Nav gatava jaunajam periodam 

Tuvojas šī Eiropas Savienības fondu perioda beigas, taču Latvija vēl nav gatava finansējuma samazinājumam

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.1.2019

Foto: SWNS/SCANPIX/LETA

Kaut arī eksperti norāda, ka nākotnē nauda pavisam neizsīks, atsevišķas nozares finansējumu vairs nesaņems, turklāt periodu maiņas varētu veicināt ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Lai veiksmīgi tiktu pāri šim periodam, valdībai jau savlaicīgi bija jāgatavo budžeta uzkrājumi, turklāt vēl strauji augošās ekonomikas brīdī, kad ienākumi palielinās, tas ir īpaši aktuāli. Līdz šim tas nav darīts, līdz ar to šis jautājums būs jaunās valdības dienas kārtībā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

2014.–2020. gadā Eiropas Komisija Latvijai Kohēzijas politikas ietvaros ir atvēlējusi 4,5 miljardus eiro. Runājot par ES fondiem, parasti tiek pieminēts tikai tas, kas pieejams Latvijā, taču kompānijas Civitta Latvija projektu vadītājs Reinis Budriķis iesaka skatīties plašāk, jo ir iespēja pieteikties arī papildu finansējumam programmās, kas ir vienotas visām valstīm. Tajā pašā laikā institūciju pārstāvji uzsver – ir jārēķinās, ka nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā finansējums saruks, tiesa, būs jomas, kas iegūs. Taču, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, ņemot vērā straujo ekonomisko izaugsmi, valstij vajadzētu veidot uzkrājumus, par kuru neveidošanu ne reizi vien valdība saņēmusi pārmetumus.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) dati, līdz pērnā gada nogalei Latvijā Kohēzijas politikas investīciju projekti ar kopējo finansējumu ir jau virs trim miljardiem eiro, kas ir 70% no šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Tāpat projektu īstenotājiem atbalstam sekmīgai projektu mērķu un rezultātu sasniegšanai dažādās jomās izmaksāts virs viena miljarda eiro. Aizvadītajā gadā bijis ievērojamākais progress jaunu projektu sākšanā un ES finansējuma atmaksā gan projektu īstenotājiem, gan Latvijas valsts budžetā ieņēmumu veidā no Eiropas Komisijas par veiktiem investīciju izdevumiem.

«Šobrīd valstī uzmanība pievēršama projektu ieviešanā tādās jomās kā vispārējā izglītība, degradēto teritoriju revitalizācija, atkritumu pārstrāde, dzelzceļa elektrifikācija, veselība, deinstitucionalizācija un augstākās izglītības kvalitāte, ņemot vērā apjomīgos ieguldījumus, projektu stratēģisko nozīmi un izaicinājumus ieviešanas procesā. ES fondu investīcijas tiek ieguldītas šo jomu sakārtošanā, kur plānotie projekti vēl nav pabeigti,» skaidro FM.

«Drīzumā beigsies ES fondu plānošanas periods, un ir liela iespēja, ka finansējums pēc 2020. gada samazināsies,» uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa, tāpēc, pēc viņas domām, būtiski būtu izstrādāt tādu Nacionālo attīstības plānu, kas ļautu efektīvi un mērķtiecīgi novirzīt ES finansējumu Latvijas konkurētspējas stiprināšanai. Vēl viena negatīva tendence – Latvijai tikai vienu gadu ir bijis neliels budžeta pārpalikums. Lietuva un Igaunija izrādījušās tālredzīgākas un laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam tikai divus gadus katrai ir bijis budžets ar deficītu, tātad pie visādi citādi līdzīgiem ekonomiskiem apstākļiem Latvija šobrīd īsteno radikāli pretēju pieeju budžeta veidošanai nekā abas pārējās Baltijas valstis. «Tur ir tā gudrība – ja uzkrāj sliktiem laikiem, tad, kad tie pienāks, būs drošības spilvens un iespēja nodrošināt labāku attīstību. Domāju, ka mēs negribam būt vājākais ķēdes posms. Tā politika, ko pašlaik īstenojam, ir procikliska, bet jābūt otrādi – labajos laikos jāveido uzkrājumi, lai sliktajos laikos ir ko tērēt,» piebilst LB prezidenta vietniece.

Visu rakstu Nav gatava jaunajam periodam lasiet 16. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!