Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus darbinieku un nepieciešamo kompetenču trūkums ir nopietns šķērslis uzņēmumu izaugsmei. Tas ir brīdinājuma signāls tam, ka mums ar steigu ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem izglītības kvalitātes celšanā ir teorētisko zināšanu sasaiste ar praksi. Turklāt šādam uzstādījumam jāpastāv valstiskā līmenī. Piemēram, uzskatu, ka līdz šim neizmantota iespēja ir vasaras prakšu programma. Tās laikā uzņēmumiem ir iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā skolēnu vai studentu. Pašlaik sistēma ir pārāk birokrātiska un uzņēmumiem nedraudzīga, tāpēc nebrīnos, ka daļa no tiem divreiz padomā, vai jaunieti vispār praksē pieņemt. Līdz ar to būtu pareizi, ja tiktu ieviesti atviegloti nosacījumi jauniešu pieņemšanai darbā vasaras periodā.

Manuprāt, ja valstiskā līmenī šis jautājums būtu sakārtots, ieguvējas būtu abas puses. Jaunietim tā būtu lieliska iespēja apgūt praktiskas zināšanas, strādājot reālā darba kolektīvā, bet uzņēmumiem – pašu izmācīts iespējamais nākotnes darbinieks. Izmaiņas būtu jāveic arī mācību saturā. Piemēram, joprojām daudzās Latvijas skolās valda postpadomju mācību process – skolotāji ievērojami vairāk uzmanības velta informācijas nodošanai, nevis skolēnu prasmju un kompetenču attīstībai. Tādējādi no bērniem tiek gaidīta vien saņemtās informācijas apstrāde, nevis spēja zināšanas praktiski pielietot un ieguldīt savu darbu.

Pēc eiro ieviešanas polišu un pašrisku cenas netiks noapaļotas, un apdrošinātāji sola, ka pārejas uz eiro dēļ cenas neaugs, nenoliedzot, ka cenas varētu kāpt citu faktoru dēļ.

Eiro ieviešanas pieredze uzņēmumam jau ir bijusi Igaunijā, un arī Latvijā, pārejot uz eiro valūtu, tiks ievēroti tie paši principi, stāsta If P&C Insurance valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. «Viens no tiem - apdrošināšanas polišu cenas un pašrisku apjomi netiek noapaļoti. Piemēram, ja pašlaik KASKO polises pašriska apmērs ir 100 lati, tad pēc 1.janvāra tas būs 142,29 eiro. Līdzīgi tas bija arī Igaunijā, kur pāreja no kronām uz eiro rezultējās polišu cenās ar «neglītiem skaitļiem»,» uzsver kompānijas vadītājs.

Neraugoties uz izmaksām, kas uzņēmumam radīsies, īstenojot pāreju uz eiro valūtu, apdrošinātājs nav arī plānojis palielināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Pakalpojumu cenu kāpumu parasti diktē kādi ekonomiski apsvērumi, taču ne valūtas maiņa valstī, uzsver A. Morozovs.

Kopš pērnā gada obligātās civiltiesisktās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenas, atkarībā no automašīnas svara, palielinājušās par 2 – 22%, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv dati.

Cenu kritums fiksēts tikai gada polisēm, tajā pašā laikā 3 un 6 mēnešu polišu cenas pieaugušas visām automašīnu svara grupām. Apdrošināšanas uzņēmumi lēš, ka līdz gada beigām OCTA cenas pieaugs par 5-10%. Tomēr uzņēmēji uzskata, ka arī šis gads konkrētajā apdrošināšanas jomā būs ienesīgs.

Pēc pētījuma datiem, kas balstīis uz 22 tūkstošiem pieteikumu OCTA polises iegādei, ievērojamākais cenu kāpums gada laikā ir fiksēts polisēm, kas domātas automašīnām, kuru svars pārsniedz divas tonnas. 3 mēnešu polišu cenas šajā kategorijā pieaugušas no 16,1 līdz 18,8 latiem (2011.gadā šīs kategorijas 3 mēnešu OCTA polise maksāja 11,63 latus). Sešu mēnešu polises cena šajā kategorijā pieaugusi vidēji par 10,3% (no 32,1 līdz 35,4 latiem), gada polises – par 2,4% (no 61,3 līdz 62,8 latiem).

Šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu strīdā starp SIA Rīgas nami un SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Proti, SIA Rīgas nami prasība ir pilnībā apmierināta, un tas nozīmē, ka no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls. Savukārt sadarbības līgums atzīts par izbeigtu, sākot no pagājušā gada 15. augusta.

Spriedums arī paredz, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Ņemot vērā pasludināto tiesas spriedumu, kā arī SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija vadības iepriekš pausto, ka tā rīkosies, ievērojot tiesas spriedumu, SIA Rīgas nami paļaujas uz turpmāku godprātīgu rīcību, cerot, ka ar šo tiks pielikts punkts telpu turpmākas izmantošanas aizkavēšanai un tās tuvākajā laikā labprātīgi tiks atbrīvotas.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Līdz ar sezonas sākumu martā motorolleru un mopēdu īpašnieki iegādājušies divas reizes vairāk OCTA polišu nekā tājā pašā periodā pērn, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta novērojumi.

Kopš pērnā oktobra OCTA polises iegāde ir obligāta arī motorolleriem un mopēdiem. Saskaņā ar Balta datiem gada pirmajos četros mēnešos OCTA polises mototransportam iegādātas par 28% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Apdrošināšanas sabiedrība norāda, ka janvārī un februārī iegādāto polišu skaits kopā nedaudz pārsniedzis 300, bet aprīlī – atsākoties mototransporta sezonai, bijis īsts polišu «bums»: motorolleru un mopēdu īpašnieki mēneša laikā noformējuši par 46 reizēm vairāk polišu nekā vidēji janvārī un februārī.

Iegādāto moto transporta polišu dati liecina, ka nozīmīgs pieaugums vērojams tieši grupā, kurā transportlīdzekļa jauda nepārsniedz 250 kubikcentimetrus. Salīdzinot pērno un šī gada aprīli, pieaugums ir ievērojams – 63 procentu apmērā. Tajā pašā laikā samazinājums vērojams lielāku spēkratu grupā ar jaudu virs 250 kubikcentimetriem, ko var skaidrot ar arvien pieaugošo motorolleru popularitāti, īpaši pārvietojoties pilsētā.

Neviens no SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija pārstāvjiem līdz 16.oktobrim tā arī nebija ieradies, lai SIA Rīgas nami nodotu telpas Kongresu namā, tāpēc līdz ar 23.oktobri notiks vēl viena izlikšana, bet jau piespiedu kārtā, kur piedalīsies arī policija un telpas pārņems SIA Rīgas nami, DB informēja Terēza Luksa-Sigate.

Teātrim telpas jāatstāj, jo šā gada vasarā šķīrējtiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru SIA Rīgas nami prasība tika pilnībā apmierināta un no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls, bet sadarbības līgums atzīts par izbeigtu. Spriedums arī paredzēja, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Līdz ar aktīvu lauksaimnieku interesi par sējumu apdrošināšanu, apdrošināšanas polišu atbalsta pasākumam piešķirs papildu pusmiljonu latu.

Ja valdība šodien atbalstīts grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību, šogad paredzētā atbalsta apmērs apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai pieaugs līdz 710,3 tūkstošiem latu. «Aktitivāte pasākumā ir daudz lielāka nekā plānots,» DB apliecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Andris Grundulis.

Atbalsta apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, sedzot apdrošināšanas polises iegādes izdevumus par kultūraugu un produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu. Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka grozījumi noteikumos ļaus izmaksāt atbalstu lauksaimniekiem, kas jau noslēguši apdrošināšanas līgumus, un noslēgt jaunus līgumus par ziemāju sējumu platību apdrošināšanu.

Šobrīd aptuveni 5 – 20% apdrošināšanas polises populārākajos veidos tiek pirktas internetā, ziņo Dienas bizness.

Šis vēl nebūt nav maksimālais līmenis un apdrošinātāji prognozē tālāku internetā pirkto polišu skaita pieaugumu, tiesa, pamatā turpinās attīstīties populārākie un vienkāršākie produkti. Latvijā populārākais pirkums globālajā tīmeklī ir ceļojumu apdrošināšana – šobrīd internetā tiek pārdoti aptuveni 30% polišu, kam seko OCTA polises – izmantojot kādu no daudzajām interneta vietnēm, tiek pirkti ne vairāk kā 5% pārdoto polišu.

Vidēji 30% polišu pērn internetā apdrošināšanas a/s If klienti, tostarp populārākais internetā pirktais apdrošināšanas produkts ir ceļojumu apdrošināšanas polises – šobrīd 82% no pārdotajām ceļojumu apdrošināšanas polisēm. Tam seko OCTA ar 30% internetā pārdotajām polisēm, bet trešajā vietā ir KASKO. BAN internetā portālā polise.ban.lv, kur var nopirkt OCTA un ceļojumu apdrošināšanas polises, vidēji tiek pārdoti 20% polišu.

Jelgavas pašvaldības autobusu parka šoferiem regulāri ar savu naudu jāatbalsta uzņēmums - proti, pirms darba gaitu uzsāšanas pašvaldības uzņēmumam jāsamaksā 250 lati.

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, Darba inspekcijā atzīst, ka nekas tāds līdz šim vēl nav bijis pieredzēts. Nelikumīgi ieviestā prakse Jelgavas autobus parkā visai ilgi turējusies uz bailēm pazaudēt darba devēja labvēlību.

To, kādi ir noteikumi, lai kļūtu par šoferi kādā no autobusu parka apkalpotajiem maršrutiem, nupat uz savas ādas izbaudījuši vairāki pretendenti, to skaitā jelgavnieks Guntars, kurš, pēc profesijas esot sporta menedžeris, nav varējis atrast darbu savā specialitātē un, lai uzturētu ģimeni ar 3 bērniem, nolēma pieteikties uz autobusa šofera vietu. Otrs - dobelnieks Jānis, kurš jau devies pensijā, pieteicies darbā, lai ziemas mēnešos piepelnītu pie nelielās pensijas. Abi pretendenti izgājuši instruktāžu, parakstījuši darba līgumu, taču apmēram pēc divām nedēļām, kad bija jāsāk strādāt, atklājās, ka, lai darbu dabūtu, pašvaldības autobusu parks vispirms pieprasa iemaksāt uzņēmuma kasē 250 latus, vēsta raidījums.

Lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu sākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš 2013.gada pavasara īsteno komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu.

Tas paredz, ka attālāk no dzīvesvietas komersanta nodarbinātām personām pirmo četru darba tiesisko attiecību mēnešu laikā ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu - transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem. Ieguvēji ir ne tikai darba meklētāji, bet arī darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus var piesaistīt no attālākām pilsētām vai novadiem, informē NVA.

Kopš NVA piedāvā reģionālās mobilitātes veicināšanas programmu, šo iespēju jau ir izmantojuši kopumā 523 strādājošie, no tiem šī gada 9 mēnešos – 136. Šogad visvairāk komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes programmas dalībnieku ir Latgalē – 39%, tad seko Kurzeme – 24%, Vidzeme – 16%, Zemgale – 12% un Rīgas reģions 9%. Vairums pasākuma dalībnieku (97%) izmantoja iespēju saņemt tieši transporta izdevumu kompensāciju un tikai 3 % - īres izdevumu atlīdzību. Maksimālā summa, ko komersanta nodarbinātais kompensācijā var saņemt četru mēnešu laikā ir 400 eIro.

Reuters fotogrāfs Deivids Grejs Stīvenu O'Donnelu saticis viņa mājās Austrālijas galvaspilsētā Kanberā tieši pirms krēslas. O'Donnels bija piekritis parādīt fotogrāfam vienu no Austrālijas nepopulārākajām un strīdīgākajām aktivitātēm - ķenguru šaušanu.

Pa dienu O'Donnels ir profesionāls santehniķis, bet naktī viņš kļūst par valdības licencētu šāvēju, kura darbs ir ik gadu samazināt ķenguru populāciju, kas ir vairāk nekā 50 miljoni.

Tiekoties O'Donnels paskaidrojis, kādēļ jānogalina tūkstošiem pelēko ķenguru. Ķenguru bari var ātri sabojāt vidi un konkurē ar mājlopiem attiecībā uz pārtiku, ietekmējot lauksaimnieku iztiku.

«Marija Činikailo grūtniecības atvaļinājumā, kopš apprecējās ar bērnu tēvu, ir gadu no gada. I nedomā apstāties, teic - ja Dievs būs lēmis, būs vairāk,» raksta laikraksts Diena, stāstot par Daugavpilī dzīvojošo ģimeni, kurā aug 17 bērni.

«Nevienu mirkli neesmu jutusi bezcerību – nav bijis tā, ka bērniem nav maizes vakariņām. Ģimenei kļūstot kuplākai, pieaug arī rocība. Kur tā rodas, es nezinu, bet saldējumu bērni ēd daudz biežāk nekā tad, kad bija tikai trīs. Protams, sākumā māja nebija tik liela. Tai bija tikai viens stāvs, vajadzēja dzīvot šaurībā, bet vēlāk vīrs ar dēliem uzcēla otro stāvu. Nu vecākajiem bērniem ir katram sava istaba. Zinu, kad pienāks laiks, arī mazākajiem būs sava telpa. Es nemēdzu par lietām sūkstīties pirms laika, jo, kad pienāk īstais brīdis, viss sakārtojas kā nākas. Paļaujos uz Dievu, un vienmēr esmu guvusi gan materiālo, gan emocionālo atbalstu brīžos, kad man vajag,» stāstījusi 40 gadus vecā M. Činikailo.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Kopš reģionālās darba mobilitātes pasākuma «Darbs Latvijā» uzsākšanas tajā kopumā iesaistījušies 235 nodarbinātie, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Pirms gada NVA uzsāka reģionālās darba mobilitātes pasākumu, lai cilvēki, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, nemainot dzīves vietu, varētu atsākt strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā.

Kopš projekta sākuma tajā kopumā nodarbinātie atraduši darbu pie vairāk nekā 180 darba devējiem. Savukārt 132 nodarbinātie pēc pasākuma beigām turpina darbu pie tiem pašiem darba devējiem.

Ar vairākiem programmas dalībniekiem vienlaikus darba attiecības nodibinājuši divi gaļas pārstrādes uzņēmumi - Rēzeknes gaļas kombināts Latgalē un gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne Zemgalē.

Pasākuma dalībnieki strādā visdažādākajās profesijās. Pārstāvēti tādi arodi kā, piemēram, pārdevējs, kasieris, pavārs, santehniķis, metinātājs, miesnieks, desu izgatavotājs, zivju apstrādātājs, elektriķis, apsargs, šuvējs, koku zāģētājs, palīgstrādnieks, autoatslēdznieks, iekārtu operators, autovadītājs, komplektētājs, celtnieks, bārmenis, grāmatvedis, tehniskais direktors, agronoms, sagādnieks, farmaceita asistents, noformēšanas mākslinieks.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Nākotnē vairs nebūs iespējams atvērt kontu, bankai neko neprasot klientam, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Ir jāsaprot, ka bija laiks, kad virs mums karājās Damokla zobens "Moneyval" un pelēkā saraksta veidolā, un tādēļ šis svārsts savulaik tika aizkustināts par tālu, jo nebija laika un citu iespēju. Tas viss tagad ir normalizējies, tādēļ runa te ir tikai par gaidām. Ja kāds pieņem, ka varēs atnākt uz banku un tā, neko neprasot, tūliņ atvērs kontu, tad šādas situācijas gan vairs nebūs," sacīja Mencis.

Savukārt to, ka bankām ir jāuzlabo komunikācija un skaidrojums, kāda informācija tiks prasīta, lai uzņēmējam būtu vieglāk sagatavot visu nepieciešamo jau laikus, bankas apzinās, un pie tā tiek strādāts, uzsvēra Mencis.

Viņš skaidroja, ka pērn darbojās arī parlamentārā izmeklēšanas komisija par tā saucamā finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām, kur arī izskanēja daudz pārmetumu. Sākoties diskusijām par uzņēmumu ienākuma nodokli un hipotekāro kredītņēmēju atbalstu, gan tas viss noklusa.

«Jebkurai, pat vismodernākajai signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad, ja ēku lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, regulāri apmācot darbiniekus un atbildīgās personas,» paudis Vesmann valdes loceklis Māris Vesmanis.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik obligātās civilās aizsardzības stundas tiek pieminētas vien ar smaidu, un drošības instrukcijas daudzos uzņēmumos ir tikai formalitātes. Vēl jo vairāk - tajās nereti neiedziļinās pat atbildīgās personas, atzina M. Vesmanis.

Uzņēmuma Vesmann prakse rādot, ka reālas apmācības un treniņi netiek veikti pietiekamā apjomā vai tie pat tiek ignorēti.

«Ir objekti, kuros atbildīgie diemžēl pat nezina, vai viss ir kārtībā ar rezerves evakuācijas durvīm,» pauda signalizācijas uzņēmuma vadītājs.

Vesmann pamata darbības virziens ir drošības risinājumu tehniskā apkope. «Mēs rūpējamies, lai uzņēmumos uzstādītais drošības sistēmu tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts un, ja nepieciešams, veicam remontu. Līdzībās runājot, esam kā santehniķis, kas salabo cauru trubu, ja pa to tek ūdens,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Gada pirmajā pusē notikušo automašīnu zādzību un ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums veicinās apdrošināšanas polišu cenu kāpumu, paredz apdrošinātāji.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, apdrošināšanas cenu līmenis sarucis par 5,7%. Mēneša laikā kritums bijis par 1,2%, savukārt vidēji 12 mēnešos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, cenas augušas par 2,3%.

Apdrošināšanas tirgū kopumā vērojama stabilitāte un lēna, taču pakāpeniska, izaugsme, saka AAS Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse, piebilstot, ka laba izaugsme šī gada pirmajā pusgadā tika sasniegta veselības un dzīvības apdrošināšanas segmentos. Iepriekš prognozēta dzīvības apdrošināšanas izaugsme 10% apmērā, taču tirgus spējis panākt parakstīto prēmiju pieaugumu 18% apmērā. Arvien biežāk iedzīvotāji izrāda interesi par dzīvības apdrošināšanas produktiem, jo tie dod iespēju ne tikai apdrošināt dzīvību, bet arī veidot uzkrājumus un pelnīt, ieguldot naudu fondos. Jāuzsver, ka šobrīd nav ārēju faktoru, kas varētu ietekmēt tirgus stabilitāti, norāda I. Ķirse.

Šogad novērojama straujāks nekustamā īpašuma apdrošināšanas sektora pieaugums, ko veicinājis arī tas, ka cilvēki īpašumu apdrošina pēc pašu iniciatīvas.

Iepriekš galvenokārt īpašumi Latvijā tika apdrošināti, jo to prasīja bankas, kas sniedza aizdevumu attiecīgā īpašuma iegādei.

BTA Insurance Company SE un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu šogad šajā laika periodā palielinājies parakstīto bruto prēmiju apmērs īpašumu apdrošināšanā.

FKTK dati leicina, ka šogad kopumā prēmijās parakstīts 18,41 miljons latu, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Savukārt BTA dati uzrāda pieaugumu gan parakstīto prēmiju apjoma, gan noslēgto līgumu skaita ziņā: pērnā gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrība īpašumu apdrošināšanā parakstīja bruto prēmijas par 3,48 milj. Ls, bet pārdoto polišu skaits pieaudzis no 31,2 tūkstošiem polišu pērn pirmajā pusgadā līdz 33,2 tūkstošiem polišu šogad.

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.