Neizmanto pieejamo ES fondu

Autors: Didzis Meļķis
2017. gada 05. decembris plkst. 11:00

Brisele ir ar mieru palīdzēt amortizēt globalizācijas sekas, ja valsts tajā ieliek arī savu «ādu»; Latvija pagaidām ir atturīga

Itālija, Grieķija un Somija ir starp nesenākajām ES valstīm, kas no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) ir piesaistījušas vairākus miljonus eiro, lai palīdzētu pārkvalificēties tiem bezdarbniekiem, kas darbu zaudējuši darba tirgus struktūras pārmaiņu dēļ. Arī Lietuva tūdaļ pēc globālās finanšu krīzes sākuma no Atlantijas otrā krasta saņemtos triecienus pašmājās vairākkārt ir mīkstinājusi ar EGF naudu.

Latvijas pasivitāte tobrīd izmantot šo ES instrumentu var tikt skaidrota ar mūsu valsts tēriņu atrašanos zem starptautisko aizdevēju uzmanības lupas, jo EGF prasa 40% publisko līdzfinansējumu. Arī jau kļūstot par publisko finanšu disciplīnas veiksmes stāstu, Latvija tomēr nav steigusies izmantot EGF iespējas. Šāds treniņš – analizēt globalizācijas negatīvos aspektus savā ekonomikā, precīzi noteikt tās riska grupas līdz konkrētiem cilvēkiem un izstrādāt attiecīgu sociālekonomisko politiku un programmas – gan būtu noderīga prasme nākamajā ES budžeta plānošanas periodā 2021.–2027. gadā, kad pieeja struktūrfondiem kļūs daudz sīkstāka un paredzami tiks prasīti ekonomiski precīzi pamatoti plāni ES finanšu instrumentu izmantošanai.

Uz jautājumiem par EGF neizmantošanu DB šīs publikācijas tapšanas laikā ir atbildē saņēmis vai nu klusumu, vai arī pieredzējis atrunu pingpongu, vienam resoram pārspēlējot jautājumu un atbildību uz otru. Eiropas Parlamenta oficiālajā izvērtējumā par EGF izmantojumu iepriekšējā – 2007.–2014. gada – ES plānošanas periodā par Latvijas atbildīgo iestādi fonda izmantošanā ir norādīta Labklājības ministrija.

Ar valdību nesaistīti eksperti DB ir vērtējuši, ka acīmredzot Latvijas valdības līdz šim ir klupušas pār 40% līdzfinansējuma slieksni EGF izmantojumam. Šim traktējumam korespondencē ar DB piekrīt arī Latvijas eiroparlamentāriete Inese Vaidere (V/EPP), gan norādot arī uz EGF lēnīgumu, kas krīzes brīdī var būt negatīvs faktors, lai izšķirtos par šā instrumenta izmantošanu.

Visu rakstu Labklājība un konkurētspēja prasa sociālo akcentu lasiet 5. decembra laikrakstā Dienas Bizness.