Ražošana

Par spīti zaudētajām ražotnēm, Aizkraukle joprojām industriāla pilsēta

Dienas Bizness, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Rūpniecības smagsvara statusu Aizkrauklei nav izdevies saglabāt, tomēr pilsēta joprojām ir mājvieta vairākām nozīmīgām ražotnēm - tā īsumā var raksturot uzņēmējdarbības situāciju pilsētā, par kuras simbolisku pamatakmeni var uzskatīt Latvijas lielāko elektrības ražotni - Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES), raksta laikraksts Diena.

Atšķirībā no Pļaviņu HES, kura šobrīd pēc uzstādītās jaudas ir Eiropas Savienības otrā lielākā HES un joprojām nodrošina pilsētai gan valstiski nozīmīga energoapgādes sistēmas mezgla statusu, gan vērā ņemamus nodokļu ieņēmumus, citu pilsētas ražotņu liktenis nav bijis labvēlīgs, norāda laikraksts. Piemēram, pilsētas gigantiskā VEF tālruņu rūpnīca, kura savulaik nodrošināja darbu aptuveni 2400 cilvēkiem, ir palikusi vairs tikai bijušo darbinieku atmiņās. Tiesa, vienlaikus Aizkraukle var lepoties ar vairākām nozīmīgām ražotnēm, kas ir tapušas no jauna jau pēc PSRS sabrukuma.

«Bez Pļaviņu HES nebūtu Aizkraukles,» laikrakstam uzsvēris Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors un bijušais aizkrauklietis Māris Kuņickis, kurš norādījis, ka, balstoties uz laikabiedru atmiņām, jautājumā par pilsētas izveidi nozīmīga loma bijusi enerģētiķu lēmumam - Latvijā tolaik bijusi diskusija par to, vai būtu attīstāmas termoelektrostacijas vai HES, un attiecīgi lēmums par HES būvniecību bija iemesls pilsētas tapšanai. Šobrīd 884 megavatu elektrostacijas tiešā loma pilsētas dzīvē gan ir mazinājusies - lai arī elektrostacija joprojām ir vērā ņemams nodokļu avots, tajā nodarbināto cilvēku skaits daudzu miljonu latu vērtās ražošanas modernizācijas un uzņēmuma restrukturizācijas iespaidā ir samazinājies.

Kopumā Latvenergo Aizkrauklē šobrīd nodarbina 132 darbiniekus, no kuriem 115 ir vietējie iedzīvotāji, un darba vietas aizkraukliešiem nodrošina ne tikai elektrostacija, bet arī Sadales tīkla Aizkraukles nodaļa, un, kā norādījis Pļaviņu HES direktors Aldis Bogdanovičs, elektrostacijas periodisko uzturēšanas un remontdarbu laikā tā dod papildu darbu arī apakšuzņēmējiem.

Lai gan vairākus nozīmīgus uzņēmumus Aizkraukle pēc PSRS sabrukšanas zaudēja, pilsētai nedaudz ir izdevies atgūt zaudēto - divas vairāk nekā 60 miljonus ASV dolāru vērtas ražotnes un 186 jaunas darba vietas pilsētā ir izveidojis ASV koka durvju ražotājs SIA Jeld Wen Latvia, savukārt vietējiem uzņēmējiem piederošā kokzāģētava SIA AKZ nodarbina 200 cilvēku. Pēc apgrozījuma starp pilsētas lielākajiem uzņēmumiem ierindojas arī degvielas tirdzniecības uzņēmums Virši A, saldumu ražotājs SIA Mikas M, būvniecības uzņēmums SIA RRKP Būve un autoķīmijas ražotājs SIA Tilia-A, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Pļaviņu HES rekonstrukcijas ietvaros uz AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) piegādāts 147 tonnas smags 330 kilovoltu (kV) transformators, kas nomainīs līdzšinējo iekārtu.

Kā informēja Latvenergo pārstāvji, 330 kV transformatora transportēšana notika no Aizkraukles stacijas dzelzceļa atzara, kas ienāk pilsētā, tālāk ar automašīnas treileri to nogādājot ražotnē.

AS Latvenergo Pļaviņu HES ražotnes rekonstrukcijas ietvaros tiek veikti vairāki secīgi vērienīgi projekti, starp kuriem ir divu Pļaviņu HES 330 kV transformatoru nomaiņa. Rekonstrukcijas ietvaros pirmais 330 kV transformators uz HES tika piegādāts 2012. gada 12. decembrī, tas jau ir nodots ekspluatācijā un nodrošina hidroelektrostacijas darbu.

«Veicot 1. un 3. hidroagregātu rekonstrukciju, Pļaviņu HES elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka, plānots palielināt stacijas jaudu par 13,5 MW, bet līdzšinējie transformatori vairs nespēs nodrošināt hidroagregātu darbību,» skaidro AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis. Šīs iekārtas nolietojas, un to darbības drošums samazinās. Tāpēc rekonstrukcijas laikā tehniski novecojušas un nolietotas iekārtas tiek aizvietotas – īpaši Pļaviņu HES rekonstrukcijai izgatavotie transformatori nomainīs 1965. un 1971. gadā izgatavotos transformatorus TN1 un TN2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pļaviņu hidroelektrostacija varētu pārgāzt trīs reizes vairāk ūdens nekā šopavasar, tomēr tik liels ūdens apjoms kā šobrīd Daugavā nav bijis teju 30 gadu.

Šopavasar uz Daugavas redzams neparasts skats. Visas trīs a/s Latvenergo hidroelektrostacijas (HES) – Pļaviņas, Ķegums un Rīga – jau kādu nedēļu gāž pāri pārgāznim liekās ūdens masas, kas īpaši krāšņu ūdenskritumu veido Pļaviņu HES, gāžoties no 40 m augstuma. Latvenergo HES saražo aptuveni 70% no valstī ražotās elektroenerģijas jeb aptuveni 2,6 teravatstundas (TWh) gadā no apmēram 7,5 TWh lielā valsts elektrības patēriņa. Latvenergo neslēpj, ka pavasara pali viņiem ir peļņas laiks, kad ievērojami elektroenerģijas apjomi tiek arī eksportēti, tomēr tik lieli ūdens apjomi kā šogad nebūt nav viņu biznesam tā labvēlīgākā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apstiprina Zemessardzes militārās bāzes attīstību Aizkrauklē

Lelde Petrāne, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22.aprīlī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par nekustamā īpašuma Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ministru kabinets devis atļauju Aizsardzības ministrijai iegādāties valsts aizsardzības vajadzībām nekustamo īpašumu Jaunceltnes ielā 11, Aizkrauklē, Aizkraukles novadā. Nekustamajā īpašumā izvietos Zemessardzes 55.kājnieku bataljonu.

Zemessardzes militārās bāzes izveide notiek atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un valdības deklarācijā noteiktajam ar mērķi nodrošināt Zemessardzes attīstību atbilstoši valsts aizsardzības vajadzībām.

Šobrīd bataljons atrodas Aizkrauklē Spīdolas ielā 20 trijās valstij piederošās būvēs uz fiziskai personai piederošas zemes 0,4 ha platībā, kas atrašanās vietas un izmēra ziņā neatbilst bataljonam izvirzītajām operacionālajām un fiziskās drošības prasībām, kā arī izslēdz iespēju nodrošināt uzņemošās valsts funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Piesaistot ERAF līdzekļus, ilglaicīgais Auto Cardan būvēs savu ēku

Dienas Bizness, 05.11.2013

Būvlaukumā ar rasējumiem — SIA “Auto Cardan” inženieris Guntis Klūga (pa kreisi) un SIA “Piche” brigadieris Edgars Brūns.

Foto: Indulis Burka, Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē jau 14 gadus darbojas SIA Auto Cardan, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Auto Kardāns, taču visu šo laiku uzņēmuma darbinieki strādājuši īrētās telpās. Nupat sākti būvdarbi, lai uzceltu savu ražotni, vēsta reģionālais medijs Staburags.

SIA Auto Cardan inženieris Guntis Klūga stāstījis, ka uzņēmums jau pasen nopircis zemi Aizkraukles pagastā, Ošos, līdzās pašreizējai ražotnei Kalna ielā 17, bet tikai tagad radusies izdevība jaunas ēkas celšanai izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, kuru administrē Lauku atbalsta dienests. Par savu naudu vien ražotni pašlaik uzcelt nevarētu. Ēkas būve izmaksās ap 300 tūkstošiem eiro, un trešo daļu izmaksu segs ERAF. Sākotnēji bija iecerēts būvēt divstāvu ēku, tomēr, lai samazinātu izmaksas, nolemts celt vienstāva būvi 1070 kvadrātmetru platībā. Tur būs gan ražošanas, gan administrācijas telpas un noliktava, ziņo Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar klientu darījumu skaita samazināšanos klientu apkalpošanas centrā un palielināšanos bankas attālināto pakalpojumu kanālos no 17. jūlija būs slēgts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Aizkrauklē. Šogad šī jau ir otrā bankas filiāle, kas slēgta, februārī Aizkrauklē darbību pārtrauca SEB banka, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles iedzīvotāji, bankas Citadele klienti, ir nepatīkami pārsteigti par šādu ziņu, īpaši tie, kuri šīs iestādes pakalpojumus izmantoja pēc SEB bankas slēgšanas. Savu sašutumu par bankas pieņemto lēmumu paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā, pārrunājot banku pieņemtos lēmumus arvien samazināt filiāļu skaitu Latvijas reģionos, norā­da, ka ierobežotā finanšu pakalpojumu pieejamība bremzēs uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Citadeles bankas klientu apkalpošanas centrs bija vienīgais, kur veica skaidras naudas norēķinus, kas daudziem bija būtiski. Pēc SEB bankas filiāles slēgšanas Aizkraukles novada domē tikties ar pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem bija ieradušies Citadeles bankas speciālisti, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Tika izvērsta plaša reklāmas kampaņa, piedāvājot jaunus pakalpojumus un labus nosacījumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Reklamējot bankas darbību, Zemgale un Aizkraukle tika minētas kā vietas ar attīstības iespējām. Informācija bankas mājaslapā arī vēsta par labiem finanšu rādītājiem šīgada pirmajos trijos mēnešos, ka bankai izdevies palielināt peļņas apjomu par 30%. Tāpēc rodas jautājums — kāds tad ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pļaviņu HES hidroagregātus atjaunos Krievijas uzņēmums

Dienas Bizness, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pļaviņu hidroelektrostacijā paredzēta vērienīga pirmā un trešā hidroagregāta rekonstrukcija, kas izmaksās 28,19 miljonu eiro. Šie hidroagregāti darbojas kopš to iedarbināšanas, spēkstaciju atklājot, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs stāstījis, ka konkursā par tiesībām veikt rekonstrukciju uzvarējis Krievijas uzņēmums Power Machines, kuram esot liela pieredze šādos darbos. Turklāt kaimiņzemes uzņēmuma piedāvājums bijis lētākais.

Spēkstacijā 1. hidroagregāta demontāža sāksies 2015. gada 19. maijā. Līdz tam uzņēmējiem jāizgatavo hidroagregāta hidrauliskais modelis un jāveic tā pārbaude, kas apliecinās projektētā darba rata parametrus, kā arī jāizgatavo jaunās iekārtas, kuras ierīkos spēkstacijā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2016. gada marta beigās. Savukārt pēc pavasara paliem sāks 3. hidroagregāta demontāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadelei jauns bankomāts Aizkrauklē

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele uzstādījusi jaunu naudas iemaksas/izmaksas bankomātu Aizkrauklē veikala Supernetto telpās, Spīdolas ielā 17, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Jaunais bankomāts Aizkrauklē iekārtots veikalā, kur līdz šim neviens bankomāts nebija pieejams un tas ir otrais Citadeles bankomāts Aizkraukle – vēl viens atrodas pie bankas filiāles, Bērzu ielā 1.

Šobrīd Citadelei ir 3. plašākais bankomātu tīkls Latvijā ar 168 bankomātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kādēļ Latraps graudu pirmapstrādes kompleksu ceļ tieši Aizkrauklē?

Dienas Bizness, 09.04.2015

Laba vēlējumus un monētas kapsulā ievietoja ikviens klātesošais. Attēlā — Sērenes pagasta z/s Pakalni īpašnieks Arvils Blūzmanis (no kreisās) un Pļaviņu novada z/s Iesalnieki —1 saimnieks Ansis Saliņš met monētas kapsulā, ko tur Latraps ražošanas vadītājs Mārtiņš Dauksts.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. jūnijā, kad Latvijā svinējām Līgo svētkus, ap pulksten 13.25 Aizkrauklē novērota stipra krusa, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Aizkrauklietis Jānis Galviņš atsūtījis fotogrāfijas, kurās redzams, ka lieli krusas graudi pat automašīnu jumtus noklāja ar ledus kārtiņu. Krusa ilga aptuveni 15 minūtes.

Savukārt Vladimirs Petrovs pastāstījis, ka Aizkrauklē uzkritis tik daudz krusas, ka bērni varēja līgot nevis apkārt ugunskuram, bet sniegavīram, kuru bija izveidojuši no krusas graudiem.

Kā pieredzēja db.lv, krusa no debesīm krita arī Madonas pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk plastikāta logu biznesu

Dienas Bizness, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgadu Aizkrauklē jau esošajiem diviem plastikāta logu izgatavotājiem un piegādātājiem pievienojies trešais — Kristapa Vorslava un Elvija Gulbinska uzņēmums Mūsu lodzinieks, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vai apstāklis — atvērt uzņēmumu dzimtajā pilsētā — nav traucējošs? Kristaps teic, ka tas drīzāk ir ieguvums un darbību veicinošs. Logu biznesā Kristaps ir gadu, Elvijs — aptuveni septiņus. Tāpēc par pieredzes trūkumu sūdzēties nevar. Pirms atvērt savu uzņēmumu, jaunieši veikuši tirgus izpēti, secinājuši, ka viņu piedāvājumam būs arī pieprasījums. Atzīts, ka Aizkrauklē šāda profila biznesam joprojām ir auglīga vide, jo tālāk Rīgas, kā arī Jēkabpils virzienā konkurence būtiski pieaug. Idejas realizācijai bijis nepieciešams aptuveni pusgads.

Rēķinājušies pārsvarā ar savu kapitālu, maksimāli cenšoties iztikt bez kredītiem. Atrastas piemērotas telpas — Aizkraukles Purvciema rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizkrauklē sievietei izkrāpj vairāk nekā 15 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde informē, ka VP ZRP Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši divus agrāk tiesātus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par krāpšanas gadījumiem Aizkrauklē. Vīriešiem tiesa piemēroju drošības līdzekli apcietinājumu.

Policija jau iepriekš informēja, ka Aizkrauklē septembra mēnesī reģistrēti septiņi gadījumi, kad zvanīts gados vecākiem cilvēkiem uz parastiem mājas telefoniem un mēģināts izkrāpt naudu.

Vienā gadījumā sievietei tika izkrāpti 600 eiro un zelta gredzens 500 eiro vērtībā. Krāpnieki stāstījuši, ka viņu radinieki nokļuvuši nelaimē, lai nebūtu nepatikšanas, nepieciešama konkrēta naudas summa.

Krāpnieki tika aizturēti 30. septembrī, kad jau bija izkrāpuši vēl vienai gados vecākai sievietei 15 516 eiro. Veicot operatīvos pasākumus, policisti aizturēja abus vīriešus un naudu atguva. Policijas darbinieki abus vīriešus, kuri ir rīdzinieki, aizturēja un ievietoja īslaicīgā aizturēšanas vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zefīra ražotnē Mikas M gaida pārmaiņas

Dienas Bizness, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē, zefīra ražotnē Mikas M, gaidāmas lielas pārmaiņas. Piedaloties Eiropas Savienības projektā, iegūti līdzekļi ražošanas telpu un noliktavu rekonstrukcijai. Plānots iegādāties jaunas iekārtas, kā arī visas ražotnes telpas izvietot vienā stāvā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Tas būtiski uzlabošot darba apstākļus un vienkāršošot ražošanas procesu.

Dace Iesalniece, ražotnes pārtikas tehnoloģe, stāstījusi, ka vislielākās pārmaiņas būs izejvielu un gatavās produkcijas noliktavās. Daļa no tām šogad uzceltas no jauna, pārējās modernizētas, tajās izvietoti kondicionieri, ledusskapji. Ieguvums — turpmāk visas zefīra ražošanai nepieciešamās izejvielas glabāsies vienuviet. Pašlaik, lai produkta izmaksas samazinātu, izejvielas iepērk pēc iespējas vairāk, bet agrāk to glabāšanai nereti izmantoja noliktavas Rīgas pusē. Lai arī ieguvums ir būtisks, telpu jautājums būs aktuāls arī tur­pmāk, raksta Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Popularizējot autonomus bezpilota transportlīdzekļus un piedāvājot risinājumus to izmantošanai sabiedriskajā transportā ikdienā, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) sācis jauna projekta īstenošanu, kurā šādu transporta veidu izmēģinās Jelgavā un Aizkrauklē, informē ZPR pārstāvis Aigars Ieviņš.

Ar projekta Sohjoa Baltic aktivitātēm Latvijā tiks sperts plats solis bezvadītāju transporta izmantošanā, pētot, popularizējot un praksē pārbaudot iespējas sabiedriskā transporta sistēmā izmantot autonomus bezpilota elektriskos autobusus.

Ņemot vērā, ka autonomi transportlīdzekļi satiksmē ir jaunums visā Eiropā, un šobrīd tāda tipa transportlīdzekļus lielākoties izmanto slēgtās teritorijās - lidostās vai lielās ražotnēs -, projektā liels uzsvars tiks likts uz iesaistīšanos juridisko jautājumu risināšanā un sinhronizēšanā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lielākajā daļā projekta dalībvalstu esošā likumu bāze šobrīd neļauj satiksmē pilnvērtīgi izmantot visas šādu transportlīdzekļu iespējas, un automašīnās nepieciešams "vadītājs", kurš var pārņemt vadību bīstamās situācijās. Tāpat nepieciešamas kompleksas izmaiņas vairākos likumos un noteikumos, lai precīzi noteiktu atbildības un satiksmes organizēšanu. Arī Latvijā plānots sākotnēji piedāvāt līdzīgu modeli, pirmo izmēģinājuma braucienu laikā autobusā vienmēr atrodoties pavadonim, līdzīgi kā pirmsākumos tas bija liftos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

No deviņdesmito gadu idejas līdz lielākajam pašmāju degvielas tirgotājam

Lelde Petrāne, 12.02.2020

Dibināšana


Kad 90.gadu vidū trūka lauksaimniecības degvielas, lai apstrādātu laukus, trīs speciālisti - galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, nolēma izīrēt no kolhoza degvielas uzpildes staciju, kurā veikt degvielas tirdzniecību lauksaimniecības nolūkos.


Tā 1995.gadā Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme dibināja AS "VIRŠI-A".

No uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit 25 gadi kopš pašmāju degvielas mazumtirgotāja "Virši" dibināšanas.

1995. gada ziemā trīs jauni cilvēki – Jānis Riekstiņš, Jānis Rušmanis un Vilis Plūme, strādājot savās specialitātēs kā galvenais inženieris, loģistikas speciālists un enerģētiķis, īstenoja ideju par degvielas tirdzniecību un atvēra savu pirmo degvielas uzpildes staciju (DUS) Aizkrauklē.

Laika gaitā daudz kas ir mainījies, taču uzņēmuma darbības veids un darītāju filozofija palikusi nemainīga.

"Savu darbu jaundibinātais uzņēmums sāka tālajā 1995. gadā Aizkrauklē, izīrējot no kolhoza uzpildes staciju, kurā veicām degvielas tirdzniecību lauksaimniecības vajadzībām. Stacijā bija iespējams uzpildīt dīzeli un benzīnu, kā arī iegādāties nelielu produktu klāstu," stāsta J. Riekstiņš, uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Kardāni uzņēmumā Auto Cardan

Žanete Hāka, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Auto Cardan Aizkrauklē, kas ražo un remontē autodetaļas – kardānus.

Uzņēmums ir dibināts pirms 15 gadiem, taču pirms pieciem gadiem tā nosaukums tika mainīts no Auto Kardāns uz Auto Cardan, stāsta Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš. Kad krīzes laikā uzņēmums domāja par turpmākajiem plāniem, Latvijas tirgus bija apstājies un kļuva par mazu, tādēļ kompānija nolēma neapstāties pie vietējā tirgus apgūšanas vien, bet paplašinājās, sākot darbu Igaunijā. Patlaban divus gadus strādā uzņēmuma darbnīca Igaunijā.

Pērn kompānijas apgrozījums bija nedaudz virs diviem miljoniem eiro un uzņēmumā strādā 15 darbinieki.

Pagājušajā gada septembrī Auto Cardan ievācās jaunajās telpās, kas uzbūvētas ar LAD un DNB bankas finansējuma palīdzību. Pirms tam uzņēmums īrēja telpas Aizkrauklē citā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē durvis pircējiem vēris SIA DGS Mode lietoto apģērbu veikals. Pircējiem jau no paša rīta par to bija diezgan liela interese, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Bijušās ledushalles ēkas otrajā stāvā nopērkams apģērbs ar DGS apģērbi zīmolu, bet drīzumā tirdzniecības zāli papildināšot ar DGS premium zīmola apģērbu, kas ir kvalitatīvāks.

SIA DGS Mode līgumu ar ēkas īpašnieci noslēgusi uz diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Vēstnesī publicētās informācijas, Zemgales apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte šāgada 23. oktobrī plāno izsolīt divus SIA Gaisma īpašumus — zemi un viesnīcu Raijo Aizkrauklē, informē reģionālais medijs Staburags.

Gaismas ielā 20b ir zemesgabals 0,38 hektāru platībā un viesnīca Raijo. Šī nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir 535,6 tūkstoši eiro. Viesnīca darbojas, SPA centrs un restorāns jau sen ir slēgti, tomēr telpas var iznomāt. Savukārt otrs izsoles objekts ir zeme 0,4 hektāru platībā Aizkrauklē, Druvas ielā 1, un tās izsoles sākumcena ir 16,7 tūkstoši eiro.

Latvijas Vēstnesī arī lasāms, ka 2005. un 2006. gadā Hansabankā uz abiem īpašumiem ir nostiprināts aizdevums pret nekustamā īpašuma ķīlu un bez kreditora piekrišanas ar īpašumiem nedrīkst veikt nekādus darījumus. Aizņēmums pārsniedza vairāk nekā pusmiljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta ar foto - Aizkrauklē par 5,8 miljoniem eiro uzbūvēta jauna šķeldas katlu māja

Žanete Hāka, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu uz Rēzekni un Daugavpili nākotnē, iespējams, varētu apsvērt arī divstāvu vilcienu ieviešanu, sacīja AS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Runājot par jauno elektrovilcienu iepirkumu, kurā drīzumā paredzēts izsludināt otro kārtu, Lubāns pauda, ka viens iemesliem, kāpēc iepirkums kavējās, bija arī AS Latvijas dzelzceļš (LDz) plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts. Pirmā projekta kārta paredz elektrificēt līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils/Rēzekne, kam ir tieša ietekme uz PV darbību - esošie elektrovilcieni posmā Rīga-Aizkraukle nebūs ekspluatējami.

«Tas ir lielais nezināms - lai gan virzība it kā ir skaidra, gala lēmums vēl nav pieņemts. Mūsu risinājums tehniskajā uzdevumā it tapis pavisam nesen, bet tas ļauj būt elastīgiem un gataviem ar pēc iespējas mazāk izmaksām nodrošināt vilcienu kustība Rīga-Aizkraukle posmā. Vienlaikus būsim gatavi tam, ja ekonomika attīstīsies, kravas aizies un LDz realizēs ne tikai pirmo elektrifikācijas posmu, bet arī otro posmu, šiem vilcieniem, kuru kalpošanas laiks ir 30 vai 35 gadi, būs jābrauc 25 kilovoltu maiņstrāvas tīklā ne tikai uz Aizkraukli, bet arī uz Skulti, Jelgavu un Tukumu. Mēs to būsim gatavi izdarīt,» klāstīja Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Komentāri

Pievienot komentāru