados augusi. Pastāv pieņēmums, ka ķiploku ēšana palīdz veselībai (pasaulē pieaugot iedzīvotāju masai, kas grib ēst veselīgāk un ir turīgāka, rodas papildu pieprasījums arī pēc zivīm, riekstiem un veselīgākām eļļām). Turklāt daži ziņu virsraksti liecina, ka nu ķīnieši ķiplokus (kuru piegāde nu ir traucēta) ēd sevišķi cītīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru