Jaunākais izdevums

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Dati par ekskluzīviem un luksusauto modeļiem ir pārliecinoši - patēriņš šajā jomā kļūst aizvien apjomīgāks. Pilnīgi jaunu un pirmoreiz reģistrētu prestižu un dārgu auto modeļu Latvijā 2006. gadā jau bijuši skaitāmi daudzos desmitos: uz juridisko personu vārda reģistrēti ne tikai 16 pilnīgi jauni Bentley (Continental Flying Spur un Continental GT modeļi), bet arī 30 Land Rover Range Rover, 54 Range Rover Sport, 46 BMW X5 un 88 Audi Q7.

Netrūkst arī citu ekskluzīvu un luksusauto. 2006. gadā laikā līdz 1. decembrim Latvijā reģistrēts pa vienam 2006. gada izlaiduma automobilim Porsche Carrera GT, Maybach 57S, Aston Martin DB9, Aston Martin V12 Vanquish un Aston Martin Vantage, Mercedes Benz CLS55 AMG un SL55 AMG, Chevrolet Corvette Convertible un Corvette Coupe, Ferrari 360 Modena un F430.

Tāpat reģistrēts pa diviem pilnīgi jauniem Ferrari 430 un Hummer H2, Maserati Gransport Spyder un Lamborghini Gallardo, kā arī Volkswagen Phaeton. Visbeidzot, Latvijas uzņēmumu autoparkā klāt nākuši arī 3 Lexus LX470, 4 Mercedes Benz G55 AMG un Porsche Boxster, 5 Maserati Quattroporte un Porsche Cayman, 6 Jaguar XK un Infiniti QX56, 10 Hummer H3 un 13 Porsche 911 Carrera.

No šiem auto lielākā daļa tāpat iegādātas uz juridisko personu vārda. Tā, piem., visi 88 jaunie Audi Q7 reģistrēti uz kompāniju vārda, fiziskās personas iegādājušās tikai 3 Land Rover Range Rover (no 33), 2 Hummer H3 (no 10), 12 Land Rover Range Rover Sport (no 66), 13 Porsche Cayenne (no 80). Ir gan ļoti turīgu un ilgstoši pazīstamu uzņēmēju iegādātas "rotaļlietas", kas acīmredzami iegādātas no jau nopelnītas naudas, gan ne tik pazīstamu uzņēmēju pirkumi, kuru pamatā ir labi zināmi biznesi, gan ārzemnieku Latvijā dibinātu uzņēmumu iegādāti auto, gan arī ļoti dārgi auto, ko iegādājušās nesen dibinātas kompānijiņas ar minimālo pamatkapitālu un īpašniekiem, kuru vārdi plašākai sabiedrībai neizsaka faktiski neko.

Miljonāri, bērni, sievas

Kā Db jau informējis, auto uz juridisko personu vārda tiek reģistrēti galvenokārt tāpēc, ka šādā veidā iespējams no valsts saņemt PVN atmaksu, kas ir gandrīz sestā daļa no auto pārdošanas cenas, - fiziskajām personām šādas iespējas nav. 2006. gadā šo iespēju plaši izmantojuši arī audis, kuri stabili un ilgstoši atrodami Latvijas miljonāru sarakstā.

Tā Bentley Continental Flying Spur (tiesa, 2005. gada izlaiduma) iegādājies gan Gerkens un partneri līdzīpašnieks Raimonds Gerkens, gan - tiesa, līzingā - uzņēmuma Biolar centrs līdzīpašnieks, cits Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks Jurijs Daņilko. Uzņēmums gan dibināts tikai aizpērn, taču ir cieši saistīts ar "lielo" Biolar grupu, kurā galvenais noteicējs ir tas pats J. Daņilko.

Tieši tādus pašus bentlijus iegādājušās vēl 6 Latvijas miljonāru kompānijas - Venjamina Gureviča SIA Hotel Rīga, Uģa Tabora SIA Hydro Energo, Mihejevu ģimenes gaļas pārstrādes uzņēmums SIA M.V.A., Mihaila Uļmana un partneru SIA Mono, Vasilijam Meļņikam kopā ar mazākpazīstamo 1974. gadā dzimušo Vladislavu Dubrovu piederošā tikai 2005. gada septembrī dibinātā SIA Royal Motors, kā arī RD grupas līdzīpašnieka Rahmiela Deiča SIA R. Evolution.

Tradicionāli kārtīgi iepirkušies ir Parex bankas saimnieki - kredītiestādes jauno spēkratu pulkā ir Lexus superdžips LX470, kā arī Porsche 911 Carrera. Otru jauno Lexus LX470 iegādājusies Latvijas miljonāru sarakstā tāpat atrodamās Irēnas Nikonovas SIA Rin Tranzīts, bet 2 Porsche 911 (abus līzingā) - ofšorus iecienījušā lielveikalu Sky radītāja Andra Lontona SIA Māja - Investīciju grupa un Ulda Asara un Andra Sihtora SIA Nelss. Veselus 2 Maserati Quattroporte līzingā iegādājusies bunkeringa kompānija SIA Vexoil Bunkering, kuras īpašnieki ir Edvīns Inkēns un acīmredzami aiz ofšora Aptol Ventures LLC aizslēpies uzņēmējs Vladimirs Čebotarjovs. Vēl vienu šādu pašu auto nopirkusi SIA Oāze A, kuras vienīgā īpašniece ir Aizkraukles bankas akcionāra un vadītāja Ernesta Berņa kundze Nika.

Vislepnākais un ekskluzīvākais 2006. gadā iegādātais Rolls-Royce Phantom, kuru iegādājusies Krievijas multimiljonāra un Vegas spēļu biznesa grupas panieka Oļega Boiko kompānija SIA X1. Turklāt no trim 2006. gadā Latvijā no jauna reģistrētajiem Maybach limuzīniem jauns ir tikai viens - Rietumu bankas padomes priekšsēdētāja un lielākā akcionāra Leonīda Esterkina vajadzībām nopirktais Maybach 57S.

Savukārt abi pārējie maibahi jau ir 2 gadus pabraukti - vienu nopirkusi SIA Mangaļsalas nams, un to, cik zināms, savām vajadzībām izmanto uzņēmuma līdzīpašnieks un Arēnas Rīga pircējs Igors Ivanovs, bet otru - Paritate līzings pakalpojumus izmantojusī un tikai 2004. gadā dibinātā SIA Baltik Multi Bau, kura pieder viesnīcu un nekustamā īpašuma jomā zināmajai Babanovu ģimenei.

Māra Dzenīša, Kaspara Losa un Māra Niedras SIA KMM Metāls iegādājusies Mercedes Benz G55 AMG, visbeidzot SIA Alfor azartspēļu impērijas lielākais īpašnieks Jānis Zuzāns nopircis īpatno un Latvijā ļoti reto Volkswagen Phaeton limuzīnu. Ferrari 430 reģistrēts SIA Auto Italia, kura lielākais īpašnieks ir miljonārs, uzņēmuma Vincents saimnieks Leons Jakrins.

Visbeidzot, trīs "mazos" hammerus - modeli Hummer H3 - iegādājusies Latvijas miljonāru sarakstā atrodamā Māra Lāča transportkompānija M Sped, advokāta Jāņa Lozes vērienīgā nekustamā īpašuma projekta uzņēmums SIA Tango projekts, kā arī bijušā Latvijas krājbankas prezidenta Arnolda Laksas dēla Renāra SIA Zeltezeri - tikai 2006. gada aprīlī dibināta SIA ar minimālo 2000 Ls pamatkapitālu, kurš pat apmaksāts tikai pa pusei.

Redzamie lielie biznesi

Vairākus lepnos auto iegādājušās kompānijas, kuras var lepoties ar miljonu vai vismaz simtu tūkstošu apgrozījumu, kā arī ilggadēju biznesa pieredzi.

2005. gadā 62 tūkst. Ls nopelnījusī SIA Baltic Bunkering Company (tiesa, apgrozījums bijis tikai 380 tūkst. Ls), kuras lielākais īpašnieks ir Artis Hartmanis, iegādājusies pilnīgi jaunu Aston Martin DB9. 2 Maserati Quattroporte līzing iegdājusies Ducati motociklu izplatītāja - SIA Ionica (īpašnieki - Edgars un Rūdolfs Toms Bērziņi), kā ar Irinas Prohorenko apģērbu tirdzniecības kompānija SIA Niteks.

2 lepnus Mercedes Benz G55 AMG iegādājušās SIA Auto brokers un SIA Alpha osta. Pirmā kompānija, kuras īpašnieki ir Karina Cadoviča un Artūrs Zantmans, to iegādājusies, izmantojot GE Money pakalpojumus, bet otrā (lielākais īpašnieks "īpaši melnajā" ārzonā, Bahamu salās reģistrētā Alpha Maima Group Ltd.) to nopirkusi par "īstu" naudu.

Hummer H2 iegādājusies meža nozares kompānija - Henilānu ģimenes uzņēmums Anvars un partneri, kura 2005. gadu beigusi ar 4.66 milj. Ls apgrozījumu un 157 tūkst. Ls peļņu, kā arī pirotehnikas tirgotājkompānija no Ogres SIA Aldi (vienīgais īpašnieks Aldis Zārbergs, 2005. gada apgrozījums - 285 tūkst. Ls, peļņa 54 tūkst.). Savukārt "mazo" Hummer H3 iegādājusies viesnīcas Ainavas īpašniece - SIA Baltic Development Group (oficiālais īpašnieks - ofšors Lansing Ventures LLC, bet vadītājs - Juris Niklasons).

Sporta auto Porsche 911 Carrera nopirkusi transportkompānija SIA TVA (veseli 4 īpašnieki, valdes priekšsēdis - Vladimirs Zaicevs, 2005. gada apgrozījums - 7.74 milj. Ls), bet vēl vienu tādu pašu, tikai līzingā - Kuldīgas puses pārtikas tirdzniecības SIA Linde pārtika (vienīgais īpašnieks - Kaspars Bergmanis, 2005. gada apgrozījums - 5.37 milj. Ls un peļņa - 155 tūkst. Ls).

Krietni lētāko Porsche Boxster līzingā iegādājusies SIA Baltijas bioenerģijas grupa, kuras kapitāldaļu pakete miljonāra statusu nodrošina Robertam Zīlem un kuras valdes priekšsēdētājs ir Gatis Deksnis; Porsche Cayman šādā pašā veidā - būvtehnikas un aparatūras tirgotāja SIA Rajters (vienīgais īpašnieks - Vjačeslavs Librehts, gada apgrozījums - 336 tūkst. Ls, peļņa - 32 tūkst. Ls).

Minibizness iepērk superautomašīnas

Šogad bijušas firmas, kas iegādājušās auto, kuru cena bieži vien būtiski pārsniegusi to gada apgrozījumu un aktīvus.

Tā nekustamo īpašumu tirgoņa Alda Ozola SIA Zemes tirgus iegādājusies "mazo" Hummer H3, kura cena daudzkārt pārsniedz gan tikai 2005. gadā dibinātās firmas apgrozījumu (4534 Ls), par tās peļņu nemaz nerunājot - tās vietā ir bijuši zaudējumi 19 tūkst. Ls, un arī pamatlīdzekļi kopā bijuši tikai 17 tūkst. Ls vērti. A. Ozola tikpat bieži dzeltenajā presē izrādītais Hummer H2 ir iegādāts, izmantojot Hansa līzings pakalpojumus, un ieķīlāts par nepilniem 25 tūkst. Ls.

Bentley Continental Flying Spur pat bez līzinga pakalpojumu izmantošanas iegādājusies 26 gadus vecajam Sergejam Degiļam piederošā SIA Darbe, kura 2005. gadu beigusi ar 156 tūkst. Ls apgrozījumu un 82 tūkst. Ls zaudējumiem. Te gan jāpiebilst, ka S. Degiļs ir viens no lielākajiem komercķīlu devējiem - ar SIA Darbe saistīts konkrēts nekustamā īpašuma projekts, un Hipotēku un zemes bankā uzņēmējs savas kapitāldaļas ieķīlājis par gandrīz 6 milj. Ls.

Šādu pašu auto iegādājusies vairāku īpašnieku nekustamo īpašumu pārvaldes kompānija VJN kapitāls, kas 2005. gadu beigusi ar 246 tūkst. Ls apgrozījumu un 45 tūkst. Ls zaudējumiem. Lepno Aston Martin Vantage iegādājusies Lilijai un Aināram Spriņģiem piederošā luksusmantu tirgotāja - SIA Grenardi, kuras 2005. gada apgrozījums gan bijis tikai 733 tūkst. Ls un peļņa - 47 tūkst. Ls (turklāt faktiski visa Grenardi manta par 680 tūkst. Ls ieķīlāta Hansabankā).

Dārgus auto iegādājušās arī kompānijas, kuru īpašnieku vārdi pēdējā laikā saistīti ar ievērojamiem skandāliem nekustamo īpašumu jomā - ar Ināru Vilkasti konfliktējošā Raimonda ·tālberga SIA B.H. ar Hansa līzings palīdzību tikusi pie Lexus LX470, bet Grāpju pussalas īpašnieku mai iesaistītā Ginta Vilgerta SIA 26 - pie Porsche 911 Carrera. ·ādu pašu auto lietošanā ar Unilīzinga palīdzību ieguvusi Artūram Zantmanam piederošā SIA Premium līzings (2005. gada apgrozījums - 550 tūkst. Ls, zaudējumi - 40 tūkst.).

Hummer H2 pircējai - Vladimiram Stepanjanam piederošajai 2004. gadā dibinātajai V.S. Imperia 2005. gada apgrozījums bijis tikai 48 tūkst. Ls un peļņa - 32 tūkst. Ls, taču šajā gadījumā auto iegāde vismaz atbilst firmas pamatprofilam - limuzīnu izīrēšanai. Plaša profila SIA Monta Anno 1987, kura vienīgais īpašnieks ir Raimonds Pabrieža un kas 2005. gadu beidzis ar 75 tūkst. Ls apgrozījumu un 33 tūkst. Ls peļņu, līzingā iegādājies Porsche Cayman, bet SIA Rītupes centrs (vienīgā īpašniece - 1981. g. dzimusī Zane Veidemane, 2005. gada apgrozījums - 54 tūkst. Ls) - Bentley Continental GT.

Visinteresantākie ekskluzīvo un luksusauto pircēji ir pēdējos gados dibinātas kompānijiņas ar lielākoties minimālo pamatkapitālu, kuras nav atrodamas telefonu vai adrešu datu bāzēs un kuras bieži vien nav iesniegušas nevienu gada pārskatu.

Spilgtākais piemērs ir SIA Sventovit grupa - 1971. gadā dzimušajam Aleksandram Osokinam un 1960. gadā dzimušajam Sergejam Osokinam piederoša kompānija, kas, neraugoties uz 2005. gada apgrozījumu 43 Ls apmērā, kapitāldaļas Aizkraukles bankā spējusi ieķīlāt par 6.6 milj. Ls un iegādāties kā 2006. gada izlaiduma Lamborghini Gallardo, tā tāpat pilnīgi jaunu Bentley Continental GT. Taču šī kompānija nav vienīgā "dīvaine": tā Žanam Grevcovam piederošā 2004. gadā ar 2000 Ls pamatkapitālu dibinātā SIA Asset Invest, kas kā pamatnodarbi uzrāda kredītu izsniegšanu, izmantojusi Parex līzingu, lai iegādātos Bentley Continental GT. Uzņēmuma 2005. gada 87 tūkst. Ls apgrozījums ir bijis būtiski mazāks par iegādātā bentlija cenu. ·ādu pašu auto iegādājusies tikai 2006. gada janvārī dibinātā 1974. gadā dzimušajai Ilzei Neimanei-Nešporai piederošā SIA Jugendstyle, kura nav atrodama telefonu un adrešu datu bāzēs. Vēl vienu Bentley Continental GT lzingā iegādājusies 2004. gadā dibinātā SIA Grand House Corporation - atkal viena īpašnieka (1975. gadā dzimušā Leonīda Kaufmana) SIA, kas nav atrodama telefonu datu bāzēs un 2005. gadu beigusi ar 41 tūkst. Ls apgrozījumu un 19 tūkst. Ls zaudējumiem.

2004. gadā dibinātā rēķinvedības un konsultāciju kompānija SIA Arts Group, kuras vienīgais īpašnieks Britu Virdžīnu salās reģistrētā Lockerbee Investments S.A. un vadītājs - 1976. gadā dzimušais Sergejs Sergejevs,bez līzinga izmantošanas iegādājusies jaunu Bentley Continental Flying Spur. Uzņēmuma 2005. gada apgrozījums bijis 240 tūkst. Ls, zaudējumi - 11 tūkst. Ls, kopējā aktīvu vērtība - 98 tūkst. Ls. ·is pats S. Sergejevs vada arī SIA Arts Plaza, kuras īpašnieks reizē ar Lihtenšteinā reģistrēto Arts Development Establishment ir arī 1969. gadā dzimušais Andrejs Tulišs, - šī telefonu datu bāzēs tāpat neatrodamā kompānija ar 2344 Ls pamatkapitālu, kas 2005. gadu beigusi ar 10 tūkst. Ls apgrozījumu, 155 tūkst. Ls zaudējumiem un mīnus 444 tūkst. Ls pašu kapitālu, ir iegādājusies jaunu Ferrari F430. Dmitrijai Rautbardam piederošā 2003. gadā dibinātā SIA Proper Factor 2005. gadu beigusi ar 9746 Ls apgrozījumu un 2428 Ls zaudējumiem, taču nav traucējis iegādāties jaunu Porsche 911 Carrera; 2004. gadā dibinātajai SIA Referenz Studio (vienīgais īpašnieks - Igors Markuns, pamatkapitāls - 2000 Ls, apmaksātais pamatkapitāls - 1010 Ls) 362 Ls gada peļņa un 38 tūkst. Ls gada apgrozījums nav bijis par šķērsli līzingā iegādāties Volkswagen limuzīnu Phaeton. Ļoti īpatni bijuši arī vairāki hammeru pircēji (sīkāk tēmas turpinājumā drīzumā Db).

Luksus auto pircēji 2006. gadā

To uzņēmumu uzskaitījums, kuri par saviem līdzekļiem vai līzingā pērn līdz 1. decembrim iegādājušies 2004.-2006. gada izlaiduma luksus automašīnas BMW X5, Porsche Cayenne, Land Rover Range Rover un Range Rover Sport, Audi Q7, kā arī Infiniti un Jaguar modeļus.

BMW X5*

2004. gada izlaidums

SIA Dzintarzeme auto

SIA Anvars un partneri

SIA Asteri

SIA Belinda

SIA Ek Dart

SIA Elbi

SIA Furors

SIA Lattos

SIA Inteliģenta projektu vadība

SIA Natvik

SIA Nuris

SIA Premium Autohaus

SIA Projektu realizācijas birojs

SIA Slēperi

SIA Solo Development

SIA Universāls Ltd

SIA V V Stils

SIA Valdījums K

SIA VES kapitāls

SIA Veģu auto

SIA Arts Group (līzingā)

SIA Auto Ekspo Impo (līzingā)

SIA Bairons (līzingā)

SIA Bumax (līzingā)

SIA Dzīvības apdrošināšanas brokeri (līzingā)

SIA Farma Magnolija (līzingā)

SIA J.A. un partneri (līzingā)

SIA Premium serviss (līzingā)

SIA U.B.S. (līzingā)

SIA Ezermala 1 (līzingā)

SIA ADB (līzingā)

SIA Globe Invest (līzingā)

SIA GNT Latvia (līzingā)

SIA Uninet (līzingā)

SIA M un B konsultants (līzingā)

SIA Motors RL (līzingā)

SIA Megas (līzingā)

SIA Juvit (līzingā)

SIA Parco (līzingā)

SIA Kuršu zeme (līzingā)

2005. gada izlaidums

SIA AD Provaider

SIA Auto pils

SIA Elizabetes īpašumi

SIA Iglit

SIA Jelgavas lija

SIA Kompānija NA

SIA Latnek īpašumi

SIA Levil Leader

SIA Līvānu bioķīmiskā rūpnīca

SIA Malkas pasaule

SIA Maršal plus

Sia Mgt

SIA Namīpašumu pārvalde

SIA Realtek-2

SIA Reneprint serviss

Sia Rge

SIA RMC-Transports

SIA Servix

SIA Trigers

Zvērinātu advokātu birojs Bērziņš, Marga un Vīnkalns

SIA Viaro (līzingā)

SIA Art Design Studio (līzingā)

SIA Farma Magnolija (līzingā)

SIA Rekva (līzingā)

SIA Relto (līzingā)

SIA I & D konsultācijas (līzingā)

SIA Grade (līzingā)

SIA Inflot (līzingā)

SIA Ipro (līzingā)

SIA KN desmit (līzingā)

SIA Latcoals (līzingā)

SIA TVA Construction (līzingā)

SIA TVA Construction (līzingā)

SIA Ervils (līzingā)

SIA Pakavs AI (līzingā)

SIA Lāņu viesnīca (līzingā)

SIA Nek-Toyr (līzingā)

SIA VI Trans (līzingā)

SIA Euro Pluss (līzingā)

SIA Velvets (līzingā)

SIA Benson Petroleum (līzingā)

AS Starts-Rīga (līzingā)

SIA Centrs MK (līzingā)

2006. gada izlaidums

AS Wess Select

AS BTB Tranzīts

Rīgas brīvostas pārvalde

SIA Automatik Age

SIA Baustelle

SIA BM Auto

SIA BM Auto

SIA BM Auto

SIA Būvfirma Vītols

SIA Euromēbeles

SIA Kamalats

Sia Kr

Sia L75

SIA Land Market

SIA Latvoko

SIA Litex-Rīga

Sia O.k.3

SIA Petra Tehnika

SIA Prizma

SIA Uliss

SIA Vinitor Motors

Sia Vkmd

SIA Domius (līzingā)

SIA Rovens (līzingā)

SIA Rovens (līzingā)

SIA Sistemātiks (līzingā)

SIA Forsete (līzingā)

SIA Latio (līzingā)

SIA Baltijas Servisa Grupa 98 (līzingā)

SIA Euro Baltic Trans (līzingā)

SIA Sensomedia (līzingā)

SIA SP Plus (līzingā)

SIA Viart būve (līzingā)

SIA Čiekuri un kokzāģētava (līzingā)

SIA Elveri (līzingā)

SIA KD-Transports (līzingā)

SIA E dizains (līzingā)

SIA Treilers serviss (līzingā)

SIA I-Trans (līzingā)

SIA Korbi Latvia (līzingā)

SIA Dzerkali Tur (līzingā)

SIA Emīla auto (līzingā)

SIA Jūrmalas ATU (līzingā)

SIA Kredītsabiedrība Zemgale (līzingā)

SIA RL grupa īpašumi (līzingā)

ZS Strautmaļi (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Audi Q7*

AS Olainfarm

AS Torņu un autoceltņu firma UBAK

SIA Amerilat

SIA Artblok

SIA Auto Rīga

SIA Auto Rīga

SIA Balt faktors

SIA Belmast

SIA Binders

SIA Biznesa un investīciju konsultāciju grupa

SIA Cantus

SIA Ciedra A

SIA Dūkupji

SIA Eskom

SIA Gens

SIA J & P brokeri

SIA Jaunie projekti

SIA Kard

SIA Kare 93

SIA Lilit

SIA Martas nams

SIA Ogres nami

SIA Olimps

SIA Pilsētas torņi

SIA Sport Line Invest

SIA Sportrehs

SIA Steel-M

SIA TK centrs

SIA Vieda G

SIA Yota Ltd

SIA Zaļais nams

SIA RP Krasta iela (līzingā)

SIA RP Krasta iela (līzingā)

AS Ventspils nafta (līzingā)

AS Ventspils nafta (līzingā)

SIA Bonanza AG (līzingā)

SIA Forvards un ko (līzingā)

SIA Lido (līzingā)

SIA Raro-centrs (līzingā)

SIA Siltums jums (līzingā)

SIA Sonds (līzingā)

SIA Kapteinis Āķis (līzingā)

SIA Uzvara-lauks (līzingā)

AS Radio SWH (līzingā)

IK Andrejs Pebo (līzingā)

SIA Balt Forest (līzingā)

SIA Burtnieks R (līzingā)

SIA PM Latvia (līzingā)

SIA Pētersona patents (līzingā)

SIA Sano-D tehnika (līzingā)

SIA Savibalts (līzingā)

SIA Trinitiks (līzingā)

SIA Volksauto (līzingā)

SIA Zion R (līzingā)

SIA Garkalni VV (līzingā)

SIA Leors (līzingā)

SIA Priedaine (līzingā)

SIA Vispo (līzingā)

SIA Zenga grupa (līzingā)

SIA ZL (līzingā)

SIA A & G Latvija (līzingā)

SIA AJKC (līzingā)

SIA Eltekss (līzingā)

SIA Vējzaķusala un Ko (līzingā)

SIA Kaju (līzingā)

SIA Car Concept (līzingā)

SIA Ibiza (līzingā)

SIA Sienas.lv (līzingā)

AS Olainfarm (līzingā)

SIA Ibiza (līzingā)

SIA Ibiza (līzingā)

SIA Ideal Services (līzingā)

SIA Kovi (līzingā)

SIA Laimdotas (līzingā)

SIA Tuskulums (līzingā)

* - 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Infiniti FX35*

2004. gada izlaidums

SIA Baltorotors

Sia Kma

SIA SP Investments (līzingā)

SIA BKA grupa (līzingā)

2005. gada izlaidums

SIA Maiznīca Flora

SIA Arhitekta K.Rukuta birojs (līzingā)

SIA Forestry Shipping (līzingā)

2006. gada izlaidums

SIA Disa-M

SIA Ecosource

Sia Fcg

SIA Lagūna A.S.

SIA Uteks

SIA Elorita+ (līzingā)

SIA Gibsons grupa (līzingā)

SIA Zemes tirgus (līzingā)

SIA Alro Lat (līzingā)

SIA Arka Investīcijas (līzingā)

SIA Latexpo (līzingā)

SIA Termo Plastik (līzingā)

SIA United Oils (līzingā)

SIA Eiro Steel (līzingā)

SIA KMM metāls (līzingā)

SIA Kono (līzingā)

SIA Rema kokaudzētavas (līzingā)

SIA Genesisp-Jugra (līzingā)

SIA Motocentrs (līzingā)

Zvērinātu advokātu birojs Rusanovs Rode Bušs (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Infiniti FX45*

2004. gada izlaidums

SIA Aer-serviss (līzingā)

2006. gada izlaidums

SIA V.I.P. Baltic Ltd.

SIA A.C.B. (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Infiniti M35

2006. gada izlaidums

SIA Spīdvejs

Infiniti QX56

2006. gada izlaidums

Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinode

SIA Baltic Maritime Agency

SIA SNS nodaļa (līzingā)

SIA Kritnis (līzingā)

Porsche Cayenne*

2004. gada izlaidums

SIA Arinā 4

SIA Balsts-R

SIA ECS Baltika

SIA Hantehnika

SIA JM koks

SIA Melase

SIA RE Investcom

SIA Telekomunikāciju grupa

SIA Teātra nams

SIA Snom Trading (līzingā)

SIA Autofavorīts (līzingā)

SIA Reksons (līzingā)

SIA Multicomp (līzingā)

2005. gada izlaidums

SIA Alberta Alex

SIA Chemiehandele

SIA Hanzas nami

SIA KMP Consulting Group

SIA Lāņu krasti

SIA TEF grupa

SIA Mobilukss (līzingā)

SIA Auto dominante (līzingā)

2006. gada izlaidums

AS Parex banka

SIA AA īpašums

SIA Auto apgāde

SIA Avantas

SIA Baltijas naftas serviss

SIA Baltijas sporta auto

SIA Būvinvest

SIA Ciemupe

SIA Cobold eksports

SIA DR Real Estate

SIA Forums Audits

SIA Grenardi

SIA Grenardi

SIA Inserviss Group

SIA Inserviss Group

SIA Interjeru iekārtošanas un restaurācijas firma Ierosme

SIA Jaris

Sia Jem

SIA Lielzeltiņi

SIA Mahon

SIA Marblelux

SIA Modulors

SIA N & S Export

SIA Poligrāfijas apgādes (Polap)

Sia Rb

SIA Real Property Group

Sia S 108

Sia S 108

SIA Teātra nams

SIA Tirdzniecības nams Nīcgale

SIA Vudi Taxi

Zvērināta advokāta Modra Supes birojs

SIA Skarlett (līzingā)

SIA Re & Re (līzingā)

SIA Anvars un partneri (līzingā)

SIA MML Imports (līzingā)

SIA Anvars un partneri (līzingā)

SIA D & D Texnology (līzingā)

SIA Didrihsons arhitekti (līzingā)

SIA Grata Plus (līzingā)

SIA Ideal Services (līzingā)

SIA Kravu serviss (līzingā)

SIA Levuo (līzingā)

SIA Mobilukss (līzingā)

SIA Ra-Ra (līzingā)

SIA RD Real Estate (līzingā)

SIA Rīts A.I. (līzingā)

SIA Siltumaeksperts (līzingā)

SIA Teks (līzingā)

SIA VIA Finance (līzingā)

SIA Draugiem (līzingā)

SIA Zenga grupa (līzingā)

SIA Nelss logi (līzingā)

SIA Fonds-LC (līzingā)

SIA Trade House Shustov (līzingā)

SIA Elau (līzingā)

AS Kvadra Pak (līzingā)

SIA BL Group (līzingā)

SIA Bose Auto (līzingā)

SIA Farm Impeks (līzingā)

SIA JG Serviss (līzingā)

SIA PTA (līzingā)

SIA Sacco Corporate Strategy (līzingā)

SIA Salaspils Sprīdītis (līzingā)

SIA Sevindž (līzingā)

SIA Tiago (līzingā)

SIA Valiri (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Land Rover Range Rover*

2004. gada izlaidums

SIA Gūtmanis

SIA Kurbads un Ko

SIA Premium līzings (līzingā)

SIA ICE Logistics Company (līzingā)

2005. gada izlaidums

SIA Brīvdienu tūrisms

SIA Melnā ripa

SIA Tranzīta termināls

SIA Bruņinieks MS (līzingā)

SIA Centrs 264 (līzingā)

2006. gada izlaidums

AS Asset Angels

AS Rietumu banka

AS Rīgas sanitārā transporta autobāze

As Upb

SIA Arinā 4

SIA Arts Plaza

SIA Balthaus

SIA Baltic Motors, Ltd

SIA Baltiktrans

SIA Buku audzētava

SIA Buku audzētava

SIA IS salons

SIA Mikas

SIA Skonto būve

SIA Solo Development

SIA Terrabalt

AS Brasla (līzingā)

SIA Greis (līzingā)

SIA Serviss DN (līzingā)

SIA TH nami (līzingā)

SIA Verners Discount Electrical Plus (līzingā)

SIA I.M.Centrs (līzingā)

SIA Primaland (līzingā)

SIA Air Control Systems (līzingā)

SIA Anvars un partneri (līzingā)

SIA Autonams (līzingā)

SIA Dadsons (līzingā)

SIA Internet Balticum (līzingā)

SIA Krauzers (līzingā)

SIA JV11 (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Land Rover Range Rover Sport*

2005. gada izlaidums

SIA Dominus & K

SIA Laniko

SIA Serena Rīga

SIA Serena Rīga (līzingā)

2006. gada izlaidums

AS Parex banka

SIA Art Music

SIA Baltbiznesa birojs

SIA BER montāžnieks

SIA Dalton Auto

SIA GMP Investments Group Latvia

SIA K & M informāciju tehnoloģijas

SIA K.S.Avia

SIA Kopipass

SIA Markils

SIA Pārtikas kompānija

SIA Sublicolor

SIA Uzņēmējs

SIA Yellow Cab Latvia

SIA Žeems

SIA JG grupa (līzingā)

SIA Salto (līzingā)

SIA Balsts (līzingā)

SIA Kayser Property (līzingā)

SIA Transporent (līzingā)

SIA Anvars un partneri (līzingā)

SIA BLP tehnoloģijas (līzingā)

SIA Budziro (līzingā)

SIA Carnikavas tūrisma un atpūtas centrs (līzingā)

SIA Cidis (līzingā)

SIA IL serviss (līzingā)

SIA Latakko (līzingā)

SIA Lupi Baltic (līzingā)

SIA Māja (līzingā)

SIA Neit (līzingā)

SIA Niedru jumti (līzingā)

SIA Primaland (līzingā)

SIA Timwell Marine (līzingā)

SIA Transporent (līzingā)

SIA Transporent (līzingā)

SIA Ekkons (līzingā)

SIA Draugiem (līzingā)

SIA Kvante (līzingā)

AS Kolonna (līzingā)

SIA Impaks (līzingā)

SIA Wizard Communications (līzingā)

SIA Ganesh Truck (līzingā)

SIA Ganesh Truck (līzingā)

SIA Quality nami (līzingā)

SIA Reklāmas aģentūra Lowe Age (līzingā)

SIA Auto Jugla J.Z. (līzingā)

SIA Auto īre (līzingā)

SIA DLL Serviss (līzingā)

SIA Ekna (līzingā)

SIA Krāsu serviss (līzingā)

SIA Krāsu serviss (līzingā)

SIA RPK grupa (līzingā)

SIA SKT un Partneri (līzingā)

SIA Trendmark (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Jaguar S Type

2006. gada izlaidums

SIA Inchcape Motors Latvia

SIA Telekom Data Group (līzingā)

SIA Reklāmas līnija L UN L (līzingā)

SIA Freko (līzingā)

SIA VIP Property (līzingā)

Jaguar X Type*

2005. gada izlaidums

SIA Mono

2006. gada izlaidums

SIA Gravas Prim (līzingā)

SIA Zemgus AG (līzingā)

SIA Lotkoms (līzingā)

SIA Nordic Partners (līzingā)

SIA Ideal Services (līzingā)

SIA PAA (līzingā)

SIA Inchcape Motors Latvia (līzingā)

SIA Inchcape Motors Latvia (līzingā)

Zvērinātu advokātu birojs Loze, Grunte & Cers (līzingā)

SIA Kalmija (līzingā)

SIA Merkurss (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Jaguar XJ*

2005. gada izlaidums

SIA Arhitekta G.Vīksnas birojs (līzingā)

SIA Homeland (līzingā)

2006. gada izlaidums

AS Aizkraukles banka

SIA Māris Gailis (līzingā)

SIA Aeronavigācijas serviss. Mācību centrs (līzingā)

SIA LAS-1 (līzingā)

AS VEF Radiotehnika RRR (līzingā)

* - 2004., 2005. un 2006. gada izlaiduma automašīnas, kas Latvijā pirmoreiz reģistrētas 2006. gadā

Jaguar XJ8

2005. gada izlaidums

2005 SIA Smart Move

Jaguar XK

2006. gada izlaidums

SIA BSV Network (līzingā)

SIA Impress (līzingā)

SIA Pārvaldnieks

Zvērinātu advokātu birojs Loze, Grunte & Cers

Dati: Baltic Screen

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Luksusauto tirgus ir sagruvis

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 30.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinājums par divām trešdaļām vai vairāk nekā 1200 automašīnām - tik katastrofāli aizvadītajā gadā Latvijā sarucis luksus automašīnu tirgus, pārdevēju ieņēmumus samazinot par vairāk nekā 55 miljoniem eiro, šodien vēsta Dienas bizness.

Pirms gada apkopotie CSDD un Lursoft dati rādīja, ka no 2007. gadā līdz decembra otrajai pusei Latvijā pirmoreiz bija reģistrētas 1703 jaunas vai mazlietotas – 2005.–2007. gada izlaiduma luksus automašīnas, no kurām 1209 bija reģistrētas uz juridisko personu vārda. Tika lēsts, ka šo auto iegādei iztērēti vismaz 85 miljoni eiro. Nu, gadu vēlāk, šie skaitļi ir katastrofāli samazinājušies – 2008. gada laikā Latvijā pirmoreiz reģistrētas tikai 478 jaunas vai mazlietotas – 2006.-2008 luksus automašīnas, kas ir 28% no pagājušā gada apjoma, bet kopējā naudas izteiksmē varētu būt ap 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2016. gada decembri, cenas lielākajai daļai pārtikas ir augušas, importa gurķiem pat gandrīz divas reizes. Savukārt pirmajā ceturksnī būtiski samazinājušās tikai importa zemeņu, apelsīnu un kūpināta cūkas šķiņķa cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija importa gurķiem 91% no 2,08 EUR/kg līdz 3.98 EUR/kg, vietējiem gurķiem un dzeltenajai paprikai par 48% attiecīgi no 3.79 EUR/kg līdz 5.61 EUR/kg un no 2.94 EUR/kg līdz 4.37 EUR/kg, sarkanajai paprikai par 40% no 2.87 EUR/kg līdz 4.02 EUR/kg, vietējiem tomātiem par 27% no 4.99 EUR/kg līdz 6.31 EUR/kg, zaļajām vīnogām par 20% 3.30 EUR/kg līdz 3.94 EUR/kg, mandarīniem par 18% no 1.90 EUR/kg līdz 2.23 EUR/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 15% no 2.49 EUR/l līdz 2.86 EUR/l, liellopu gaļas filejai par 14% no 7.66 EUR/kg līdz 8.75 EUR/kg, salātiem podiņā par 13% no 0.77 EUR/gab. līdz 0. 87 EUR/gab., burkāniem par 13% no 0.38 EUR/kg līdz 0.43 EUR/kg, importa tomātiem par 11% no 2.94 EUR/kg līdz 3.26 EUR/kg, Jonagold āboliem, vistas filejai un vājpienam par 10% attiecīgi no 0.93 EUR/kg līdz 1.02 EUR/kg, no 5.42 EUR/kg līdz 5.97 EUR/kg un no 0.80 EUR/l līdz 0.88 EUR/l, kefīram ar t.s.2%, skābajam krējumam ar t.s 15% un saldajam krējumam Kārums ar t.s.10% attiecīgi no 0.94 EUR/l līdz 1.03 EUR/l, no 2.56 EUR/kg līdz 2.79 EUR/kg un no 0.85 EUR/200g līdz 0.93 EUR/200g, pilnpienam ar t.s.3.5%, biezpienam ar t.s. 5% un kafijas pupiņām par 8% attiecīgi no 1.02 EUR/l līdz 1.10 EUR/l, no 5.10 EUR/kg līdz 5.50 EUR/kg un no 13.69 EUR/kg līdz 14.73 EUR/kg, Cido apelsīnu sulai par 7% no 1.44 EUR/l līdz 1.54 EUR/l.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Terešku ciems pamazām izmirst

Dienas Bizness, 30.03.2015

Tukšās Terešku ciema mājas atgādina par to, ka šajās vietās sen neviens vairs nedzīvo, un liek nojaust, ka tik drīz neviens šīs teritorijas arī nepārņems.

Foto: Gatis Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tereški ir apdzīvota vieta Jaunalūksnes pagastā, kurā, kā daudzos Alūksnes novada ciemos, ir gan apņēmīgi cilvēki, gan arī pamestas mājas. Šādas vietas lēnām paliek aizvien klusākas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Terešku idzīvotāja Daina Bušmane Tereškos ir dzimusi un augusi, vien uz pāris gadiem aizdevusies dzīvot uz Rīgu. Kopš tā laika viņa strādājusi pie sava vectēva kūtī par slaucēju, bet tagad saimnieko zemnieku saimniecībā Ciedras. Kopumā saimniecībā ir vairāk nekā 60 gaļas lopi.

«Agrāk Tereški bija liels ciemats: te bija 18 saimniecības. Tās visas bija diezgan spēcīgas, bet tagad te ir tikai divas saimniecības – mūsu zemnieku saimniecība Ciedras, kas nodarbojas ar lopkopību, un Ilmāra Briltes zemnieku saimniecība Bērzemnieki, kura nodarbojas ar puķu stādu un dārzeņu audzēšanu. Kopumā Tereškos ir astoņas mājas, no kurām trijas ir pilnībā tukšas un pamestas. Šobrīd Tereškos varētu būt apmēram desmit cilvēki,» stāsta D.Bušmane. 1940.gadā blakus mājā, kura nu ir sen jau kā nodegusi, dzīvojuši septiņi cilvēki. Tagad pārsvarā visās Terešku mājās cilvēki dzīvo pa vienam. D.Bušmane uzskata, ka Tereškos cilvēki neatgriezīsies un mājas paliks tukšas. Šeit nekursē arī autoveikals, un cilvēki dodas iepirkties uz Alūksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nekustamā īpašuma tirgus apskats 2007. gada februāris

, 14.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Bankas vēlas Tere bankrotu; konkurenti gatavi Igaunijas piena pārstrādātāju pārpirkt

LETA, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apkopoti dati par 11. Saeimas deputātu finansēm

Lelde Petrāne, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.Saeimas trīs gadu darbības laikā deputāti kompensācijās kopā ir saņēmuši 726 917 EUR, tai skaitā par dzīvojamo telpu īri ir izmaksātas 281 066 EUR lielas kompensācijas, bet par transporta izdevumiem ir izmaksāti 445 851 EUR, liecina Saeimas darba uzraudzības portālā Deputatiuzdelnas.lv pieejamā informācija. Savukārt 2013.gada VID amatpersonu deklarācijas uzrāda, ka tie deputāti, kuriem ir ievērojami ieņēmumi, galvenokārt tos guvuši no īpašumu pārdošanas. Lielākās parādsaistības ir deputātam I.Parādniekam (VL-TB/LNNK), bet lielāko aizdevumu ir izsniedzis R.Eigims (ZZS).

«Atgādinām, ka Saeimas deputātiem papildu darba algai ir pieejamas kompensācijas, kas saistītas ar dzīvesvietas un transporta izdevumiem, kas rodas, pildot amata pienākumus un savienojot darbu Rīgā ar dzīvesvietu jebkur citur Latvijā,» skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors.

Deputātiem piešķirto kompensāciju apjoms ir atkarīgs no deputāta dzīvesvietas attāluma no Rīgas. Kopā rēķinot dzīvojamo telpu īres un transporta izdevumu kompensācijas, 11. Saeimas lielākā kompensācija par nepilniem 3 gadiem izmaksāta Saskaņas centra (SC) deputātam Aleksandram Jakimovam – aptuveni 21 108 EUR. Viņš kā dzīvesvietu norādījis Ludzu. Viņam seko Reformu partijas (RP) deputāts Juris Viļums (Dagdas novads) – 20 888 EUR, S.Agešins (Liepāja) no SC frakcijas – 20 609 EUR, V.Nikonovs (Rēzekne) no SC – 20 554 EUR, J.Tutins (Rēzekne) no SC – 20 507 EUR , K.Dzintars (Priekules novads) no VL-TB/LNNK - 20 414 EUR un I.Gunārs (Stopiņu novads) no RP – 20 110 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Nelabvēlīgo tirgus apstākļu un aukstuma dēļ veikalos nav vietējo kāpostu un burkānu

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar martu, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir nedaudz samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis vājpienam ar tauku saturu 0.5 % par 7% no 0.70 EUR/l līdz 0.75 EUR/l, liellopu gaļai ar kaulu par 4% no 5.26 EUR/kg līdz 5.49 EUR/kg, liellopu gaļas filejai par 3% no 7.02 EUR/ kg līdz 7.19 EUR/kg un kafijas pupiņām par 2% no 13.50 EUR/kg līdz 13.83 EUR/kg.

Savukārt cenas šajā laika periodā visvairāk samazinājušās apelsīniem par 21% no 1.98 EUR/kg līdz 1.57 EUR/kg, rudzu maizei par 15% no 1.25 EUR/kg līdz 1.07 EUR/kg, citroniem, ķiršiem un batonam no kviešu miltiem par 13% attiecīgi no 2.88 EUR/kg līdz 2.51 EUR/kg, no 7.91 EUR/kg līdz 6.84 EUR/kg, no 1.62 EUR/kg līdz 1.41 EUR/kg, redīsiem par 12% no 2.69 EUR/kg līdz 2.37 EUR/kg, vietējiem tomātiem un zaļajām vīnogām par 10% attiecīgi no 2.94 EUR/kg līdz 2.63 EUR/kg un no 4.27 EUR/kg līdz 3.84 EUR/kg, broileriem un cukuram par 9% attiecīgi no 2.96 EUR/kg līdz 2.68 EUR/kg un no 1.21 EUR/kg līdz 1.10 EUR/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā uzņēmumi atbrīvojuši telpas finansiālu vai kādu citu stratēģisku mērķu dēļ

, 05.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Degviela 100 km braucienam: cik ilgi jāstrādā Latvijā, Bulgārijā vai Dānijā?

Latauto.lv izplatīts aprēķins, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vērienīgākā luksusa automašīnu pircēja - Parex banka

, 11.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais treknais gads ir atnesis fantastisku luksusa automašīnu iegādes apjomu pieaugumu, – pēc aptuvenām aplēsēm, pērn 1700 luksusauto iegādei Latvijā iztērēti vismaz 85 miljoni eiro. šodien, 11.janvārī, ziņo laikraksts Dienas bizness. Vērienīgākā pircēja bijusi Parex banka.

Vairāk nekā divu trešdaļu pircējas ir juridiskās personas, kas luksusa automašīnām iztērējušas apmēram 60 miljonus eiro, bet vairāk nekā puse no šiem auto iegādāti līzingā.

Apkopotie Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Lursoft dati rāda, ka no 1703 pagājušajā gadā (līdz decembra otrajai pusei) pirmoreiz reģistrētajām 2005.-2007. gada luksusa automašīnām 1209 reģistrētas uz juridisko personu vārda. Iecienītāko luksusa automašīnu desmitniekā pirmo pozīciju pārliecinoši ieņem BMW X5 ar kopumā 434 pērn pirmoreiz reģistrētām 2005.-2007. gada automašīnām, seko Audi Q7 ar 148, Porsche Cayenne ar 122 un Mercedes Benz S500 ar 81 auto. Tālākajās pozīcijās - Land Rover Range Rover Sport (79), Lexus LS460 (76), Mercedes-Benz S350 (70), Land Rover Range Rover (55), Mercedes Benz S320 (48) un BMW 730 (47 automašīnas). Arī visu šo automašīnu modeļu lielākās daļas pircējas ir bijušas juridiskās personas: tā iegādāti 285 no 434 BMW X5, 111 no 148 Audi Q7 un 85 no 125 Porsche Cayenne. Līdzīga situācija ir arī pārējā sarakstā, turklāt virkni īpaši dārgu automašīnu iegādājušās tikai juridiskās personas: šādu luksusauto vidū ir, piemēram, pa diviem pērn iegādātiem BMW 760, Lamborghini Gallardo un Lamborghini Murcielago, Lexus LX470, Lincoln Navigator, Ferrari F430, Mercedes-Benz ML 63AMG un S65 AMG. 2006. gadā laikraksts Dienas bizness šādus datus apkopoja tikai par gada pirmajiem 11 mēnešiem, taču starpība vienalga parāda būtisku iegādāto luksusa automašīnu skaita palielinājumu pagājušajā gadā: 2006. gada 11 mēnešos juridiskās personas bija iegādājušās 75 Audi Q7 auto, bet pērn līdz decembra otrajai pusei - 111. Pirms gada Dienas bizness lēsa, ka jaunu un gandrīz jaunu luksus automašīnu iegādei juridiskās personas 11 mēnešu laikā iztērējušas aptuveni 20 miljonus eiro. Pērn, pateicoties patēriņa būtiskajam pieaugumam un arī tam, ka pēc speciālistu ieteikuma Dienas bizness luksus­auto sarakstā iekļāva vēl virkni BMW un Mercedes Benz modeļu, šī summa ir trīskāršojusies - līdz 60 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru