Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) par iespējamu dalību ceļu būves kartelī piemērojusi sodu trim uzņēmumiem - AS "A.C.B", AS "Ceļu pārvalde", kurai šobrīd tiesa ir ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, un likvidācijas procesā esošajai SIA "Strabag", trešdien preses konferencē sacīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP ceļu būves karteļa lietā uzņēmumiem piemērojusi sodu kopumā 4 451 649,77 eiro apmērā.

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatējusi Konkurences likumā un līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto aizliegumu pārkāpumu ceļu būves uzņēmumu darbībās.

KP aizliegto vienošanos konstatējusi VSIA "Latvijas valsts ceļi" rīkotajos publiskajos iepirkumos par ceļu un maģistrāļu būvniecību Latvijā.

"A.C.B" piemērots sods 2 920 157,18 eiro apmērā, "Ceļu pārvaldei" - 1 026 958,61 eiro apmērā, bet "Strabag" - 504 533,98 eiro apmērā.

Papildus tam ar "A.C.B" un "Strabag" KP panākusi izlīgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumiem piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Izlīgums paredz soda samazinājumu par 10%.

KP vērš uzmanību, ka lietas dalībnieku kopējā tirgus daļa ceļu un maģistrāļu būvniecības tirgū laika posmā no 2016.gada līdz 2018.gadam bija apmēram trešdaļa, kas ir būtisks apmērs.

KP identificēja septiņus iepirkumus, par kuriem notika aizliegtā vienošanās, ar kopējo līgumsummu 24 762 272,11 eiro.

Četri iepirkumi bija saistīti ar valsts galveno autoceļu rekonstrukciju, segumu atjaunošanu, pārbūvi vai segas pārbūvi, divi iepirkumi saistīti ar valsts reģionālo autoceļu pārbūvi vai segas pārbūvi, bet viens iepirkums saistīts ar vietējā autoceļa seguma atjaunošanu.

Minētie iepirkumi aptvēra ceļu būvdarbus Rīgas, Cēsu, Ogres, Tukuma, Jaunjelgavas un citu apdzīvoto vietu tuvumā. Mazākā projekta līgumsumma bija nedaudz virs viena miljona eiro, bet lielākā - virs astoņiem miljoniem eiro. Turklāt 43% no visiem iepirkumiem bija saistīti ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Binders: Ceļu būves nozare šogad nevar cerēt uz atkopšanos

LETA, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas nozares stagnācijas priekšā, Latvijai – potenciāli zaudēti pārsimt miljoni eiro

Guntis Āboltiņš - Āboliņš, LTRK padomes loceklis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu būvnieki iebilst pret dabas resursu nodokļa palielināšanu minerālmateriāliem

Db.lv, 16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Velve: Uzņēmums nekad nav atzinis piedalīšanos būvnieku kartelī

LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Precizēta - Raidījums: Atbrīvoti LDz finanšu direktors un Tehniskās direkcijas vadītājs

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parku izbūvē ieguvumi būs vietējiem būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un loģistikas nozarei

Db.lv, 14.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panāk darbinieku uzticēšanos savai darba vietai?

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspējīgs atalgojums, izaugsmes iespējas, papildus bonusi un saliedēta komanda – tie bieži vien ir pirmie kritēriji, kurus darbinieki novērtē un meklē savās darbavietās. Tomēr dažkārt, pat ja visi minētie faktori tiek nodrošināti, saikne ar darbavietu un tās kultūru var neizveidoties. Kas pietrūkst?

Šodien tikai ar individuāliem darba motivācijas kritērijiem nepietiek. Jāatzīst, ka aizvadītajos gados atalgojumam, izaugsmes iespējām un vēlmei strādāt spēcīgā komandā klāt ir pieplusojušies arī labbūtības aspekti. Tomēr esmu pārliecināta, ka uzņēmums ilgtermiņā iegūs tikai tad, ja tā galveno vērtību kodolā saglabāsies cilvēks un savstarpējā uzticība.

Pēdējā laikā arvien vairāk pārliecinos, ka tieši darbinieku uzticēšanās savai darba vietai rada pozitīvu uzņēmuma kultūru, kurā komandas profesionāli mijiedarbojas un saliedējas, tā darbiniekiem virzot ne tikai savu individuālo karjeras attīstību, bet sniedzot būtisku artavu visa uzņēmuma izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "AFI Europe Latvia" atzīmējis kārtējos spāru svētkus - pabeigts tehnoloģiski sarežģītākais Trebū HOME ceturtās kārtas būvniecības posms. Trīs sešstāvu dzīvojamās ēkas sasniedza savus augstākos punktus.

Ceturtās kārtas būvdarbus veic “RERE Grupa” uzņēmums SIA “RERE Meistari”.

Šajā etapā tiks uzbūvētas trīs dzīvojamās ēkas, kas veidos atsevišķu pakavveida kvartālu ar iekšpagalmu. Jaunajās energoefektīvajās mājās būs pieejami 153 pilnas apdares dzīvokļi ar kopējo izbūvēto platību 11455 kvadrātmetri. Ēkas ir plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada otrajā pusē.

“Aizejošais gads ir kļuvis par nopietnu izaicinājumu periodu mums visiem. Grūtā situācija pasaulē noteikti ir ietekmējusi arī būvniecības nozari, tāpēc priecājamies par to, ka mums ir izdevies pabeigt sarežģītāko jaunās kārtās būvniecības posmu,” saka Ilona Striga, “AFI Europe Latvia” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāti jaunie Priekules un Iecavas depo jeb katastrofu pārvaldības centri (KPC). Šie ir tikai divi no astoņiem jaunajiem KPC, kas atradīsies dažādās Latvijas pilsētās, informē Iekšlietu ministrija.

Atklājot šos centrus, ir sperts nozīmīgs solis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.

Līdzšinējo posteņu ēkas neatbilda mūsdienu ugunsdzēsības depo, drošas darba vides un sanitārajām prasībām, neskatoties uz to, ka, piemēram, Iecavas postenim ir lielākais izsaukumu skaits uz notikumiem starp visiem posteņiem Zemgales reģionā, un tas ir viens no lielākajiem arī starp visiem VUGD posteņiem. Iecavas KPC izmaksas sasniedza 1 476 699, 32 eiro bez PVN, savukārt Priekules KPC - 1 483 893, 95 bez PVN.

"Sapņa īstenošanu par atpazīstamiem, moderniem un uzturēšanā efektīviem ugunsdzēsēju depo/ katastrofu pārvaldības centriem iekšlietu nozare sāka 2018.gadā, kad iepirka tipveida energoefektīvu depo modeļu izstrādi. Jau ieraugot pirmās skices, bija skaidrs, ka to būvniecības process nebūs lēts vai vienkāršs, bet noteikti visu pūļu vērts. Tagad, stāvot šo jauno centru priekšā, ir neizsakāms gandarījums un lepnums! Gandarījums par to, ka šis attīstības vilciens ir uzsācis savu ceļu, šī ir pirmā pieturvieta, bet līdz galamērķim vēl tāls ceļš, jo jāuzbūvē un jānodod ekspluatācijā vēl vismaz 32 tipveida katastrofu pārvaldības centri visā Latvijā. Lepnums par paveikto, lepnums par visu kolēģu nesavtīgo darbu un atbildīgo pieeju! Paldies ikvienam, kurš palīdzēja tapt šiem jaunajiem, modernajiem katastrofu pārvaldības centriem" pateicās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Komentāri

Pievienot komentāru