Pasaulē

Norvēģus interesē Latvijas lētais, bet kvalificētais darbaspēks

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Atšķirība algās padara Latviju interesantu investoriem, bet mūsu uzņēmējiem paver ceļu uz Norvēģijas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Turīgā Skandināvijas valsts Norvēģija nebūt nav vērienīgākais Latvijas ekonomiskais partneris, taču nenoliedzami svarīgs, tādēļ arī šopavasar Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar ministriem un paprāvu uzņēmēju delegāciju devās draudzības vizītē, kur liela uzmanība tika veltīta tieši abu valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Galvenais, kas norvēģus interesē Latvijā, ir «salīdzinoši lētais, bet kvalificētais darbaspēks», vizītes laikā Dienai atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), turklāt attiecības valstu starpā, kuru ekonomiskais līmenis tik ļoti atšķiras, vienmēr ir interesantas, «jo ir tāds savienoto trauku princips» – mazāk attīstītā valsts būs lielākā ieguvēja.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma VISMA vadītājs Ojsteins Moams, skaidrojot, kāpēc izvēlējies IT firmai netipisku praksi un atvēris filiāli Austrumeiropā, nevis Indijā, Latvijas – Norvēģijas biznesa forumā paziņoja, ka viena latviešu programmētāja darba efektivitāte ir triju indiešu programmētāju darba efektivitātes vērta. Latvija kopīgajā konferencē gan latviešu, gan norvēģu izteikumos tika slavēta, un, kā liecina Dienas apkopotie dati un uzņēmēju sacītais, bagātā fjordu un naftas valsts Norvēģija mums ir pievilcīgs ekonomiskais partneris.

Tūrismā gan norvēģi skaita ziņā nav līderi Latvijas ciemiņu vidū. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2014. gadā Latviju apciemoja 85 000 norvēģu, kas ir 5,5% no visiem tūristiem, kuri uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu. Pēc CSP aprēķinātā, viņi gan bijuši naski tērētāji – diennaktī izdeva 114,8 eiro, atstājot Latvijā apmēram 43,9 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2013. gadā 21,7% (apmēram 333 000) tūristu mūsu valstī ieradās no Krievijas un Latvijā kopumā atstāja 118 miljonus eiro, tātad vidējais norvēģis Latvijā iztērē 1,5 reizes vairāk. To apzinās mūsu valsts kūrortpilsēta Jūrmala un pavisam nesen ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu tūrisma izstādēs popularizēja savu pilsētu Norvēģijas ceļotājiem.

Turīgie norvēģi ceļo uz Latviju ne tikai atpūsties, bet arī veikt medicīniskas operācijas. Diena jau iepriekš vēstīja par veiksmīgo Siguldas slimnīcas sadarbību ar norvēģu partneriem, kuri uz Latviju «pāradresē» pacientus kuņģa bariatrijas jeb samazināšanas operācijām. Šobrīd Siguldā jau veikts ap 560 šādām operācijām, Dienai pastāstīja SIA Siguldas slimnīca galvenais ārsts Valdis Siļķe. Turklāt, kā norāda V. Siļķe, patlaban plānots piedāvāt arī citas vēdera dobuma operācijas.

Toties novembrī iecerēts atklāt stereotaktiskās radioķirurģijas centru Sigulda, un jau vasarā varētu sākties robotizētās stereotaktiskās radioķirurģijas iekārtas CyberKnife uzstādīšana. Sarežģītā iekārta paredzēta, lai ārstētu audzējus, kas atrodas ārstēšanas procesā grūti pieejamās vietās, piemēram, galvas un muguras smadzenēs. Viena ārstēšanas kursa izmaksas ir no 7000 eiro, kas ir vidēji par 20–30% mazāk nekā citur Eiropā. Latvijai tuvākā šāda iekārta patlaban atrodas Somijā.

Plašāk lasiet rakstā Cenšas konkurēt ar zemākām cenām ceturtdienas, 14.maija laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgales uzņēmēji Norvēģijā veido sadarbības kontaktus

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union iegādājas Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju

Lelde Petrāne, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union ir parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju Isbjørn Is, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs, kas ir daļa no Food Union grupas stratēģiskā izaugsmes plāna.

Food Union uzņēmumu grupā ietilpst seši uzņēmumi: Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā un Isbjørn Is Norvēģijā.

«Isbjørn Is ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar Norvēģijā iecienītiem produktu zīmoliem. Mēs saredzam potenciālu Isbjørn Is izaugsmei Norvēģijā un pie tā arī strādāsim,» skaidro Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Isbjørn Is ražo un piegādā dažādus saldējuma un saldēto desertu produktus visā Norvēģijā, koncentrējoties uz to tiešo pārdošanu, kā arī pārtikas veikalu ķēdēm visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksportspēja: Atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā

Linda Zalāne, speciāli DB, 21.05.2019

“Pitstop” ir Azerbaidžānas ceļu infrastruktūras projekts, kura ietvaros tiks izvietoti 52 apstāšanās punkti, kuros iespējams atpūsties, paēst un iegūt tūrisma informāciju. Šādi paviljoni izvietoti uz četrām noslogotākajām automaģistrālēm Azerbaidžānā, kuras ved uz Gruziju, Krieviju, Irānu kā arī tūristu apmeklēto atpūtas vietu Gabala Azerbaidžānas Ziemeļos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ārzemēs dzīvojoša latviete: dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta

Dienas Bizness, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gunda Kārkliņa, kura sevi uzskata par tirzmalieti, jau trešo gadu dzīvo un strādā Norvēģijā. Tirzā pagājusi Gundas bērnība un skolas gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Kamēr mamma ar tēti dzīvoja Tirzas baznīcas pakājē, es ciemos braucu bieži gan vasaras, gan ziemas brīvdienās, tagad labi ja reizi gadā aizbraucu,» saka Gunda.

Gunda ir pirms diviem gadiem dibinātās Bergenas Latviešu biedrības Norvēģijā valdes locekle.

Bergenā latviešu ģimenes ir adaptējušās, vecāki strādā, bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu. Runas par atgriešanos Latvijā reizēm pavīd, bet ar piebildi, ka tikai tālākā nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki par to domā. «Šobrīd sociālās garantijas, labāka izglītība, labāk apmaksāts darbs un drošība par rītdienu ir tas, kas attur cilvēkus atgriezties. Jāatzīst, ka dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta. Kur nu vēl nestabilitāte par rītdienu! Tiem, kas maksā kredītus, vispār pārcelšanās jāatliek, jo ar Latvijas algām tos mūžam nesamaksāt. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki dzīvo un strādā ārzemēs, bet Latvija ir kā atvaļinājumu vieta. Jūra mums ir fantastiska, Latvijas lauki, meži un pļavas - kā nekur citur pasaulē! Ja man jautā, vai atgriezīšos Latvijā, saku, ka šobrīd nav zīmju, lai to darītu. Tikko esmu atgriezusies no vasaras atvaļinājuma, kuru pavadīju Latvijā, un redzēju mūsu bērnu radošo veikumu Dziesmu un deju svētkos. Uz Ziemassvētkiem atkal būšu mājās. Galvenais, lai nenosodām un neskaužam tos latviešus, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām. Katram arī Norvēģijā ir savi prieki un bēdas, izaicinājumi un veiksmes,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Pasaulē vērojama tendence samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli

Žanete Hāka, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad turpināsies tendence pasaules valstu ekonomikām nedaudz samazināt uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes, bet netiešo nodokļu (piemēram, PVN) likmes saglabāsies lielā mērā nemainīgas, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) nodokļu apskats The Outlook for Global Tax Policy in 2016, kas salīdzina 38 pasaules ekonomiski nozīmīgu jurisdikciju izlases nodokļu politiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā manāma tendence nedaudz palielināt likmes, atsevišķām valstīm atgūstoties pēc finanšu krīzes.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) jomā šogad lielo ekonomiku vidū gaidāmas būtiskākās pārmaiņas, septiņām no apskatītajām 38 jurisdikcijām samazinot standarta UIN likmi. Piemēram, UIN likme šogad Norvēģijā samazināsies no 27% uz 25%, Izraēlā - no 26,5% uz 25%, Dānijā - no 23,5% uz 22%, bet Spānijā gaidāms straujākais likmes kritums – no 28% uz 25%. Tikai viena no pētijumā iekļautajām valstīm – Indija šogad plāno palielināt UIN likmi no 33,99% uz 34,608%.

«Redzam, ka attīstītās ekonomikas joprojām vienlaicīgi vēlas veidot uzņēmējdarbībai konkurētspējīgu nodokļu sistēmu un saglabāt nodokļu ienākumus – vērojama tendence nedaudz mazināt UIN likmes un kopējo slogu, vienlaicīgi paplašinot ar nodokļiem apliekamo ienākumu bāzi. Latvijas gadījumā gan jāņem verā, ka mūsu 15% UIN likme jau tā ir zemāka nekā vairumā attīstīto ekonomiku. Tāpat lielo ekonomiku vidū šogad nav vērojama jūtama tendence mazināt netiešos vai iedzīvotāju ienākumu nodokļus,» saka EY partnere Latvijā Ilona Butāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpības palielināšanās starp mājokļu cenām un nomas maksu varētu būt pazīme, ka tirgū tuvojas korekcija, raksta Bloomberg.

Patlaban lielākā starpība vērojama Norvēģijā, liecina Moody’s Investors Service veiktais pētījums, kurā apkopota informācija par 20 attīstīto ekonomiku mājokļu cenām.

Tendence, ka augošās mājokļu cenas neveicina īres mājokļu pieprasījumu, var liecināt, ka mājsaimniecībām ir utopiskas cerības par tālāku cenas pieaugumu, kas ir izteikts cenu burbuļa signāls, norāda aģentūras eksperti.

«Valstīs, kurās mājokļu un īres cenas nav sabalansētas un lēnām koriģējas, pastāv lielākais risks, ka augstās mājokļu cenas var negatīvi ietekmēt ekonomiku,» norāda eksperti.

Norvēģijā mājokļu cenas pēdējo gadu laikā ir strauji augušas, ko veicinājušas zemās procentu likmes un aktīvie fiskālie stimulēšanas pasākumi no valdības puses. Tādējādi šīs valsts tirgus ir visvairāk pārvērtēts, un tai seko Beļģija, Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomists: Ēnu ekonomika ir kā vēzis

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc lašiem pārsniedz piedāvājumu, kas nozīmē cenu palielināšanos, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lašu cienītājiem nākotnē savu gastronomisko prieciņu apmierināšanai, visticamāk, nāksies atvēlēt arvien lielākas summas. Pieejamā Fish Pool (birža Norvēģijā, kur tiek tirgoti lašu nākotnes piegāžu līgumi) informācija liecina, ka kopš 2014. gada rudens lašu cena Norvēģijas kronās tūlītējām piegādēm pieaugusi par 150% un sasniegusi gandrīz 80 kronu atzīmi par kilogramu (aptuveni 8,84 eiro par kg). Savukārt pagājušā gada skatījumā tie bija 60%.

Tādas nozīmīgas lašu eksportētājas kā Norvēģija un Skotija cīnās ar parazītisku jūras utu epidēmiju, kuras piesūcas šīm zivīm un barojas ar to asinīm un ādu, kas galu galā noved pie priekšlaicīgas to nāves. Šīs problēmas iespaidā Norvēģijā pērn lašu «raža» ir sarukusi par 6%, ziņo Financial Times. Savukārt Čīlē, kas ir pasaules otra lielākā lašu eksportētāja, vērojama toksisku aļģu izplatība, kas atbildīga par miljoniem šo zivju ar iesārto gaļu, iznīcības. Nordea aplēses liecina, ka pērn Čīles lašu produkcijas apjomi sarukuši aptuveni par 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sniega krabju zvejas kuģa lietu Latvija cer atrisināt diplomātiskā ceļā

Zane Atlāce - Bistere, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijā arestētā sniega krabju zvejas kuģa no Latvijas lietā mūsu valsts cer rast risinājumu diplomātiskā ceļā. informē Saeimas Preses dienestā.

Taču iespējama arī starptautiska tiesvedība - as izskanēja Saeimas Ārlietu komisijas 16.februāra sēdē, kurā Norvēģijā arestētā Latvijas zvejas kuģa jautājumu deputāti pārrunāja ar Zemkopības ministrijas (ZM), Ārlietu ministrijas (ĀM) un Eiropas Savienības (ES) Krabju zvejas asociācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisija jau tuvākajā laikā uz sarunu plāno aicināt Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), informē komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

ZM pārstāvji deputātiem sacīja, ka situācija ar arestēto kuģi nav mainījusies, proti, tas ir arestēts kopš 16.janvāra un tam ir uzlikta soda nauda, kuru īpašnieki atsakās maksāt. Latvija Norvēģijai ir nosūtījusi divas notas ar lūgumu kuģi atbrīvot, jo tas Svalbāras ūdeņos zvejojis saskaņā ar 1920.gada Parīzes līgumu un decembrī pieņemtu ES regulu. Tāpat Latvijas Zemkopības ministrs nosūtījis vēstuli ES zvejniecības komisāram ar aicinājumu iesaistīties. Patlaban tiek gatavota Eiropas Komisijas nota, un Latvija cer, ka arī tajā tiks iekļauta prasība kuģi nekavējoties atbrīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Līderu atgriešanās: Norvēģijā izaug par vadītāju

Linda Zalāne, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vienkārši gribēju būt mājās,» tā par savu lēmumu pamest darbu starptautiskā uzņēmumā Rolls-Royce Marine Norvēģijā, lai ar ģimeni pārceltos atpakaļ uz Latviju, teic Antra Bula

Pirms deviņiem gadiem Antra sakravāja ceļasomas, lai dotos dzīvot pie mīļotā cilvēka, kura dzimtene ir Norvēģija. Viņa nebūt nebija plānojusi tur kļūt par mājsaimnieci, bet aktīvi sāka mācīties norvēģu valodu, lai integrētos sabiedrībā un valodas barjera netraucētu atrast viņas izglītībai un iepriekšējai darba pieredzei atbilstošu darbu. «Darbu atrast bija sarežģīti. Dzīvoju Norvēģijas rietumu krastā, nelielā salā Ulsteinvika, kur ir krietni mazāk darba vietu nekā Oslo. Apmēram gadu sūtīju savu CV, bet atgriezenisko saiti tā arī nesaņēmu. Secināju, ka norvēģiem, visticamāk, šķiet nesaprotams mans vārds un uzvārds, tādēļ manu darba pieteikumu tie pabīdīja maliņā,» atminas Antra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija sniega krabju lietā tuvākajās dienās vērsīsies ES tiesā ar prasību pret EK

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Latvija sniega krabju kuģa lietā vērsīsies tiesā ar prasību pret EK

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā minēti tālākie soļi situācijas risināšanai. Ministri vienojušies iesniegt prasību pret EK un prasība tiks izstrādāta līdz maija vidum.

Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Prasību plānots iesniegt Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA skaidroja, ka premjers ir paudis Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā, tādēļ ārlietu ministrs komentārus šobrīd nesniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektrisko automobiļu tirdzniecība Norvēģijā pērn sasniegusi jaunu rekordaugstu līmeni

LETA--AFP, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu elektrisko automobiļu tirdzniecība Norvēģijā pērn sasniegusi jaunu rekordaugstu līmeni, tiem veidojot 42,4% no visiem pagājušajā gadā reģistrētajiem jauniem automobiļiem, norāda valsts automašīnu tirgu uzraugošā grupa OFV.

Pērn Norvēģijā pārdoti 60 316 elektriskie automobiļi, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, kad šādu automašīnu tirgus daļa veidoja 31,2%.

Kopumā valstī 2019.gadā pārdota 142 381 jauna automašīna.

Norvēģijas automobiļu importētāju asociācija prognozē, ka jaunu elektrisko automašīnu tirgus daļa šogad sasniegs 55%-60%.

Pērn valstī vispieprasītākie bijuši elektriskie automobiļi "Tesla Model 3", kuru tirdzniecība sasniegusi 15 700 vienības.

Norvēģija piedāvā ļoti izdevīgus nodokļu režīmus videi draudzīgiem automobiļiem, padarot tos ievērojami konkurētspējīgus izmaksu ziņā salīdzinājumā ar benzīna un dīzeļautomašīnām.

Norvēģijas noteiktais mērķis paredz, ka 2025.gadā visi pārdotie jaunie automobiļi būs bezemisiju automašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas Konkurences padome atļauj Narvesen Baltija īpašniekam iegādāties kafejnīcu tīklu Caffeine Roasters

LETA/BNS, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā uzskata Norvēģijas premjerministre Erna Solberga, «lasis ir Norvēģijas Ikea», vēsta thelocal.no.

Tiekoties ar presi, lai runātu par Norvēģijas ekonomikas nākotni pēc naftas, Solberga mudinājusi žurnālistus darīt vairāk, lai atbalstītu valsts zivju rūpniecības nozari.

«Par zivīm tiek rakstīts pārāk maz,» viņa sacījusi, piebilstot, ka ir daudz interesanta gan lauku rajonos, gan piekrastē.

Premjere norādījusi uz jūras velšu eksporta kāpumu un to, ka Norvēģija arvien vairāk starptautiski asociējas ar lašiem.

«Lasis ir fantastiska preču zīme Norvēģijai. Lasis ir Norvēģija Ikea,» ir pārliecināta E. Solberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru