Pētījums: biznesa iesācējiem finanšu pieejams vairāk nekā tos reāli izmanto 

Šobrīd Latvijā pieejamo finanšu līdzekļu ir vairāk nekā tie reāli tiek pieprasīti un izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai, izriet no Rīgas Plānošanas reģiona projekta SIB Net veiktā pētījuma.

Ingrīda Drazdovska, 04.4.2011

Analizējot galvenās atšķirības starp Latvijas un Igaunijas topošajiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrību kopumā, secināts, ka galvenā atšķirība ir izpratnē par to, kas ir biznesa uzsācējs (inovatīvs uzņēmējs). «Tas nav tikai uzņēmējs, kurš jau oficiāli reģistrējis savu uzņēmumu. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir sava ideja, taču tie neprot sagatavot savu piedāvājumu investoram saprotamā veidā un valodā, neprot pierādīt, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Neprot to pārdot,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Liesma Grīnberga.

Vērtējot uzņēmējdarbības veiksmes faktoru, pētījumā skatīta jauno uzņēmēju un sabiedrības attieksme kopumā pret ārējo līdzekļu izmantošanu sava biznesa attīstībai (fondu, banku, ES struktūrfondu, valsts mērķfinansējumi, utt.). Secināts, ka latvieši galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem, bet igauņi – pretēji. Pēc L. Grīnbergas sacītā, latvieši ir daudz nedrošāki. Jaunie uzņēmēji baidās aizņemties sava biznesa attīstībai finansu resursus «no malas», savukārt igauņiem šī sistēma ir daudz stabilāka, viņi daudz drošāk izmanto ārējos resursus. Šī drosme atmaksājas, jo rezultātā igauņi daudz ātrāk attīsta savus biznesus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas uzņēmumiem raksturīgs visaugstākais savu iekšējo resursu izmantošanas līmenis Eiropas Savienībā, kas ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā vidēji reģionā, savukārt Igaunijā šis rādītājs ir līdzīgs Eiropas vidējam līmenim. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem, to agrīnajā attīstības stadijā, pastāv risks palikt maziem un zaudēt pamatu izaugsmei, skaidro L. Grīnberga.

Pētījumā ieteikts paaugstināt sabiedrības izpratni par to, kas ir inovatīvs uzņēmums un biznesa uzsācējs. Tas nepieciešams, lai mazinātu barjeru starp investoriem un uzņēmējiem, attīstot prasmi kvalitatīvi sagatavot piedāvājumu potenciālajiem investoriem.

Jaunajiem uzņēmējiem pietrūkst informācijas un prasmju, lai izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus, traucē birokrātiskie šķēršļi. Būtiska problēma, ka ideju turētāji savas idejas neprot pārdot. Tāpēc šīs izpratnes un prasmju veidošanā jāiesaistās arī izglītības iestādēm, pašvaldībām, biznesa inkubatoriem un citiem starpniekiem, sola L. Grīnberga.

Pētījums par atbalsta instrumentiem, kas ir pieejami uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvijā un Igaunijā, sākts 2010. gada nogalē. Pētījuma izstrādi līdzfinansējusi Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2007.- 2013.gadam projekta Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (SIB Net) ietvaros.

Ņemot vērā tā rezultātus, plānots turpināt veidot jaunus atbalsta instrumentus, kā arī ieviest tos praksē.

Pašlaik tiek realizēti vairāki pasākumi topošo uzņēmēju atbalstam – nesen noslēdzās starptautiska inovatīvu biznesa ideju konkursa 1. kārta. Šobrīd top otrs pētījums par topošo uzņēmēju vajadzībām, lai ideju attīstītu līdz reālam biznesam. Pateicoties abu pētījumu rezultātiem, varēs izstrādāt reālus priekšlikumus dažādu līmeņu atbalsta institūcijām sistēmas pilnveidošanai, lai tā strādātu atbilstoši vajadzībām.

 

Tevi varētu interesēt

Ar dzīvi ir apmierināti 41% vīriešu vecumā no 25 līdz 45 gadiem....

Zaudējot regulāros ienākumus, Latvijas mājsaimniecības varētu pastāvēt 1,6 mēnešus...

Hipotēku bankas un Eiropas Sociālā fonda programmas ietvaros pamatzināšanas uzņēmējdarbības...

Līdz martam, aptaujājot uzņēmumu vadītājus un finanšu direktorus, 25 Eiropas valstīs notiks...

Šā gada trešajā ceturksnī kopējā Igaunijā reģistrēto uzņēmumu kopējā peļņa...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ienākumi pagājušajā gadā bijuši...

Šā gada trīs mēnešu laikā pastāvīgo dzīvesvietu ārzemēs reģistrējuši...

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) lūgs komisiju, kas vērtē KNAB priekšnieka...

Ludzas un Kuldīgas slimnīcu vajadzīgām galvotos kredītus Veselības ministrija varēs segt no...

Personām, kuras atbildīs Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem...

Sākotnējā informācija liecina, ka sestdien Tukuma skaistumkopšanas centrā Harmonija notikušie...

Filmu finansēšanas kompānija, kas ieguldīja gandrīz sešus miljonus ASV dolāru (2,98...

«Es neticu, ka valdība vienojusies par 300 miljoniem. Vienošanās par šādu summu...

Latvijā viens no populārākajiem dziedātājiem Lauris Reinis nolēmis apdrošināt kādu sava...

Demogrāfijas apakškomisija, kas izveidota pie Saeimas Nacionālās drošības komisijas,...