Jaunākais izdevums

Elektrum Olimpiskais centrs Rīgā ir vienīgais, kurš 100% pieder Latvijas Olimpiskajai komitejai; tā šādu situāciju uzskata par nepareizu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Arī Rīgas olimpiskajam centram vajadzīgi vismaz «divi vecāki», saka Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš klāsta, ka visi pārējie – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Daugavpilī un Valmierā – tiek uzturēti sadarbībā ar pašvaldībām. «Un tur mums sirds ir mierīga, jo galvenokārt jāuzrauga sporta darba saturs. Savukārt pašvaldībām jānodrošina šo centru saimnieciskā patstāvība. Rīgā situācija ir citāda. LOK ir vienīgais Elektrum Olimpiskā centra īpašnieks, kas nav pareizi. Ir taču skaidrs, ka bāze lielākoties kalpo rīdzinieku vajadzībām, tādēļ, manuprāt, arī Rīgas pašvaldības līdzdalība būtu nepieciešama,» spriež A. Vrubļevskis. Turklāt LOK pieder tikai pati ēka, bet zeme – pilsētas domei, kas par tās lietošanu no komitejas iekasē nomas maksu. Kā informē Elektrum Olimpiskā centra valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja, tās apmērs mēnesī ir 2822 eiro, bet gadā teju 34 tūkst. eiro, ieskaitot PVN.

Visu rakstu Olimpiskajam centram vajadzīgi «divi vecāki» lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Elektrum Olimpiskais centrs» apsaimniekotājs SIA «Olimpiskais sporta centrs» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 1,825 miljonu eiro apmērā, kas bija par 19,4% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma zaudējumi mazliet samazinājušies - tie pērn bija 379 tūkstoši eiro.

2016.gadā sporta centra neto apgrozījums bija 2,263 miljoni eiro, taču tas strādāja ar zaudējumiem 389 tūkstošu eiro apjomā.

2017.gadā «Elektrum Olimpiskajā centrā» notika vērienīga modernizācija un renovācija, kā rezultātā būvniecības darbi ēkā un pieguļošajā teritorijā ietekmēja visus centra procesus un rādītājus. Uz būvniecības periodu bija jāslēdz esošais peldbaseins.

Celtniecības darbi ietekmēja arī sporta zāļu darbību, īpaši menedžmentu un norišu loģistiku. Joprojām lielu daļu zāļu noslogojuma (līdz 70%) veido bērnu sporta klubi, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Elektrum Olimpiskais centrs «uzlec uz» Skanstes rajona lielā attīstības viļņa; ieguldīs 3 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum Olimpiskajā centra (EOC) ir uzsākta modernizācija, kas paredz izveidot Peldēšanas attīstības centru, papildinot esošo piedāvājumu ar diviem peldbaseiniem, fiziskās attīstības zonu bērniem, papildu ģērbtuvēm, kā arī plānots paplašināt peldbaseina informācijas centru. «Skanstes rajons ir liela attīstības viļņa priekšā un mēs, kā vieni no vecākajiem Skanstes rajona iemītniekiem, nevaram atpalikt,» saka SIA Olimpiskais sporta centrs valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja.

Kopējo investīciju apmērs ir ap 3 miljoniem eiro, kas tiek finansēts no uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumiem, izmantojot aizņemto kapitālu no kredītiestādes.

Peldbaseini būs paredzēti peldētapmācībai bērniem, sākot no sešu mēnešu vecuma, bērniem ar kustību traucējumiem, grūtniecēm, vispārējās fiziskās sagatavotības treniņiem pieaugušajiem, kā arī brīviem peldējumiem ģimenēm. «Tas būs pirmais tāda mēroga peldēšanas centrs Latvijā,» uzsver SIA Olimpiskais sporta centrs vadītāja.

Projekta ietvaros EOC teritorijā tiks ierīkotas papildu autostāvvietas, velosipēdu novietne un jauna iebrauktuve, kas atvieglos automašīnu plūsmu teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rekonstruētais peldbaseinu komplekss Elektrum Olimpiskajā centrā

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izbūvēti divi jauni peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa u.c.

Trešdien, 24.janvārī pēc rekonstrukcijas tiek atklāts jaunais Elektrum Olimpiskā centra peldbaseinu un atpūtas komplekss, kura modernizācijā ieguldīti 3,2 miljoni eiro.

No kopējā finansējuma 2,45 miljoni eiro ir aizņēmums no AS Swedbank, 214 tūkstoši eiro pamatkapitāla palielinājums no Latvijas Olimpiskās komitejas (valsts budžeta līdzekļi), kā arī 536 tūkstoši eiro pašu finansējums, informē Elektrum Olimpiskajā centra Komunikācijas un attīstības daļas vadītāja Ieva Aile.

Modernizācijas darbu ietvaros izbūvēti divi peldbaseini, atpūtas zona ar četrām pirtīm, klientu apkalpošanas centrs, rotaļupe bērniem, konferenču telpa, ģērbtuves, sanitārie mezgli u.c. telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Olimpiskais centrs Ventspils atzīmē savu 20 gadu jubileju kā pirmais un plašākais sporta komplekss Latvijā. Aizvadītie gadi ir bijuši ļoti dinamiski un sasniegumiem bagāti.

Olimpiskais centrs Ventspils savu aktīvo darbību uzsāka ar jaunbūvētās sporta bāzes, Basketbola halles, atklāšanu, kas notika 1997. gada 25. oktobrī.

Izveidojot Olimpisko centru, pirmkārt tika domāts par to, lai ventspilnieki varētu labos apstākļos nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm, un šis mērķis neapšaubāmi ir sasniegts. Taču, ejot plašumā un augot, Olimpiskais centrs ir kļuvis par iecienītu dažādu sporta pasākumu norises vietu un visaugstākā līmeņa treniņu bāzi. Tieši Ventspilī trenējas daudzi sportisti, kuri ar panākumiem pārstāv Latviju Olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules līmeņa sacensībās. Pagājušajā gadā uz Riodežaneiro Olimpiskajām spēlēm no 33 Latvijas olimpiešiem, 10 bija Ventspils atbalstītie un šeit sagatavotie sportisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Liepājas olimpiskais centrs pakalpojumus pārvērtis par eksporta preci

Elīna Pankovska, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas olimpiskais centrs (LOC) savus pakalpojumus sekmīgi pārvērtis par eksporta preci; gatavojas jaunu projektu īstenošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad aprit desmit gadi, kopš savas durvis ir vēris Liepājas olimpiskais centrs (LOC), un šo gadu laikā visas LOC apsaimniekotās struktūrvienības kopā uzņēmušas vairāk nekā astoņus miljonus apmeklētāju. Kā norāda LOC valdes priekšsēdētājs Gatis Griezītis, LOC ir multifunkcionāls centrs, kura pārziņā ir dažāda veida objekti. Proti, baseins, SPA zona, ledushalle, jaunā vieglatlētikas manēža, kā arī paralēli tiek apsaimniekoti Liepājas pilsētas futbola stadioni un atpūtas bāze Nīcas novadā, kur vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes.

«Gan telpas, gan infrastruktūru var piemērot dažādām lietām,» atzīmē LOC vadītājs, uzsverot, ka tieši plašais piedāvājumu klāsts un daudzfunkcionalitāte ir tas, kas palīdz sekmīgi darboties un izdzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Lielais dzintars atklāj vasaras ekskursiju sezonu

Laura Mazbērziņa, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs no nākamā gada var nesaņemt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējumu, Latvijas Televīzijas raidījumā Tiešā runa sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē.

«Štrombergs šogad nav izpildījis LOV kritērijus. Domāju, ka viņam, tāpat kā visiem, kuri piedalījās olimpiskajās spēlēs un neiekļuva labāko sešpadsmitniekā, būs priekšā balta lapa un plāns uz nākotni, ko tu darīsi, - sportosi vai nē, tiksi vai nē,» raidījumā teica Vrubļevskis.

Atbildot uz žurnālista Gunta Bojāra jautājumu, vai balta lapa nozīmē arī tukšu kontu, Vrubļevskis atbildēja apstiprinoši. «Arī tukšs konts, sākot ar 1.janvāri. Tālāk tas ir sportista, federācijas un treneru sadarbības jautājums, kā turpmāk viņa darbību finansēt, ja viņš vēlas nodarboties ar sportu,» atbildēja LOK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vanags: Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu esošos un izveidotu jaunus tūrisma piedāvājumus Igaunijas un Latvijas tūristu piesaistei, Valmierā 27. un 28. jūnijā norisināsies Valmieras Tūrisma inovāciju hakatons.

Pieteikšanās atvērta līdz 25.jūnija pusnaktij. Rīkotāji gaida piesakāmies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, mārketinga, dizaina un tūrisma nozaru profesionāļus un entuziastus, kuriem ir redzējums par tūrisma attīstības veicināšanas iespējām Valmierā.

Lai radītu inovatīvus tūrisma risinājumus, dalībnieku komandas cīnīsies par galveno balvu - 3000 eiro, kā arī balvām nominācijās 2000 eiro vērtībā.

Valmieras tūrisma inovāciju hakatona mērķis ir atrast digitālus, virtuālus un reālus risinājumus, kā piesaistīt pēc iespējas vairāk Igaunijas un Latvijas iedzīvotājus. Hakatona sākumā tie, kuriem ir idejas, tās pastāsta publiski, ap sevi pulcējot dažādu ekspertu komandu, kuriem ir vēlme un iemaņas, kā šīs idejas realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Investējot 10 miljonus eiro, Ventspilī būvēs jaunu baseinu

Monta Glumane, 04.03.2019

Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi. Līdz 2024. gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, piektdien projekta attīstības ieceres prezentācijas pasākumā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

«Mēs šo teritoriju attīstīsim visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu,» norādīja N.Ušakovs.

Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras kā rūpnieciskas pilsētas viens no šī brīža «karstajiem» izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vidzemes biznesa centrs – ne velti Valmierai pieder šāds tituls, jo devītajā lielākajā Latvijas pilsētā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona, kā arī valsts mēroga uzņēmumi. AS Valmieras stikla šķiedra, AS Valmieras piens, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, SIA Valpro, SIA Daiļrade koks ir tikai daži no zināmākajiem. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu to šogad atzinusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vērtējot pēc apgrozījuma un nodarbināto skaita, spēcīgāk attīstītās nozares Valmierā ir stikla šķiedras un tās produktu ražošana, lauksaimniecība, mežsaimniecība, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana, tirdzniecība, būvniecība, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Lai arī tirgus sadalījums liecina par vietējā tirgus lielāku īpatsvaru, tomēr kopējie dati pa nozarēm liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju ir veikuši tirgus diversifikāciju un piedāvā savus pakalpojumus un produktu citos tirgos. Tikai eksporta tirgū darbojas stikla šķiedras ražotāji un ieguves rūpniecības pārstāvis, salīdzinoši nozīmīgu daļu eksportē arī kokrūpniecības pārstāvji, vairumtirdzniecības un IT nozares pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības uzņēmumam Arčers rekordapgrozījums

Lelde Petrāne, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmumam SIA «Arčers» 2017. gadā izdevies sasniegt rekordaugstu apgrozījuma līmeni – pērn tas pieauga līdz teju 60 miljonu eiro atzīmei, kas ir lielākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, liecina uzņēmuma neauditētie dati.

Pērn, uzņēmuma 25 gadu jubilejas gadā, «Arčers» apgrozījumu būtiski kāpināja, palielinot to līdz gandrīz 60 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā bija virs 3 miljoniem eiro.

Lielākās investīcijas «Arčers» pērn ieguldīja divu, nozarē jaunu digitālo sistēmu ieviešanā – uzsākta pilotprojekta būvniecība BIM jeb Būves informācijas modelēšanas vidē un ieviesta EDLUS jeb Elektroniska darba laika uzskaites sistēma. Tāpat 2017. gadā uzņēmumā ir izveidota projektēšanas nodaļa, ņemot vērā arvien pieaugošo «Design and Build» jeb apvienoto projektēšanas un būvniecības objektu skaitu.

«Arčers» valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norāda: «Nozarē īstermiņā notiek būtiskas apjoma un izmaksu svārstības, un lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs darbaspēka trūkums, kas nedrīkst atstāt negatīvu ietekmi uz kvalitāti. To risinām ar investīcijām digitālajās sistēmas – BIM ļauj projektu veidot digitālā trīsdimensiju sistēmā, kas tādējādi sniedz nozīmīgu resursu ietaupījumu, turklāt palīdz identificēt un samazināt neizbēgamu cilvēcisku kļūdu skaitu projektēšanas un būvniecības procesa laikā. Savukārt EDLUS ir solis ceļā uz godīgāku konkurenci un ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecības nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības kompānija LNK Group oktobrī sākusi demontēt bijušo sporta namu Skanstes ielā, informē uzņēmums.

Nākotnē ēkas vietā būs moderns medicīnas centrs, kura izveide tiks finansēta par privāto investoru līdzekļiem.

LNK Group informē, ka jaunā medicīnas centra būvniecība tiks pabeigta jau 2019.gadā, un jaunā ēka iekļausies Skanstes rajona apbūves ainavā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar Rīgas attīstības plānu, līdz 2030.gadam Skanstes ielai jākļūst par pilsētas vizītkarti – biznesa konferenču norises vietu, plānots, ka tajā notiks pasaules slavenu mūziķu koncerti, sporta un kultūras pasākumi, kā arī atradīsies augstas klases daudzstāvu ofisa ēkas un dārgi dzīvokļi. Patlaban rajonā jau atrodas Arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, starptautisku kompāniju biroji un daudzstāvu dzīvojamās ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pusotra kilometra attālumā no Riodežaneiro olimpiskā parka, kurā no 5. līdz 21.augustam norisināsies XXXI olimpiskās spēles, svētdien oficiāli atklāts Riodežaneiro olimpiskais ciemats, vēsta ārvalstu mediji.

31 ēkā ierīkoti 3604 dzīvokļi, kuros uzturēsies aptuveni 18 000 sportistu, treneru un amatpersonu no visas pasaules. Ciematā izveidota milzīga ēdināšanas telpa, kas varēs apkalpot vairāk nekā 5000 cilvēku, trenažieru zāle, klīnika, atpūtas zona, skaistumkopšanas salons, reliģiskais centrs dažādām konfesijām, kā arī septiņas veļas mazgātavas.

Tiesa, Austrālijas izlase svētdien paziņoja, ka negrasās apmesties šajā ciematā, jo tas vēl nav pabeigts un uzskatāms par nedrošu.

Jau vēstīts, ka privātās un publiskās investīcijas Olimpiādes rīkošanā Riodežaneiro sasniedz 11,8 miljardus dolāru (10,9 miljardus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Iespējamā Latvija RTU jauno arhitektu skatījumā

Monta Glumane, 01.02.2019

Anete Soldāne piedāvā risinājumu iespējamajam Siguldas olimpiskajam ciematam. Savā diplomprojektā Olimpisko spēļu teritoriju ilgtspējīga attīstība: Olimpiskais ciemats Siguldā viņa risina nepieciešamos pilsētas infrastruktūras uzlabojumus, lai tā veiksmīgi spētu noorganizēt apvienotās Zviedrijas – Siguldas 2026.gada ziemas olimpiskās spēles.

RTU projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olimpiskais ciemats Siguldā, Linu centrs Preiļos, Līgatnes papīrfabrikas atdzimšana un vēl 36 nebijušas vai nozīmīgas pārvērtības piedzīvojušas vietas piedāvā topošie arhitekti.

Kvalitatīvas dzīves telpas veidošana ir visas sabiedrības prioritāte, un dialogs ar sabiedrību ir viena no svarīgākajām mūsdienu arhitektūras procesa vadlīnijām. Vietas un apkaimes identitāte, pilsētainavas kvalitāte, vēstures mantojuma integrācija mūsdienu pilsētvidē un tehnoloģiju attīstība nākotnē jeb sabiedrības dzīvestelpas robežu paplašināšanās iespējas, ir tikai atsevišķi temati maģistra darbos, kuros gūtās atziņas ir iestrādātas konkrētos projektu risinājumos, norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins.

RTU Arhitektūras fakultātes absolventi šogad izstrādājuši 39 dažādus projektus. Kopumā 19 adreses Rīgā, 17 Latvijā un 3 ārpus mūsu valsts robežām. Šī gada diplomprojektu vadmotīvs – sinerģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros skolēniem piedāvātas 4215 darba vietas

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā 16.maijā, pirmo reizi norisināsies filmas demonstrēšana brīvdabā, skatītājiem kinoteātrī iebraucot ar automašīnām, informē pašvaldībā.

Pirmais kino seanss notiks stāvlaukumā pie Vidzemes Olimpiskā centra plkst.22.00, iebraukšana no plkst.21.30. Tā būs filma par sapņošanu un mīlestību - skatītāju un kinokritiķu atzīts mūzikls "La La Land: Kalifornijas sapņi".

Rūpējoties par veselību un ievērojot distancēšanās noteikumus, filmas skatīšanās iespējama tikai no automašīnas. Maksa par autostāvvietu vienai automašīnai ir 10 eiro (vietu skaits ir ierobežots).

Filma būs skatāma angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Skaņas signāls tiks nodrošināts ar radiofrekvences palīdzību, kurai pieeju būs iespējams saņemt pie iebraukšanas teritorijā.

Teritorijā drīkst iebraukt tikai ar vieglo automašīnu un tajā vienlaikus var atrasties viena persona vai personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā. Seansa laikā nav atļauts atvērt mašīnas logus, skatītāji nedrīkst izkāpt no automašīnas, tomēr, ja to ir nepieciešams darīt vai ir vajadzīga palīdzība, jāizmanto automašīnas avārijas gaismas, pievēršot tehniskā personāla uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ - līdz ar SIA Olimpiskais centrs Rēzekne āra peldbaseina atklāšanu - pilsētā atklāta arī peldēšanas sezona. Jūnijā tur plānots rīkot Rēzeknē vēl nebijuša mēroga sacīkstes – Latvijas atklātā kausa posmu peldēšanā, bet jau šobrīd izmēģināt jauno 25 metru peldbaseinu ar sešiem celiņiem ir aicināti visi interesenti.

Darba dienās peldēšanas sporta entuziasti uz Olimpiskā centra āra peldbaseinu var doties no plkst. 8.00 līdz 22.00, bet sestdienās un svētdienās peldbaseina darba laiks būs no plkst. 10.00 līdz 23.00.

Lai varētu saņemt peldbaseina pakalpojumus, jāvēršas viesnīcas Restart reģistratūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā tuvāko gadu laikā plānots realizēt vērienīgu projektu - uzcelt slēgto futbola halli Zvejnieku alejā 2/4, kas būtu vienīgā šāda veida halle Latvijā.

Valdība ir lēmusi arī piešķirt 800 tūkst. eiro valsts līdzfinansējumu slēgtās futbola halles būvniecībai, kas tiktu izmantota bērnu un jauniešu sporta aktivitātēm, profesionālo futbola komandu treniņiem un spēļu norisei, tajā skaitā, starptautiska mēroga sporta sacensībām.

Slēgtās futbola halles aptuvenais apjoms plānots 12,5 tūkst. kvadrātmetru. Hallē paredzēts futbola laukums, tribīnes, balkoni, biroja un palīgtelpas, ģērbtuves, trenažieru zāle, tehniskās, noliktavu un citas telpas, kas nepieciešamas slēgtās futbola halles ekspluatēšanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 8,5 milj. eiro apmērā, tai skaitā jau minētie 800 tūkst. eiro. Nākamgad 1,7 milj. eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu un pašvaldības finansējumu, bet 2020. gadā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt kā valsts budžeta finansējumu, pašvaldības finansējumu un Latvijas Futbola federācijas (LFF) finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru