Jaunākais izdevums

Tiesisko paļāvību Latvijā apdraud sabiedrības interešu grupu nespēja savstarpēji vienoties, kā arī sabiedrības viedoklis par sistēmas nespēju sodīt par normatīvu nepildīšanu

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotā apaļā galda diskusija, gatavojoties zinātniskajai konferencei «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā».

Lai arī bieži vien tiesiskās paļāvības drupināšanā tiek vainoti politiķi, tomēr viņi ir sabiedrības spogulis. Lai izpatiktu vēlētājiem, politiķi nereti stāsta tiem to, ko viņi vēlas dzirdēt, pat apsolot kaut ko tādu, kā īstenošanai politiķiem nav nedz instrumentu, nedz resursu. Savukārt interešu grupas bieži vien, ignorējot realitāti, cenšas no politiķiem «izsist» lielāku pretimnākšanu, kas izraisa neapmierināto atbildes reakciju, jau izmantojot citus politiskos spēkus. Par būtisku tiesiskās paļāvības apdraudējumu tiek minēta nesodāmība, kā rezultātā zūd bailes par to, ka, darot kaut ko nelikumīgu, vainīgie saņems pelnītu sodu, savukārt sabiedrībā kūst ticība sistēmai, bet tas situāciju padara tikai vēl sliktāku. Šāda situācija ierēdņus mudina kļūt vēl «slidenākiem» un neuzņemties jebkādu atbildību. Valsts amatpersonu izvairīšanās no atbildības un korupcijas riska draudi savukārt valsts pārvaldi padara par «kokainu» un nedraudzīgu.

Ir vēl kāda nianse, ar ko ir jārēķinās ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Pasaulē notiekošo Latvija nevar ignorēt, un tas jāsaprot gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem, uzskata ilggadējais a/s Latvijas finieris vadītājs un bijušais Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents un bijušais Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis vērš uzmanību, ka jaunā šodienas realitāte ir nenoteiktība, kas seko pēc gadsimta sākuma nosacītās noteiktības. «Pašlaik nav pat iespējams prognozēt, kad šo nenoteiktību atkal nomainīs noteiktība,» tā M. Bičevskis.

Visu rakstu Nesodāmība sit augstu vilni lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar it kā naudas atmazgāšanu ir kļuvusi par efektīvu instrumentu nerezidentu padzīšanai no Latvijas, lai šo nerezidentu naudu novirzītu citur, tai skaitā arī ofšoru zonām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, notiekošais pasaulē ir jāvērtē pēc principa – kas šiem procesiem ir patiesie labuma ieguvēji un kāds ir labums Latvijai. Pēc A. Babra domām, mūsu politiskie līderi atgādina atkarīgo – pārvaldāmo – teritoriju nozīmētus pārvaldniekus, koloniālo aristokrātiju, nevis neatkarīgas valsts vadītājus, kuri saviem «partneriem» ir gatavi ļaut Latvijā īstenot jebkuras viņu iegribas.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā valsts 100. gadadienas priekšvakarā?

Mēs pa neatkarības gadiem esam ieguvuši 10 miljardus lielu parādu, kura mums nebija un par kuru tagad pat nespējam maksāt procentus, mums aizvien ir negatīva tirdzniecības bilance, mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, liela daļa darbspējīgo brīvprātīgajā deportācijā ir pametusi valsti pēc «veiksmes stāsta», atstājot pensionāru slogu uz tā jau novājinātās ekonomikas pleciem. Pateicoties «veiksmes stāstam», tika izglābta zviedru krona un Valdis Dombrovskis realizēja savu sapni nokļūt labā amatā ES. Mēs pazaudējām cukura nozari, daudzus lielus un labus uzņēmumus, kā pēdējo var minēt Liepājas Metalurgu – vienu no lielākajiem eksportētājiem. Mums ir nesodīta OIK zagšanas shēma, veiksmīga Citadeles bankas pārdošana par sviestmaizi partneriem. Ar Edgara Rinkēviča palīdzību atteicāmies no dalības Nord Stream 2 projektā un iespēju nopelnīt šajā projektā klaji atdevām zviedriem. Mēs esam pieradināti pie ES naudām un padarīti atkarīgi, bez ES naudas injekcijas iekšējais patēriņš un budžets sabrūk uzreiz. Un tagad mums vēl atņem finanšu pakalpojumu nozari, kura bija un varēja būt būtisks atbalsts tautsaimniecībai. Caur Rīgu gāja 1% no visu pasaules dolāru darījumiem. Rīgai bija visas iespējas un liels potenciāls pēc Brexit pārņemt no Londonas lielu daļu legālo nerezidentu naudas plūsmu un godīgi pelnīt, bet mums šo iespēju atņēma ar mūsu tautas kalpu atbalstu, kas tiek uzturēti par mūsu nodokļu maksātāju naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bijusī VID vadītāja kļuvusi par Rīgas Viļņu izpilddirektori

LETA, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone ar šodienu ieņem izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektores amatu, šorīt Latvijas Radio atzina Pētersone.

Bijusī VID vadītāja stāstīja, ka brīdī, kad pieņēmusi lēmumu pamest VID, viņa zināja, ka dzīvē vēlas kardinālas pārmaiņas un bijusi vēlme strādāt privātajā sektorā. Rezultātā Pētersone pieņēmusi izaicinājumu kļūt par izdevniecības Rīgas Viļņi izpilddirektori.

Neskatoties uz to, ka Pētersonei nav nedz izglītības, nedz pieredzes mediju jomā, viņa stāstīja, ka cieši seko līdzi tam, kas notiek mediju jomā.

Pēc Pētersones stāstītā, patlaban Latvijā sāk aktīvāk runāt par mediju jomas sakārtošanu, piemēram, tiek izstrādāts Mediju likums u.c. normatīvie akti. «Patlaban mediju joma tiek inventarizēta un sakārtota, tāpēc šo pārmaiņu laikā atbalstīšu Rīgas Viļņus ar savām zināšanām,» teica Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Maksātnespējas žurkas turpina dancot pa galdu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr aiz restēm neviens netiek sēdināts, žēlabās varam skaitīt naudu, kas apjomīgiem dūmu vāliem izkūpējusi pa ļaunprātīgi izmantotu maksātnespējas procesa skursteni

Ārvalstu investoru medus karote noslīcināta valsts savdabīgi uzpasētajā maksātnespējas procesa darvas mucā. Ārvalstu investoru pārtrauktais dialogs ar valdību var kalpot par signālu investoriem, lai Latvijai mestu līkumu, bet šāda notikumu attīstības scenārija skābos augļus gan baudīsim tepat pašu mājās. Īsi un kodolīgi – mazāk naudas ekonomikā. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Daudzi maksātnespējas procesa jautājumi, kas ir būtiska uzņēmējdarbības un investīciju vides sastāvdaļa, tā arī, gadiem ejot, palikuši neatbildēti, jo īpaši maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas nesodāmība. Tā likta lietā masveidā, jo maksātnespējas process biežāk ir netīrs nekā tīrs. Kliedzošs fakts, bet neviens nereaģē. Šai Latvijai raksturīgajai parādībai ir divu veidu sekas – tā no vienas puses aizbaida investīcijas, bet no otras veicina vēl lielāku krāpšanos, vieglu roku mainot uzņēmumu īpašniekus, valdes un juridiskās adreses, kā arī veidojot ciešas saites ar administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process Latvijā bieži vien tiek izmantots ļaunprātīgi – lai izvairītos no parādu atdošanas, tiek mainīti uzņēmumu īpašnieki, valdes un juridiskās adreses. To apkarot ļautu efektīva uzraudzība un krāpnieku sēdināšana aiz restēm

Tas secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā sadarbībā ar auditorkompāniju Deloitte veiktajā pētījumā «Ļaunprātīga maksātnespējas procesa riski Latvijā». Tajā analizētas 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas. Pētnieki secina – lai gan pēdējo piecu gadu laikā kopš izmaiņām Maksātnespējas likumā procesa kvalitāte Latvijā ir cēlusies, tomēr kreditoru atgūto prasījumu apmērs joprojām ir zemāks nekā valstīs ar attīstītu ekonomiku. Turklāt teju 1500 uzņēmumos konstatēta vismaz viena pazīme, kas var liecināt par ļaunprātīgu maksātnespējas procesu, un tas norādot uz būtiskiem trūkumiem maksātnespējas procesa uzraudzībā.

Visizplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos, kuros novēroti pārkāpumi, ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. «Lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, vairākus mēnešus pirms maksātnespējas procesa uzņēmumi mainījuši īpašnieku sastāvu,» skaidroja SIA Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Savukārt, lai veicinātu maksātnespējas piekritību konkrētam administratoram, sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa tikusi mainīta adrese. Savukārt, lai novilcinātu laiku un piesaistītu lojālāku maksātnespējas administratoru, izmantots fiktīvs tiesiskās aizsardzības process. Tāpat netiekot smādēta arī fiktīvo kreditoru izmantošana, lai ietekmētu vai aizkavētu maksātnespējas procesu, un parādās pēdējā brīža kreditori ar pārspīlētiem prasījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ārvalstu investīciju vilnis noplok

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu ārvalstu tiešo investīciju bilance uzņēmumu kapitālos Latvijā samazinās.

Kopējā tendence atgādina vilni, kurš savu maksimumu sasniedza 2015. gadā, bet pašlaik sāk zaudēt savu spēku (plašāk – 08.11.2017.). Neskatoties uz to, ka ārvalstu investīciju bilance nekur tālu nav aizslīdējusi un pašlaik ir aptuveni 2013. vai 2014. gada līmenī, tomēr tendence sāk iezīmēties. Un iezīmējas skaidri – šā gada desmit mēnešos ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālu portfelis piedzīvoja kritumu vairāk nekā par 80 miljoniem eiro. Iespējams, vilni apslāpējis fakts, ka dzīvi beigusi daža laba čaulas kompānija vai uzņēmumi, kas izveidoti kādiem īpašiem projektiem. Par to varētu liecināt arī tas, ka šis gads būs trešais precedents 25 gadu garumā kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā (kad mums jau bija pusotrs tūkstotis ārvalstu investoru), kad ārvalstu investoru skaits krīt, nevis kāpj. Līdz šim tas noticis ar gandrīz desmit gadu intervālu, un, iespējams, te iezīmējas tendences cikliskums. Lai gan investoru kopskaits nav galvenais kritērijs, runājot par ārvalstu investīcijām, situāciju tas iezīmē vai tendences pasvītro kaut vai ar to, ka šogad vairāk nekā par diviem simtiem samazinājies arī ārvalstu kapitāla vidējo un lielo uzņēmumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Brexit patērētāju tiesības, iepērkoties Apvienotajā Karalistē, pārsvarā saglabāsies nemainīgas, bet tomēr būs vairāki aspekti, kas var ietekmēt iepirkšanās pieredzi un preču cenas, uzmanību vērš Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Neskatoties uz to, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, gadījumā, ja tās jurisdikcijā esošs uzņēmums mērķēs savu mārketingu uz ES pilsoņiem, komersantam būs jāievēro visi ES patērētāju aizsardzības normatīvie akti. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad ES patērētāji iepērkas Apvienotās Karalistes interneta veikalos un slēdz distances līgumus. Patērētāji varēs sagaidīt, ka tiem būs pieejamas jau ierastās 14 dienu atteikuma tiesības un citas tiesības, ko garantē, piemēram, Eiropas Savienības Patērētāju tiesību direktīva.

Ja patērētājam radies strīds vai pretenzijas pret komersantu, kurš darbojas Apvienotajā Karalistē, par kādas preces vai pakalpojuma iegādi, tas jārisina līdzīgi kā iepriekš: sākotnēji jāvēršas rakstveidā pie komersanta ar pretenziju, ja neizdodas rast risinājumu, tad var vērsties Eiropas Patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia). Pašlaik ir zināms, ka līdzīgs centrs kā iepriekš turpinās darboties arī Apvienotajā Karalistē un palīdzēs atrisināt pārrobežu sūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirātiskās vietnes apmeklē tāpēc, ka nav pieejams pienācīgs legālais saturs

Interneta pirātisma izsekošanas uzņēmumums MUSO savā pētījumā atklājis, ka Latvijā ir vislielākais pirātisko vietņu apmeklētāju skaits. Tas konstatēts, analizējot vairākus miljonus apmeklējumu failu apmaiņas, straumēšanas un lejupielādes vietnēs. Tiesa gan, pašmājās MUSO izplatīto informāciju vērtē piesardzīgi, norādot, ka lielākā daļa šī pētījuma informācijas ir maksas pakalpojums, tāpēc grūti izprast analīzes metodoloģiju. Lai vai kā – pirātisms Latvijā sit augstu vilni, to atzīst arī vietējie eksperti, tomēr tam ir savs izskaidrojums.

MUSO norāda, ka izpētījis 14 tūkst. pasaules lielāko pirātisko vietņu, un kopumā tajās reģistrēti 141 milj. apmeklējumu. Garais saraksts ar top 50 valstīm atklāj, ka Latvija, kur pirātiskās vietnes apmeklē 46,3% interneta lietotāju, ar lielu izrāvienu apsteigusi otro vietu Bulgāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, finanšu ministrs Rimants Šadžus un valdošās sociāldemokrātu frakcijas pārstāvji piektdien vienojušies, ka atdzesētai un svaigai gaļai būtu jānosaka atvieglota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 5% vai 9% apmērā.

Premjera preses sekretāre Evelina Butkute-Lazdauskiene pastāstījusi, ka tuvākajā laikā šis ierosinājums tiks iesniegts valdībai un Seimam. Ja parlaments to atbalstīs, jaunā likme būs spēkā no oktobra.

Pēc viņas teiktā, nosakot 5% likmi, tam būtu vajadzīgi aptuveni 80 miljoni eiro, proti, par šādu summu samazinātos budžeta ieņēmumi.

Butkevičs norādījis, ka atvieglojums iecerēts ne vien tādēļ, lai pazeminātu gaļas cenas, bet arī tādēļ, lai veicinātu lopkopību.

Par iespējamiem PVN likmes atvieglojumiem zivīm vai putnu gaļai nav spriests, sacījusi Butkute-Lazdauskiene.

Sociāldemokrātu frakcijas vadītāja Irēna Šauliene, kura piedalījās apspriedē ar premjeru un finanšu ministru, ziņu aģentūrai BNS izteikusi cerību, ka negūtos ieņēmumus kompensēs lielāks patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tautsaimniecības realitāte pievelk bremzes algām

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga izaugsme, aizkavēta ES fondu nauda komplektā ar iedragāto būvniecības nozari, ārvalstu investīciju kritums un privātā sektora ērcīgāks skats nākotnē

Algu kāpuma kūka, pie kuras darbaspēks varēja mieloties pērn, noplakusi. Jau otro ceturksni pēc kārtas atalgojuma gada pieaugums ir necils. Arī turpmākajos mēnešos tas, visticamāk, nepabāzīs galvu virs piecu procentu atzīmes. Privātais sektors ar nākotnes izkrāšļošanu pārāk neaizraujas – ekonomiskā realitāte un tautsaimniecības apgriezieni ir tieši tādi, kādi ir, un iztēlei, tos analizējot, vietas nav. Tādējādi uzņēmumos strādājošie nevar cerēt uz atalgojuma pozitīvām izmaiņām, kas varētu notikt no zila gaisa vai uz kopējā algu palielināšanas viļņa, kas nu ir noplacis. Kādai daļai publiskajā sektorā strādājošo algu pieaugums būs gan, bet to nenodrošinās ekonomiskie rādītāji vai produktivitātes kāpums. To virza politikas lēmumi, valsts varai palielinot, piemēram, izglītības darbinieku, veselības sistēmā strādājošo vai policistu algas. Tāpat uz statistiku var atstāt ietekmi arī sagaidāmās izmaiņas mazā biznesa normatīvajā regulējamā. DB jau vēstīja, ka Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji atkal sēž uz pulvera mucas, jo zināms, ka esošā kārtība piedzīvos radikālas pārmaiņas, taču nav skaidrs, kā tieši tiks realizētas iepriekš atliktās mikrouzņēmumu reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Blaumaņa iela, kur jūgendstils sarokojas ar biznesu

Linda Zalāne, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Blaumaņa ielas raksturīgās iezīmes ir skaistas jūgendstila ēkas un restorānu puduris. Šo pilsētas rajonu ir iecienījuši rīdzinieki, nevis tūristi

Pirms četriem gadiem (2012. gada 26. oktobrī) DB Blaumaņa ielu nodēvēja par rīdzinieku jauno Vecrīgu. Tolaik šī iela sāka iegūt jaunus vaibstus – lēnām un piesardzīgi viens aiz otra atvērās jauni restorāni un kafejnīcas. Tagad to skaits ir brangs, un Blaumaņa ielā draudzīgi līdzās pastāv restorāns Mio un Vill Amor, kas pieder vieniem īpašniekiem. Savu slavu Rīgas kafejnīcu cienītāju vidū ir iemantojusi Innocent cafe, kas bija viena no pirmajām iestādēm Rīgā, kas sāka piedāvāt vēlās brokastis jeb brunch.

Blaumaņa ielā atrodas arī divi kokteiļbāri – iBar un Sapņi un kokteiļi, kur nakts dzīve sit augstu vilni. Blakus sapņotajam bāram atrodas Air cafe, kurā tiek filmētas TV 24 raidījumu tiešraides. Šajā ielā mājvietu atradis arī restorāns Terra, kas ir viena no iecienītākajām šīs ielas pusdienu vietām. To šoreiz novēroja arī DB, jo caur milzīgiem skatlogiem varēja skatīt izsalkušu ļautiņu rindu. Jāpiemin, ka šīs ielas ēdināšanas biznesa celmlauzis ir restorāns Čarlstons, kas Blaumaņa ielā atrodas jau 17 gadus. Tomēr Blaumaņa iela nav tikai restorānu cienītāju galamērķis. Tajā līdzās pastāv dažādu profilu uzņēmumi – juristu biroji, apģērbu, interjera priekšmetu un ziedu veikali, zobārstniecība, nekustamo īpašumu kompānijas, tūrisma aģentūras u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperte: Jo ilgāks būs Lielbritānijas izstāšanās process no ES, jo vairāk vietas spekulācijām un populismam

LETA, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ilgāks būs Lielbritānijas izstāšanās periods no Eiropas Savienības (ES), jo vairāk vietas būs dažādām spekulācijām un dažādiem populistiskiem sludinājumiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.

No vienas puses, var saprast ES dalībvalstu aicinājumu pēc iespējas ātrāk uzsākt Lielbritānijas izstāšanās procesu - jo ilgāks ir šis periods, jo vairāk vietas ir dažādām spekulācijām, dažādiem populistiskiem sludinājumiem, kā arī pastāv brīva vieta tālākai sabiedrības sašķeltībai gan pašā Lielbritānijā un arī ES, komentēja eksperte.

Ozoliņa norādīja, ka spekulācijas varētu pastāvēt par to, ka ES ir vāja, ka tā izirs un tai nav nākotnes. Tas nevienam nav izdevīgi. Uz šīm neskaidrībām reaģē arī finanšu tirgi, tas atstāj iespaidu uz ekonomiku, izteicās profesore. Viņa skaidroja, ka ES patlaban jau atrodas ļoti sarežģītā situācijā gan migrācijas krīzes dēļ, gan pieaugošā globālā spiediena dēļ, terorisma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir «krietni par augstu», liecina Turības Biznesa indekss.

Saskaņā ar aptaujas datiem vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 38 %, tikmēr starp lielo uzņēmumu pārstāvjiem katrs piektais (20 %) to uzskata par ļoti sliktu.

Skatot datus par uzņēmējdarbības vides novērtējumu pēc uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm, secināms, ka vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē tirdzniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41 %, bet par ļoti labu – 2%. Tikmēr visnegatīvāk uz situāciju raugās ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Savukārt, skatot šos datus pēc uzņēmumu atrašanās vietas, vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē Kurzemes uzņēmēji, kuru vidū to par drīzāk labu uzskata 44 %, bet visnegatīvāk – Latgales uzņēmēji, kur katrs piektais (19 %) uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā ļoti sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alberta laukuma labiekārtošana varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro

Dienas Bizness, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas topošā eiroskeptiķu valdība liek prognozēt lielākus tēriņus, turpinot audzēt valsts parādu.

Šodien vai rīt Itālijas prezidentam Serdžio Matarellam ir jāpaziņo sava izvēle jaunās valdības premjera amatam. Pirms 11 nedēļām visai neizlēmīgajās vēlēšanās uzvarējušie eiroskeptiķi – Pieczvaigžņu kustības (M5S) un Ziemeļu līgas koalīcija – par savu kandidātu pēc ilgas tirgošanās ir prezidentam izvirzījuši 54 gadus veco valsts pārvaldes profesoru Džuzepi Konti.

Pēc vēlēšanām 4. martā bija skaidrs, ka ar Itālijas valdības fiskālo disciplīnu augstā valsts parāda apstākļos turpmāk būs ļoti neskaidri, un tirgi uz to attiecīgi reaģēja – pieauga Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums, kas nozīmē dārgāku valdībai pieejamo naudu tirgū, un kritās itāļu kompāniju un banku indeksi. Bet tam sekoja vairākas nedēļas ar tirgus spēlētāju atbrīvotāku attieksmi pret Apenīnu pussalā notiekošo. Šāda attieksme balstījās pieņēmumā, ka pēc sadrumstalotajiem vēlēšanu iznākumiem itāļi nespēs izveidot jaunu valdību, tāpēc prognozes bija par jaunām vēlēšanām un tehnokrātisku starplaika valdību, analizē aģentūra Bloomberg. Tādā scenārijā viss paliktu pa vecam apmēram uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Investori kļūst izvēlīgāki korporatīvajās obligācijās

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija obligāciju tirgū 2016. gadā palielina atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, dinamika, kas varētu pasliktināt ASV ekonomikas atgūšanos, jo mazākām un ne tik augstu novērtētām kompānijām pieaug papildus kapitāla iegūšanas izmaksas, uzskata LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Bagātākās ASV kompānijas šogad gandrīz vispār nav cietušas, investoriem izvēlēties ar mazāku risku apveltītus darījumus ņemot vērā vājākus ekonomiskos rezultātus un globālo ekonomisko situāciju. Investori pirmdien iegādājās 12 miljardu dolāru vērtas AAA novērtēto Exxon Mobil un Anheuser-Busch InBev NV obligācijas, bet tās nav vienīgās, jo arī citu ar AAA reitingu novērtēto kompāniju obligācijas šogad piesaista lielu uzmanību.

Augsta reitinga korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms šo divu mēnešu laikā ir manāmi pieaudzis salīdzinot ar pērno gadu un jau pagājušais gads iezīmēja ceturto gadu pēc kārtas, kad šāda tipa jaunu korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms pieauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tērēšanas stunda ir situsi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik saduras divas domas par pašmāju ekonomikas tendencēm.

No vienas puses, Finanšu ministrija pūš tauri par to, ka izaugsme šogad sasniegusi straujāko tempu kopš 2011. gada, arī Ekonomikas ministrija sit bungas – ekonomika turpina strauji uzņemt tempu. Eksports kāpj (imports gan kāpj ievērojami straujāk), stabila izaugsme vērojama arī mūsu nozīmīgajās kokapstrādes un pārtikas rūpniecības nozarēs. Un fonā jestri trallina bankas – ienākumi aug, tirgus uzsilst, turklāt, patēriņam pieņemoties spēkā, tērēt varot un vajagot arvien vairāk. Banku retorika ir skaidra un nepārprotama, arī ministrijas cenšas noturēt optimisma latiņu paceltu augstu virs galvas.

Tomēr šīs jestrās kapellas fonā gandrīz nedzirdami čīgā pa kādam lēnprātīgākam ekonomikas vērotājam, kam vēl dzīvā atmiņā ir iepriekšējās piedzīvotās pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes pieredze. Novērojot to, ka citu ekonomisko procesu vidū aktivizējas arī vēlme dzīvot labāk un ātrāk par svešu naudu, dažam labam tomēr rodas šādas tādas bažas par to, pie kā šāds dzīvesveids atkal var novest. Kamēr banku cilvēki priecājas, ka Latvijas ekonomika «mostas no letarģiskas snaudas» (bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa citāts), tikmēr uzņēmēju aprindās vērojams ievērojami pragmatiskāks skats. Varbūt kaut kur izskanējušās čalas par jauna burbuļa pūšanos patiešām arī ir pārspīlētas. Ja nu vienīgi runa ir par kādu savdabīgu mikroburbuli. Varbūt ir pat pieļaujams lekt līdzi jestrajā polkā ar ekonomikas uzrāviena apdziedātājiem, tomēr arvien, pat tērēšanas ballītes skurbulī, paturot prātā, ka pēc svētkiem mēdz būt arī paģiras. Tomēr ir tādi ekonomikas «laika vērotāji», kuri skeptiski piemin Eiropas Savienības fondu naudas plūsmas atjaunošanās nozīmīgo lomu ekonomikas uzsilšanā – sak, bez Eiropas naudas ekonomika vārguļo, bet, saņemot fondu naudas dopinga devu, ceļas kājās un, mēli izkārusi, sāk skriet. Kamēr valsts ekonomikas vēnā pil stimulējošie miljoni, tikmēr ekonomika uz skrejceliņa turas braši, bet citādi pa gultu vien dzīvo. Lūk, trešajā ceturksnī līdzās apstrādes rūpniecībai un mazumtirdzniecībai ļoti ievērojami – gandrīz par 25% – pieauga arī būvniecības nozares apgriezieni. Nozare vairākus gadus kratījusies pa bedrainiem ceļiem, beidzot mēģina uzstūrēt atpakaļ uz šosejas. Tomēr ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana Latvijas ekonomikā nav nekādas brīnumzāles arī šai nozarei. Īslaicīgi fondu dāvanas rada eiforiju, bet, vērtējot ilgākā laika periodā, tās kā narkotikas novājina nozaru imunitāti un pašnoteikšanās spējas. Īslaicīga naudas plūsma īsti nespēj nodrošināt pozitīvas sekas ilgtermiņā. Tāpēc uzņēmumiem jākāpina produktivitāte un jādomā par produktu augstāku pievienoto vērtību neatkarīgi no fondu naudas radītās balles vai paģirām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes slazds

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru