Jaunākais izdevums

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Vairāk par sociālo uzņēmējdarbību, labdarības veikaliem un to, ko cilvēki pērk šādos veikalos, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Otrā elpa darbojas jau desmit gadu – kas tagad tā ir?

Mēs lepojamies ar to, ka esam attīstījuši ziedošanas kultūru un likuši padomāt cilvēkiem par savām liekajām un nevajadzīgajām mantām un to, kas ar tām notiek. Otrā elpa desmit gados ir izaugusi par salīdzinoši nopietnu un Latvijā zināmu sociālo uzņēmumu, lai gan oficiāli un juridiski mēs vēl neesam izgājuši šo procedūru un neesam pieteikušies sociālā uzņēmuma statusam. Šo gadu laikā esam izauguši no diviem darbiniekiem līdz 35, un šobrīd mums ir četri veikali – trīs Rīgā un viens Liepājā. Sadarbojamies ar 130 organizācijām, kas pieņem mantas no mums. Šo gadu laikā esam finansiāli atbalstījuši 99 projektus 126 tūkstošu eiro apjomā. Pašiem šķiet, ka esam labi pastrādājuši. Ņemot vērā zemo cenu politiku, mums ir bijis jāsašķiro daudz mantu, lai spētu samaksāt algas, nodokļus, par telpām un vēl ziedot citiem.

Desmit gados esam ziedojuši citām organizācijām divus miljonus vienību. Tas ir ārkārtīgi liels skaitlis, un mums nav, ar ko to salīdzināt, jo nesveram un nerēķinām tonnās. Tie ir aptuveni 50 līdz 60% no kopējā mantu apjoma, ko cilvēki atnes. Savukārt veikalos paliek kādi 30 līdz 40% mantu. Katru gadu attīstās ziedojumu kultūra, aug to apjoms, bet līdz ar to arī esam kļuvuši par tādu kā šķirotāju vai starpnieku, kas daļu tekstila novada atkritumos.

Cik liela daļa no tā, ko cilvēki atnes un domā, ka tas ir noderīgs vēl kādam, tomēr beigās, izrādās, jāmet atkritumos?

Kādi 15 līdz 20%.

Tas ir daudz vai maz?

Patiesībā tas nav tik daudz, un mēs par to nedusmojamies, jo varbūt viņi negrib, ka tas nonāk atkritumos, un viņi cer, ka mums ir iespēja to kaut kā vēlreiz pārstrādāt, realizēt. Pārstrādes mums nav, bet iespēju robežās mēģinām atdot organizācijām, kas ar to kaut ko dara. Taču uz kopējo apjomu tas ir mazs procents. Ja varētu pārstrādāt, iespējams, atkritumu apjoms būtu vēl lielāks.

Nupat, ziemā, bijām aizbraukuši uz Igauniju, kur bija konference par tekstila pārstrādes jautājumiem. Iepriekš bijām satraukušies, ka sadzīves atkritumos nonāk milzum daudz tekstila un tā apjoms aug. Man šķita, ka tā ir Latvijas problēma, ka pie mums nepārstrādā tekstilu, bet tā ir liela mēroga problēma, ne tikai mūsu.

Šobrīd jums ir četri veikali. Vai ir paredzēts vēl kāds?

Šim gadam ar četriem pietiks. Mums ir ļoti liels nerealizēto mantu apjoms, kas pat mazliet biedē, jo nav arī tā, ka gribam piegrūst visu Latviju ar tām. Ceram, ka līdz 2025. gadam būs jaunumi saistībā ar tekstila pārstrādi, un domājam tajā iesaistīties.

Kā izvēlaties, kurām organizācijām palīdzēt?

Mums ir tik daudz mantu, ka neizvēlamies, – ja kāds ir gatavs ņemt, brauciet tikai pakaļ! Arī paši aizvedam, protams, bez maksas. Nesen mājaslapā ielikām sadaļu «Mantu saņēmējiem», lai organizācijas pašas var pieteikties. Esam gatavi dalīties.

Kā laika gaitā mainās pircēji? Kā zināt, ko likt veikalā un ko nodot tālāk?

Ir divas pircēju grupas – vīrieši, kuri pērk grāmatas, plates, audio un video lietas, un sievietes vecumā no 30 līdz 50 gadiem, kuras nāk pirkt drēbītes un aksesuārus. Mainījies ir tas, ka cilvēki meklē kvalitāti. Un tas, ko veikalos pārdodam, pārsvarā ir ilgtspējīga mode un atbilst šim kritērijam pēc dizaina vai kvalitātes. Tas nebūs masveida T-krekliņš, kas pēc dažām mazgāšanas reizēm nebūs lietojams.

Jūsu veikalos kastes ir pilnas ar lietām, ko cilvēki nodod. Tas liek aizdomāties par patēriņu. Kā jums izskatās – vai cilvēki kļūst atbildīgāki savā patēriņā?

Ātrā mode, ātrā ēdināšana un digitālais laikmets mums iemāca visu gribēt ātri – sākot ar informāciju un beidzot ar drēbēm. Tā ir šī laikmeta iezīme. Esam tādā stadijā, ka ir «jāatēdas». Taču jāņem vērā, ka Latvijā svarīga loma ir ekonomiskajam faktoram. Mums ir ļoti daudz trūcīgu cilvēku, kuri daudz ko nevar atļauties, un viņiem kaut kā sevi ir jāpiepilda – gan ar ēdienu, gan apģērbu, lai var ātri nopirkt un labi justies. Es nekad nenosodu cilvēkus, kuri izvēlas tērēt naudu ātrās modes zemo cenu veikalos, jo viņiem vienkārši nav citas izejas. Un jāatzīst, ka arī es pati dažkārt pērku tajos apģērbu, visbiežāk bērniem.

Rodas iespaids, ka daļa cilvēku savas mantas vispirms cenšas pārdot ss.lv, andelemandele.lv un Facebook grupās, un tad pārpalikušo aiznes uz Otro elpu.

Ļoti priecājos, ka cilvēki ir gatavi tirgoties un pirkt cits no cita, tā arī ir laba tendence. Taču tas, ka citi tirgo savas mantas paši, mūs īpaši neietekmē, jo tiem, kas ziedo, negribas un nav laika krāmēties ar tirgošanos pašiem.

Arī mēs esam sarunājuši tirgoties andelemandele.lv, drīzumā mums tur būs profils, jo mums ir arī tādas lietas, kuru pircēji neatnāk pie mums uz veikalu, jo tās ir pietiekami vērtīgas un mēs gribētu adekvāti par tām saņemt. Kad veikalā nonāk tiešām vērtīgas lietas, kurām nosakām salīdzinoši augstu cenu, saņemam neizpratni, kāpēc mēs tik dārgi gribam to notirgot, lai gan patiesībā prece ir tā vērta.

Pati arī arvien iepērkaties Otrajā elpā?

Jā, es esmu Otrās elpas fans, visbiežāk pērku apģērbu un grāmatas. Domāju, ka visi, kas pie mums strādā, ir izteikti Otrās elpas fani. Diezgan mērķtiecīgi būvējam komandu, un tie, kuri te strādā, zina, kāpēc to dara.

Kādi ir nākotnes plāni?

No biznesa viedokļa – šogad paplašinām komandu vadības līmenī. Tas ir izaicinājums, jo esam sasnieguši līmeni, kad noturēt šo vezumu manā un veikala vadītāju personā vairs nav iespējams. Esam pārmaiņu procesā, lai sakārtotu sistēmu un uzturētu uzņēmumu pieaugšanas fāzē.

Kā ir nodot vadības grožus?

Es to daru ļoti labprāt, jo gribu nodalīt sfēras, sadalīt pienākumus. Tas ir veselīgi. Pēc desmit gadiem saprotu, ka visu nevaru un vairs arī negribas. Ir skaidrs, ka tagad ir vai nu jāatpūšas, vai jāmeklē citi izaicinājumi.

Visu interviju lasiet 17. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ir muļķīgi likuma burta dēļ nogremdēt uzņēmumus, kas strauji auguši

Labdarības veikalu "Otrā elpa" vadītāja Liene Reine-Miteva; tekstu sagatavojusi Anda Asere, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par situāciju īsumā: "Otrā elpa" saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atteikumu dīkstāves pabalstam, jo mūsu apgrozījuma kritums 2020. gada martā nav pietiekams salīdzinājumā ar 2019. gada martu. Mūsu gadījumā (tāpat kā daudzu citu uzņēmēju gadījumā), mēs strauji augām, atvērām jaunas struktūrvienības (veikalus), pieauga darbinieku skaits, apgrozījums. Tas viss bija pakāpenisks process, kas iesākās 2019. gada februārī. Līdz ar to mums bija mazs apgrozījums, kurš šā gada laikā pieauga. VID skatās ļoti mehāniski, neiedziļinoties būtībā.

Situācijas izklāsts:

"Otrā elpa" darbojas kopš 2011. gada un mūsu galvenie mērķi ir labdarība, pilsoniskas un sociāli atbildīgas sabiedrības attīstīšana, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, vides aizsardzība.

Lai sasniegtu šos mērķus, "Otrā elpa" aicina ikvienu sabiedrības locekli dāvināt nodibinājumam sev vairs nevajadzīgas, bet citiem noderīgas mantas (pārsvarā lietotus apģērbus, apavus, grāmatas un citas saimniecībā noderīgas lietas), no kurām aptuveni 40% bez atlīdzības tiek dāvinātas tālāk citām nevalstiskām organizācijām un pašvaldību iestādēm visā Latvijā. Aptuveni 40% no visām dāvinājumā iegūtajām lietotajām mantām par zemām cenām tiek pārdotas "Otrā elpa" struktūrvienībās – labdarības veikalos "Otrā elpa". Savukārt aptuveni 20% no "Otrā elpa" saņemtajām dāvinātajām mantām nonāk atkritumos to zemās kvalitātes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labdarības veikalu tīklam Otrā Elpa jauna vadītāja

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada marta labdarības veikalu tīklu "Otrā Elpa" vadīs Liene Reine - Miteva, kuras uzdevums būs veicināt un izkopt ziedošanas un dalīšanās kultūru Latvijā, kā arī veidot sadarbību ar citiem uzņēmumiem, organizācijām un inciatīvām ar līdzīgiem mērķiem un vērtībām.

"Esmu pagodināta pievienoties uz vērtībām balstītā, stiprā komandā, kurā katrs no darbiniekiem apzinās savu lomu lielajā kopbildē. Komanda ir enerģiska un aizrautīga, mans uzdevums ir šo uzturēt šo garu, stiprinot uzņēmuma vērtības. Vēlos būt par paraugu citiem uzņēmējiem un vienlaicīgi būt gan būt labs darba devējs, nodrošināt pelnošu uzņēmumu un arī darīt labu, īstenojot savus sociālos mērķus ar pārliecību, ka var savienot biznesu ar pozitīvu pārmaiņu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu. Aicinājums uzņemties labdarības veikalu tīkla vadību ir lieliska iespēja pierādīt sevi jaunā un aizraujošā amatā," atzīst L.Reine - Miteva.

Iepriekš viņa strādājusi Eiropas Komisijā, finanšu institūcijā "Altum" un bijusi Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja. Galvenā pieredze iegūta darbojoties komunikācijas, vadības, un mārketinga jomā, pēdējos pāris gadus saistīta ar sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Jaunajai vadītājai ir Nansī Lorēnas Universitātes (Francija) maģistra grāds jurisprudencē. "Daudzu gadu pieredze uzņēmējdarbības sektorā un ilgstoša darbošanās mārketingā noderēs labdarības veikalu tīkla "Otrā Elpa" vadībā," uzskata jaunā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Labdarības veikalu tīkls Otrā elpa rīko mākslas priekšmetu izsoli

Monta Glumane, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot Ziemassvētkus, labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" rīko mākslas priekšmetu izsoli.

Tās laikā vairāksolīšanai būs pieejami 100 ekskluzīvi un kultūrvēsturiski vērtīgi mākslas priekšmeti. To sarakstā atrodami gan Kuzņecova un Rīgas porcelāna fabrikā ražoti trauki, gan dažādu mākslinieku autordarbi. Izsoles laikā iegūtie finansiālie līdzekļi tiks novirzīti Bērnu slimnīcas fondam un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai "Dāvā otru dzīvību".

Raksta galerijā apskatāmi daži no priekšmetiem!

Labdarības veikalu tīkls "Otrā elpa" visu gadu ir krājis cilvēku saziedotos mākslas un antikvāros priekšmetus. Izsoles priekšmeti būs pieejami apskatei gan veikala interneta mājaslapā, gan labdarības veikalā "Otrā elpa", Marijas ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aldis Hofmanis: labdarība spēj dot cerību un gaišuma staru

Kristīne Stepiņa, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» turpina sniegt atbalstu sabiedriski nozīmīgiem projektiem, savā jubilejas gadā peļņu novirzot Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Orgānu donoru programmai «Dāvā otru dzīvību».

Šajā rudenī «Otrā elpa» ziedojusi programmai papildu 5000 eiro, lai palīdzētu segt ārstēšanās izmaksas bērniem ārpus Latvijas. Kopumā «Otrās elpas» atbalsts programmai «Dāvā otru dzīvību» sasniedzis 10 500 eiro.

«Otrās elpas», Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda Orgānu donoru programma «Dāvā otru dzīvību» izveidota ar mērķi veidot ārkārtas uzkrājumus, ko izmantot, lai segtu izdevumus, kas ģimenei rodas, ja mazajam pacientam nepieciešams saņemt medicīnisko palīdzību ārpus Latvijas robežām.

Šādos gadījumos ārstniecības izmaksas sedz valsts, taču ceļa un uzturēšanās maksa, kā arī specifisku izmeklējumu izmaksas paliek vecāku ziņā. Lai sniegtu palīdzību šādos gadījumos, programma «Dāvā otru dzīvību» nodrošina to izdevumu segšanu, kas nav saistīti ar bērnu tiešajiem ārstēšanās izdevumiem, piemēram, vecāku došanos līdzi bērnam un uzturēšanos ārzemēs visu ārstēšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID saņēmis ziņojumus par pārkāpumiem labklājības ministres kandidātes Petravičas vīra uzņēmumā Monēta

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Taureņa efekts" kļuvusi par pirmo labdarības organizāciju Latvijā, kas ziedojumus pieņem arī alternatīvā formātā: turpmāk ziedotājiem būs iespēja atbalstīt biedrību arī bartereiro veidā.

"Mēs pastāvīgi paplašinām iespējas veikt ziedojumus. Tagad mūsu biedrība ir kļuvusi arī par ABSI, lielākās FinTech tirdzniecības platformas Ziemeļeiropā, tirdzniecības platformas dalībnieku, un var pieņemt ziedojumus bartereiro veidā," saka Olga Kazaka, "Taureņa efekts" līdzdibinātāja.

Ziedojumi dažādos alternatīvos formātos jau sen vairs nav jaunums daudzviet pasaulē, tomēr Latvijā tā joprojām nav izplatīta prakse.

"Mēs varam un mums ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu ikvienam pēc iespējas ērtākas ziedojuma metodes. Progresīvās valstīs jau sen ir populāri ziedojumi virtuālajā valūtā: UNICEF sniedz iespēju ziedot Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un Litecoin (LTC) veidā. Pēc ANO Bērnu fonda datiem, kriptovalūtas ziedojumi pozitīvi ietekmē bērnu dzīvi visā pasaulē: tie palīdz nodrošināt izglītību Sīrijas konflikta laikā, piegādāt pārtiku Klusā okeāna reģiona valstīs un atbrīvot bērnus no militārā dienesta Dienvidsudānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams savs «zīda ceļš»

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs jauns valdnieks ar savu parādu atlaišanas programmu

Jānis Šķupelis, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Kā cīnīties ar ātrās modes vējdzirnavu sekām?

Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd 73% no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to apsaimniekošanai.

Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā, visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem un izvēlēm, ko veicam.

Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība – tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām, bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru