Būvniecība un īpašums

Plaudis: Nerezidenti no Latvijas īpašumu tirgus ir pazuduši

LETA, 20.07.2016

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā to, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) īpašumu pircējiem-nerezidentiem kopš 2014.gada praktiski vairs netiek izsniegtas, no Latvijas tirgus nerezidenti ir pazuduši, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt īpašnieks Aldis Plaudis.

Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots, sacīja Plaudis.

Viņš norādīja, ka tas ir atstājis arī būtisku ietekmi uz tirgu. Jūrmalā tirgus praktiski ir apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā tie elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem kā investīciju objekti, arī patlaban netiek pārdoti, skaidroja uzņēmējs.

Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu. Turklāt tie pārsvarā nav vietējie pircēji, stāstīja Plaudis.

Viņš informēja, ka salīdzinājumā ar 2014.gadu TUA pieprasījumu samazinājums ir apmēram 10 reizes, tas ir, no 2500 pieteikumiem uz 125 šī gada pirmajā pusē. Naudas ziņā tas ir samazinājums no aptuveni 400 miljoniem eiro uz 20 miljoniem eiro šī gada piecos mēnešos.

Šodien uz nerezidentiem orientētu projektu es nesāktu, jo neredzu tam prognozējamu realizācijas laiku. Šādos hiperdārgos projektos var atļauties ieguldīt tikai kāds ārvalstu investors, taču viņš patlaban uz Latviju jau skatās ar neuzticību," skaidroja Plaudis.

Tomēr uzņēmējs piebilda, ka vairākkārt ir dzirdējis investoru izteikumus, ka labāk ir ieguldīt naudu ķieģeļos Latvijā, nevis bankā Krievijā.

Austrumos ir bagāti cilvēki, kuri nav nekādos melnajos sarakstos un var atļauties ieguldīt miljonus, lai uzbūvētu vai rekonstruētu māju Rīgā. Šādus cilvēkus neinteresē uzturēšanās atļaujas, viņš uzbūvē māju un lai viņa stāv. Viņu neuztrauc, vai māja tiks pārdota gada, divu vai trīs laikā - viņš ir ieguldījis līdzekļus, diversificējis savu investīciju kapitālu, un lēnā pārdošana viņam nerada finansiālas problēmas. Māja Rīgā pagaidām tiek uzskatīta par drošu ieguldījumu," piebilda Plaudis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Vai Latvijas ekonomiku glābs ofšoru nodoklis?

Biznesa konsultants Žans Lopeta, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nerezidenti no Krievijas joprojām interesējas par nekustamo īpašumu Latvijā

Helmuts Medinieks, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī brīža situācija nekustamo īpašumu tirgū būtiski atšķiras no laika pirms termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas procesa apgrūtināšanas 2014. gadā. Taču pieprasījums pēc nekustamā īpašuma no nerezidentiem joprojām pastāv.

Nerezidenti joprojām izvēlas savu kapitālu investēt nekustamajā īpašumā Latvijā, taču ir jūtami mainījies šādu pircēju noskaņojums.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas garantē lielāku drošību un nodrošina augstākus tiesiskuma standartus, zemāku korupcijas līmeni. Lai gan tiesiskuma problēmas un korupcijas riski pastāv arī pie mums, uz ko norāda arī Moneyval ziņojums, tomēr Latvijas bankas ir uzticamākas un valdība paredzamāka nekā tas ir, piemēram, Krievijā, kur naudas uzglabāšana bankās ir samērā riskanta. Esam ģeogrāfiski tuvu Maskavai un pie mums teju visi pakalpojumi ir pieejami krievu valodā. Latvija arī šodien tiek vērtēta kā visai uzticama, ērti sasniedzama valsts bez komunikācijas barjerām. Neizbēgami, ģeopolitiskā situācija ir radījusi saspīlējumus, taču nerezidenti, redzot politisko situāciju Krievijā, vēlas savu kapitālu glabāt arī ārpus tās, Eiropas Savienībā. Līdz ar to nekustamā īpašuma iegāde tik tuvajā Latvijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, šķiet ļoti simpātiska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank: ir daudz sliktāk, nekā sākumā domāts

LETA--BNS, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dānijas bankas «Danske Bank» pasūtījuma veiktajā izmeklēšanā tās Igaunijas filiālē konstatēts, ka lielākā daļa no filiāles 10 000 klientiem nerezidentiem bijuši aizdomīgi un lielākā daļa no naudas plūsmas caur šo filiāli, kuras kopsumma pārsniegusi 200 miljardus eiro, bijusi aizdomīga.

Banka atzinusi, ka situācija naudas atmazgāšanas skandālā iesaistītajā Igaunijas filiālē bijusi daudz sliktāka, nekā sākumā domāts.

«Danske Bank» uzraudzības padomes vadītājs Ole Andersens trešdien atvainojies par notikušo, bet «Danske Bank» vadītājs Tomass Borgens atkāpies no amata.

Andersens atzinis, ka «banka nav rīkojusies pietiekami atbildīgi šajā jautājumā». Viņš atvainojies bankas klientiem, investoriem, darbiniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā.

«Nav šaubu, ka ar Igaunijas filiāli saistītās problēmas bija lielākas nekā mēs domājām, iniciējot izmeklēšanas. Šo izmeklēšanu rezultāti liecina par dažām ļoti nepieņemamām un nepatīkamām lietām mūsu Igaunijas filiālē, kā arī tās liecina, ka (..) kontrole grupas līmenī attiecībā uz Igauniju bija neadekvāta,» teikts «Danske Bank» uzraudzības padomes priekšsēdētāja paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: Latvija bija brīdināta par banku sistēmas krīzes izveidošanos

Monta Glumane, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nevar teikt, ka Latvija nebūtu bijusi brīdināta par šādas situācijas iespējamu izveidošanos. Kad mēs stājāmies OECD, man bija iespēja būt ekspertu diskusijā par šo jautājumu. Eksperti, kas runāja par banku sektora attīstību, visi kā viens mūs brīdināja, ka nerezidentu banku apkalpošanas modelis ir ar ļoti mazu ietekmi uz reālo tautsaimniecību, bet ar milzīgu reputācijas problēmu risku Latvijas valdībai. Tagad šī situācija ir iestājusies,» ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot nerezidentu noguldījumu radīto situāciju banku sektorā.

Risks, ko nerezidenti radītu, pametot Latviju, tolaik ticis novērtēts kā -1,4% IKP attīstībā. «Tajā laikā OECD lūdza kompāniju KPMG novērtēt risku, ja nerezidenti pamestu Latviju un šajā sektorā iestātos krīze. Toreiz tas risks tika novērtēts kā apmēram -1,4% IKP attīstībā. Ekonomikas ministrijas ekspertiem ir līdzīgas domas. Šobrīd mēs monitorējam šo banku aktivitāšu mazināšanos un redzam, ka šis vērtējums ir adekvāts,» pauda ekonomikas ministrs.

Vērtējot situāciju, Ašeradens norādīja, ka Latvija, ļaujot eksistēt šādam banku modelim, neko daudz nav ieguvusi. «Šīm bankām ir samērā maza ietekme uz reālo tautsaimniecību. Daudz svarīgākas ir bankas, kas apkalpo tirgu šeit, nevis tirgu ārpus Latvijas, jo tā nauda pamatā iet tranzītā cauri Latvijai un šeit paliek relatīvi maz. Mēs nekādu lielu ieguvumu neesam guvuši, esam drīzāk ļoti nopietni sabojājuši savu reputāciju,» viņš sacīja raidījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ASV nenoliedzami ir mūsu galvenais partneris drošības jautājumos. NATO atbalsts mums ir ļoti svarīgs. Nevienam nav noslēpums, ka ģeopolitiskā situācija, attiecības ar kaimiņvalsti un ASV ir pamatīgi sarežģījušās, nav vairs tik vienkārši. Turklāt mēs esam Eiropas Savienības robeža. ASV uzrauga gan dolāru norēķinus, gan iespējamos nelikumīgos darījumus. Neapšaubāmi, ja mēs gribam norēķinus un pilnasinīgu finanšu dzīvi un reputāciju, bez ASV mēs nevarēsim,» Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apgalvoja RīgaTV 24, diskutējot par ASV lomu Latvijas finanšu sektorā, kā arī situāciju finanšu jomā kopumā.

Kučinskis uzskata, ka problēmas finanšu sektorā sākās jau 90tos gados, kad Latvija «saslima» ar mazās Šveices sindromu. «Neapšaubāmi mūsu mazās Šveices sindroms, ko Latvija 90ajos gados bija sev pieteikusi, rezultējās ar to, ka mums 40% no visa banku apgrozījuma bija nerezidenti, t.sk., protams, diezgan daudz no valstīm austrumos. Valstij tas bija jākontrolē,» sacīja premjers.

Viņš norādīja, ka pirmie soļi problēmu novēršanā tikuši sperti jau 2014. gadā, tomēr pēdējā laika notikumi pierāda, ka tie nebija efektīvi: «Kaut kādā ziņā 2014. gadā jau notika Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vadītāja maiņa, tika uzlikti dažādi ierobežojumi, bet jebkurā gadījumā beidzās ar diezgan lielām aizdomām, ar to, ka Latvija pazaudēja norēķinus ASV dolāros. Tad arī, protams, ir aizdomas par darījumiem bankā, kas beidzās ar šo slaveno vēstuli, ar naudas aizplūdumu prom no ABLV Bank un Eiropas centrālās bankas lēmumu par bankas darbības apturēšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: Daļa nekustamo īpašumu attīstītāju Jūrmalā pārorientējas uz vietējo pircēju

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Jūrmalā pārorientējas uz vietējo pircēju, norāda Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

Viņš skaidro, ka šobrīd Jūrmalā jau uzbūvētie projekti dalāmi divās kategorijās. Pirmajā kategorijā investori ir nerezidenti un viņi projektus attīstījuši par savu naudu, neņemot kredītus bankās.

«Viņi joprojām gaida un uzskata, ka pircējs atnāks. Tie ir projekti, kuros dzīvokļi maksā no 5 līdz 6 tūkst. eiro par kvadrātmetru. Šādi īpašumi ir tirgū, bet faktiski stāv uz vietas. Viņiem ir izdevīgāk šos īpašumus pieturēt un gaidīt, kas notiks tālāk,» viņš teic.

Savukārt otra kategorija ir attīstītāji, kuri ir sapratuši, ka, lai pārdotu īpašumus Jūrmalā, viņiem ir jāpārorientējas uz vietējo pircēju, tirgojot dzīvokļus, kas ir zemākā cenu kategorijā no 2 līdz 3 tūkst. eiro kvadrātmetrā. «Šajā segmentā darījumi notiek un vietējais pircējs ir gatavs tādus iegādāties. Viņš novērtē Jūrmalas gaisu un jūras tuvumu,» pauž A. Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū vērojamas jaunas tendences - tirgū ienāk tā dēvējamie nelielie projektu attīstītāji, kuri veido kluba tipa-apartamenta ēkas, kurās viena projekta ietvaros ir maksimums 15-20 dzīvokļi, norāda Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Viņa arī atzīmē, ka pēdējā laikā jaunajos projektos īpašumi tiek piedāvāti jau ar pilnu apdari un jau daļēji iekārtoti - iebūvētas virtuves iekārtas un arī citas mēbeles, ar aprīkotiem santehnikas mezgliem. Šādus īpašumus ļoti iecienījuši vietējie pircēji, bet līdz ar to šādos projektos m2 cena ir no 2500 līdz 3500 eiro populārajās vietās Bulduros, Lielupē, Dzintaros.

Savukārt Dubultos Slokas ielā otrpus dzelzceļam, tiek attīstīts jauns, liels dzīvojamais komplekss, kura ietvaros divu gadu laikā taps mazstāvu dzīvokļu ēkas, pakalpojumu punkti, bērnudārzs, sabiedriskā transporta pieturas, un šis projekts vistiešākā mērā ir orientēts vietējam pircējam ar tam pieejamu budžetu, kuram ir iespēja kreditēties bankā. Eksperte prognozē, ka projektā m2 pārdošanas cena varētu būt no 1500 līdz 2000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pircēji Jūrmalā vēlas iegādāties jaunu māju par 250-350 tūkstošiem eiro, bet piedāvājuma nav

Natālija Poriete, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalai ir laiks pārorientēties uz vietējo klientu, ko tā arī ir sākusi darīt, tomēr ekonomiskajam segmentam, kurā ir zemākas cenas nekā premium, trūkst kvalitatīvu piedāvājumu, intervijā DB paziņoja Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Runājot par premium un biznesa klases segmentu Jūrmalā, vietējais pircējs izrāda aktivitāti zemes iegādē, bet māju būvē pats. Tomēr tajā pašā laikā šajā segmentā aizvien pircēju ir nerezidenti, taču situācija mainās, pateicoties Jūrmalas nekustamo īpašumu cenu kritumam, viņa atzīst. Attīstītāji Jūrmalā, redzēdami, ka projekts ir tukšs un mājā neviens nedzīvo, piedāvā pievilcīgu cenu īpašuma iegādei, bet cilvēki pērk – gan par saviem līdzekļiem, gan, piesaistot bankas kredītu, situāciju raksturo L. Kohtanena.

Saskaņā ar statistiku par īpašuma darījumiem, kas reģistrēti Zemesgrāmatā šajā gadā, un cenām pārdevēju mājaslapās, pēdējā pusgada laikā jaunu objektu cenas Jūrmalā ir sarukušas par 20%, bet gada laikā – par 25%, viņa stāsta, piebilstot, ka tajā pašā laikā daudzi attīstītāji negrib pazemināt cenu līdz pašizmaksai, lai paliktu pa nullēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Danske Bank naudas atmazgāšanas skandāls Igaunijā uzmanību vērš arī uz Swedbank un SEB

Db.lv, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank naudas atmazgāšanas skandāls Igaunijā pievērsis uzmanību arī Swedbank un SEB bankām, kuras dominē Baltijas tirgū.

Skandāls saistībā ar naudas atmazgāšanu Baltijā strādājošajās bankās vēršas plašumā, investoros radot satraukumu arī par lielajiem tirgū strādājošiem aizdevējiem. Tā, ņemot vērā, ka Swedbank ir lielākais aizdevējs Baltijā, trešdien tās akcijas cena piedzīvoja smagu kritumu pēc tam, kad Bloomberg publicēja informāciju, ka caur Igauniju skaitītās nelegālās naudas summas ir daudz lielākas nekā sākotnēji lēsts. Ceturtdien Swedbank akcijas cena saruka par 1,4%.

Jāatzīmē, ka Danske Bank nupat paziņojusi, ka tajā notiek ASV Tieslietu departamenta izmeklēšana saistībā ar nerezidentu kontiem Igaunijas filiālē

Savukārt Zviedrijas Swedbank ceturtdien izplatījusi paziņojumu, ka bankā nenotiek izmeklēšana saistībā ar tās naudas atmazgāšanas procedūrām, raksta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nodokļu informācijas apmaiņas ieviešanai saskaņā ar globālo standartu par finanšu kontu informācijas apmaiņu, Eiropas bankas sākušas rūpīgāk pārbaudīt nerezidentu kontus, tādējādi vairāku tūkstošu turīgo Krievijas pilsoņu finanšu līdzekļi varētu tikt bloķēti.

Ārvalstu bankas sākušas detalizēti pārbaudīt nerezidentu kontus un pieprasīt papildu dokumentus, kurus klientam konta atvēršanas brīdī nebija nepieciešamības uzrādīt, portālam RBK pavēstījuši vairāki ārvalstu baņķieri un apstiprinājuši aptaujātie juristi. Vairākos gadījumos pārbaužu veikšana noved pie klientu tiesību ierobežošanas attiecībā uz naudas līdzekļu lietošanu.

Saistībā ar starptautiskās informācijas apmaiņas uzsākšanu, lai cīnītos pret pārrobežu nodokļu nemaksāšanas shēmām, Eiropas bankas sākušas atjaunināt informāciju par klientiem, lai novērstu reputācijas draudus, norāda nodokļu konsultāciju kompānijas «Ļemčik, Krupskij i partņori» pārstāve Jana Semeņaka. Viņa uzskata, ka lielās bankas jau sen ir kontrolējošo institūciju ciešā uzraudzībā, jo tajās savus līdzekļus glabā cilvēki, kas atrodas ASV Finanšu ministrijas publicētajā «Kremļa sarakstā». Taču tagad stingrāku klientu prasību prakse noteikta arī mazākās bankās, kurās agrāk nerezidenti bez problēmām varēja atvērt kontu, skaidro Semeņaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ABLV Bank klientiem garantētās atlīdzības izmaksātas 390 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

85% likvidējamās ABLV bankas klientu saņēmuši noguldījumu garantiju fonda atlīdzību.

Līdz šā gada janvāra sākumam tā izmaksāta 12 359 klientu vairāk nekā 390 miljonu eiro apmērā, informē likvidējamās ABLV bankas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Kā informē AS Citadele banka, no 2018.gada 3.marta, kad sākās garantēto noguldījumu atlīdzību izmaksa ABLV Bank klientiem, to ir saņēmuši kopumā 12 334 klienti jeb 56,8% no klientu skaita, kam ir tiesības saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Tostarp līdz šim garantētās izmaksas saņēmis 5881 rezidents, kas ir 70,8% no kopējā rezidentu klientu skaita, un 6453 nerezidenti, kas ir 48,2% no kopējā nerezidentu klientu skaita.

No kopējās izmaksātās summas rezidentiem izmaksāti 44,039 miljoni eiro jeb 94,2% no kopējās rezidentiem izmaksājamās summas, savukārt nerezidentiem izmaksātā summa veido 344,317 miljonus eiro, kas ir 79,5% no nerezidentiem kopumā izmaksājamās summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāda būs dzīve pēc Rimšēviča?

Dr.oec, Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, Komercdarbības katedras vadītāja, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» jautājums šobrīd ir karsts kartupelis dažāda līmeņa sarunās - ASV finanšu institūcijas Latvijas trešo lielāko banku apsūdzējušas par naudas atmazgāšanu un korupciju, turklāt tas viss tiek skatīts kontekstā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu aizdomās par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu.

Liela mediju uzmanība, arī no ārvalstīm, un liels vietējās sabiedrības sašutums, ka varētu atkārtoties visiem labi zināmais Parex Bankas stāsts, taču ka panikai nav pamata - «ABLV Bank» nav otrais Parex, baumas par bankas maksātnespēju nav apstiprinājušās, un līdz šim pieņemtie mēri ir tikai situācijas stabilizēšanai. Tas, ka Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «ABLV Bank» 97,5 miljonu eiro apmērā, nenozīmē, ka šie līdzekļi nāks no nodokļu maksātāju kabatām.

Banku neglābs par nodokļu maksātāju naudu

Pirmkārt, mums visiem ir jāsaprot, ka «ABLV Bank» krietni atšķiras no Parex bankas un Latvijas Krājbankas – abu pārējo banku gadījumos uzreiz bija šaubas par to likviditāti, šoreiz lielākais satraukums ir par bankas prestižu. «ABLV Bank» nav masveida banka, tā ir ļoti prestiža, attiecīgi bankas tēls arī ir sāpīgākais punkts. Bankas klienti lielākoties ir nerezidenti, tajā tikpat kā nav mūsu noguldītāju naudas, turklāt valdības vadītājs jau ir norādījis, ka valsts neieguldīs naudu «ABLV Bank» bez nodrošinājuma, bet gan tiks skatīts jautājums par likvīdu vērtspapīru ieķīlāšanu par labu Latvijas Bankai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tilts brūk

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Grūti spriest, cik liela daļa ABLV bankas kraha stāstā ir ekonomiski un cik politiski jautājumi, tomēr šie notikumi, kuru liecinieki pašlaik varam būt, ir signāls tam, ka ierastā kārtība acu priekšā jūk un brūk.

Sagaidāms, ka Latvijai būs jānoņem ordenis, ko tā vienmēr valkājusi. Neskatoties uz to, kādi ģeopolitiskie vēji pūtuši, Latvija tomēr ir vairāk vai mazāk mācējusi likt lietā savas ģeogrāfiskās priekšrocības kā tilts starp Rietumvalstīm un NVS bloku. Notikumi ABLV bankā un nerezidentu naudas ietekmes samazināšanās faktiski nozīmē to, ka šajā tiltā ir parādījušās tik nopietnas plaisas, kādas līdz šim nav manītas. ABLV banka kā nerezidentus apkalpojoša banka nesalauzīs tautsaimniecības mugurkaulu. Tomēr bez brūcēm un čulgām mūsu ekonomika un attīstība, iespējams, sabrūkot atsevišķiem lieliem projektiem, sveikā cauri, visticamāk, tomēr netiks. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvija kā nerezidentu naudas bastions līdz ar šo notikumu attīstību un paredzamo nozares uzraudzības pastiprināšanos varētu ieiet vēsturē. Kā DB uzsvēra Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga (plašāk 26.02. DB), visus klientus, ko apkalpojušas šīs bankas, mest pār vienu kārti ir vieglākais, bet ne gudrākais ceļš, kāds Latvijai būtu ejams. Pieaugot uzraudzības spiedienam, nerezidentus apkalpojošās bankas, kas strādā Latvijā, pēdējā laikā aktīvāk centušās palielināt rezidentu portfeli, tomēr šis tirgus lielā mērā ir jau sadalīts, jaunu klientu ir maz, tāpēc ielauzīties šajā segmentā nerezidentu bankām prasa teju neiespējamu izveicību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas atļauts Amerikai, nav atļauts Latvijai

Sandris Točs, speciāli DB, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Igaunijas e-rezidentūras sistēma pievilinājusi arī uzņēmējus no Latvijas

Lelde Petrāne, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem Igaunija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ārvalstu pilsoņiem sniedz iespēju kļūt par valsts elektroniskajiem iedzīvotājiem un Igaunijā interneta vidē nodibināt uzņēmumu. Igaunijai ar savas e-rezidentūras sistēmu izdevies piesaistīt uzņēmējus no visas pasaules, tai skaitā arī no Latvijas.

Kā liecina Igaunijas IT uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija, visaktīvāk e-rezidentūras priekšrocības izmantojuši Ukrainas un Vācijas uzņēmumi, savukārt Latvija atrodas 12.vietā ar 192 ar e-rezidentūras palīdzību dibinātiem un pārvaldītiem uzņēmumiem.

E-rezidentūra ir statuss, ar kura palīdzību Igaunijas nerezidenti var iegūt drošu digitālo identitāti, kas līdzīga tai, ko saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem kaimiņvalsts piedāvā ar viņu ID karti. Igaunijas e-rezidenti ar šī statusa palīdzību tiešsaistē var kārtot dažādus dokumentus un formalitātes, izmantot Igaunijas valsts portālu eesti.ee un arī Igaunijā reģistrēt uzņēmumu. Ārvalstniekiem tas ir īpaši izdevīgi, jo jauna uzņēmuma izveide internetā notiek ātri un tiem noteiktas būtiskas nodokļu privilēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness rīcībā ir nonākusi informācija, ka pret Latvijas bankām uzsāktās kampaņas rezultātā tiek slēgti ne tikai «čaulas uzņēmumu», bet arī pavisam reālu tranzīta nozares uzņēmumu konti.

«Varu atklāti pateikt, ka arī mums aizvēra ciet kontus kompānijām, kuras ir saistītas ar Krieviju. Pagājušā gada decembrī bez īpašiem paskaidrojumiem Swedbank aizvēra ciet kontus diviem kopuzņēmumiem,» saka Ivars Sormulis, kurš ir privātā dzelzceļa uzņēmuma AS Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs. Viņš ir tas retais, kuram ir drosme to pateikt atklāti. Taču laikraksta rīcībā ir informācija arī par citiem tranzīta jomas uzņēmumiem, kuriem pēdējā laikā ir radušās problēmas banku kontu sakarā. Grūtajā situācijā, kādā starptautiskās politikas dēļ atrodas Latvijas tranzīta nozare, mazākais, kas tai ir vajadzīgs, ir problēmas ar banku pakalpojumiem mūsu valstī. Tā vien šķiet, ka kāda neredzama roka ir nolēmusi pielikt punktu ne tikai Latvijas bankām, bet arī tranzītam, kas ir vēl viena miljardu nozare. Bet varbūt tā nav sveša roka, bet mūsu pašu provinciālisms un gļēvums? Patiešām traki būtu, ja izrādītos, ka mūsu bankas un tranzīts ir iznīcināts nevis kādu ģeopolitisku lēmumu rezultātā, bet tikai tāpēc, ka Latvijas valdībai gribējās kārtējo reizi iztapt, bet banku ierēdņiem neko vairāk kā «mazāk problēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru