Jaunākais izdevums

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Otra mākslīgā intelekta izpausmes forma ir lēmumu pieņemšana un patstāvīga darbību veikšana. Labs piemērs ir pašbraucošās automašīnas, kas, balsoties uz sensoru informāciju, pašas pieņem lēmumu, kur braukt, kad apstāties, kur pagriezties.Trešais aspekts mākslīgajā intelektā ir cilvēka un mašīnas dialogs, spēja sazināties ar cilvēku, lietotāju, līdzīgi kā mēs sazināmies savā starpā. Tā vietā, lai būtu jāraksta komandas, jāklikšķina pele vai ar pirkstu jābaksta saskarnes elementi, mākslīgā intelekta sistēmas spēj uzturēt dialogu cilvēku valodā un arī balsī sarunāties ar mākslīgā intelekta aģentiem, līdzīgi, kā mēs sarunājamies ar draugiem. Šajā jomā strādājam pie balss tehnoloģijām un mācām datoram pārveidot to, ko runājam, un šo tekstu analizēt, saprast, ko cilvēks ir gribējis pateikt. Veidojam virtuālos asistentus. Šis ir milzīgs virziens, kas šobrīd attīstās.

Mākslīgais intelekts piedzīvo savu renesansi. Pirmo reizi par mākslīgo intelektu sāka runāt datoru ēras pašā sākumā – 50. gados. Toreiz bija optimisma vilnis, ka pavisam drīz datori savās spējās pietuvosies cilvēka spējām. Pēc pāris gadu desmitiem izrādījās, ka laimīgā kārtā mēs esam daudz gudrāki, nekā kādreiz likās, un datori ne tuvu nav spējīgi darīt to, ko dara cilvēks zināšanu un komunikāciju jomā. Tāpēc 70. un 80. gados mākslīgais intelekts bija gandrīz vai sliktais vārds, jo likās, ka pa to ceļu pie laba rezultāta nenonāks. Burtiski pēdējos dažos gados ir sasniegts jauns attīstības vilnis un mākslīgais intelekts parāda savu pilno jaudu. Tiesa gan, daudz ko dēvē par mākslīgo intelektu, bet katrs ar to saprot kaut ko citu.

Kas ir lielākie izaicinājumi saistībā ar mākslīgo intelektu?

Ir zināmi tehniskie izaicinājumi – vajadzīgas lielas jaudas. Ar lielām grūtībām jaudīgas grafiskā procesora sistēmas Tildē izveidojām paši, bet ar tām jau ir par maz. Mašīnmācīšanai izmantojam arī mākoņskaitļošanas jaudas, bet tās ir dārgākas un lēnākas. Kopējais izaicinājums ir padarīt šīs tehnoloģijas vēl gudrākas un kontrolējamākas. Piemēram, ja tulkojumā redzam kādu slikti iztulkotu vietu, parastā algoritma sistēmā to var vienkārši izdarīt, ja saprot, kurā vietā un kas jāpamaina. Savukārt neironu tīkls ir tik sarežģīts zināšanu modelis, ka tur vairs nevar atrast to vietiņu, ko palabot. Tas ir daudz grūtāk. Šīs sistēmas rada milzīgas iespējas un arī jaunus apdraudējumus, kas ir problēma globālā līmenī. Tie izpaužas arī ļaunprātīgā lietošanā, piemēram, viltus ziņu izplatīšanā un vēlēšanu procesu ietekmēšanā. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas var tikt izmantotas, lai profilētu noteiktas lietotāju grupas un pēc darbībām sociālajos tīklos izanalizētu, kāda ziņa visefektīvāk nostrādās. Piemēram, ja cilvēkam ir problēmas ar darbu, tad tiek rādītas īpaši atlasītas viltus ziņas, ka iepriekšējā valdība iznīcināja darba vietas un jaunais vadonis šo problēmu atrisinās. Šādi piemērojot ziņas dažādām grupām, var efektīvi manipulēt ar sabiedrības viedokli. To dara arī troļļu fabrikas, bet viņiem ir ierobežota jauda.

Vēl viena problēma ir tā, ka sistēmas mācās no iepriekšējiem datiem, bet tie ne vienmēr ir pilnīgi. Mākslīgā intelekta sistēmas var pieņemt kļūdainus lēmumus, balstoties uz nepilnīgiem datiem, un būt aizspriedumainas pret to, kam, piemēram, izsniegt vai neizsniegt finanšu aizdevumu. Paļaujoties uz mašīnām, var veidoties jauna veida aizspriedumi. Tās ir ētiskas dabas problēmas. Līdzīgi ir medicīnā – milzīgs daudzums klīnisko datu, no kurām sistēmas var mācīties. Tādējādi paveras fantastiskas iespējas mācīties no šiem datiem, bet ir grūti izsekot, uz ko sistēma balstās un cik lielā mērā uz to var paļauties. Mākslīgais intelekts paver fantastiskas iespējas, bet rada arī daudz jautājumu.

Kādā stadijā ir attīstījies mākslīgais intelekts globāli un pie mums Latvijā?

Īstenībā ļoti agrīnā stadijā, šie ir pirmie ausmas stariņi. Potenciāls jau ir redzams, bet tas ir tikai sākums. Neviens neuzņemsies prognozēt, kāda būs šī procesa ilgtermiņa ietekme. Līdzīgi kā 80. gadu beigās neviens nevarēja prognozēt, ka būs šāda interneta revolūcija. Latvija mākslīgā intelekta jomā ir labās pozīcijās, neko neesam nokavējuši. Mums ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas. Bieži dzirdēts, kā igauņi veiksmīgi izmantoja digitalizācijas un interneta vilni, lai pozicionētu savu valsti kā e-pārvaldes līderi. Man šķiet, ka Latvijai ir iespēja gūt līderību mākslīgā intelekta jomā, pielietojot to uzņēmējdarbībā, efektīvā valsts pārvaldē un sociālo jautājumu risināšanā. Mazā valstī to izdarīt ir vieglāk. Mēs mākslīgā intelekta jomā esam pirmajās rindās. Piemēram, Tilde ir faktiski pirmā kompānija pasaulē, kas neironu tīklu mākslīgā intelekta tehnoloģijas pielieto kompleksām valodām. Google un daži citi to darīja angļu, franču, ķīniešu un citām lielajām valodām. Drīz, kad uzzinājām, ka parādās šādas metodes, atradām veidu, kā tās piemērot mazajām valodām. Tas mums ir pavēris jaunas, būtiskas iespējas. Mašīntulkošanā rīko konkursu WMT par labāko mašīntulkošanas sistēmu, kur piedalās pētnieki un uzņēmumi no visas pasaules – šīs jomas «olimpiskās spēles». Mēs varam lepoties, ka 2017. gadā uzvarējām šajās sacensībās. Vieni no pirmajiem, kas to izmēģina un ievieš praksē, ir igauņi – mēs izveidojām neironu mašīntulkošanas sistēmu igauņu valodai ES prezidentūras vajadzībām. Mums ir izdevies panākt, ka mašīn- tulks noder gan politiķiem un žurnālistiem, gan profesionāliem tulkotājiem to darba efektivizēšanai. Tas apliecina, ka Latvijā ir lieliskas iespējas. Mēs to darām valodu jomā, bet citās jomās arī ir labi rezultāti, piemēram, ir uzņēmumi, kas strādā attēlu atpazīšanā. Mākslīgais intelekts ir pavēris milzīgu iespēju lauku.

Plašāk lasiet intervijā Pavisam mākslīgs, bet arvien gudrāks otrdienas, 27. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šis gads pārbaudīs finanšu tirgu optimismu

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau pagājušā gada decembra galvenais notikums bija jauna gada iestāšanās. Tieši tik garlaicīgs pasaules finanšu tirgos padevās pērnā gada pēdējais mēnesis. Finanšu teorētiķu lokā pastāv viedoklis, ka jauna gada iestāšanās ir vien mākslīgs, kalendārs atskaites punkts, kuram nebūtu jābūt nekādai faktiskai ietekmei uz finanšu tirgu pamatrādītājiem pretēji, piemēram, būtiskiem politiskiem vai ekonomiskiem notikumiem. Taču realitātē tā nav. Investori apzināti vai ne, taču jaunu gadu uztver kā nogriezni rezultātu apzināšanai, savu stratēģiju izvērtēšanai, peļņas vai zaudējumu fiksēšanai. Jauns gads nozīmē jaunu pieeju, jaunas tirdzniecības stratēģijas, varbūt jaunus tirdzniecības limitus un jaunu attieksmi pret risku. Tam visam ir pavisam reālas sekas finanšu tirgos un 2018. gads nesīs jaunas vēsmas neatkarīgi no pērnajā gadā uzņemtā virziena.

Iepriekšējo gadu laikam vislabāk raksturo vārds «mierīgs». Finanšu tirgi kopumā bija pat mierīgāki, kā sociālekonomiskā vai ģeopolitiskā situācija pasaulē. Fondu tirgi ir būtiski pieauguši, S&P 500 indekss audzis par gandrīz 500 punktiem, fiksējot 21% izaugsmi un 62 reizes tirdzniecības dienas beigās uzrādot jaunus vēsturiskos rekordus. Tirgus korekcijas, ja skatāmies tikai uz dienas beigu rezultātu, bija īsas un nepārsniedza 3%. 2500 punktu it kā psiholoģiski nozīmīgais līmenis tika sasniegts un pārsniegts bez īpaša stresa vai eiforijas. Negatīvas politiskas vai ekonomiskas ziņas tirgus vai nu nepamanīja, vai ātri virzījās tālāk pēc pavisam īsa krituma. Par specifiskiem tirgiem jāsaka, ka tehnoloģiju uzņēmumu fondu aktīvi aktīvi auga straujāk par citiem, NASDAQ indekss pieauga vairāk par ceturtdaļu. Nelielu uzņēmumu finanšu aktīvi, savukārt, vērtībā auga lēnāk un RUSSELL2000 indekss pieauga mazāk par 15%. Interesanti, ka individuālu uzņēmumu lokā lielāko pieaugumu uzrādīja nevis tehnoloģiju veiksminieki Micron Technology (+87%) vai PayPal (+86%), bet gan pavisam tradicionālais, taustāmais Boeing ar iespaidīgu +90% rādītāju. Bija arī iespaidīgi neveiksminieki – slavenais rotaļlietu, tostarp Bārbijas lelles ražotājs Mattel zaudēja 47% vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ražotājiem jāspēj maksāt nozares vidējās ES algas

Uldis Iltners, MADARA Cosmetics valdes loceklis, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 17. decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes (RD) atlaišanu, informē ministrija.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz konstatētajiem vairākiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēja RD atbildību «Rīgas satiksmes» lietā, kā arī, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz «Rīgas satiksmi».

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības »Rīgas satiksmes« pārraudzību un kontroli. Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā – Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi »uzticības« izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām »Rīgas satiksmē«. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards neizskatīs iespēju atstādināt Ušakovu, bet virzīs likumprojektu par visas domes atlaišanu

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, pastāstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Kā stāstīja Vaivars, Kučinskis ir ticies ar juristiem no Valsts kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja, kā arī ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, kuri izdiskutējuši jautājumu par minēto likumprojektu. Tāpat premjers iepazinies ar medijos publicētajām Satversmes tiesas tiesneša domām.

«Juristi secinājuši, ka jebkuras pašvaldības kā sabiedrības tieši vēlētā kopuma atlaišana ar likumu ir galējs līdzeklis, kuram jābūt pamatotam ar konkrētiem faktiem. Konkrētajā likumprojektā nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo Rīgas domi,» atzina Vaivars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju atpirkšana un dividenžu izmaksa bijusi jaunos rekordos

Viens no akciju cenu pieauguma balstiem turpina būt pašu kompāniju centieni atpirkt akcijas. Turklāt pagājušajā gadā ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumi šim nolūkam tērējuši līdzekļus 806 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords, liecina S&P Dow Jones Indices dati. Tas ir par 56% vairāk nekā 2007. gadā. Tāpat S&P 500 kompāniju izmaksāto dividenžu apmērs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedza gandrīz 120 miljardus ASV dolāru, kas arī ir jauns rekords un par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Tiek norādīts – daudzas ASV kompānijas šādi mēģinājušas atalgot savus akcionārus uz agrāk izsludināto nodokļu atlaižu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Saūda Arābijas troņa dārgums - Saudi Aramco - biržā

Jānis Šķupelis, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neietīties falšā tautiskumā un mīļumlietās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sirsnīgi, mīļi, tautiski, bet ļoti piezemēti un bez mazākās intelekta atblāzmas. Tā diemžēl jāteic par Latvijas simtgades biroja iniciatīvu valsts svētkos dāvināt rakstainus cimdus un valsts dibināšanas dienu padarīt par cimdiņu dienu. It kā nepietiktu ar to, ka 4. maijs padarīts par Baltā galdauta svētkiem, un, kad jauniešiem jautā, vai zina, kas šī ir par dienu, tad jāklausās samocītas atbildes par klātiem galdiem.

Arī vēsturnieks Gustavs Strenga savā tvītā norādījis, ka 18. novembris ir pārāk nopietna diena un tad būtu jāliekas mierā ar cimdiņiem. Un ne jau rakstītos dūraiņos ir vaina, bet tajā, ka mēs ar sīkām, mīļām, bet ļoti sadzīviskām aktivitātēm piezemējam valstisku svētku jēgu un nozīmi. Es nedomāju, ka būtu nepieciešams kāds īpašs patoss un svētsvinīga patriotisma apliecināšana, kāds ir, piemēram, diezgan nejēdzīgais lāpu gājiens, kam kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nav tā labākā pieskaņa.

Tā kā aptaujas liecina, ka no Latvijas valsts dibinātājiem lielākā daļa jauniešu labākā gadījumā zina vien Jāni Čaksti, tad gudrāks aicinājums par cimdiņu dāvināšanu būtu, piemēram, mudinājums apzināt Latvijas valsts dibinātājus, dāvināt citātus no Kārļa Skalbes Mazajām piezīmēm, izsekot līdzi hronoloģijai, kas notika no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gadam, kad sanāca Satversmes sapulce. Latvijas valsts dibināšana notika ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kad valsts teritorijā bija okupācijas karaspēks, burtiski pēc pāris mēnešiem postošas slepkavošanas uzsāka lielinieki, kam sekoja Pagaidu valdības pārcelšanās uz Liepāju un vēlāk uz kuģi Saratov, provāciskas valdības nodibināšana, tās krišana un Brīvības cīņas, kas ieguvušas nosaukumu Bermontiāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Škoda Superb paplašina modeļu klāstu

Aldis Zelmenis, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Škoda Superb limuzīna un universāla atjaunošanas procedūras ietver arī jauna un videi draudzīga 150 ZS dīzeļa, kā arī apakšmodeļa Škoda Superb Scout debiju

Šā brīža lielākais un glaunākais čehu ražotāja modelis vai precīzāk modeļi ir ieņēmuši īpašu vietu kompānijas attīstībā. Superb&SuperbCombi modeļa pastāvēšanas vēsture ir salīdzinoši īsa, bet izcili veiksmīga. Gan izskata, gan tehniskā un komforta izpildījuma dēļ Škoda Superb perfekti apvieno to, kas svarīgi labam dienesta auto, vienlaikus spējot lieliski pildīt reprezentatīvas funkcijas.

Pašmāju tirgū uzlabotie Škoda Superb un VW Passat ir cienīgi pretinieki, un tas, kuram dot priekšroku, drīzāk ir reliģiskās piederības jautājums. Bet, ja nopietni, tad to, kurš izrādīsies veiksmīgāks modelis, noteiks abu zīmolu importētāju, kā arī dīleru darbs ar privātajiem, bet vēl vairāk ar korporatīvajiem klientiem. Vēl viens būtisks jaunums, ka līdz ar modeļu atjaunošanas procedūrām ir dzimis pilnīgi jauns apakšmodelis Škoda Superb Scout. Labs ierocis, lai paplašinātu pircēju rindas vai vismaz pabaidītu tiešos un ne tik tiešos konkurentus - redz, mums arī ir liels un ērts auto, ietērpts mežsarga mundierī!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta pakalpojumu platforma Bolt aizvadījusi pirmo elektroskrejriteņu sezonu Rīgā. Līdz ar aukstā laika iestāšanos, pārvietoties ar elektroskrejriteņiem vairs nav droši un patīkami, tāpēc, sākot ar oktobri, Bolt lietotnē elektroskrejriteņi vairs netiks piedāvāti.

Tie lietotnē atkal būs pieejami nākošajā pavasarī.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu klienti novērtēja un aktīvi izmantoja elektroskejriteņu servisu. Vasaras sākumā pakalpojumu uzsākām ar 100 elektroskrejriteņiem, taču pēc tam, kad pieprasījums un elektroskrejriteņu popularitāte auga, mēs skaitu palielinājām līdz 500. Mums ir jāņem vērā Latvijas klimata īpatnības un mūsu klientu drošība, tāpēc šobrīd elektroskejriteņu serviss tiks slēgts līdz nākamā gada pavasarim,» informē Kārlis Ķezberis, Bolt reģionālais vadītājs Latvijā.

Bolt vēlas saviem klientiem piedāvāt transportu, kas ļaus pārvietoties efektīvāk un ātrāk. Pirmais solis uzņēmuma vīzijā par dabai draudzīgāku satiksmi bija elektroskrejriteņu iekļaušana platformā, kas šovasar tika īstenota un iekaroja plašu popularitāti Rīgā. Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka ļoti daudz klientu veikto braucienu Rīgā ir īsāki par 3 kilometriem, un elektroskejriteņi tiek izvēlēti kā alternatīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtās paaudzes BMW X5 ir apzināti nolicis malā jaunības trakulīgās manieres.

Auto ir vairāk nobriedis un kļuvis daudzpusīgāks. Par to liecina kaut vai tas, ka jaunajam BMW X5 pirmo reizi par papildsamaksu varēs dabūt Off-Road pakotni, kas ietver motora un aizmugurējā tilta aizsargus, diferenciāļa bloķēšanu, pneimopiekari uz abām asīm ar vairākiem braukšanas režīmiem. Skaidrs, ka lielākajai daļai šī ekstra nešķitīs svarīga, tomēr ziņa, ka tādu var dabūt, ir labs iegansts, lai dažu labu pircēju pārvilinātu no citiem zīmoliem. Turklāt X5 būs pneimopiekare gan uz aizmugurējās, gan uz priekšējās ass ar iespēju mainīt virsbūves attālumu līdz ceļa virsmai.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Eksterjera vizuālā revolūcija nav notikusi. Pat aizmugurējie lukturi, par ko daudzi nerima diskutēt – cik labi vai ne tik labi iederas kopējā BMW X5 dizainā, šobrīd drīzāk ir viens no retajiem atpazīšanas atribūtiem, kas nekļūdīgi ļauj atšķirt jauno X5 no iepriekšējās paaudzes modeļa. Nesalīdzināmi gudrāks un viedāks auto nekā iepriekš. Daudz jauninājumu automašīnas digitalizācijā. Joprojām pietiekami ērts auto. Tāpat kā iepriekš, arī jaunajam BMW X5 ir divdaļīgs bagāžnieka vāks. Stilīgi izskatās un arī ikdienā ļoti parocīgi izmantojams. Aiz šī vāka ir 650 litru liela bagāžas telpa, bet, noguldot aizmugurējos beņķus, tā sasniegs 1860 litrus. Lai iekrautu bagāžniekā kaut ko lielāku, BMW X5 var piesēdināt par četriem centimetriem tuvāk ceļa virsmai. Sport režīmā balstiekārta pieplaks tuvāk ceļam par 10–20 mm, tāpat arī tad, ja, piemēram, uz Vācijas autobāņa pārsniegsiet 140 km/h lielu ātrumu. No piedāvātā motoru klāsta standarta 265 ZS jaudīgais xDrive30d trīs litru dīzelis cenas un piedāvātās veiktspējas dēļ ir lielākās intereses objekts ne tikai Latvijā. Bāzes modeļa xDrive30d cena Latvijā – sākot no 57 769 eiro, bet, papildinot to ar daudziem vērtīgiem papildaprīkojuma elementiem, tā var sasniegt, piemēram, 93 520 eiro. Tieši tik liela cena bija šo rindu autora testētajam BMW X5 xDrive30d.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Viena vieta uz brieža vēl brīva

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tajā pašā laikā sava taisnība ir arī zināmajam teicienam – if you pay peanuts, you get monkeys (ja jūs maksājat ar zemesriekstiem, jūs saņemat mērkaķus).

Darba tirgus ir pārkarsis, ir izteikts strādājošo trūkums, turklāt būtu jādomā arī par zemākas kvalifikācijas strādnieku piesaisti no ārvalstīm. Tā ir daudzu nozaru uzņēmēju uzstājīgi atkārtotā mantra. Tikmēr Nacionālā apvienība kopkorī ar arodbiedrībām sauc, ka mazkvalificēta darbaspēka ievešana ir tabu tēma un jādomā par pašmāju darbinieku pilnīgāku iesaisti darba tirgū. Jo galu galā mēslu tīrīšana tomēr ir vietējo prerogatīva.

Arodbiedrības un viens otrs banku eksperts norāda, ka trūkst nevis darbinieku vispār, bet tādu, kas gatavi strādāt par piedāvāto atalgojumu. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome teic, ka faktiskais bezdarbs ir zem dabiskā bezdarba līmeņa, kas nozīmē, ka pieejamie resursi ir teju pilnībā izmantoti. Tam steidz nepiekrist Nodarbinātības valsts aģentūra, kas atgādina, ka janvārī bez darba bija 65 tūkstoši iedzīvotāju darbspējas vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kļūdas, ko pieļaus pilots, izlabos auto

Aldis Zelmenis, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porsche 911 ar rūpnīcas kodu 992 formāli ir mazinājis jaunības trakulību jeb palielinājis pašsaglabāšanās instinktus. Tas ir veids, kā audzēt pircēju auditoriju, kas spēs tikt galā ar šo izcilo personību

Pilnīgi noteikti auto nav kļuvis mazāk talantīgs braucējs. Drīzāk otrādi. Jaunais Porsche 911 ir kļuvis vēl gudrāks un daudzpusīgāks, lai pat nepieredzējušam braucējam pie auto stūres atļautu sajusties kā īstam sacīkšu braucējam. Kļūdas, ko pieļaus pilots, izlabos auto, turklāt arī tās, kuras iepriekšējais Porsche 911 nespēja izlabot. Citiem vārdiem sakot, rūpes par pilota drošību jaunajam Porsche 911 ir tikpat nozīmīga sastāvdaļa kā automašīnas kopējā veiktspēja.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Var tikai apskaust tos, kuri spēj un spēs atļauties Porsche 911. Ja finanses atļauj, es teiktu, ka jāņem gan klasiskās piedziņas Porsche 911 Carrera S, gan pilnpiedziņas 911 Carrera 4 S. Pēc situācijas un vēlmēm vienu no versijām var ņemt Cabrio izpildījumā ar mīksto audekla jumtu. Unikāls auto, kas joprojām draudzējas ar iekšdedzes boksertipa sešcilindru benzīnmotoru, sniedzot emocijas, kas ir pa spēkam tikai Porsche. Šis fakts ir divtik vērts, ka pats Porsche neslēpj, – modeļa izstrādes procesā nav bijis tālu no tā, lai Porsche 911 ar rūpnīcas kodu 992 būtu kļuvis par hibrīdu. Daudziem par prieku šoreiz vēl uzvarēja klasiskās vērtības. Līdz ar to ortodoksālas orientācijas Porsche fani var gavilēt, turklāt tās padara šo modeli vēl īpašāku, jo, kā atzina jaunā modeļa testa braucienu laikā Grieķijā sastaptais Porsche 911 «Master of engine» jeb Powertrain divīzijas direktors Matias Hofsteters (Matthias Hofstetter), nākamais jeb Porsche 911 ar kārtas numuru 994 jau būs «saprecināts» ar elektrību. Starp citu, M. Hofsteters pačukstēja, ka jau šobrīd aktīvi ar to nodarbojoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Positivus vienā nedēļas nogalē «nokurina» 2 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tirdzniecība internetā varētu pārspēt tirdzniecības apjomus tradicionālajos veikalos?

Top Media pilna servisa digitālā mārketinga aģentūras vadītājs Mārtiņš Kažemaks, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 51 cilvēkam, pirmdien paziņojusi Veselības ministrija.

Līdz ar to inficēšanās ar šo vīrusu valstī konstatēta kopumā 3386 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 2071 cilvēkam.

Pagājušajā diennaktī veiktas 1382 analīzes, bet pavisam Lietuvā veikta 695 521 analīze.

Daļā jaunatklāto gadījumu inficēšanās bijusi saistīta ar konkrētiem slimības perēkļiem. Tostarp astoņi gadījumi saistīti ar perēkli Raseiņu policijas komisariātā, ar kuru pavisam saistīti 13 gadījumi; trīs gadījumi saistīti ar uzliesmojumu Viļņas Ģedimina tehniskšs universitātes kopmītnēs; divi gadījumi saistīti ar perēkli šūšanas uzņēmumā Šauļos, ar kuru kopumā saistīti 39 gadījumi; viens gadījums saistīts ar uzliesmojumu iepirkšanās centrā Šauļos, ar kuru pavisam saistīti seši gadījumi; divi gadījumi saistīti ar kāda uzņēmuma darbinieku ekskursiju Klaipēdas rajonā, ar kuru pavisam saistīti 11 gadījumi; viens gadījums saistīts ar uzliesmojumu Klaipēdas uzņēmumā "Klaipedos energija", ar kuru pavisam saistīti deviņi gadījumi; divi gadījumi saistīti ar ģimenes svinībām kafejnīcā Viļņas apriņķī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru