Būve

Par 7,7 miljoniem eiro pārbūvēs Siguldas novada kultūras centru

Zane Atlāce - Bistere, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Šī gada nogalē tiks uzsākta vērienīga Siguldas novada Kultūras centra rekonstrukcija, kas izmaksās 7 730 040 eiro, informē novada pašvaldībā.

Rekonstrukcijas laikā tiks veikta telpu pārbūve, ieejas mezgla pārbūve un jaunu noliktavu izbūve aiz Lielās zāles. Pārbūves gaitā tiks izveidotas trīs mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, paplašināta skatuve un iegūtas papildu sēdvietas skatītājiem.

Saskaņā ar šovasar izsludināto atklāto iepirkuma konkursu, kurā tika saņemti septiņi piedāvājumi, Siguldas novada Kultūras centra vērienīgo rekonstrukciju par 7 730 040 eiro uzticēts veikt SIA MONUM.

Projekta īstenošanu līdzfinansē Emisiju kvotu izsoļu instruments, Siguldas novada pašvaldībai ir piešķirts līdzfinansējums projekta Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Siguldas novada Kultūras centra ēkā īstenošanai 1 921 171.03 eiro apmērā. Projekta mērķis ir uzlabots Siguldas novada Kultūras centra energoefektivitāti, pārbūvējot esošo ēku par zema enerģijas patēriņa ēku. Pēc projekta īstenošanas enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību būs 32.60 kWh/m2 gadā; CO2 ietaupījums 44 568.79 kg CO2/gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Siguldas novada Kultūras centra fasādē redzamas Velnalas klintis

Lelde Petrāne, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves ekspluatācijā nodots Siguldas novada Kultūras centrs, kurš tika uzbūvēts 1962.gadā un kopš tā laika bija kalpojis bez būtisku remontdarbu veikšanas. Arhitekts Aldis Polis ēkas fasādē izmantojis dekoratīvus fasādes paneļus, kuru apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atsegumu fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā.

Pārbūvētajam kultūras centram izveidotas ieejas abās ēkas pusēs, nodrošinot piekļuvi gan galvenajām pilsētas ielām, gan funkcionālajam autostāvlaukumam, kurā uzstādīta elektroautomobiļu vidēja ātruma uzlādes iekārta. Ēkā izveidotas četras īpaši pielāgotas mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, kuras būs pieejamas novada amatiermākslas kolektīviem. Deju mēģinājumu zālē izbūvēta kustību amortizējoša grīda.

Pārbūvētajā ēkā ir laba akustika ar mazu reverberācijas laiku, kas piemērota koncertiem ar apskaņošanu un ļaus veikt augstvērtīgus audio ierakstus vai tiešraides no kultūras notikumiem. Šī ir pirmā ēka Baltijas valstīs, kurā uzstādīta «Meyer Sound» apskaņošanas sistēma. Tāpat visās zālēs ir uzstādīti augstas izšķirtspējas video projektori, bet lielā zāle ir īpaši pielāgota pasākumiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas dekorācijas – skatuve ir padziļināta, aprīkota ar paceļamām konstrukcijām un profesionālām skatuves gaismām. Kultūras centra apjoms palielināts ar tehnisko korpusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada būves Vidzemē

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2017

Siguldas novada lielākais lepnums ir šogad ekspluatācijā nodotais Siguldas Sporta centrs, kas uzskatāms par vērienīgāko sporta būvi Siguldā pēdējo 30 gadu laikā.

Avots: Siguldas novada pašvaldība

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemē šogad daudzviet uzlabota satiksmes infrastruktūra, nākamgad finišēs kultūras un saieta namu ēku būvniecība, peldbaseini un citi sporta objekti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Spriežot pēc pašvaldību apkopotās informācijas par būvniecības nozarē paveikto, Vidzemē 2017.gadā būvniecības aktivitāte uzskatāma par mērenu. Par nīkulīgu šo gadu neļauj dēvēt atsevišķi spilgti objekti – piemēram, Villa Santa viesnīcas komplekss Cēsu novadā, Siguldas Sporta centrs vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēka Apē.

SIA Žurnāls Santa meitasuzņēmums SIA Santas rezidence viesnīcas kompleksā Cēsu novadā ieguldījis aptuveni 3,5 miljonus eiro. Šogad noslēgusies arī Cēsu pilsētas sporta stadiona pārbūves 1.kārta, kuras būvniecības izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tostarp 1,9 miljoni eiro valsts budžeta līdzfinansējums.

Siguldas novada lielākais lepnums ir šogad ekspluatācijā nodotais Siguldas Sporta centrs, kas uzskatāms par vērienīgāko sporta būvi Siguldā pēdējo 30 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu Siguldā izvēlas jaunās ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu

Laura Mazbērziņa, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

Zane Atlāce - Bistere, 07.03.2018

Grand Prix. VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Ropažu iela 2, Rīga. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Arhitekti “GRAF X”, Rūta Krūskopa, Ludmila Potapova, Laima Baltiņa, Juris Gusevs, Aigars Tereško. Būvnieks “Velve”, projekta vadītāji Ainārs Leitēns, Deniss Kamuškovs. Būvuzraudzība “Rīgas serviss”, Oļģerts Jurgensons.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. noslēdzis nozīmīgu posmu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākajā rekonstrukcijā – pilnībā no jauna izbūvētas četras asfaltbetona kārtas un pabeigta tā asfaltēšana, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Ieva Kārkliņa.

Līdz lidostas skrejceļa atvēršanai lidojumiem 18. augustā jāveic vēl pieguļošās infrastruktūras izbūvēšana un pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Vērienīgā Viļņas lidostas rekonstrukcija ir unikāls projekts ne vien Lietuvai, bet arī Eiropai.

Infografikā augstāk ieskats atsevišķos projektu faktos.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Viļņas lidostu slēdz uz skrejceļa rekonstrukcijas laiku

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju

Žanete Hāka, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Park Hotel Ķemeri joprojām operatora meklējumos

Laura Mazbērziņa, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 30 000 eiro, rekonstruēts viens no pirmajiem Latvijas balzams tīkla veikaliem

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas atklāts Latvijas balzams veikals Marijas ielā 1, Rīgā, kas vēsturiski ir viens no pirmajiem tīkla veikaliem. Veikala rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals, un ne tikai lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tas atrodas pretim Centrālajai stacijai un būtiski ietekmē pirmo iespaidu par Rīgu un veido mūsu pilsētas seju. Tādēļ veikala rekonstrukcija bija nepieciešama ne tikai, domājot par biznesa attīstību, bet arī pilsētvides uzlabošanai. Turklāt veikals atrodas vēsturiskā ēkā, kuras 1.stāvā jau kopš 18. gadsimta rindojas virkne veikalu. Šis mūra nams ar veikaliem celts 1884. gadā, un tā arhitekts bija Kārlis Johans Felsko,» stāsta Latvijas balzams veikali tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

V.Voičenko atzīst, ka no vienas puses tas sarežģīja šī rekonstrukcijas projekta saskaņošanu, no otras puses ir liels gandarījums par paveikto – nomainīti logi un izkārtnes, modernizēts interjers un pilnveidots produktu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas ceļu būvnieks Lietuvā noslēdz 19 miljonus eiro vērtu līgumu

Lelde Petrāne, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - FOTO: VEF kultūras pils prasa neplānotus ieguldījumus viena miljona apmērā

Lelde Petrāne, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien bija iespēja iepazīties ar kultūras pilī VEF paveiktajiem būvdarbiem un restaurācijas darba gaitu. Saskaņā ar sākotnējo informāciju kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro, taču secināts, ka būtu jāveic neplānoti papildu ieguldījumi, tādējādi kopējās izmaksas sasniegs 12,1 miljonu eiro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Kopš darbu uzsākšanas, pagājušā gada maijā, ir paveikti apmēram 80 % no projektā paredzētajiem būvdarbiem. Praktiski visā kultūras pils VEF veikti visi restaurācijas darbi līdz pirmajai krāsošanai. Ir atjaunota fasāde un veikti galvenie jumta seguma izbūves darbi. Tuvākā laikā ir plānots uz jumta novietot vēsturisko VEF zīmi. Šobrīd notiek granīta pakāpienu un cokola elementu montāžas darbi,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Būvdarbu veikšanas laikā ir konstatēti vairāki trūkumi un defekti, kuru novēršana paredz neplānotu papildu darbu veikšanu un ieguldījumus. Būtiskas nepilnības tika konstatētas esošo pārsegumu nestspējā un to neatbilstībā ugunsdrošības prasībām, tāpēc visi pārsegumi ēkā tika izbūvēti pilnībā no jauna. Veicot esošo koka grīdu konstrukciju stāvokļa novērtējumu, tika pieņemts lēmums izbūvēt sausā betona grīdas. Ir mainīta arī Lielās zāles un balkona pakāpienu konstrukcija, ņemot vērā esošo pakāpienu neapmierinošo stāvokli. Papildu ir izbūvēta orķestra bedre un rasti akustiskie un skaņas risinājumi lielajā skatuvē, ko sākotnējais projekts neparedzēja. Tāpat ir nepieciešams iegādāties mēbeles apmeklētājiem. Par papildu nepieciešamajiem ieguldījumiem lems tuvākajā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē un Rīgas domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Monta Glumane, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Db.lv viesojas atjaunotajā VEF Kultūras pilī

Rūta Lapiņa, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils 2018.gadā netiks atvērta, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Viņa norādīja, ka par to liecina fakts, ka Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kuru bija plānots sākt 2016.gadā, bet pabeigt 2018.gadā, iepirkuma procedūra nav noslēgusies.

Melbārde atzīmēja, ka, redzot, kā uz priekšu virzās būvdarbi daudzos citos objektos, Kultūras ministrija nemaz necerēja, ka Rīgas pils būs pabeigta 2018.gadā.

Viņa norādīja, ka kavētie iepirkumi, būvnieku savstarpējie strīdi un apzinātā vilcināšanās rezultējas ar to, ka KM netiek uz priekšu ar dažādiem kultūras objektiem.

Pēc Melbārdes paustā, patlaban ministrija meklē vietu, kur realizēt visu Latvijas muzeju lielo kopizstādi, kuru bija plānots organizēt Rīgas pilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Laimas pulksteņa rekonstrukcija izmaksās 106 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta «Laimas» pulksteņa rekonstrukcija, kas tiks pabeigta līdz decembra beigām. Kopumā pulksteņa rekonstrukcijā tiks investēti vairāk nekā 106 tūkstoši eiro.

««Laimas» pulkstenis ne tikai turpinās precīzi rādīt laiku, bet arī katru stundu priecēs ar labi zināmām Raimonda Paula melodijām un veiks laika atskaiti līdz 2018. gada 18. novembrim,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

«Laimas» pulksteņa pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, kas sākotnēji sabiedrībā bija zināms kā «Lielais pulkstenis».1936. gadā pulkstenim tika piešķirts «Laimas» vārds, bet pēdējo reizi tas tika rekonstruēts 1999. gadā.

Jauno veidolu «Laimas» pulkstenim radījis dizainers Arvis Sproģis.

«Laimas» pulksteņa rekonstrukcija notiks no 2017. gada 27. novembra līdz 29. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pēc pārbūves Rīgas TV tornī varēs pastaigāties arī ārpus torņa 220m augstumā

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos, trešdien, 28.martā uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

Projekta ietvaros plānots atjaunot esošās ēkas fasādi, uzlabot tās funkcionalitāti, kā arī paplašināt tiesas telpu kopējo platību līdz 1500 m2.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS «Velve un Campaign». Saskaņā ar būvprojektu esošajai tiesas ēkai tiks veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Lai Zemgales rajona tiesa Tukumā turpmāk varētu nodrošināt pilnu funkciju izpildi, projekts paredz arī piebūves celtniecību 556 m2 platībā. Jaunajā ēkā atradīsies tiesu nama kanceleja, lasītava un apspriežu telpa aizstāvībai, izbūvētas jaunas kameras nodrošinot apsūdzēto īslaicīgās uzturēšanās ērtības tiesas ēkā, sadzīves telpa konvoja vajadzībām un uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei otrā stāva paredzētajām tiesas zālēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA Re&Re pērn strādāja ar 9,81 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% mazāks nekā 2016.gadā un cieta 468 976 eiro zaudējumus pretstatā 2016.gadā gūtajai peļņai, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma samazinājums saistīts ar jaunu būvniecības līgumu nepietiekamību. Lielākie Re&Re pagājušā gada objekti bija Siguldas pils kompleksa ēku pārbūve, Nacionālo bruņoto spēku ēku, inženierkomunikāciju un teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija, renovācija un palīgēku jaunbūve, ēkas atjaunošana Rīgas Franču liceja izvietošanai un būvdarbi Liepājas universitātē.

Tāpat pērn ir pabeigti tādi objekti kā Stradiņa universitātes slimnīcas jaunā korpusa izbūve un Rīgas Doma vitrāžas rekonstrukcija Ar domu par barikādēm.

Šogad īstenojamo projektu portfelī ir tādi celtniecības un rekonstrukcijas projekti kā Rīgas Franču liceja atjaunošana, Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve, Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija, Lietuvas Universitātes fakultātes jaunbūve Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru