Nodokļi

Pirmo reizi ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsniedz miljardu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpums nav saistīts tikai ar akcīzes nodokļa likmju celšanu, bet arī ar akcīzes preču legālā tirgus palielināšanos, kas, savukārt, liecina par optimālu akcīzes nodokļa politiku valstī.

Šī gada 11 mēnešos nedaudz vairāk nekā pusi - 52 % - no kopējās akcīzes nodokļa ieņēmumu summas veido ieņēmumi par naftas produktiem, 24 % - ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un alu, bet 20 % - par tabakas izstrādājumiem.

«Šogad kopējais darbs Valsts ieņēmumu dienestam ar sadarbības partneriem - uzņēmējiem - ir vainagojies ar izciliem rezultātiem - ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārsnieguši 1 miljardu euro, vienlaikus arī tapuši vairāki grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka ne tikai stingrākus ierobežojumus ēnu ekonomikas apkarošanas virzienā, bet arī būtiski mazina administratīvo slogu godīgajiem uzņēmējiem,» norāda VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe.

Akcīzes nodokļa kopējie ieņēmumi salīdzinājumā:

- 2014.gadā - 748,6 miljoni eiro;

- 2015.gadā - 796,3 miljoni eiro;

- 2016.gadā - 861,0 miljons eiro;

- 2017.gadā - 907,0 miljoni eiro.

2018.gada 19.decembrī bija iekasēti jau 1,025 miljardi eiro. Šī summa veido aptuveni desmito daļu no valsts kopbudžeta, un VID prognoze liecina, ka tā varētu vēl palielināties.

Nodokļu ieņēmumu kāpumu veicina prognozējama akcīzes nodokļa politika - jau pirms trim gadiem likumā “Par akcīzes nodokli” tika nostiprināts pakāpenisks akcīzes nodokļa likmju kāpums, samērojot to gan ar iedzīvotāju pirktspēju, gan valsts uzņēmējdarbības attīstības iespējām. Vērtējot akcīzes nodokļa likmju lielumu, jāpatur prātā, ka šī nodokļa mērķis ir ne tikai papildināt valsts budžetu, lai iegūtu līdzekļus ārstu, skolotāju un policistu algām, bet arī mazināt cilvēka veselībai (alkohola, tabakas) un apkārtējai videi kaitīgu vielu (naftas produktu) patēriņu.

Kamēr mūsu kaimiņvalstīs akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinās, Latvijā tie būtiski palielinās. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola tirdzniecības ir palielinājušies - 2018.gada 11 mēnešos iekasēts par 45,8 miljonu eiro vairāk nekā 2017.gadā. Jāatzīst, ka aptuveni 30 milj. no tiem veido ieņēmumi no tā alkohola, ko pie mums iegādājās ziemeļu kaimiņi, jo, piemēram, Igaunijā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir 1,5 reizes lielāks nekā Latvijā.

Neskatoties uz regulāru akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu, šī gada 11 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn, par 15,9 miljoniem euro ir palielinājušies arī ieņēmumi no cigarešu un tabakas tirdzniecības. Lai gan smēķētāju īpatsvars iedzīvotāju vidū samazinās, legālais cigarešu tirgus ir stabils - tas liecina par veiksmīgu valsts uzraudzības iestāžu darbu cīņā ar ēnu ekonomiku.

Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumos par naftas produktu tirdzniecību šī gada 11 mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, jau bija iekasēts par 12,9 miljoniem euro vairāk nekā visā 2017.gadā kopumā. Jāatzīmē, ka 2019.gadā akcīzes likmju celšana naftas produktiem nav paredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akcīzes nodokļa samazinājums saglabā pierobežas tirgu

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Neatrodam sakarību starp lielāku alkohola akcīzi un mazāku reālo patēriņu Latvijā

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols, 06.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, ņemot vērā tajos esošo cukura daudzumu, visticamāk, tiks ieviesta nevis pēc gada, kā sākotnēji plānots, bet pēc diviem.

To liecina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes diskusijas, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Atbildīgajā komisijā tika piedāvāti pat trīs dažādi piedāvājumi, tādējādi faktiski mīkstinot sākotnējo piedāvājumu – gan nosakot garāku termiņu, no kura brīža tas varētu būt spēkā, gan arī mazākas akcīzes nodokļa likmes. DB jau vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums.

Priekšlikums paredz, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam labvēlīgi ietekmēs Igaunijas alkohola tirgus atveseļošanos un samazinās pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm, pavēstījusi Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācija (ATML).

2021.gada martā pašreizējā starpība starp nodokļa likmēm abās valstīs dažiem dzērienu veidiem samazināsies par pusi, norādīts piektdien izplatītajā ATML paziņojumā.

Tā, piemēram, ja tagad akcīzes nodokļa starpība par puslitra pudeli dzēriena ar alkohola saturu 40% ir 0,63 eiro, tad no 2021.gada marta tā būs 0,31 eiro, sacīts paziņojumā. "Lielās starpības dēļ starp akcīzes nodokļa likmēm stiprais alkohols bija tā prece, kuras dēļ uz robežas ar Latviju sākās pārrobežu tirdzniecība. Rīgikogu pagājušā gada jūnija lēmumi un pašreizējie Latvijas valdības lēmumi palīdzēs vēl vairāk samazināt pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm," sacījusi ATML izpilddirektore Trīna Kutberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrs: Lietuva nedomā iesaistīties akcīžu karos ar Igauniju un Latviju

LETA--BNS, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva nedomā sekot Igaunijas un Latvijas paraugam un samazināt akcīzes nodokļa likmes visiem vai daļai alkoholisko dzērienu, norādījis finanšu ministrs Viļus Šapoka.

Viņš paudis pārliecību, ka akcīžu politikā, īpaši runājot par tādām precēm, kuras iespaido sabiedrības veselību, ilglaicīgi mērķi ir svarīgāki par īslaicīgiem ieguvumiem.

«Šobrīd nekādas būtiskākas pārmaiņas akcīžu politikā neapsveram. Mēs noteikti neiesaistīsimies Latvijas un Igaunijas vārdu pārmaiņā par akcīzēm. Man nav nācies vērot, ka akcīžu kari kādam būtu nesuši ilglaicīgu labumu,» uzsvēris ministrs. «Ilgākā perspektīvā lielāka alkohola pieejamība un lietošana nodokļu maksātājiem izmaksā daudz dārgāk.»

Kā ziņots, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» izteicās, ka visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, jo tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Asociācija: Latvijai vajadzētu atteikties no akcīzes celšanas alkoholam 2019. un 2020.gadā

LETA, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Igaunijas parlamenta lēmumu 2019. un 2020.gadā necelt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, arī Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo pretējā gadījumā ieņēmumi valsts budžetā var samazināties par 40-45 miljoniem eiro, aģentūru LETA sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka šogad alkohola tirdzniecības apmēri Latvijā palielinājās pateicoties aktīvai tirdzniecībai Igaunijas pierobežā. «Lai arī pašreizējie rādītāji ir pozitīvi, jau tagad jāapzinās, ka šis tirgus ir sasniedzis virsotni. Ja nākamgad Latvijā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, Igaunijas pierobežā tirdzniecība piedzīvos spējīgu kritumu un Latvijas valsts budžetam ies secen vairāki miljoni eiro,» teica Vītols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Igaunijas deputāti ir rīkojušies saprātīgi, apstādinot tālāku akcīzes nodokļa likmes kāpumu, un līdzīgi vajadzētu rīkoties arī Latvijas varas iestādēm, lai saglabātu ienākumu plūsmu no alkohola tirdzniecības pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: Igauņu mērķis ir iznīcināt pierobežu

Monta Glumane, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Komentāri

Pievienot komentāru