Atpūta

Pavecāks fermeris pārpratuma dēļ iestādījis kaņepju lauku

Gunta Kursiša, 06.09.2012

Ilustratīvs foto

SXC

Jaunākais izdevums

74 gadus vecs Vācijas fermeris iestādījis vairāk nekā tūkstoti kaņepju stādu, kļūdaini ticot, ka grasās audzēt saulespuķes, vēsta NBC News.

Nu jau prāvi pastiepušās kaņepes policija konstatēja, pēc satraukto vietējo iedzīvotāju ierosinājuma apmeklējot zemnieka lauku Bavārijas dienvidos. Policijas lēmums bijis skarbs – visnotaļ veselīgais kaņepju lauks jāiznīcina.

Vīrietis, kuram pieder kaņepes, parasti šajā zemes placī stādot kartupeļus. «Draudzīgais vecāka gadagājuma kungs bija pārsteigts par dīvainajiem stādiem, kas auga blakus ziediem, tomēr neatpazina, ka tās ir kaņepes,» teikts policijas paziņojumā.

Vienlaikus noskaidrots, ka kaņepju veids, ko izaudzējis zemnieks «ir pārāk vājš» un nerada apreibinošu efektu, kā arī nevar radīt atkarību. Lieta vēl nav slēgta, un tiesnesis vēl lems, vai nepieciešams piemērot kādu soda mēru.

Saskaņā ar Vācijas likumdošanu, noziegums audzēt kaņepes ir tad, ja tas tiek darīts apzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Remember Brothers piedāvā būvēt mājas no kaņepju betona paneļiem

Signe Knipše, 20.03.2014

Roberts Jensejevs un Aleksandrs Bondars

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Kaņepes izglābs pasauli – šādu pārliecību pauž Roberts Jevsejevs, kaņepju betona ražošanas uzņēmuma dibinātājs. Pašlaik pasaules glābšanai «caur kaņepēm» viņš un zīmola Remember Brothers līdzveidotājs Aleksandrs Bondars sācis ar centieniem ražot kaņepju spaļu betona paneļus un no tiem – mājas.

Pirmā māja demonstrējumiem un biroja vajadzībām uzbūvēta Ikšķilē. Ražotne atrodas 100 km uz ziemeļaustrumiem, Latvijas augstākajā daļā netālu no Gaiziņa – Bērzaunes pagastā.

Biznesa ideju uzņēmēji auklējuši 2,5 gadus. Pirms tam strādājuši nekustamā īpašuma jomā, krīzes laikā nolēmuši pievērsties būvniecībai. R. Jevsejevs vēlējies būvēt ģimenes māju un sācis lūkot pēc tādas, kas būtu laba viņa bērniem. Ar būvniecību un ekonomiku ir saistīta abu uzņēmēju izglītība – R. Jevsejevs pēc izglītības ir būvniecības ekonomists, bet A. Bondars – inženieris ekonomists. Abi likuši prātus kopā ar vēlmi radīt kaut ko labu videi, sabiedrībai, un tādu, ar ko var pelnīt. Aptuveni tajā laikā R. Jevsejeva īpašumā nonākusi arī 1888. gadā celtā Staldēnu pienotava, kas būvēta no līdzīga materiāla – linu spaļiem, kurus kopā satur kaļķis. Mājas no spaļu betona agrāk būvētas bieži. Remember Brothers mēģina šīs prasmes atgūt, ielikt mūsdienīgas ražošanas rāmjos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: No kaņepju auduma šuj izstrādājumus vannas istabai

Anda Asere, 21.03.2014

Zane Verika

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: smalcinātas linsēklas Iecavniekā

Gunta Kursiša, 28.03.2014

Pavasaris ir laiks, kad palielinās linsēklu produktu tirdzniecības un līdz ar to arī ražošanas apjomi. Cilvēki cenšas ēst veselīgāk, daudzi ievēro gavēni. Tas savukārt runā par labu Iecavniekam, kas ražo linsēklu produktus. Šoreiz rubrikā Kā top? piedāvājam ielūkoties linsēklu eļļas spiešanas procesā, kā arī smalcinātu linsēklu sagatavošanas gaitā!

Attēlā aplūkojamas attīrītas linsēklas, kas ir gatavas spiešanai.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Lai arī ražotājs SIA Iecavnieks&Co plašāk pazīstams ar rapšu eļļu ražošanu, lielāko daļu eksporta veido kāda cita - linsēklu - eļļa. Tieši pavasarī pieaug linsēklu produktu tirdzniecības apjomi, un lielā mērā tam jāpateicas kaimņiem lietuviešiem, kā arī latgaliešiem, kuri ilgu gadu laikā izkopuši linsēklu produktu gatavošanas tradīcijas, kā arī pavasarī ievēro gavēni.

Tuvojoties vasarai, cilvēki cenšas ēst veselīgāk, atteikties no «smagiem» un sātīgiem ēdieniem, tādējādi arī audzējot linsēklu produktu pārdošanas apjomus. Db.lv šoreiz piedāvā galerijā aplūkot, kā Zemgales uzņēmumā SIA Iecavnieks&Co (turpmāk tekstā - Iecavnieks) tiek spiesta linsēklu eļļa, kā arī - kā tiek ražots otrs no linsēklām iegūstamais produkts - smalcinātas linsēklas.

Linu audzēšana kādreiz bija izplatīta Latgalē, kur tos audzēja šķiedras dēļ, lai vēlāk izgatavotu linu audumu. Tāpat kopš izseniem laikiem Latgalē pārtikā izplatīta bija linsēklu eļļa, savukārt Latvijas vidienē, kur atrodas arī uzņēmums Iecavnieks, lini un linsēklas kādu brīdi bija «piemirstas». «Cilvēkiem bija priekšstats, ka linus var izaudzēt tikai Latgalē,» smejas Iecavnieka tirdzniecības vadītāja Ineta Gulbe, taču tagad atkal apliecināts, ka lini Latvijas apstākļos augot ļoti labi arī citos novados. Linsēklu audzēšanā Iecavnieka komanda pieredzi guvusi, apmeklējot citus graudaugu audzētājus Eiropā, piemēram, Čehijā un Francijā. Eksperimentos meklēta Latvijas apstākļiem piemērotākā linsēklu šķirne. Pašlaik Iecavnieks iepērk linu sēklu ārpus Latvijas pašu vajadzībām, kā arī tirgo to vietējiem, Latvijas zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zaļā ekonomika: Kaņepju nozare gaida atbalstu

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.08.2014

Mārtiņš Indāns

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Kaņepes varētu būt Latvijas zelts vai nafta, ir pārliecināts Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Indāns

Kaņepes šogad aug ideāli, pat par 8 cm divās diennaktīs, ja nav nokavēts sējas laiks. Ja tika iesēts pavasara sausuma periodā, tad kaņepes attīstība iekaltušā augsnē bija stipri aizkavēta, un tā neatgūstas arī vasarā. Taču, ja sēja ir izdarīta pareizi un īstajā brīdī, tad ekstrēmās vasaras nekaitē augšanai. Latvijā 2014. gadā audzē kaņepes šķiedras un spaļu ieguvei 116 ha platībā un pārtikai, pamatā eļļas ieguvei, 120ha platībā. Kaņepju audzētāju ir vairāki desmiti, kas ir Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas (LIKA) biedri, skaidro M.Indāns.

Problēmu netrūkst

Šobrīd nozarei, lai tā straujāk attīstītos, ir nepieciešams attīstīt šķiedras kaņepes pirmapstrādes rūpnīcas. Ir vairāku investoru interese par škiedras kaņepes pārstrādes rūpnīcu izveidi, teic M. Indāns, bet pašlaik tiek gaidīta LAP programmu atvēršana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ingus Niedra Blankenfeldē 22 hektāru platībā audzē kaņepes

Dienas Bizness, 04.08.2015

Foto: Raitis Puriņš

Jaunākais izdevums

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe darbojas kaņepju produktu biznesā

LETA, 08.08.2016

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dailes teātra aktieri Ivars Auziņš un Dainis Grūbe kopīgi darbojas kaņepju produktu biznesā.

Auziņš ir vienīgais īpašnieks uzņēmumam SIA Transhemp, kas dibināts 2011.gadā un nodarbojas ar kaņepju produktu ražošanu un attīstību. Savukārt Grūbe ir Auziņa kolēģis šajā uzņēmumā, šodien raksta laikraksts Diena.

«Kaņepēm ir ļoti interesants mārketings. Kad pasaku, ka bizness saistīts ar kaņepēm, klausītāji nosmaida. Kad sāku stāstīt par saražotajiem produktiem, man prasa, kur un kā produkciju var iegādāties,» laikrakstam teicis Auziņš. Viņš atzīst, ka šis ir pirmais bizness. Vaicāts, kā izdodas savienot aktiermākslu ar kaņepju biznesu, Auziņš atbild: «Spītīgi ejot uz priekšu un daudz strādājot. Brīžiem nācies strādāt 12-14 stundu dienā. Protams, lai nepārdegtu, nedrīkst pārspīlēt ar garām darba stundām ilgtermiņā. Vēl viens būtisks aspekts - ļoti svarīgi ir izvēlēties labus sadarbības partnerus. Jāizveido sava komanda, kas tiešām strādā kā īsta komanda, un, jāteic, šajā aspektā man ir ļoti dažāda pieredze.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kaņepju māju ražotājs ESCO Būve iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

SIA ESCO Būve Madonas rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 24. janvārī.

SIA ESCO Būve juridiskā adrese ir Lejasstaldēni, Bērzaunes pagasts, Madonas novads.

Aģentūra LETA 2014. gada sākumā vēstīja, ka SIA ESCO Būve investējusi aptuveni 300 000 eiro, Madonas novadā izveidojot kaņepju māju ražotni. ESCO Būve dibināja Roberts Jevsejevs un Aleksandrs Bondars.

No kopējā ieguldīto līdzekļu apjoma 200 000 eiro bijis Lauku atbalsta programmas līdzfinansējums.

Dibinātāji informēja, ka kaņepju mājas tirgū tiks piedāvātas ar zīmolu Remember Brothers. Izstrādājot kaņepju mājas, viens no uzņēmuma priekšnosacījumiem bija - eksportspējīgs produkts ar augstu pievienoto vērtību. Līdz ar to kaņepju māju ražošanai tika izvēlēta paneļu tehnoloģija, kas ļauj māju eksportēt uz jebkuru valsti pasaulē un uz vietas klientam vēlamā vietā veikt mājas montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā

Raivis Bahšteins, 19.09.2017

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto – Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem.

Ko tu te atbrauci? Galva tev ir uz pleciem vai nav? Brauc atpakaļ! Ar sākotnēji skeptisku uzņem­šanu bija jāsadzīvo Andrim Višņevskim un Deborai Paulinu, kas pirms trim gadiem no metropoles virpuļa pārcēlās uz nomaļajām Obeliškām ar sapni par saturīgu mazo biznesu.

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā iz­kristalizējušies līdz tam, ka nu jau var rādīt savas prasmes arī citiem, paralēli tur top dažādi produkti – ēdami un neēdami, taču ne mazumtirdziecības plauktiem, bet gan kā papildinājums saimniecības apskatei un kaņepju izzināšanai, palēnām attīstot tūrisma piedāvājumu. Viņi vēlas uzņemt arī korporatī­vos pasākumus, šovasar ierīkota kvestu istaba jeb escape room par kaņepju tematiku, nupat atvēruši arī pašu dizainētu veikaliņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Michelin restorānu šefpavāri Latvijā

Lelde Petrāne, 19.09.2017

Fotogrāfijas skatāmas galerijā!

Foto: LIAA

Jaunākais izdevums

Pērn Latvijā viesojās Michelin pavāri no Beļģijas, bet šogad laikā no 11. līdz 13. septembrim Latviju apmeklēja 20 cilvēku delegācija no Nīderlandes – Michelin restorānu pavāri, mediji un iepircēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Michelin ir vairāk nekā gadsimtu sena, prestiža Francijā radīta starptautiska restorānu vērtēšanas sistēma. Michelin piešķir zvaigznes par atbilstošiem kritērijiem – augstu kvalitāti, izmeklētu virtuvi ar izciliem ēdieniem, kā arī īpaši unikālām un augstvērtīgām restorāna kvalitātēm. Ik gadu tiek publicēts Eiropas restorānu un viesnīcu ceļvedis, un iekļūšana tajā ir īpaši prestižs pagodinājums.

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar augstvērtīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Delegācija apmeklēja vairākus Latvijas uzņēmējus, piedalījās produktu degustācijās un meistarklasēs. «Pēc uzņēmumu apmeklējumiem, Michelin pavāri atzinīgi norādīja uz SIA Rāmklani Nordeco un SIA Very Berry ogu kaltēšanas un apstrādes procesa augsto līmeni, kas pēc kaltēšanas saglabā lielāko daļu vērtīgo vitamīnu, kā arī to izteikto garšu un smaržu. Tikmēr neviltotu interesi izraisīja kaņepju sēta Adzelvieši, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, radot kaņepju sviestu, aizdaru, eļļu un citus produktus - ārzemju viesi līdz šim nebija pazīstami ar kaņepju plašajām pielietošanas iespējām kulinārijas mākslā,» informē LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Palielinājies lauku saimniecības vidējais lielums

Žanete Hāka, 22.09.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru