Papildināts - KNAB aizturējis LDz valdes priekšsēdētāju Magoni 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki ir aizturējuši Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni, informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

LETA, 07.8.2015

Jau šodien uzņēmuma akcionāri plāno lemt par Magoņa atbrīvošanu no amata.

Pēc Matīsa teiktā, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus plānots uzticēt pašreizējam LDz valdes loceklim, viceprezidentam Aivaram Strakšam.

Matīss informēja, ka Magoņa kabinetā ir veikta kratīšana, taču satiksmes ministram nav zināmi viņa aizturēšanas iemesli. Matīss uzsvēra, ka ministrija sadarbosies un atbalstīs tiesībsargājošās institūcijas.

LDz pārstāve Linda Štokmane apstiprināja, ka Magonis aizturēts, taču uzsvēra, ka uzņēmuma darbība nav traucēta. Arī LDz nav zināmi aizturēšanas iemesli.

KNAB pagaidām komentārus nesniedza.

Magonis jau agrāk nonācis KNAB redzeslokā. 2012.gada februārī LETA ziņoja, ka KNAB sācis vērtēt Magoņa iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Toreiz KNAB sāka vērtēt valsts amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar SIA LDz Cargo noslēgto līgumu. Portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija tolaik liecināja, ka Magoņa civilsievas vadītai firmai SIA Pro Logistic Services izdevies noslēgt izdevīgu līgumu ar LDz meitasuzņēmumu SIA LDz Cargo. Magonis toreiz uzsvēra, ka jau vismaz gadu ar savu civilsievu Helēnu Bibiku kopā vairs nedzīvojot, līdz ar to arī kopīga budžeta viņiem neesot.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

2010.gada oktobrī pietiek.com ziņoja, ka KNAB bija sācis padziļinātu izpēti par Magoņa darījumiem, kas bija radījuši aizdomas par iespējamu nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu.

Pēc Magoņa teiktā, KNAB pārbaude beigusies, neko nelikumīgu neatklājot.

Magonis savulaik pārskaitījis apjomīgus ziedojumus Aināra Šlesera pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem Latvijas Pirmajai partijai un Šlesera Reformu partijai LPP/LC. Kopumā viņš atvēlējis 41 249 eiro, liecina informācija KNAB mājaslapā.

Laiks, kad KNAB sāka interesēties par Magoņa darījumiem, sakrīt ar laiku, kad viņš, paša vārdiem runājot, pārtrauca kopdzīvi ar civilsievu Bibiku, kuras vadītā firma slēgusi saimnieciskus darījumus ar LDz Cargo.

Kā liecina firmas.lv dati, Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņem nepilnus 10 gadus - kopš 2005.gada 1.septembra. Pirms tam no 2003.gada viņš bija šī uzņēmuma padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs.

Kā liecina, šogad pavasarī Magoņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, pagājušajā gadā viņam piederēja 150 kapitāldaļas SIA JE Enerģija 7455 eiro apmērā un desmit daļas uzņēmumā SIA Tretja Gruzoperevozočnaja Kompanija 1250 eiro vērtībā. Tāpat LDz vadītājam piederēja 2009.gada Mercedes Benz CL, kā arī 2007.gada kuteris Formula 310SS un 1990.gada VAZ 2109. Viņam pieder arī trīs zemes gabali Ādažu novadā un dzīvoklis Rīgā.

Magonis deklarējis parādsaistības 217 670 eiro apmērā, savukārt bezskaidrā naudā viņš bankā uzkrājis 22 216 eiro un 1249 ASV dolārus. Pērn LDz vadītājs atdevis aizdevumu 52 000 eiro apmērā, palielinājis kredītu - 30 000 eiro apmērā, savukārt alimentos izmaksājis 17 074 eiro.

Magonis pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 100 929 eiro. Kā ienākumus Magonis norādījis arī Nordea bank Finland Latvijas filiāli - 30 000 eiro un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu - 421 eiro.