“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” nav ieinteresēta tiesāties ar valsti, bet ir gatava konstruktīvai sadarbībai Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvē.
Uzņēmums var operatīvi uzstādīt 30 kilometrus žoga, kas pašlaik glabājas noliktavās, preses konferencē 25. augustā apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Viņš atgādināja, ka “Igate” 2015. gadā uzvarēja konkursā par Krievijas robežas izbūvi, bet 2018. gadā - konkursā par Baltkrievijas robežas iekārtošanu. Taču 2019. gada septembrī Iekšējās drošības birojs veica aizturēšanas, kas faktiski apturēja tālāku robežas izbūvi.
“Pagājuši divi gadi. Izbeigti nepamatotie kriminālprocesi pret savulaik aizturēto Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu, jo aizdomas neapstiprinājās. Vai kāds viņiem ir atvainojies?” jautāja M. Peilāns.
Viņš apstiprināja, ka kādreizējā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena vadībā darbojās robežas izbūves uzraudzības komiteja un “Igate” divus gadus ir informējusi Iekšlietu ministrijas politisko vadību, ka gatava pabeigt darbus, kas paredzēti noslēgtajās vienošanās. Taču atbilde netika saņemta, bet S. Ģirģens tikai izteicās, ka “tautas draudzības vēstules ekonomikas sildīšanai es pieņemu zināšanai”.
M.Peilāns atzinīgi novērtēja Saeimas pieņemtos likumu grozījumus, lai paātrinātu robežas infrastruktūras izbūvi. Tie tiesiski novērš normatīvo aktu dažādas interpretācijas iespējas un apstiprina, ka Valsts robežsardze un būvnieki pareizi izprata normatīvo aktu prasības drošas robežas iekārtošanā.“Ja šāds regulējums būtu bijis robežas izbūves laikā, nebūtu pamata dažādām normu interpretācijām un netiktu bremzēta robežas izbūve,” sacīja M. Peilāns.
Diemžēl kavēšanās izmaksās dārgi. “Igates” parakstītā vienošanās paredzēja robežas ar Baltkrieviju iekārtošanu pabeigt par aptuveni par 22,9 miljoniem eiro. Pašlaik ir paveikti darbi par nepilniem 2,3 miljoniem eiro. Amatpersonas prognozē, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
M. Peilāns arī norādīja, ka tagad plānoto 37 kilometru dzeloņstieplu žoga iegādi un uzstādīšanu nav reāli pabeigt līdz 2021.gada oktobrim, kā tas iecerēts.
M. Peilāns secināja, ka, mēģinot nepamatoti radīt skaļu lietu pret Valsts robežsardzes vadību un vienlaikus pret būvnieku, ir nodarīts milzīgs kaitējums valsts drošībai un budžetam. Savukārt “Igate” saskaras ar nevainīguma prezumpcijas pārkāpšanu. Uzņēmums ir cietis zaudējumus, izpildot robežbūves līgumus, bija problēmas saņemt kredītus, tika arestēts autoparks un veikti citi pasākumi, kas apgrūtināja uzņēmuma darbību, lai gan oficiāli neviens nav atzīts par vainīgu.
Dati liecina, ka žogs un izbūvētā infrastruktūra uz Krievijas robežas samazināja nelegālo migrantu skaitu. 2015. gadā “zaļo robežu” nelegāli šķērsoja 476 cilvēki, bet 2019. gadā – 52. Ja robežas izbūves darbi nebūtu kavēti, pašlaik nelegālajiem migrantiem būtu grūti šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
“Mēs ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes ņems vērā šīs lietas mācības un nākotnē nepieļaus līdzīgus precedentus. Mēs arī ceram, ka kāds nesīs kaut vai politisko atbildību par robežbūves sabotēšanu,” uzsvēra M. Peilāns.
