Mazumtirdzniecība

Nelabvēlīgo tirgus apstākļu un aukstuma dēļ veikalos nav vietējo kāpostu un burkānu

Lelde Petrāne, 02.07.2015

Jaunākais izdevums

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar martu, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir nedaudz samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis vājpienam ar tauku saturu 0.5 % par 7% no 0.70 EUR/l līdz 0.75 EUR/l, liellopu gaļai ar kaulu par 4% no 5.26 EUR/kg līdz 5.49 EUR/kg, liellopu gaļas filejai par 3% no 7.02 EUR/ kg līdz 7.19 EUR/kg un kafijas pupiņām par 2% no 13.50 EUR/kg līdz 13.83 EUR/kg.

Savukārt cenas šajā laika periodā visvairāk samazinājušās apelsīniem par 21% no 1.98 EUR/kg līdz 1.57 EUR/kg, rudzu maizei par 15% no 1.25 EUR/kg līdz 1.07 EUR/kg, citroniem, ķiršiem un batonam no kviešu miltiem par 13% attiecīgi no 2.88 EUR/kg līdz 2.51 EUR/kg, no 7.91 EUR/kg līdz 6.84 EUR/kg, no 1.62 EUR/kg līdz 1.41 EUR/kg, redīsiem par 12% no 2.69 EUR/kg līdz 2.37 EUR/kg, vietējiem tomātiem un zaļajām vīnogām par 10% attiecīgi no 2.94 EUR/kg līdz 2.63 EUR/kg un no 4.27 EUR/kg līdz 3.84 EUR/kg, broileriem un cukuram par 9% attiecīgi no 2.96 EUR/kg līdz 2.68 EUR/kg un no 1.21 EUR/kg līdz 1.10 EUR/kg.

«Pārtikas produktu cenu izmaiņas šā gada otrajā ceturksnī galvenokārt saistītas ar augļu un dārzeņu cenu sezonālajām izmaiņām, situāciju pasaules pārtikas tirgū un Krievijas embargo. Diemžēl šo faktoru radītais cenu samazinājums līdz Latvijas pircējam nāk ļoti negribīgi. Laikā, kad piena iepirkuma cena ir samazinājusies par trešdaļu, veikalos esošo piena produktu cenu samazinājums ir grūti ieraugāms. Tāpat ir skumīgi, ka jūnijā lielākajās veikalu ķēdēs nebija pieejami vietējie kāposti un burkāni. Tas ir saistīts ar dārzeņu audzētājiem nelabvēlīgo tirgus situāciju vairākus iepriekšējos gadus, kad lielākā daļa bija spiesti strādāt ar zaudējumiem. Tāpēc audzētāji ražošanas apjomus plāno piesardzīgi un neražo dārzeņus ar lielu rezervi, un arī nesteidzas ar agrās ražas kultūru sēšanu, kas ir ar lielākām ražošanas izmaksām. Tāpat vēlais un aukstais pavasaris aizkavēja ierastos darbus un kavēja dārzeņu augšanu, tāpēc kavējas arī Latvijas agrās ražas dārzeņu ienākšana tirgū,» skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dimdiņi lielveikalu ķēdes tīklā startē ar tīteņkāpostiem, kas derēs arī suši

Lelde Petrāne, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecienītāko pašmāju dārzeņu «topa» virsotnē ir tomāti, kāposti, kartupeļi, kā arī īsie gurķi, liecina mazumtirgotāja Rimi novērojumi. Šoruden plauktos nonākuši arī tīteņkāposti – īpaši audzēti kāposti, kurus to īso kacenu dēļ ir ērti izmantot kāpostu tīteņu pagatavošanai.

Salāti un kāposti noteikti ir starp tām Latvijas dārzeņu kategorijām, kam ir iespēja piedzīvot patēriņa izaugsmi, uzskata mazumtirgotājs. Tīteņkāpostus audzē z/s Dimdiņi.

Zemnieku saimniecībā portālam db.lv skaidroja, ka tīteņkāpostu audzēšanas tehnoloģija līdzinās parasto kāpostu audzēšanai. Jāņem vērā tīteņkāpostu veģetācijas dienas, lai precīzi izrēķinātu gatavības laiku un novākšanas periodu. Tīteņkāposti pēc sava izskata ir ar plakanām galviņām, lapas nav blīvi piespiedušās viena otrai, lapas ir lielas pēc virsmas un plānas.

Tīteņkāpostus varot izmantot arī suši pagatavošanai.

Par veiksmes stāstu Rimi plauktos esot kļuvis vietējais kalē jeb tumšais lapu kāposts. Šo lapu kāpostu mēdzot dēvēt arī par superdārzeni, jo tas satur vērtīgu vielu un vitamīnu buķeti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā augļu dārzos, dārzeņu platībās un siltumnīcu kultūrās lietotas 7 tonnas jeb nepilns 1% no visa vidēji gadā izmantoto pesticīdu daudzuma lauksaimniecībā, savukārt kukurūzas sējumu un kartupeļu stādījumu apstrādei izmantotas attiecīgi 3 un 21 tonna pesticīdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

CSP pirmo reizi ir veikusi apsekojumu un apkopojusi datus par pesticīdu izmantošanu augļu dārzos, dārzeņu un kartupeļu platībās, siltumnīcu kultūrās, kā arī kukurūzas sējumos. Izmantojot 2014. gadā iegūtos datus, kā arī rezultātus no 2012. gadā veiktā apsekojuma par pesticīdu lietošanu graudaugu kultūrām un rapsim, tiek nodrošināta informācija, lai novērtētu pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai.

Ņemot vērā klimatisko apstākļu ietekmē izveidojušos augsto slimību un kaitēkļu fonu Latvijā 2014. gadā, CSP apsekoto kultūraugu sējumos un stādījumos izmantotais pesticīdu darbīgo vielu daudzums ir vērtējams kā atbilstošs optimālas agrotehnikas ievērošanai, uzskata Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA «Dimdiņi Agro» kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka. Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. «Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,» stāsta A.Sebris. Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dimdiņi piesaistīs vairāk nekā 300 tūkstošus eiro attīstībai

Lelde Petrāne, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir nepieciešamas arī saldētavas, piemēram, pārtikas vai augu izcelsmes produktiem?

Laika gaitā pārbaudīts, funkcionāls un izdevīgs risinājums: piedāvājam jums individuālu pieeju, projektēšanu un montēšanu, kā arī 5 gadu garantiju! Produkciju ir iespējams apskatīt un pasūtīt mājaslapās akcijasplaukti.lv un ledusskapis.lv, saņemot tieši to, ko vēlaties. Par Baltijas valstīs unikālo piedāvājumu stāsta projekta Akcijas plaukti pārstāvji Kristaps Bricis un Rolands Birziņš.

Patlaban Latvijā dažādu plauktu sistēmu piedāvājumus var sameklēt gan uzņēmējs, kuram ir jāaprīko milzīga moderna noliktava, gan jebkurš cilvēks, kurš vēlas racionāli iekārtot priekšnamu vai garderobi savā mājoklī. Akcijas plaukti, turklāt apvienojot plauktus ar aukstuma sistēmu – saldētavu, ledusskapju, vitrīnu – piedāvājumu, jau kādu laiku veiksmīgi darbojas abās biznesa nišās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Galiņi saimnieks Juris Strazdiņš atzīst, ka burkāni ir viena no rentablākajām dārzeņu kultūrām, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecība ir kooperatīva Mūsmāju dārzeņi biedrs un vēl divas kooperatīva saimniecības audzē burkānus, kopā nodrošinot ap 100 ha platību. Latvijas tirgum šāda platība ir pietiekama, lēš saimnieks. No kopējās Galiņu apsaimniekojamās platības 350 ha burkāni aizņem septīto daļu, lielāko apjomu aizņem vasaras kvieši – 130 ha, kam seko burkāni, kāposti, kartupeļi, bietes un citi lauka dārzeņi – kopā astoņas kultūras.

Lielākās izmaksas burkānu audzēšanā veido vairākas pozīcijas. Viena no lielākajām izmaksām ir F1 hibrīdu sēklām – tās ir kvalitatīvākas un ražīgākas un to cena ir teju tūkstotis eiro uz vienu hektāru. J. Strazdiņš piebilst, ka var, protams, iegādāties šķirnes sēklas, taču tad, novācot ražu, jārēķinās ar dažāda izmēra un formas burkāniem – arī līkiem un šķībiem, kas patērētājam varētu nepatikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijā kriosaunas nav savairojušās tik kuplā skaitā kā savulaik solāriji, šīs metodes popularitāte pieaug lēnām

Latvijā krioterapijas pirmsākumi meklējami pirms aptuveni 15 gadiem, kad atvērti pirmie saloni, kur saņemt aukstuma devu.

Gadu gaitā Rīgā tirgus dalībnieku sastāvs ir mainījies, taču skaits – ne. Patlaban ir trīs vietas, kur iespējams uz dažām minūtēm sajust mīnus 130-160 grādu lielu salu. Pēdējos gados šādi centri atvērti daudzviet reģionos.

«Šajā jomā darbojos devīto gadu, un daudzi mani kolēģi ir bijušie klienti, kuriem pašiem iepatikusies procedūra, un viņi saredzēja biznesa iespējas. Domāju, ka reģionos atvērt šādu centru nav viegli, tomēr ir izdarāmi. Lai sāktu, jārēķinās ar 15 līdz 50 tūkst. eiro lielām investīcijām. Šajā summā ietilpst gan pašas saunas iegāde, gan telpu remonts. Summas amplitūda ir tik plaša, jo var iegādāties gan jaunu, gan lietotu tehniku,» skaidro veselības centra Krio (SIA KVK Risinājumi) vadītāja Kristīne Pētersone. Taujāta, kādēļ Latvijā aukstuma terapija vēl nepiedzīvo tādu popularitātes vilni kā savulaik solāriji, viņa spriež, ka bizness ir specifisks un negarantē ātru peļņu. Turklāt šī procedūra vēl aizvien Latvijā ir jaunums, līdz ar to centra vai salona personālam ir jābūt zinošam par aukstuma terapijas iedarbību, kā arī jāmotivē un jāiedrošina cilvēks kāpt iekšā kupolā, kas sola stindzinoši aukstas sajūtas. Emocijas ir dažādas – gan skaļa iekliegšanās, gan pilnīga koncentrēšanās bez jūtu izrādīšanas. Tieši šādi visbiežāk uzvedoties vīrieši, kuri ir arī lojālākie klienti. Viņi apzinās šīs procedūras ieguvumus un to, ka, neslimojot un labi izguļoties, viņi varēs produktīvāk strādāt, viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dimdiņiem pārmaiņu gads

Laura Mazbērziņa, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņus savā saimniecībā audzējam jau aptuveni 20 gadus. Toreiz bija tādi laiki, kad dārzeņu produkcija bija ļoti lēta. Kāposti vairumtirdzniecībā maksāja tikai 5 santīmus kilogramā. Tad nāca visas krīzes un pavērsieni, kas lika ļoti aktīvi domāt, – atceras Iveta Ļekūne, uzņēmuma Kāpostnīca īpašniece.

Kāpēc kāpostu bizness? Tāpēc, ka kāposts ir kāpostos, – joko saimniece. Ideja bija par pievienotās vērtības radīšanu šim lētajam produktam. Ko tad mēs, latvieši, pazīstam? Visparastākais – skābi kāposti ar ķimenēm, ar burkāniem, abi kopā – ķimenes ar burkāniem. Tas bija pats sākums. Sākām ar kādiem 500 kg nedēļā, un toreiz likās, ka tas jau ir labi.

Ideja par skābētiem kāpostiem ar ananāsiem ir manis izlolota. Tad, kad bijām izdomājuši to, līniju varēja risināt arī tālāk. Tā radās skābēti kāposti ar persikiem un šampanieti. Ļoti labs salātu variants. Cilvēki kļūst modernāki, laika arvien mazāk, dzīvot gribās arvien vieglāk un vajag gatavus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes novada dārzkopības uzņēmums SIA Dimdiņi plāno paplašināt skābo kāpostu ražošanu, iepērkot iekārtas produkcijas iepakošanai un investējot 192 500 eiro, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tajā teikts, ka uz jaunās iekārtas skābie kāposti tiks iepakoti plastmasas spainīšos, savukārt līnijas jauda būs ne mazāka kā 800 spainīši stundā. Iekārtas piegādās Polijas uzņēmums K&M.

Iepirkums tiek veikts, izmantojot Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu pieejamo atbalstu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Dimdiņu apgrozījums 2014.gadā bija 4,709 miljoni eiro salīdzinājumā ar 3,999 miljonu apgrozījumu pirms gada, tikmēr uzņēmuma peļņa sarukusi divkārt - no 95 112 eiro 2013.gadā līdz 45 375 eiro 2014.gadā.

Piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, uzņēmums modernizācijā 2014.gadā ieguldīja vairāk nekā 455 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Force majeure apstākļi Covid-19 laikā

Jānis Maršāns, 31.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā sausumu Polijā un citviet Eiropā, varētu sagaidīt augstākas dārzeņu cenas, bažas rada nocirstās eksporta iespējas uz Krieviju; pastiprinās kaimiņvalstu produkcijas spiediens uz tirgu

Par šī gada dārzeņu ražas apjomu pašlaik izsakāmas tikai aptuvenas prognozes, taču var secināt, ka kopumā raža ir un būs laba, vērtē Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle.

«Pašreiz tikai sākas vēlo šķirņu, piemēram, kāpostu novākšana, taču spriest par sezonu kopumā būtu pāragri. Atšķirīgu šo sezonu padara, piemēram, fakts, ka atsevišķas agrās burkānu šķirnes ienākas tikai tagad. Lai dārzeņi labi nogatavotos, ir nepieciešamas vēl dažas nedēļas un labi laika apstākļi. Tuvākajās dienās atsevišķos reģionos varētu sākties kartupeļu un sīpolu novākšana,» stāsta E. Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku apsekošana teju pa stundai un roku darba izmantošana šoruden varētu būt tie instrumenti, kas sekmīgāk ļaus novākt kartupeļu un dārzeņu ražu, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.

Lielākās problēmas pašlaik sagādā lietus, kas augsni intensīvi piesātina ar ūdeni. Tā kā rudenī mitruma iztvaikošana nav tik intensīva kā vasarā, ūdens sastājas laukos, apgrūtinot ražas novākšanu.

«Masveida ražas novākšana šogad kavējas vismaz par divām nedēļām, jo aukstuma ietekme bijusi jūtama visu augu veģetācijas laiku. Kartupeļu, kāpostu, sarkano biešu, burkānu, ķirbjaugu augšana un arī briešana krietni aizkavējās. Briešana ir īpaši svarīga ražas saglabāšanā. Riskam pakļautas pašlaik ir vidēji vēlo un vēlo kartupeļu šķirnes, jo to miza var pietiekami nenobriest glabāšanai. Tāpat jāseko, lai galviņkāpostiem izveidojas blīvas galviņas, burkāniem pilnībā nobriest sakne, izveidojot noapaļotu galu, bet sarkanajām bietēm jāiegūst šķirnei raksturīgā forma un izmērs,» stāsta LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties lietainajam laikam, patlaban ļoti cerīga izskatās vietējo galviņkāpostu un ziedkāpostu raža. Līdz ar to pircējiem ir iespēja izvēlēties vietējo, nevis importa produkciju, turklāt atbalstot zemniekus situācijā, kad Krievija vēl uz gadu pagarinājusi lauksaimniecības produkcijas embargo, aģentūrai LETA atzina dārzkopības kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Pēc lietus kāposti ir labi sabrieduši, un jau nākamnedēļ būs pamatīgs vietējās ražas apjoms. Tikmēr daudzi tirgotāji ar to nav rēķinājušies, un vēl ir pilnas noliktavas ar ievesto preci, tādēļ paredzama jauno kāpostu cenas strauja lejupslīde. Diemžēl tas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo audzētāju ieņēmumiem, jo mums jāpiemērojas cenai, par kuru tiek iztirgoti poļu atlikumi,» sacīja Strazdiņa.

Viņa arī atzina, ka kāpostu cena jūnijā ir tādā pašā līmenī kā pērn, tomēr arī 2013.gadā cena bija tāda pati, bet latu izteiksmē, kas nozīmē, ka cenu kritums kopš 2013.gada ir ap 30-35%.

«Lai gan šogad viss ienākas nedēļu vēlāk, tomēr patlaban vietējie salāti, loki, gurķi, tomāti, redīsi ir pietiekošā apjomā, tādēļ aicinu izvēlēties vietējos ražojumus, nevis ar savu maciņu nodrošināt algas poļu un spāņu zemniekiem,» atzina Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pat 1% elektrības ekonomija 
veido būtisku naudu

Sandris Točs, speciāli DB, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā pilotprojekts ir šovasar atvērtais veikals Mārupē, kur viss veikala apgaismojums ir LED,» atklāj Rimi Latvia nekustamo īpašumu un mazumtirdzniecības tīkla attīstības direktors Didzis Kirstuks

Vai enerģijas taupības pasākumi ir īpašs virziens Rimi Latvia darbībā?

Tas noteikti tā ir – no diviem skatupunktiem. Pirmkārt, ekonomējot energoresursus, esam draudzīgāki videi, kas ir svarīgi mūsu uzņēmumam. Otrkārt, energoresursu patēriņš ir būtiska kopējo izmaksu sastāvdaļa. Uzņēmums ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem valstī. Tāpēc ar vērību izturamies pret enerģijas taupību un īstenojam īpašas energoefektivitātes programmas.

Kurās saimnieciskās darbības jomās lielveikalu tīklam ir lielākais enerģijas patēriņš?

Līdzīgi kā citiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem pārtikas sektorā elektroenerģijas patēriņam ir trīs galvenās grupas, kas ir diezgan līdzīgas. Viena ir aukstuma sistēmas, kuras ir īpaši svarīgas svaigas pārtikas tirdzniecībai, tās var sasniegt pat trešdaļu no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Otrs ir apgaismojums. Un pārējais – dažādas ražošanas iekārtas un citu veidu patēriņš. Lai optimizētu patēriņu un būtu efektīvi, mēs rūpīgi strādājam ar katru no šīm sadaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāpostu griešanas strādnieki nopelna līdz pat 900 eiro, tomēr darbinieku trūkst

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD: AS Grobiņa audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā labturības prasību pārkāpumu dēļ

Žanete Hāka, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka jūnija sākumā AS Grobiņa kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, informē PVD.

PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz kucēnu dabisko mirstības procentu.

Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja atzinusi, ka pirmajā dzīves mēnesī dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram - slimības, iedzimtība, turēšanas apstākļi, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20% ūdeļu kucēnu, bet pirmā dzīves mēneša beigās līdz 0,1% kucēnu.

Veicot notikušā apstākļu izmeklēšanu, PVD konstatēja, ka AS Grobiņa kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ AS Grobiņa kā argumentu ūdeļu kucēnu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Komentāri

Pievienot komentāru