Par kriptovalūtu nākotni

2018. gada 08. februāris plkst. 9:20
Autors: ABLV grupas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz lielo ažiotāžu, kas sacelta ap kriptovalūtām, it īpaši pērn, tām acīmredzami šobrīd nevar dot pilnvērtīgas naudas statusu.

Iespējas norēķināties ar vispopulārāko no kriptovalūtām — bitkoinu — pasaulē ir pagaidām ārkārtīgi šauras un drīzāk tiek uzskatītas par eksotiskām, t. i., novērojamo drudžaino pieprasījumu nevar skaidrot ar vajadzību pēc bitcoin kā maksāšanas līdzekļa.

Ir valstis, kur bitcoin ir populārāks, jo atzīts valsts līmenī, piemēram, Japānā, Beļģijā, Vācijā vai Čehijā. Bet ir arī valstis, kuras gandrīz vai aizliegušas norēķinus ar bitcoin, piemēram, Latīņamerikas valstis, Ķīna vai Baltkrievija.

Problēma saistībā ar norēķiniem bitcoin valūtā ir arī to augstā volatilitāte — iespējamās straujās bitcoin cenas izmaiņas pret tradicionālajām valūtām.

Runājot par Latviju, jāsecina, ka tā pagaidām būtiski atpaliek no vairākuma Eiropas valstu bitcoin norēķinos — ne tikai no Vācijas, Čehijas vai Beļģijas, bet arī no Polijas, Rumānijas un Bulgārijas. airBaltic norēķinus ar bitcoin sāka piedāvāt vēl 2014. gadā, kļūstot par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem bitcoin, pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm.

Tikpat populāra pasaulē ir iespēja norēķināties ar bitcoin arī par tūrisma pakalpojumiem, taču Latvijā tā vēl nav guvusi atsaucību. Dažkārt parādās atsevišķi pārdošanas sludinājumi, kuros tiek piedāvāts norēķināties ar bitcoin, piemēram, virkne sludinājumu publicēta ss.com lapā.

Tomēr ir grūti spriest, vai reāli darījumi tiešām notiek. Tas norāda, ka vairākums Latvijas kriptovalūtu operatoru, kuru nebūt nav maz, pagaidām saskata to tikai kā spekulatīvas peļņas gūšanas instrumentu.

Runājot par kriptovalūtu nākotni, jāsaka, ka tām ir visas izredzes negaidīti kļūt ļoti pieprasītām, kā tas savulaik notika ar internetu. Bet runa, protams, nav par konkrētajām pašreizējām valūtām, bet gan par to pamatā esošo tehnoloģiju blockchain.

Daudzas privātās kompānijas jau tagad aktīvi izmanto šo tehnoloģiju, lai ieietu tirgū, izmantojot to kā alternatīvu tradicionālajam IPO (initial public offering) vai pūļa finansējumam (crowdfunding). Kompānijas pat sākušas par ICO (initial coin offering) dēvēto līdzekļu piesaistīšanu, kuras ietvaros izlaiž savas kriptovalūtas uz blockchain tehnoloģijas pamata. Daudzas lielās pasaules bankas arī sākušas pētīt iespējas pielietot savu kriptovalūtu norēķinu paātrināšanai.

Nav izslēgts, ka nākotnē šī tehnoloģija varētu tikt pielietota arī mūsu finanšu sistēmā sen pieprasītās nenacionālās pasaules rezerves valūtas radīšanai. Piemēram, tās emitēšana var notikt, sadalīta starp visām valstīm datubāzē, savukārt tās apjomu noteiktu katras nacionālās ekonomikas pieaugums (kā tam arī teorētiski būtu jānotiek). Tas novērstu bīstamo nekontrolējamo pasaules rezerves valūtu emitēšanu, ko šobrīd novērojam ar eiro un ASV dolāru.

Domājot par konkrēto kriptovalūtu likteni un, pirmkārt, bitcoin, jāatzīst, ka tā cenas straujais kāpums 2017. gadā atgādina spekulatīvo «cenas burbuļa» uzpūšanas procesu. Tam parasti seko tā plīšana un straujš cenas kritums, kas laupa lielu daļu ieguldījumu tiem procesa dalībniekiem, kuri tajā iesaistījās tā augstākajos līmeņos.

2017. gadā bitcoin demonstrētais cenas kāpums 20 reizes (!) apsteidzis visus pasaules straujā cenu kāpuma rekordus — gan 1636. gada «tulpju drudža», gan 1719. gadā notikušo kompānijas Misisipi akciju burbuli.

Taču visas šīs spekulācijas neizbēgami beidzās ar strauju cenas kritumu, piemēram, tulpes pēc 1637. gada jau maksāja nevis veselu bagātību, bet gan atbilstoši to pašizmaksai un nespekulatīvajam pieprasījumam. Jāpievērš uzmanība tam, ka kopš savas augstākās vērtības 2017. gada jūlijā bitcoin uz 2018. februāra sākumu jau ir krities cenā vairāk nekā divas reizes — no 19 500 līdz 8 000 ASV dolāriem.

Kādas ir Tavas domas? Piedalies Dienas Biznesa diskusijā:

Vai kriptovalūtām ir nākotne?

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds