Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa uzbūvēšanai finansējums ir pietiekams, tomēr līdzekļu aprīkojuma iegādei nav, jo tam paredzētie vairāk nekā seši miljoni eiro zaudēti Latvijas Krājbankas krahā, pastāstīja slimnīcas vadītājs Dins Šmits.

Slimnīcas vadītājs sacīja, ka slimnīca valsts galvoto aizdevumu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai, kas ir daļa no projektam paredzētā finansējuma līdzās Eiropas Reģionālā attīstības fonda naudai, saņēma ātrāk, nekā tas reāli bija nepieciešams, tāpēc daļa naudas tika noguldīta Latvijas komercbankās.

«Viena no komercbankām bija Latvijas Krājbanka, līdz ar to tur palika vairāk par sešiem miljoniem eiro, kas bija paredzēti aprīkojumam. Šobrīd strādājam kopā ar Veselības ministriju, lai, iespējams, caur Ministru kabinetu atrisinātu šo lietu. Daļu finansējuma ceram saņemt arī no Eiropas Reģionālā attīstības fonda jaunajā plānošanas periodā,» sacīja Šmits.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Valdība uzklausījusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstību un lēma par termiņa pagarinājumu slimnīcas būvprojektam un risinājumu finansējuma sadārdzinājumam, informē Veselības ministrija.

Situāciju būvniecības tirgū ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, kas radījusi resursu sadārdzinājumu, kas iepriekš nebija prognozējams ne slimnīcai, ne uzņēmējam - būvdarbu īstenotājam SIA "Velve". Prognozējamais būvdarbu sadārdzinājums sasniedz 16 011 809 eiro (ar PVN), bet būvdarbu līguma termiņu nepieciešams pagarināt līdz 2024.gada 1.jūnijam.

"Ar slimnīcas A ēkas otrās kārtas būvdarbu veicēju ir panākts kompromiss, kas paredz sadārdzinājumu segt solidāri. Ņemot vērā esošo inflāciju nedzīvojamo ēku būvniecībā, būvdarbu līgumcenu paredzēts palielināt ne vairāk kā par 14%, paredzot iespēju līgumcenu pārskatīt, ja būvdarbu izmaksas krītas," informē slimnīcas valdes locekle Agra Ločmele.

Plašākai sabiedrībai šodien prezentēta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas skice.

Stradiņa slimnīcas vadība kopā ar arhitektiem sniedza ieskatu par Stradiņa slimnīcas attīstības projekta gaitu, plānotajiem darbiem tuvākajā nākotnē, kā arī prezentēja 3D vizualizāciju jaunajai ēkai.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis norādīja, ka skice vēl ir darba stadijā. «Vēlamies uzsākt aktīvāku diskusiju ar sabiedrību, parādot, kā virzāmies uz priekšu,» viņš norādīja.

Savukārt Stradiņa slimnīcas Stratēģijas padomes vadītājs, Kardioloģijas centra vadītājs prof. Andrejs Ērglis atgādināja: «Ar jaunās slimnīcas ideju dzīvojam jau septiņus gadus. Šo gadu laikā plānotā ēka jeb tā sauktā «čūska» ir mainījusi savas aprises, ņemot vērā mūsdienīgus un inovatīvus funkcionālos risinājumus, kā arī pielāgojoties finanšu ierobežojumiem. Ēku apjoms ir samazinājies, vairs nav astoņi stāvi, bet tikai pieci. Tomēr gribu uzsvērt, ka tā joprojām ir nacionālas nozīmes būve, kas nepieciešama mūsu iedzīvotājiem.»

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Trešdien, 18. februārī, Veselības ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdē iecelt Normundu Štālu, informē Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle.

Jaunā valdes locekļa N. Štāla atbildības joma būs visas jaunās slimnīcas būvniecība. N. Štāls 2001. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot bakalaura grādu uzņēmējdarbībā.

Saskaņā ar slimnīcas statūtiem, slimnīcas valdi var veidot trīs valdes locekļi. Līdz šim valde strādāja divu cilvēku sastāvā ar valdes priekšsēdētāju Dinu Šmitu un valdes locekli Andu Čakšu.

Šobrīd Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, ceļot jaunu slimnīcas korpusu, realizē vienu no vērienīgākajiem infrastruktūras attīstības objektiem veselības aprūpes nozarē Latvijā.

Kā iepriekš ziņojusi aģentūra LETA, kopš 11. februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz slimnīcas būvuzrauga iesniegumu, jo objektā pamanīti defekti. Objekta pagrabstāvā ir atklājušies mitruma plankumi, kas neliecina par kvalitatīviem celtniecības darbiem.

No ieņemamā amata piektdien atbrīvots Jūrmalas pilsētas mēra vietnieks Māris Dzenītis. Kā iemeslu savai atcelšanai M. Dzenītis nosauc nesaskaņas izstrādājot pilsētas attīstības plānu.

M. Dzenītis pastāstīja, ka Jūrmalas attīstības plāna turpmākajiem 12 gadiem sagatavošanas laikā radušās nesaskaņas. Sarunā ar Db.lv bijušais Jūrmalas mēra vietnieks M. Dzenītis norādīja, ka vēlējies Jūrmalā redzēt vairāk kūrortteritoriju, kā arī attīstītu pludmales infrastruktūru.

Tāpat M. Dzenītis sacīja, ka viņam neesot bijuši pieņemami atsevišķu kolēģu piedāvājumi, kā dēļ radušās nesaskaņas. M. Dzenītis arī uzsvēra, ka pilsētas attīstības plānam jābūt vērstam uz pilsētu, bet domē neesot vēlējušies redzēt izmaiņas.

Vaicāts par saviem nākotnes plāniem M. Dzenītis norādīja, ka esot «pašpietiekams cilvēks» un domājot darboties biznesā un, ka viņš joprojām paliekot Jūrmalas domes deputāts.

Jautājums par 10 miljonu latu valsts finansējuma piešķiršanu Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai vakardienas valdības sēde ticis atlikts pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas, pastāstīja VM Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.

Pole stāstīja, ka VM uz vakardienas valdības sēdi vēl nebija paspējusi sagatavot atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc lūdza atlikt jautājuma izskatīšanu. Viņa informēja, ka darbs šobrīd raiti iet uz priekšu, un pauda pārliecību, ka nākamās nedēļas valdības sēdē jautājums tiks izskatīs.

Kā ziņots, vakar valdība otro reizi atlika jautājuma par 10 miljonu latu piešķiršanu Stradiņa slimnīcai izskatīšanu.

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis norāda, ka jautājuma izlemšana valdībā ir atlikta, jo FM vēlas no slimnīcas un Veselības ministrijas saņemt papildu informāciju, argumentētu un detalizētu skaidrojumu, kāpēc slimnīcā izveidojusies šāda finanšu situācija. FM vēlas arī zināt, ko Veselības ministrija ir darījusi, lai problēmsituācija neveidotos.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome, informēja Veselības ministrijā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, slimnīcas padomē kopš 2020.gada februāra bija Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par teju 2,6 miljonu latu ieguldīšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālā.

Valdības sēdes slēgtajā daļā valdība izskatīja un nolēma atbalstīt VM iesniegto informatīvo ziņojumu par stāvokli Rīgas Austrumu slimnīcā, bet gala lēmums par līdzekļu ieguldīšanu vēl jāpieņem Saeimā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pašreiz plašākus skaidrojumus par finanšu izlietojumu nevarēja sniegt, vien sacīja, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši gala lēmumā noteiktajam mērķim.

Kā ziņots, 14.augustā valdība nolēma ieguldīt desmit miljonus latu otras Latvijas lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Ceturtdien Veselības ministrijā notika VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā tika pieņemta valdes locekles Evas Strīķes un Gunta Baha vēlēšanās atkāpties no ieņemamā amata un pieņemts lēmums atsaukt no amata valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri.

Ņemot vērā dienesta pārbaudē konstatētos trūkumus ārstniecības iestādes pārvaldībā, kā arī valdes locekļu atšķirīgo skatījumu uz iestādes pārvaldību tika pieņemts lēmums, ka slimnīcas valde nevar turpināt darbu esošajā sastāvā.

Akceptējot Evas Strīķes un Gunta Baha izteikto vēlēšanos nolikt pilnvaras, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kapitāldaļu turētājs VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš aicināja abus valdes locekļus turpināt darbu līdz jaunas valdes sastāva apstiprināšanai janvāra sākumā. Par slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju tika apstiprināta Eva Strīķe.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši kratīšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, apstiprināja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmuši 16 070 ārsti un ārstniecības iestāžu darbinieki, no tiem abas potes jau saņēmis 571 cilvēks, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 16 641 devu, no tām pirmdien, kad bija sācies vakcinācijas otrais vilnis, pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 268, bet jau otro 571 cilvēks.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1360 cilvēki, otrdien - 1618, trešdien - 1506, ceturtdien - 1781, piektdien - 1802, sestdien - 653, bet svētdien - 119 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakar otro vakcinācijas devu saņēmuši mediķi un ārstniecības iestāžu darbinieki no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas, Jēkabpils reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari".

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par aptuveni 62 miljoniem eiro lētāk, nekā to piedāvāja izdarīt pašreizējais būvnieks pilnsabiedrība SBRE jeb apvienība SIA Skonto būve un SIA Re&Re, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas attīstību.

Informatīvais ziņojums šodien izskatīts Ministru kabinetā.

Ziņojumā teikts, ka viens no attīstības variantiem bijis korpusu turpināt atbilstoši SBRE finanšu piedāvājumu izmaksām un slimnīcas veiktajam aprēķinam par aprīkošanas izmaksām, kas paredz kopējās izmaksas vairāk nekā 153 miljonu eiro apmērā. Tomēr VM sarēķinājusi, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas attīstībai, tai skaitā projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai nepieciešami 91,07 miljoni eiro.

Aprēķināts, ka projektēšana izmaksās 3,42 miljonus eiro, autoruzraudzība - 684 727 eiro, būvniecība - 68,47 miljonus eiro jeb 1815 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par vienu izbūvējamo kvadrātmetru. Būvuzraudzība izmaksās 1,36 miljonus eiro, bet telpu aprīkošana - 17,11 miljonus eiro.

Peļņa, kuru it kā pērn guvušas vairākas lielās slimnīcas, patiesībā pastāv tikai uz papīra, bet šogad slimnīcu zaudējumi varētu būt no 300 tūkst. Ls līdz pat 6 milj. Ls.

To pirmdien valdības komitejā, kurā tika lemts par to, vai slimnīcām, kas ir valsts kapitālsabiedrības, ir jāmaksā valstij dividendes par 2010. gadā gūto peļņu, paziņoja Veselības ministrijas pārstāvji.

Atbilstoši Veselības ministrijas aplēsēm, Rīgas Austrumu klīniskajai slimnīcai par 2010. gadā gūto peļņu dividendēs valstij būtu jāmaksā 256 833 Ls, Nacionālajam rehabilitācijas centram Vaivari – 4623 Ls, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram 11 133 Ls, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai - 478 083 Ls, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – vairāk nekā 1, 158 milj. Ls.

Veselības ministre Ingrīda Circene un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis skaidro, ka patiesībā jau slimnīcas nekādu peļņu negūst – tā veidojoties tikai uz papīra un galvenokārt tādēļ, ka valsts slimnīcām naudu par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem pērn pārskaitījusi jau pēc 20. decembra, bet slimnīcas nav paspējušas līdz gada beigām to pārskaitīt pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai pērnā gada pēdējās dienās pārskaitīti ap 3 milj. Ls.

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Pēc Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) paziņojuma par līguma laušanu ar SIA "Velve" saistībā ar vairākkārtēju līguma termiņu nepildīšanu un citiem līguma pārkāpumiem būvnieks atteicies ielaist būvobjekta teritorijā slimnīcas pārstāvjus un tiesu izpildītājus, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

2020.gada 27 augustā noslēgtais līgums starp slimnīcu un SIA "Velve" paredz precīzu turpmāku rīcību līguma izbeigšanas gadījumā, proti, pasūtītāja pieaicinātie tiesu izpildītāji fiksē situāciju objektā, un būvniekam ir jānodod objekts PSKUS valdījumā. Pēc Vārpas paustā, trešdien, 7.februārī, slimnīcas pārstāvji, tostarp tiesu izpildītāji, ieradās objektā, bet SIA "Velve" pārstāvji atteikušies tos ielaist būvobjekta teritorijā.

Stradiņa slimnīca lauž līgumu ar Velvi 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi...

PSKUS vadība jau iepriekš pauda bažas, ka būvnieks varētu nesadarboties, un trešdien tās apstiprinājās. Slimnīca aicina SIA "Velve" uz sarunu par būvobjekta nodošanas kārtību, cerot, ka ""Velves" pusē sapratne par konstruktīvas sarunas nepieciešamību ņems virsroku pār emocijām".

Gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no pretdarbībām Stradiņa slimnīca nemainīs savu lēmumu. Mūsu personāls un pacienti ir pelnījuši strādāt un ārstēties cienīgos un ārstniecības procesam atbilstošos apstākļos, tostarp kvalitatīvi izbūvētās un drošās telpās, tāpēc - jo ātrāk spēsim vienoties, jo labāk Latvijas sabiedrībai. Uz to es aicinu "Velvi,"" uzsver PSKUS valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.

Komentējot esošo situāciju, Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības īstenošanā jau ilgstoši ir novērotas problēmas. Šī iemesla dēļ VM pagājušā gada oktobrī atcēla tā brīža PSKUS padomi un iecēla jaunu pagaidu padomi, kas, izvērtējot situāciju un visu pieejamo informāciju par būvniecības gaitu, izteica neuzticību PSKUS valdei, kura nespēja nodrošināt būvniecības procesa un finanšu plūsmas efektīvu pārraudzību un īstenošanu, savlaicīgi neidentificējot riskus un apdraudot projekta īstenošanu.

Pēc Šneidera paustā, VM pilnībā uzticas PSKUS esošās vadības lēmumiem un uzskata, ka tā ir PSKUS valdes izšķiršanās, vai turpināt vai neturpināt līgumu ar jaunās PSKUS A2 ēkas būvnieku SIA "Velve".

VM vērtējumā, PSKUS veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepieciešamo un neatliekamo būvdarbu turpināšanu, kā arī saglabātu darbu un ieguldījumus, vienlaikus veicot nepieciešamās darbības un procedūras, lai iespējami ātrāk varētu tikt izvēlēts cits būvnieks, kas varētu ēku pabeigt.

"Gan valsts, gan slimnīcas un pacientu interesēs ir, lai slimnīcas A2 ēka tiktu uzbūvēta iespējami ātrāk, darbs būtu izdarīts kvalitatīvi un ēka būtu droša," uzsvēra Šneiders.

Jau ziņots, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī būvkompānija "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Šī gada 6.februārī slimnīca paziņoja, ka no 13.februāra lauzīs līgumu ar "Velvi" par jaunā A2 slimnīcas korpusa būvniecību. Līgums lauzts vienpusēji.

Slimnīcas padome norāda, ka "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi.

Patlaban slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 20.februārī.

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.