Jaunākais izdevums

Biržā Nasdaq Riga nākamnedēļ, 8.novembrī,notiks Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju papildu emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, liecina paziņojums biržā.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks LR Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošās izsoles apjoms ir 24 miljoni eiro. Fiksētā ienākuma (kupona) procentu likme ir 0,375%. Obligāciju dzēšanas datums ir 2022.gada 27.janvāris.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža Nasdaq Riga, norēķinus veic Latvijas Centrālais depozitārijs. No 2005. gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms uz 2016. gada beigām sastāda 6,1 miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inbank subordinētās obligācijas no šodienas, 2019. gada 20. decembra ir iekļautas "Nasdaq Tallinn Baltijas" Parāda vērtspapīru sarakstā.

Inbank obligāciju iekļaušana biržā tika uzsākta pēc obligāciju publiskā piedāvājuma Igaunijā, informē biržas pārstāvji.

Pieprasījums pēc "Inbank" obligācijām pārsniedza piedāvājumu 5,8 reizes. Obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 8 milj. eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un gada procentu likme ir 6% ar kupona izmaksu reizi ceturksnī. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029. gada 19. decembris.

“Inbank obligācijas pirmo reizi biržā iekļāva 2016. gadā pēc to publiskā piedāvājuma. Toreiz pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu divas reizes, obligācijas iegādājās gandrīz 700 investoru,” pauda "Nasdaq Tallinn" valdes priekšsēdētājs Kaarel Ots. “Man ir liels gandarījums pēc trim gadiem redzēt gandrīz divreiz lielāku investoru skaitu, kas iegādājās Inbank obligācijas, kā arī tik lielu pieprasījumu pēc obligācijām kopumā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko 2019. gads sola pensiju kapitāla krājējiem?

Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas nu ir kļuvušas par «jaunajām akcijām», bet akcijas - par «jaunajām obligācijām».

Vairāki fondu tirgus dalībnieki vērsuši uzmanību uz to, ka pēdējos ceturkšņos finanšu pasaulē bijušas pamatīgas pārmaiņas tajā, kāda loma piedēvēta pašiem tradicionālākajiem ieguldījumu aktīviem. Tas potenciāli var nozīmēt lielākus riskus nākotnē, ja šīs pārbīdes tiek laistas gar ausīm.

Piemēram, Financial Times klāsta, ka obligācijas nu ir kļuvušas gluži vai par jaunajām akcijām, bet akcijas - par jaunajām obligācijām. Tas tādēļ, ka liela daļa investoru uzpērk obligācijas un gaida vēl tālāku to vērtības palielināšanos, lai kādā brīdī citiem tās varētu pārdot dārgāk. Ierasts, ka šie vērtspapīri bieži vien pirkti tādēļ, lai tie ieguldījumu portfeļos nodrošinātu gan stabilitāti, gan garantētus procentu ienākumus. Savukārt daudzu uzņēmumu akcijas nu tiek pirktas, jo to turēšana investoriem nodrošina dividenžu ienākumus jeb tās aizvieto daudzmaz garantētu procentu ienākumu gūšanu, par ko agrāk rūpējās obligācijas. Vēsturiski tieši akcijas, nevis obligācijas pārsvarā uzpirktas, lai spēlētu uz to vērtības palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investoru pieprasījums pēc Altum zaļajām obligācijām 6,5 reizes pārsniedz emitēto apjomu

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir piešķīrusi kredītreitingu Baa1, ir emitējusi savas pirmās zaļās obligācijas, kļūstot par pirmo Centrālās un Austrumeiropas nacionālo valstu attīstības institūciju, kas izlaidusi zaļās obligācijas, informē Altum.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori par šo emisiju izrādīja būtisku interesi, un parakstītais apjoms 6,5 reizes pārsniedza emitēto apjomu.

Šā gada 10. oktobrī Altum emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni EUR ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī, fiksēto gada procentu likmi (kuponu) – 1,3%, ienesīgumu – 1,367%. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%). Obigācijas tiks kotētas biržā Nasdaq Riga.

Ieņēmumi no obligāciju emisijas tiks izmantoti dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu finansēšanai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā. Tas būtiski paplašinās Latvijā pieejamo finanšu atbalstu videi draudzīgu projektu ieviešanai un vides ilgtspējas uzlabošanai. Obligāciju finansējums būs pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas, «zaļās» ēkas un ilgtspējīgs transports, tostarp energoservisa kompānijām (ESKO), kas darbojas uzņēmumu apkalpošanas sektorā šajās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor emitējusi 350 miljonu eiro vērtas trīsgadīgās obligācijas, informē bankas pārstāvji.

Obligācijas tiek emitētas EMTN (Luminor ir nesen izveidojis Eiropas vidēja termiņa parādzīmju (European Medium Term Note, EMTN) programmu trīs miljardu eiro apmērā, kas sniedz iespēju Luminor emitēt obligācijas ar standartizētu dokumentāciju. Programmai ir divi mērķi — aizvietot finansējumu no bankām, kas ir tās (tā) īpašniekiem, kā arī sniegt atbalstu un finansējumu klientu darbībai) programmas ietvaros un tās ir reģistrētas Īrijas biržā.

Šajā darījumā piedalās investori no Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Polijas, ar kuriem Luminor vadība vairākas nedēļas veda sarunas par šo trīsgadīgo aizņēmumu. Kopumā obligācijas ir iegādājušies investori no 14 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas investori iegādājas igauņu Endover obligācijas jaunā projekta attīstībai Tallinā

Lelde Petrāne, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma kompānija Endover ir izdevusi obligācijas 7,5 miljonu eiro apmērā, lai Tallinā finansētu jaunu dzīvojamo un komerciālās darbības attīstības projektu Fabrik, kas ietilpst bijušajā ražošanas kompleksā. Obligācijas Endover emitējis jau otro reizi, un tās tiks ieguldītas senās ražošanas ēkas attīstībā, lai to pārveidotu par vietu dzīvošanai un biznesam.

«Fabrik attīstības projekta obligācijas esam iecerējuši izdot divās daļās, un to kopēja vērtība sasniegs 10 miljonus eiro,» stāsta Endover izpilddirektors Roberts Lauds. «Pirmajā daļā mūsu mērķis bija iegūt 5,5 miljonus eiro, bet investoru interese bija ļoti liela, un obligācijas tika parakstītas ievērojami lielākā apjomā – par vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro.»

Obligācijas tika piedāvātas Baltijas investoriem, un aptuveni pusi iegādājušies Latvijas un Lietuvas institucionālie investori, bet pārējās – Igaunijas institucionālie un privātie investori.

Ieņēmumi no Fabrik projekta obligācijām, kas nodrošināti ar pirmās kārtas hipotēku, tiks izmantoti, lai daļēji finansētu nekustamā īpašuma iegādi, kā arī būvniecības izmaksas. Šo obligāciju izdošanu nodrošināja un organizēja kompānija Endover Development OÜ, kas īpaši izveidota Fabrik projekta attīstībai. Komplekss tiks būvēts pakāpeniski, un sagaidāms, ka jaunie dzīvokļi iegādei būs pieejami šā gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Piemaksā par privilēģiju aizdot jau uz 30 gadiem

Jānis Šķupelis, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aina valdību parādu tirgū kļūst arvien neierastāka. Šonedēļ pirmo reizi vēsturē Vācijai izdevās pārdot savu 30 gadu parādu ar negatīvu ienesīgumu.

Pieejamā informācija liecina, ka Vācija minētajā izsolē aizņēmusies 824 miljonus eiro, kur 2050. gadā tai būs jāatmaksā vien 795 miljoni eiro. Šīs obligācijas investoriem nenodrošinās procentu ienākumus, un tās tika pārdotas nedaudz dārgāk par pamatsummu, kas Vācijai būs jāatdod tad, kad 2050. gadā beigsies šo obligāciju termiņš.

Investoru pieprasījums pēc augstas kvalitātes valdību un uzņēmumu obligācijām šogad bijis milzīgs. Tas nācis komplektā ar gaidām par grūtākiem laikiem pasaules ekonomikai, ko attiecīgi pavadījuši pieņēmumi par papildu centrālo banku rosīšanos monetāro stimulu ziņā. Piemēram, Eiropā milzīgs obligāciju uzpircējs ir centrālā banka, un, šķiet, jau kādu laiku tiek izdarīta likme uz to, ka rudenī iestāde atsāks savu kvantitatīvo mīkstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ABLV Bank emitējusi obligācijas 75 miljonu dolāru un 45 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, kā arī vienu jaunu subordinēto diskonta obligāciju emisiju, kuras kopējais apjoms ir 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina ABLV Bank paziņojums biržā.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk nekā 150 investori.

Emisijas notika Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas šā gada 30. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisiju parametri:

75 000 000 USD kupona obligāciju emisija (emisijas nosaukums: ABLV FXD USD 271019; ISIN: LV0000802320) Emisijas apjoms: 75 000 000 USD. Obligāciju skaits: 75 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1 000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 600 eiro

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts divās publiskās izsolēs 2018. gada 18. un 19. septembrī ar augšupejošu soli piedāvā iegādāties 18 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem nevajadzīgus nekustamos īpašumus visā Latvijā.

Visvairāk īpašumu pieejami Latgalē – kopumā astoņi. Visaugstākā sākuma cena ir īpašumam Varakļānos un Priekuļu novada Liepā.

Izsolēs tiek piedāvāta zeme, ēkas vai to daļas Aglonas, Grobiņas, Ilūkstes, Jelgavas, Lubānas, Madonas, Neretas, Priekuļu, Rēzeknes, Talsu, Tērvetes, Varakļānu un Ventspils novadā.

Zemākā sākuma cena ir zemei un ēkai Rēzeknes novada Freimaņu pagasta Vainovā, kur cena ir 600 eiro, bet augstākā cena ir zemei un ēkai Varakļānos, Kosmonautu ielā 14, kur cena ir 55 200 eiro. Otra augstākā izsoles sākuma cena ir zemei un ēkai Priekuļu novada Liepā, Rūpnīcas ielā 3, kur cena ir 45 300 eiro.

Kopējā visu 18 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 198 200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 23. jūlijā emitējusi piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā, kuru procentu likme ir 6,75%, informē lidsabiedrība.

Obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

airBaltic vadības komanda kopā ar starptautisko investīciju banku J.P. Morgan un SEB banku rīkoja sešu dienu investīciju prezentācijas tūri, kurā tikās ar potenciālajiem investoriem visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās, kā arī Londonā, Frankfurtē, Cīrihē, Ženēvā un Helsinkos.

«Šis ir vēsturisks sasniegums mūsu lidsabiedrībai – mēs esam ne tikai emitējuši lielākās obligācijas Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē, bet airBaltic arī ir kļuvusi par pirmo lidsabiedrību Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ar eiroobligāciju piedāvājumu ienāk starptautiskajā parāda vērtspapīru tirgū. Investori ir skaidri apliecinājuši, ka saredz airBaltic stratēģiju kā spēcīgu. Mēs turpināsim īstenot mūsu attīstības stratēģiju, kas ir daļa no airBaltic Destination 2025 biznesa plāna. Emitējot obligācijas, mēs stiprināsim uzņēmuma likviditāti un bilanci, kā arī turpināsim investīcijas mūsu lidmašīnu flotes modernizācijā,» komentēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Partijas valdības veidošanas iniciatīvu ļauj uzņemties JKP un KPV LV, bet Saskaņu iesaistīt sarunās neplāno

LETA, 07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz «Saskaņas» - «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt «Saskaņu» iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, «Saskaņa» nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, «KPV LV» un JKP - pa 16, «Attīstībai/Par» un «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet «Jaunā Vienotība» - 8 deputātu vietas.

Gan «KPV LV», gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu. «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobzems uzskata, ka demokrātiski būtu ievērot tradīcijas, piedāvājot «KPV LV» Ministru prezidenta amatu, jo politiskais spēks ir saņēmis vislielāko pilsoņu atbalstu no visām tā dēvētajā centriski labējā jeb latviskā spārna partijām.

Reizē politiķis norādīja, ka politiskais spēks nav nācis politikā, lai dalītu amatus un ka ««KPV LV» reliģija ir savas programmas īstenošana». Viņš vērsa uzmanību, ka ir iespējami vismaz seši jaunās valdības modeļi gan ar, gan bez «KPV LV» līdzdalības. Gobzems gan pauda pārliecību, ka bez viņa pārstāvētā politiskā spēka neesot iespējams izveidot stabilu valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank ir pieņēmusi lēmumu veikt 2012. gadā emitēto subordinēto obligāciju pirmstermiņa dzēšanu. 2017. gada 17. novembrī tiks dzēstas emisijas ABLV SUB EUR 250622 (ISIN: LV0000800977) obligācijas pilnā apjomā pēc cenas 100% no nominālvērtības.

Minētā subordinēto obligāciju emisija tika veikta 2012. gada 25. jūnijā Otrās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros un tās apjoms bija 5 miljoni EUR pēc obligāciju nominālvērtības.

Obligācijas tika emitētas ar termiņu 10 gadi, diskonta likme pirmos piecus gadus bija fiksēta: 4,5% gadā, sākot no sestā gada stājās spēkā fiksētā kupona likme: 6,00% gadā. Šīs obligācijas ir iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Obligāciju dzēšanai ir saņemta atļauja no Eiropas Centrālās bankas.

Kā ziņots, 2011. gada beigās banka uzsāka ilgtermiņa depozītu pakāpenisku aizstāšanu ar obligācijām. Ieskaitot arī dzēstās obligācijas, līdz šim esam veikuši 46 publiskās obligāciju emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju plāniem ļoti veiksmīgs pusgads. Kas turpmāk?

CBL Asset Management investīciju direktors, pensiju plānu pārvaldnieks Zigurds Vaikulis, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās īsta viļņošanās, konstatējot, ka 2018. gads ir bijis ļoti neveiksmīgs pensiju plānos uzkrātajam kapitālam.

Pensiju plāni, īpaši aktīvie, strādāja ar mīnusiem, sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās. Pensiju nauda tiek izsaimniekota! Kurš par to atbildēs? Kas notiks ar mūsu senioriem? Skanēja šādi un līdzīgi izsaucieni. Pensiju pārvaldītāji un ekonomikas eksperti tolaik skaidroja, ka ekonomika attīstās cikliski, pasaules vērtspapīru tirgus dalībnieku garastāvoklis ir mainīgs kā Latvijas laikapstākļi un tas ietekmē arī finanšu instrumentu ienesīgumu. Tāpēc arī pensiju fondiem gadās gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki periodi, taču ilgtermiņā profesionāli un pārdomāti pārvaldīti vērtspapīru portfeļi praktiski “garantēti” palielina uzkrāto kapitālu. Akcijās un obligācijās ir “iebūvēts” spēcīgs pozitīvas atdeves potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru