Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Pavasarī Rīgas domes amatpersonas lepojās, ka beidzot kaut daļēji atrisināta tualešu problēma, jo uzstādītas desmit jaunas tualetes. Prieki bija īsi - aprīlī ekspluatācijā nodotās desmit tualetes izrādījušās iekārojamas vandaļiem, un šobrīd praktiski neviena no tām nestrādā, sabojātas to naudas kastes, vēsta laikraksts Diena.

Lai risinātu situāciju, Mājokļu un vides departaments piedāvājot trīs risinājumus - ļaut izmantot tualetes bez maksas, ieviest e-talonu vai norēķinu sistēmu ar mobilo sakaru palīdzību, noskaidrojis laikraksts.

Pagājušajā nedēļā domes Mājokļu un vides komiteja lēmumu par risinājumu vēl neesot pieņēmusi, uzdodot atbildīgajām amatpersonām veikt aprēķinus par visu triju variantu izmaksām un ziņot nākamajā komitejas sēdē. No aprīļa līdz oktobrim desmit tualetēs ar divām kabīnēm un divās, kur kabīņu skaits ir lielāks, - RTU pagalmā un Radio ielā - kopā iekasēti vairāk nekā 10 500 latu, apmeklējumu skaitu lēš ap 41 tūkstoti. Tomēr notikušas arī deviņas zādzības no tualešu naudas kastēm, par kurām ierosinātas krimināllietas. No 19. augusta līdz 25. septembrim bijis noslēgts līgums ar apsardzes firmu, un šajā laikā zādzības nav notikušas. Kolīdz līgums beidzies, zagļi atkal uzdarbojušies. Tā kā tualetes regulāri tiek bojātas un šobrīd bezmaz visas ir padarītas nederīgas (22. oktobrī darbojās tikai viena), ir secināts, ka tā vairs nevar turpināties, raksta Diena.

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Rīgas teritorijas plānojumā atzīts, ka tualešu skaits galvaspilsētā ir jāpalielina, tāpēc Rīgā plānots būvēt vairākas jaunas labierīcības, otrdien raksta laikraksts Diena.

Patlaban tiek būvēta sabiedriskā tualete Abrenes ielā, bet Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņoti projekti vēl sešu labierīcību izbūvei. Jaunās tualetes atradīsies Viesturdārzā, Nordeķu parkā pie Dzirciema ielas, Mežaparkā, Janševska prospektā, Kungu ielā pie Grēcinieku ielas, Līvu laukumā, un vēl viena būs starp Slokas un Bāriņu ielu, noskaidrojis laikraksts.

«Finanšu iespēju robežās ir plānots uzbūvēt vismaz divas sabiedriskās tualetes gadā,» stāstīja Mājokļu un vides departamenta direktora biroja pārstāve Ieva Bruņiniece. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāve Inta Briede norāda, ka pašreizējais tualešu, kā arī informatīvo norāžu skaits par labierīcību atrašanās vietu nav pietiekams.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116a, līdz nākamā gada 1.septembrim paredzēts pabeigt sporta un atpūtas kompleksa izveidi, informē Rīgas dome.

«Centrā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, kuriem nav kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Tādēļ šeit tiks izveidots lielākais bērnu laukums pilsētas centrā, līdzīgs kā tikko atklātajam sporta un aktīvās atpūtas kompleksam pie Deglava ielas kalna,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks informēja, ka projekts pašvaldībai izmaksās 2,5 līdz 3 miljonus eiro un jau šodienas Pilsētas īpašumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja pirmo nepieciešamo finansējuma daļu.

Aptuveni 4 hektārus lielo teritoriju pēc attīstīšanas nodos apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai. Skolā šobrīd mācās 1038 skolēni un tai nav sava sporta laukuma. Pavisam apkārtējās skolās mācās aptuveni 6,5 tūkstoši skolēnu, kuriem turpmāk sporta stundas būs iespējams pavadīt jaunajā sporta un aktīvās atpūtas kompleksā, bet pēc stundu beigām tas būs pieejams visiem iedzīvotājiem.

Noslēdzies Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātais konkurss par Teritorijas labiekārtošanas darbu veikšanu (aktīvo iekārtu izbūve) Rīgas Centra humanitārās vidusskolas lietojumā esošajā teritorijā Krišjāņa Barona ielā 116A, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika īstenots atklāta konkursa veidā un tajā piedalījās viens pretendents – SIA Jūrmalas mežaparki, kas darbus veiks par 2,013 miljoniem eiro.

Pērnā gada novembrī par konkursa uzvarētāju tika izraudzīta pilnsabiedrība LNK Industries Partnership, kura plānoja darbus veikt par 3,138 miljoniem eiro, taču kompānija SIA Lemminkainen Latvija iesniedza sūdzību IUB. Rezultātā decembrī IUB aizliedza slēgt līgumu ar šo pretendentu, un tika izsludināts jauns iepirkums.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde pērn 30.augustā pēc nesekmīgā mēģinājuma piesaistīt projektam nepieciešamo finansējumu un neatrodot jauna futbola stadiona celtniecībai nepieciešamo atbalstu valsts un/vai pašvaldības līmenī lēma apturēt turpmāku sporta kompleksa Kr. Baronā ielā 116a rekonstrukcijas projekta realizēšanu. Rīgas domes Īpašuma komitejas deputāti augustā apstiprināja lēmumprojektu, kas paredz atcelt Rīgas domes lēmumu uz desmit gadiem nodot pašvaldībai piederošo stadionu Krišjāņa Barona ielā 116A bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai, kas tur bija iecerējusi celt nacionālās izlases stadionu.

Lai atrisinātu sabiedrisko tualešu trūkumu Rīgā, pilsētas pašvaldība ir nolēmusi uzstādīt jaunas tualetes - 18 vietās pilsētas centrā, ziņo Diena.lv.

Trīs no tām varētu atrasties kanālmalā pie Radio ielas, Bastejkalna un vēl kādā vietā, pa divām paredzēts uzstādīt Ziedoņdārzā un Vērmanes dārzā, pa vienai Esplanādē pie katedrāles, Kronvalda parkā, Viesturdārzā, Eksporta ielā pie pasažieru ostas, Pils laikumā, pie Pulvertorņa, Doma laukumā, pie Saeimas ēlas, Rīgas Tehniskās universitātes Kaļķu ielas ēkas pagalmā, Akadēmijas laukumā un Marijas un Satekles ielu stūrī.

Kā pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko, pašvaldība varētu ieguldīt savus līzekļus komunikāciju izbūvei, savukārt pašas tualetes uzstādītu un uzturētu privātas kompānijas. Viņš uzsver, ka patreiz sabiedrisko tualešu pilsētā ir par maz, par ko liecina arī fakts, ka liela daļa tūristu kārtot dabiskās vajadzības dodas uz Rātsnamu.

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

«Pirmās desmitgades mērķis - labiekārtot tualetes Dzintaru koncertzālē - ir sasniegts. Jūrmalas pašvaldība iegādājusies vēl divas lielas tualetes Jaunā viļņa dalībnieku vajadzībām - tagad tualešu skaits ir divreiz lielāks nekā līdz šim. Nākamās desmitgades mērķis - Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija,» konkursa noslēgumam veltītajā preses konferencē teicis pasākuma galvenais rīkotājs - uzņēmējs un komponists Igors Krutojs, vēsta laikraksts Diena.

«Runājot par Jaunā viļņa likteni, varu teikt, ka nav nemaz tik slikti. Jaunais vilnis paliek kopā ar Latviju, Jūrmalu un Raimondu Paulu,» viņš piebildis.

Arī R. Pauls apstiprinājis, ka «Maskava ir ieinteresēta turpināt projektu šeit, saprotot, ka Itālijā un Francijā šis pasākums nevienam nav vajadzīgs».

«Mūsu pasākums nav politisks, taču to visu laiku mēģina politizēt, un dažādas partijas mēģina no tā kaut ko sev izspiest. Šādu reakciju izraisīja piektdien notikušais nakts koncerts 11. novembra krastmalā Rījā, jo šī vieta esot svēta un tajā nedrīkst dejot. Pols Makartnijs ir uzstājies Maskavas Sarkanajā laukumā - viņš dziedāja Yesterday blakus Ļeņina mauzolejam. Kas tajā ir slikts?» norādījis I. Krutojs.

Šodien sasaukta darba grupas sēde, lai pārrunātu atbildīgo institūciju gatavību buru kuģu regates The Tall Ships Races 2013 posma, kas notiks Rīgā 2013.gada jūlijā, rīkošanai. Tika nolemts, ka turpmāk regates koordinatora funkcijas veiks nodibinājums LIVE Riga, atsevišķu biroju šī pasākuma norises nodrošinājumam neveidojot.

Rīga ir iekļauta starptautiskās organizācijas Sail Training International 2013. gadā rīkotās burinieku regates The Tall Ships Races 2013 maršrutā Orhūsa (Dānija) – Helsinki (Somija) –Rīga – Ščecina (Polija). Saskaņā ar plānoto grafiku, buru kuģi Rīgas ostā viesosies no 24.līdz 28.jūlijam.

The Tall Ships Races ir lielākā burinieku un jahtu regate pasaulē. Tajā ik gadu piedalās ap 80 - 100 burukuģu no visas pasaules. Ņemot vērā regates arvien pieaugušo popularitāti, Latvijas Burāšanas mācību asociācijas valdes priekšsēdētājs Uģis Kalmanis prognozēja, ka 2013. gadā Rīgas ostā ienāks ap 100 buru kuģu, atvedot sev līdzi apmēram 5000 burātāju.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Baltijas autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīga–Liepāja, savukārt no 3. maija maršrutā Liepāja–Rīga–Daugavpils, informēja uzņēmumā.

“Esam priecīgi, ka ar Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas (ATD) un Liepājas domes svētību mums ir izdevies nokļūt tur, kur esam, un varam paziņot sākuma datumu pasažieru komercpārvadājumiem šajos reģionālās nozīmes maršrutos,” saka “Lux Express” Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns.

Jau ziņots, ka pērnā gada novembra vidū “Lux Express” iesniedza pieteikumu Autotransporta direkcijai iekļaut maršrutus Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils komerciālo reģionālās nozīmes maršrutu sarakstā un izsniegt “AS Lux Express Estonia” uz tiem maršruta atļaujas.

Visi reisi maršrutos Rīga–Liepāja un Liepāja–Daugavpils tiks veikti ar 2023. gadā ražotajiem autobusiem “Irizar i6s Efficient”. Šie autobusi ir gandrīz par 15 % ekonomiskāki nekā līdzšinējie “Lux Express” autobusi. Tiem ir par 30 % mazāka gaisa pretestība un vismaz par 13 % mazāk izmešu un degvielas patēriņa. Turklāt visos autobusos būs pieejamas tualetes, wi-fi, mediju ekrāni ar saturu arī latviski, kā arī bezmaksas karstie dzērieni, skaidroja A. Ķibēns.

Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas

Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Pieczvaigžņu viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga" pēc pandēmijas dīkstāves 1.jūlijā atkārtoti vērs savas durvis viesiem, informē uzņēmumā.

Viesiem būs pieejama arī atpūtas Spa zonu un jumta terases bārs-restorāns STAGE 22.

Lai nodrošinātu viesu komfortu pašreizējās situācijas laikā un pēc tās, Kempinski grupas viesnīcās, tai skaitā arī Rīgā, ieviests "Kempinski Balto Cimdu Serviss".

“Mums ir ļoti svarīgi turpināt sniegt pakalpojumus visaugstākajā līmenī, kas ir Kempinski grupas mantojuma pamatvērtība,” skaidro Benedikt Jaschke, galvenais kvalitātes vadītājs un "Kempinski" valdes loceklis. "Mums viesiem ir jāsniedz pilnīga pārliecība par to kā noris mūsu telpu tīrība un dezinfekcija un jāatspoguļo pašreizējās situācijas nopietnība visos mūsu ikdienas darbības aspektos Kempinski viesnīcās.”

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Vērmanes dārzā, Uzvaras parkā, Mežaparkā, Dzegužkalnā un 11. novembra krastmalā starp Akmens un dzelzceļa tiltu Rīgā varētu tapt jaunas vasaras kafejnīcas.

Trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja iecerējusi lemt, vai izsludināt konkursu par tiesībām iekārtot sezonas tirdzniecības vietas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes bez tirdzniecības objekta piesaistes pastāvīgai tirdzniecības vietai 2010. – 2012. gadam, liecina komitejas darba kārtība.

Vienlaikus Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs piedāvā sarakstu ar teritorijām, uz kurām šis konkurss varētu attiekties, piemēram, Uzvaras parkā – pie slēpošanas trases, Mežaparkā – pie bērnu rotaļu laukuma, 11. novembra krastmalā – pie kuģīšu piestātnes netālu no Akmens tilta.

Daugavpilieša karte Daugavpilī pēc Rīdzinieka kartes galvaspilsētā analoģijas netiks ieviesta, apgalvoja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

Attīstot dažādu «pilsētnieka karšu» ieviešanu, var nonākt līdz absurdam, kad iebraucējiem svešā pilsētā būs jāmaksā lielāka naudas summa par tualetes lietošanu un kafijas tasi kafejnīcā, jo pašvaldība taču finansē kanalizācijas un ūdensvada rekonstrukciju, kā arī par braukšanu pa ielām, stāvvietu izmantošanu un tā tālāk.

«Šādi soļi ir netaisnīgi, pirmkārt, jau pret lauku iedzīvotājiem. Iztēlojieties uz brīdi savu vecmammu, kura no laukiem ir atbraukusi uz pilsētu pie ārsta. Vai tā ir viņas vaina, ka valsts ir slēgusi vairumu slimnīcu un par iedzīvotāju nodokļiem uztur klīnikas un ārstus Rīgā, nevis lielās novadu pilsētās? Vai ir taisnīgi pieprasīt dubultu samaksu par braucienu sabiedriskajā transportā no skolotājiem, kas kopā ar skolēniem dodas, piemēram, uz teātri Rīgā. Es uzskatu, ka Rīdzinieka karte vēl vairāk sadalīs mūsu jau tā sašķelto sabiedrību, tagad galvaspilsētas iedzīvotājos un provinciāļos,» saka J. Lāčplēsis.

Modes dizainere Antra Hanna Pujēna Francijā radījusi savu parfīma līniju ar Latvijas zīmolu Cinnamons atelier.

Pirmā smaržu «iziešana tautās» bija Latvijas modes festivāla Riga Fashion Mood Ventspils sesijā. Parfīmu kolekcijā iekļauti 12 aromāti sievietēm un četri aromāti vīriešiem.

Kopš maija vidus Cinnamons atelier parfīms atradis vietu Latvijas modes veikalā Taste Latvia, kā arī Galerijā Rīga. Šī līnija tapusi sadarbībā ar franču parfimēriem. «Mērķis ir radīt savu smaržu autorkolekciju, taču tam man vēl jāpamācās,» atklāj zīmola radītāja Antra Hanna Pujēna.

Izjūt tēlu smaržās

Antras mājas ir gan Rīgā, gan saulainajā Dienvidfrancijā, no kurienes ir viņas dzīvesbiedrs Marsels. Tur netrūkst ziedu un smaržu, tāpēc līdz domai par parfīma līnijas izstrādi viņa nonākusi gluži dabiski. «Esmu diezgan sensitīva būtne. Nevaru, piemēram, apģērbu vai apavus nopirkt internetā– man vajag visu pataustīt, sajust, apdomāt, kā tas iet kopā ar manu būtību, ar manu formu galu galā. Kad skatos ļoti labu filmu vai lasu labu grāmatu, tad bieži ir tā, ka jūtu – tā man sāk smaržot. Un tad es saprotu, ka izlasītais vai redzētais mani ir dziļi aizkustinājis,» stāsta dizainere. Smarža, viņa uzsver, ir viena no maņām, kas māk- sliniekiem ir ārkārtīgi svarīga. «Sākumā man likās, ka būtiskākais ir krāsa, krāsu kombinācija, tad seko kompozīcija, forma, un rodas dizains. Tā es veidoju savas tērpu kolekcijas. Taču arī garša, tauste un smarža ir ļoti lielas baudas, tās visas ir svarīgas, un ne tikai sievietēm,» apgalvo māksliniece. Francijā izstādē viņa iepazinusies ar vairākiem parfimēriem no smaržu dzimtenes Grasas Francijā, ieinteresējusies par šīs industrijas «virtuvi».

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

«Kaut kas no tā ir mārketings, bet dažas ir patiešām reālas idejas. Mēs vēlamies izņemt abas tualetes no lidmašīnām un tā vietā ielikt vēl sešas sēdvietas. Un, ja tas izdotos, šīs sešas vietas pazeminātu lidojuma cenas par četriem vai pieciem procentiem visiem pasažieriem. Tas it kā neizklausās daudz, bet, ja jūs pārvadājat 80 miljonus pasažieru, tad viņiem visiem kopā izdotos ietaupīt ap 400 miljoniem eiro.»

Tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze savas bieži par skandalozām dēvētās idejas komentējis lēto avio pārvadājumu kompānijas Ryanair īpašnieks Maikls O'Līrijs.

«Mēs arī domājam, kādēļ gan nevarētu neizņemt no lidmašīnas pēdējās piecas krēslu rindas un ierīkot tur stāvvietas, kas cilvēkam maksātu vienu eiro un, ja viņi gribētu piesēst, tad 25 eiro. Kādēļ gan neļaut patērētājiem izvēlēties? Dienesti saka, ka tas nebūtu droši, bet tā nav, tas būtu absolūti droši,» viņš uzsvēris.

«Eiropā ceļo ātrvilcieni, kur cilvēki nepiesprādzējas ar drošības jostām. Un kāda gan starpība starp lidmašīnu un ātrvilcienu? Tā varbūt ir mārketinga ideja, taču šādi mēs turpinām atgādināt par šādu lietu,» skaidrojis M. O'Līrijs.

Centra sporta kvartālu, Kr. Barona ielā 116a, Rīgā, atklās 16. septembrī, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Topošā Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir četri hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros jau ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Apskatot to, tika pārrunāts, ka pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem nepieciešamas nojumes, kur patverties no lietus vai stipras saules. Tās tiks uzstādītas gar Kr. Barona ielu, nojumes dizainu izstrādās Īpašuma departamenta arhitekti. Savukārt turpat esošā vecā noliktavas ēka pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas ēkas tiks pārbūvēta un tajā atradīsies ģērbtuves, noliktavas telpas, kā arī policijas telpas.

Kā informēja Policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Centra sporta kvartālā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pilsētas videonovērošanas tīklam, kā arī pats laukums iekļauts patrulēšanas maršrutā nakts stundās.

Baltijas un Somijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger, turpinot restorānu modernizāciju atbilstoši jaunajai zīmola koncepcijai, rekonstruējusi restorānu Vecrīgā, Šķūņu ielā.

Ieguldītās investīcijas sasniegušas 120 tūkstošus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Hesburger Šķūņu ielas restorāna rekonstrukcijas laikā ir veikts kopējais telpu kosmētiskais remonts, kā arī uzstādītas jaunas mēbeles. Tāpat rekonstrukcijas laikā ir labiekārtotas restorāna tualetes.

Šobrīd Latvijā ir 42 Hesburger restorāni, 21 no tiem atrodas Rīgā un 21 – Latvijas reģionu lielākajās pilsētās. Arī šogad Hesburger plāno atvērt vairākus jaunus restorānus Latvijā. Viens no tiem tiks atvērts Rīgā, Krasta ielā 85, un tas būs līdz šim lielākais Hesburger restorāns Latvijā.