Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

SIA Atea Global Services IT pakalpojumus nodrošina gandrīz visās pasaules valstīs

2014. gadā Norvēģijas kompānijai Atea ASA piederošās SIA Atea Global Services apgrozījums un eksporta apjoms ir palielinājies par 25%, sasniedzot 12,9 milj. eiro. Arī šogad tā plāno līdzīgu izaugsmi; turpmākajos trijos gados iecerēts trīskāršot darbinieku skaitu.

Inovatīvi produkti

SIA Atea Global Services galvenie darbības virzieni ir visaptveroši informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumi, programmatūras licenču administrēšana, kā arī programmatūras izstrāde un starptautiska klientu servisa nodrošināšana. Kompānija ir izstrādājusi un attīstījusi virkni dažādu produktu un tehnoloģiju, piemēram, Atea Cloud SAM, kas vienkāršo programmēšanas un licences administrēšanas darbus tiešsaistes portālā, Atea Application Packaging Services, kas uztur stabilu un produktīvu lietotāju vidi visā uzņēmumā, nodrošinot, ka darbvirsmas lietojumprogrammas uz visiem datoriem tiek nepārtraukti konfigurētas un atjauninātas. Tāpat uzņēmums ir radījis drošu un efektīvu pakalpojumu - Atea PassOn, kas ļauj ātri un viegli mainīt korporatīvā konta paroli no jebkuras pasaules malas, izmantojot mobilo aplikāciju, Atea AppUpdate, kas uztur un atjauno darbojošās aplikācijas, vairs nav jāpavada laiks jaunu instalēšanai un atjaunināšanai, un portālu Atea Application Manager, kas palīdz pārvaldīt korporatīvo aplikāciju portfeli un dzīves ciklu.

IT uzņēmuma SIA Atea apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 66,13%, sasniedzot 13,26 miljonu latu, savukārt uzņēmuma peļņa augusi vairāk nekā trīs reizes, pakāpjoties līdz vienam miljonam latu, informē Lursoft.

SIA Atea šogad iecerējis palielināt savus pārdošanas un ražošanas apjomus.

Pērn uzņēmums saglabājis konkurētspēju tirgū, piedāvājot IT produktus un risinājumus aizvien jauniem klientiem valsts, pašvaldību un privātajā sektorā. Aizvadītajā gadā uzņēmums uzvarējis vairākos lielos konkursos un noslēdzis līgumus ar tādiem uzņēmumiem un valsts institūcijām kā Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas namu pārvaldnieks, Valsts meža dienests un Drošības policija.

Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir informācijas tehnoloģiju aparatūras un programmatūras tirdzniecība un ražošana, datortīklu tirdzniecība, kā arī klientu apkalpošana informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā.

Aktivitātē «Atbalsts darba vietu radīšanai» atbalstīti visi iesniegtie projekti un tiek plānots izveidot vismaz 863 jaunas darba vietas.

Kopumā aktivitātē tika iesniegti seši projektu pieteikumi, un kopējā projektu izmaksu summa ir 17,17 miljoni latu, DB stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums veido 4,54 miljonus latu. Visvairāk projektu – četri – saistīti ar kombinētiem biroju administratīvajiem pakalpojumiem. Viens projektu iesniegums saņemts no plastmasas iepakojuma ražotāja, vēl viens – no automobiļu ražotāja.

Jāatgādina, ka programmā, kuras mērķis ir veicināt jaunu darba vietu izveidi, varēja pieteikties uzņēmumi, kas rada vismaz 50 jaunas darba vietas vai investē ne mazāk kā 3,5 milj. latu, vai kuru saistīto personu grupas kopējā bilances vērtība ir vismaz 250 milj. latu un kuri investē ne mazāk kā 1 tūkst. latu par katru jaunizveidoto darba vietu. Tādējādi pretendentu skaits bija visai ierobežots, orientējoties uz starptautiskiem koncerniem.

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Servisa centros palielinās darbinieku piesaistes konkurence; durvis Rīgā vēris arī Cabot biznesa pakalpojumu centrs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija ir īpaša ar talantu pieejamību, attīstītu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, augošu pakalpojumu sektoru un konkurētspējīgām izmaksām – tie ir iemesli, kāpēc ķīmijas rūpniecības kompānija Cabot Corporation atvēra biznesa pakalpojumu centru Rīgā. Atbilstoši Lursoft datiem Cabot Latvia ir reģistrēts šā gada 19. februārī. DB jau rakstīja (02.06.2011.), ka tieši servisa centri ārvalstu klientu apkalpošanai ir nozīmīgs Latvijas ekonomikas stūrakmens, kas var kalpot bezdarba samazināšanai. Ārvalstu uzņēmumi ir ieinteresēti investēt Latvijā vairāku faktoru dēļ: ģeogrāfiskā atrašanās vieta, rietumnieciska domāšana, attīstīta infrastruktūra un relatīvi lētas izmaksas. Šobrīd līdzīgi Latvijā darbojas arī Samsung, Tele2 Shared Service Center, Atea un Cytec Latvia servisa centri. Piemēram, Atea norādīja, ka 2013. gadā strādājošo skaitu ir plānots palielināt par 150–200 darbiniekiem, taču līdz 2015. gadam ir paredzēts pieņemt darbā aptuveni 600 cilvēku, taču šobrīd uzņēmums nesniedza datus par darbinieku skaitu. Atbilstoši Lursoft datiem Atea Global Services pērnā gada nogalē bija 242 darbinieki.

Informācijas tehnoloģiju industrija klientiem lielākoties ļauj gulēt uz lauriem, pieļaujot ilūziju par digitālo drošību.

«Būs daži nejauki, tiešām nejauki datu drošības pārkāpumi,» par globālās digitalizācijas paredzamo trauksmes zvanu saka IT infrastruktūras un pakalpojumu grupas ATEA vadītājs Steinars Sonstebijs.

Kādi ir jūsu attīstības plāni Latvijā – programmizstrāde vai IT infrastruktūra un biznesa atbalsta pakalpojumi?

Mūsu biznesa kodolam ir jābūt tādam pašam ikvienā valstī, kurā strādājam, tāpēc Latvijā mums nav citu ambīciju kā Norvēģijā vai Dānijā, un ilgtermiņa mērķis ir visās zemēs sasniegt vienādi augstu veiktspēju, un tas nozīmē IT infrastruktūru. Tas gan nenozīmē, ka mēs nepiestrādātu pie programmām kā šīs infrastruktūras daļas. Proti, tā ir specifiskas, mūsu infrastruktūrai atbilstīgas programmatūras attīstīšana. Tāda ir tendence industrijā vispār – mūsu problēmu risinājums vairs nav aizvien ātrākos datoros, bet gudrākā programmatūrā. Interesantā kārtā lielākā daļa mūsu programmēšanas notiek tieši Baltijā un visvairāk – Latvijā un ne, piemēram, Norvēģijā. Tāpēc tagad mēs gribam šīs jūsu zināšanas eksportēt uz Ziemeļvalstīm.

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd var prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu.

Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.

Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.

"Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā." atzīst "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs un "EVRY Latvia" vadītājs Fredis Bikovs.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. martā rīkos desmito Karjeras dienu, kas ir lielākais universitāšu rīkotais profesionālās orientēšanas pasākums Latvijā.

Tajā dalību un vēlmi klātienē uzrunāt studentus kā potenciālos darbiniekus apstiprinājuši 67 uzņēmumi.

Līdz 14. februārim uzņēmumiem vēl ir iespēja pieteikt dalību RTU Karjeras dienā, kas sniedz iespēju darba devējiem informēt studentus un citus interesentus par savu uzņēmumu, izvietot informāciju RTU Karjeras dienas katalogā, ko saņems ikviens pasākuma apmeklētājs bez maksas, kā arī papildus iespēja sniegt prezentācijas.

RTU Karjeras diena notiks 2013. gada 21. martā BT1 Starptautiskajā izstāžu centrā, Rīgā, Ķīpsalas ielā 8. E-pasta adrese pieteikumiem: [email protected]

Pasākumā norisināsies paneļdiskusija «Starpdisciplināras izglītības nozīme konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanā», kurā piedalīsies pārstāvji no RTU, Izglītības un zinātnes ministrijas, uzņēmumiem, studenti, kā arī eksperti ar starptautisku pieredzi.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iesaistījusies projektā, kurā sadarbībā ar citām Eiropas augstskolām kopīgi strādā pie izglītības kvalitātes paaugstināšanas, uzlabojot augstskolu un darba devēju sadarbību, kā arī veidojot integrētu un inovatīvu pieeju studiju procesam un radošas vides veidošanai augstskolā.

Projektā Inovatīva stratēģiskā partnerība augstākajai izglītībai Eiropā (angliski – Innovative strategic partnership for European higher education – ISPEHE) iesaistītas piecas augstskolas – Integrētā biznesa institūts (Maķedonija – projekta koordinators), Pavijas Universitāte (Itālija), Ļubļanas Universitāte (Slovēnija) un Ekonomikas un kultūras augstskola (Latvija). Projekta pilotmodelis tiek aprobēts biznesa studiju programmās, tādēļ RTU projektu vada Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieki sadarbībā ar RTU Karjeras centru un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti.

Lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju un faktiski sargāt visas Eiropas mieru, tehnoloģiju uzņēmēji iniciējuši apvienoties kustībā “Uzņēmēji mieram” un uzsāk īpašu ziedošanas kampaņu ar mērķi dažās dienās savākt 5 miljonu eiro atbalstu Ukrainai.

Atbalsts nepieciešams tūlīt un tieši privātais sektors spēj ātri apvienot spēkus, lai atbalstītu Latvijas vērtības – brīvību, demokrātiju un iespēju droši plānot nākotni ilgtermiņā.

“Pirms dažām dienām Latvijas tauta aizsāka ziedošanu Ukrainas tautai. Tagad katram Latvijas uzņēmumam ir pienākums pievienoties un palīdzēt Ukrainas karadarbībā cietušajiem, kā arī palīdzēt armijai saglabāt brīvu valsti. Privātā sektora sākotnējais mērķis ir saziedot finansiālu atbalstu vismaz 5 miljonu eiro apmērā. Aicinām uzņēmējus runāt ar saviem darbiniekiem un samazināt visas šobrīd ne tik nozīmīgās izmaksas, lai finansiāli atbalstītu ukraiņus cīņā par mieru. Ukraiņi šobrīd ar savām dzīvībām sargā mieru visā Eiropā – apstākļus, kuros mēs kā uzņēmumi spējam pastāvēt. Tas ir mūsu pienākums – palīdzēt,” aicina uzņēmēju kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāvji.

Jau gandrīz divas nedēļas Rīgas dome nespēj paskaidrot, kādiem tieši nolūkiem pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām pagājušā gada rudenī ir iegādāti 14 kompānijas Apple ražotie planšetdatori iPad3, turklāt pašvaldībai savajadzējušies visdārgākie iespējamie iPad3 modeļi.

Kā raksta portāls Pietiek.com, ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora Ērika Zēģeļa rīkojumu izveidotās iepirkuma komisijas pagājušā gada septembra lēmums liecina, ka tā izvērtējusi divus piedāvājumus 14 planšetdatoru iegādei Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām.

Par uzvarētāju komisija atzinusi SIA Atea, kas planšetdatorus apņēmusies piegādāt par 6 528 latiem bez PVN vai 7 899 latiem ar PVN.

Kā rāda iepirkuma komisijas lēmums, departamentam noteikti bijis vajadzīgs viens iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā (abas cenas - ar PVN).

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

"Esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus".

Tā intervijā Dienas Bizneam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.marta numurā lasi:

Statistika

Ilgtermiņa kredītu cena kļūst kritiska

Tēma

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Pētījums

No inflācijas glābjas ar nodokļu likmju samazināšanu un algu pacelšanu

Tranzīts

Jāmeklē jauns biznesa modelis

Enerģētika

Eiropu glābj ASV nafta

Transports

Vecie iekšdedzes dzinēji paliks pagātnē

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

Šodien, 26. aprīlī, parakstīts sadarbības memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) attīstību Rīgā. Šis memorands paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē. Tiek plānots, ka šī sadarbība potenciāli varētu radīt vismaz 10 tūkstošus jaunu darba vietu SBPC sektorā starptautiski atpazīstamos uzņēmumos, kas piedāvā gan konkurētspējīgu atalgojumu, gan pievilcīgu darba vidi, kā arī karjeras izaugsmes iespējas.

SBPC sektorā Rīgā jau patlaban darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp: Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto, Visma, Atea, SEB Shared Service Center, DNB Bank ASA, kas nodrošina darba vietas vairāk nekā 7 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Tomēr Rīgā, salīdzinot ar citām SBPC sektorā populārām Centrālās un Austrumu Eiropas pilsētām, pastāv neizmantots potenciāls jaunu darbavietu radīšanai. Paredzēts, ka šādu uzņēmumu attīstība motivēs jauniešus pēc studijām palikt Latvijā, kā arī veicinās re-emigrācijas procesu. Sadarbības mērķi ir apzināt izaicinājumus SBPC nozarē un rast risinājums gan sektora, gan uzņēmumu līmenī, kā arī rosināt dialogu ar SBPC pārstāvjiem un veicināt Latvijas un Rīgas atpazīstamību globālā mērogā.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Dalīto pakalpojumu centrā Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) darbu sāk tā jaunais vadītājs Kolins Lī (Colin Leigh), informē uzņēmumā.

Kolinam Lī ir vairāk nekā astoņu gadu vadības pieredze informāciju tehnoloģiju (IT) & dalīto pakalpojumu centros ATEA un Accenture Rīga. Pirms pievienošanās Tele2 SSC Kolins Lī strādājis par pārdošanas viceprezidentu lidaparātu sastāvdaļu uzņēmumā UAV Factory.

«Kolinam ir ievērojama pieredze komandu vadībā. Viņš ir strādājis par biznesa attīstības vadītāju, pārdošanas daļas vadītāju un IT operāciju vadītāju. Tāpat viņam ir ļoti laba izpratne par dalīto pakalpojumu centru biznesu,» norāda Tele2 Dalīto operāciju viceprezidents Frēdriks Stēnbergs (Frederik Stenberg).

Pēc eiro ieviešanas investīciju pieaugumu ražošanā nav īpaša pamata gaidīt, bet interese augs no nekustamā īpašuma spekulantu puses, šorīt Latvijas Radio stāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Pēc Ozola vārdiem, tieši šāda situācija pēc eiro ieviešanas bijusi vērojama Igaunijā, bet Latvijā pēc eirozonā pavadīta mēneša par kādām tendencēm vēl pāragri runāt, turklāt LIAA pārsvarā strādā ar ražojošajām investīcijām.

To, ka īstermiņā gaidāms zemes spekulatīvo darījumu pieaugums, paredz arī jurists Henrijs Niedra.

Viņš norāda - līdz ar to, ka ES dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nebūs ierobežojumu iegādāties kapitāldaļas sabiedrībā, kurai jau pieder lauksaimniecības zeme, pat ja tās neatbildīs šobrīd likumprojektā izvirzītajiem kritērijiem. Plānotie grozījumi nenoliedzami ilgākā termiņā samazinās spekulatīvus darījumus ar lauksaimniecības zemi. Taču īsākā termiņā ir gaidāma liela aktivitāte no spekulatīvo zemes īpašnieku puses.

Polijā jau astoto gadu pēc kārtas norisinājās Starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) sektora apbalvošanas pasākums "CEE Shared Services & Outsourcing Summit & Awards" un nominantu vidū bija arī astoņi Latvijā bāzētie centri.

Divi no tiem tika atzīti par labākajiem savā nozarē divās nozīmīgās kategorijās. "SEB Global Services" biznesa centrs tika pasludināts par Gada biznesa pakalpojumu centru Baltijas reģionā 2020. gadā, bet "Cognizant" grupas uzņēmumi tika atzīti par labākajiem biznesa ārpakalpojumu sniedzējiem visā Eiropā.

Jau vairākus gadus Latvijā izvietoto starptautisko biznesa pakalpojumu centru vadītāji tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus apbalvošanas pasākumam, kas guvis ievērojamu nozares uzņēmumu atzinību. Šajā gadā apbalvošanas pasākuma organizētāji saņēma 175 pieteikumus, uz fināla sarakstu izvirzot 101, tai skaitā astoņus biznesa pakalpojumu centrus no Latvijas - Cognizant Latvia, Atea Global Services, Allnex Latvia, MSC Shared Service Centre Riga, Circle K Business Centre, SEB Global Services, Tieto Latvia, EVRY Latvia, kas nu jau apvienojušies vienā uzņēmumā ar nosaukumu TietoEVRY.

Pirms četriem gadiem izveidotā Latvijas Biohumusa ražotāju asociācija (LBHRA) lika sarosīties daudziem uzņēmējiem un lauksaimniekiem, solot teju zelta kalnus slieku audzēšanas un biohumusa nozarē. Taču čiks vien iznācis.

- Vai zināt, ka jūsu kompānijas nosaukums latviešu valodā ļoti atgādina vārdu «ateja»?

- Jā, mēs to zinām. Vārdiem dažādās valodās ir atšķirīgas nozīmes. To intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka IT infrastruktūras un pakalpojumu grupas ATEA vadītājs Steinars Sonstebijs.

Līdz ar naftas cenas samazināšanos pašlaik viens no finanšu tirgū visplašāk apspriestajiem jautājumiem ir – vai melnā zelta vērtība turpinās sarukt.

Pieteikumi šīm un citām ziņām - raksta galerijā.

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC) turpina uzsāktās darbinieku atlases, aicinot darba ņēmējus izvērtēt šo laiku un atvērti skatīties uz jauniem karjeras pavērsieniem.

Šobrīd darba meklētāju vietnē CV.lv SBPC publicējuši aptuveni 200 darba sludinājumus IT, finanšu, klientu servisa, loģistikas, iepirkumu un citās administratīvajās funkcijās.

"SBPC ir globāli pārstāvētu organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina biznesa atbalsta funkciju izpildi (tādas kā grāmatvedība, finanses, IT, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personāla vadība) uzņēmumu grupai vai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem," stāsta Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.

"Ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu specifiku, vairums uzņēmumu ne tikai šajā laikā turpinājuši darbu bez būtiskām dīkstāvēm vai darba resursu samazinājumiem, bet arī turpina meklēt papildspēkus savām komandām," viņa informē.