«Protams, būsim pret un aicinām arī citus uzņēmumus saprast, ka šis ir tikai pirmais solis valsts centienos regulēt cenas. Ja tas izdosies, tad valsts varētu gribēt regulēt cenas arī citās nozarēs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu - ja Ekonomikas ministrija turpinās virzīt procentu likmju griestu noteikšanu, vai asociācija saglabās nostāju pret, atbildējusi Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

«Turklāt piedāvājums, ar kādu šobrīd nākusi EM, paredzot ļoti sarežģītu, saliktu procentu likmi, nozīmētu to, ka ātro kredītu pakalpojums vairs neeksistētu,» viņa stāstījusi intervijā laikrakstam.

«EM piedāvā, ja aizdod 50 latu uz divām nedēļām, tad var prasīt procentu likmi 27 santīmi. Tāda likme nenosedz vispār nekādas administratīvās izmaksas, jo uzņēmējiem nodokļi jāmaksā, kā arī administratīvās izmaksas un licences maksa jāsedz,» skaidrojusi ātro kredītu eksperte.

Jautāta, kāda patlaban ir vidējā procentu likme, ko prasa ātro kredītu devējs, B. Fromane atbildējusi: «Šobrīd, aizņemoties 100 latu uz 30 dienām, vidēji procentu likme ir 10 latu, bet iespējamas atšķirības. Svarīgs faktors ir arī tas, uz cik ilgu laiku cilvēks naudu aizņemas.»

Runājot par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta apgalvojumu par draudošo ātro kredītu burbuļa risku, viņa norādījusi: «Mēs esam ļoti apbēdināti, ka ekonomikas ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka ātrie kredīti var izraisīt burbuļa risku. Ātro kredītu portfelis ir tikai 7,6% no visiem aizdevumiem. Tātad pat teorētiski nevar saskatīt burbuļa risku. Pieļauju, ka pastiprinātu uzmanību nebanku aizdevējiem šobrīd pievērš tāpēc, ka nebanku kredītdevēji sāka veidot spēcīgu konkurenci komercbankām.»

«Ir skaidrs, ka tieši komrcbanku lobijs ļoti atklāti sācis cīņu par ātro kredītu nozares likvidēšanu. Tā ir cīņa par tirgus daļu,» akcentējusi B. Fromane.