Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

No 2014.gada oktobra vēl trīs mēnešus apgrozībā būs Latvijas Pasta emitētās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Klienti tās sūtījumu apmaksai varēs lietot līdz pat 2014.gada 31.decembrim. Savukārt pastmarkas ar dubulto - lata un eiro nominālvērtību, kas tika izdotas 2013.gadā, - būs izmantojamas arī turpmāk bez termiņa ierobežojumiem, informēja Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

Atbilstoši Eiro ieviešanas kārtības likuma normām Latvijas Pasta izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību no apgrozības tiks izņemtas 2015.gada 1.janvārī, bet klientiem tiks piegādāti visi sūtījumi, kuru apmaksai līdz pat 2014.gada 31.decembrim būs lietotas lata nominālvērtības pastmarkas. Savukārt to pastmarku apgrozības un izmantošanas termiņš, kurās nominālvērtība attēlota gan latos, gan eiro, nav ierobežots. Kopš 2014.gada 2.janvāra līdz ar valsts iestāšanos eirozonā Latvijas Republikā tiek emitētas pastmarkas ar eiro nominālvērtību.

Pastmarkas ar lata nominālvērtību Latvijas Pasts izdeva no 1993. līdz 2013.gadam, kad atjaunotajā Latvijas Republikā nacionālās valūtas statusā atkārtoti tika izmantots lats. 20 gadu laikā Latvijas Pasts izdevis kopumā 533 dažādas pastmarkas miljoniem eksemplāru tirāžā ar atšķirīgu lata nominālvērtību, un liela daļa no tām ne tikai izmantotas sūtījumu apmaksai, bet arī kļuvušas par filatēlistu kolekciju retumiem dažādās pasaules valstīs. Pastmarkas vērtību filatēlistu aprindās nosaka gan to nominālvērtība, gan tirāža, gan tematika un arī pieejamība tirgū.

2014. gada beigās Latvijas Bankas (LB) emitēto eiro banknošu un monētu kopsumma apgrozībā sasniedza 735,7 miljonus eiro, no tās 94,1% jeb 692 miljoni eiro bija banknotes, savukārt 5,9% jeb 43,7 miljoni eiro – monētas, liecina centrālās bankas dati.

Pēc skaita visvairāk no LB emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2014. gada beigās bija 20 eiro un 50 eiro naudas zīmes (attiecīgi 13,6 miljoni gab. un 9,6 miljoni gab.), savukārt no Latvijas Bankas emitētajām monētām – 1 un 2 centu monētas (attiecīgi 42,4 miljoni gab. un 36,8 miljoni gab.).

No bankām saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2014. gadā apstrādājot 133,4 miljoni gab. banknošu. 15,2% (20,3 miljoni gab.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un tika iznīcinātas.

2014. gadā turpinājās lata banknošu izņemšana no apgrozības. Gada beigās apgrozībā bija lata banknotes vairs tikai 54,7 miljonu latu vērtībā un lata monētas 45,5 miljonu latu vērtībā. Pēc skaita visvairāk apgrozībā 2014. gada decembra beigās bija 5 latu un 20 latu banknotes (attiecīgi 1,8 un 1.1 milj. gab.), savukārt no monētām – un 1 un 2 santīmu monētas (attiecīgi 151,8 un 91,4 milj. gab.).

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.

«Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija,» pirmdien diskusijā «Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā» sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. «Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu,» savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.

Novembra beigās tirgū būs vērojama kārtējā lata procentu likmju pazemināšanās, kas latu resursus padarīs vēl lētākus, skaidro Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš.

Latvijas Bankas padome ceturtdien izlēma pazemināt lata procentu likmes un šīs izmaiņas stāsies spēkā 24.novembrī.

Rezultātā Pieaugs arī starpība starp eiro un lata depozīta procentu likmēm, jo pēdējā laikā eiro likmes, gluži pretēji lata likmēm, devušās augstākos līmeņos.

No vienas puses, uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem jau ir latu kredīti/overdrafti ar īstermiņa procentu likmēm, samazināsies procentu maksājumi, kas ir pozitīvs efekts un ļauj ietaupīto naudu novirzīt citām lietām, piemēram, patēriņam, kas ir labi Latvijas ekonomikai.

No otras puses – lata procentu likmju pazemināšana uz kreditēšanas izaugsmi līdz šim nav atstājusi būtisku ietekmi, jo kreditēšanas tirgu būtiski ietekmē Latvijas ekonomikas veselība. Jāņem arī vērā, ka lielākā daļa klientu joprojām izvēlas kredītu ņemt eiro – acīmredzot, šķērslis ir pēdējo gadu lata procentu likmju lielā svārstību amplitūda, skaidro eksperts.

Latvijas Banka trešdien, 6. novembrī, laidīs apgrozībā jaunu viena lata apgrozības monētu – Paritātes monētu ar lata un eiro pārejas kursu reversā, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Ilmārs Blumbergs, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās viena lata monētas kaltas Münze Österreich (Austrija).

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo viena lata apgrozības monētu kalšanas tradīcijai rit 12. gads, un tā tiek noslēgta ar Paritātes monētu. Ar 2014. gada 1. janvāri Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro, bet īpašo viena lata apgrozības monētu tradīcija tiks turpināta, izlaižot īpašās divu eiro monētas.

Latvijas Bankas (LB) vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0,702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro.

Tādējādi pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā LB noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1,42 eiro.

«Lata vairāk nekā astoņus gadus ilgā piesaiste eiro spējusi demonstrēt gan tās piemērotību tautsaimniecībai, gan noturību: lats bijis nemainīgi piesaistīts eiro kopš 2005. gada janvāra atbilstoši valdības eiro ieviešanas stratēģijai. Stabils lata kurss kopā ar ātru budžeta sakārtošanu un strukturālajām reformām kalpoja arī kā drošs enkurs straujākai Latvijas tautsaimniecības atlabšanai pēc nesenās krīzes,» pauda Latvijas centrālās bankas pārstāvji.

Iedzīvotāju interese par beidzamo apgrozības latu ir liela, un cilvēki stāv lielās rindās, lai apmainītu parastos latus pret Paritātes monētu, informē Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Viņš stāsta, ka klajā laišanas dienā līdzīgi bijis arī ar dažu labu citu monētu, bet šoreiz, iespējams, pasākuma simboliskums to veicinājis vēl vairāk.

M. Grāvītis norāda, ka puse jaunās monētas tirāžas nodota komercbankām, bet otra puse - LB kasēs un tā rītdien varētu jau būt beigusies.

Cilvēki nāk pēc kolekcijas papildinājuma, Ziemassvētku dāvanas, monētas, ko paturēt piemiņai - kā kurš, turklāt daļa pērk arī iepriekšējās monētas.

Pārējos īpašos vienlatniekus, kuri no bankām atgriežas LB, centrālā banka atkal piedāvā iegādāties LB kasēs un interesentu netrūkst, uzsver M. Grāvītis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB trešdien laida apgrozībā jaunu viena lata apgrozības monētu – Paritātes monētu ar lata un eiro pārejas kursu reversā, informē centrālās bankas pārstāvji.

Pagaidām vēl nav 100% zināms, vai 2014.gadā pāreja uz eiro notiks pēc pašreizējā pierastā kursa 0,702804 lati par eiro, tomēr jārēķinās, ka kurss var pazemināt iedzīvotāju pirktspēju.

Speciālistiem gan atšķiras viedokļi par to, vai iedzīvotāju pirktspēja var tikt ietekmēta ļoti minimali, vai tomēr būtiski. Piemēram, Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis brīdina, ka spēcīgi paaugstinātā lata valūtas kursa apmaiņa pret eiro novedīs pie nacionalās valūtas devalvācijas, no kā stipri cietīs iedzīvotāji. Proti, viņaprāt, lata kurss pret eiro jau sākotneji noteikts augstā līmenī.

Jautāts, kāds būtu lata pārsaistes kurss no SDR groza uz eiro, ja tas notiktu tagad, SEB bankas eksperts Andris Lāriņš minēja, ka tas noteikti būtu savādāks, tomēr akcentēja, ka valūtu tirgū nav tāda jēdziena, kā vislabākais brīdis valūtas cenas fiksēšanai, jo vienmēr vai nu pagātnē bijis, vai arī nākotnē iespējams labāks brīdis. «Lata un eiro attiecības jau vairākus gadus ir samērā stabilas, kas ļauj prognozēt mūsu finansiālās attiecības ar eiro zonu. Mūsu maksātspēja latos eiro zonā 2004. gada pēdējā darba dienā tika nofiksēta koridorā, kura robežas ir 1% attālumā no 0,702804 latu atzīmes par vienu eiro un veicot jebkuras izmaiņas, radīsies vinnētāji un zaudētāji pret šodienas atskaites punktu. Rezumējot - nekas ārkārtējs valūtu tirgū sakarā ar eiro ieviešanu Latvijā netiek gaidīts,» tā viņš.

Latvijas Bankas (LB) kasēs beigušās jaunā īpašā dizaina lata monētas – Paritātes monētas, informēja centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Monētas vēl iespējams iegādāties LB filiālēs Liepājā un Daugavpilī. Tāpat pusi tirāžas jeb 250 tūkstošus monētu centrālā banka izplatīs caur komercbankām.

Db.lv jau rakstīja, ka trešdien, pirmajā monētas tirdzniecības dienā, LB kasēs bija milzīgs pieprasījums pēc jaunajām monētām, un rindās stāvēja aptuveni 200-300 cilvēki.

LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis stāstīja, ka klajā laišanas dienā līdzīgi bijis arī ar dažu labu citu monētu, bet šoreiz, iespējams, pasākuma simboliskums to veicinājis vēl vairāk. Cilvēki nāk pēc kolekcijas papildinājuma, Ziemassvētku dāvanas, monētas, ko paturēt piemiņai - kā kurš, turklāt daļa pērk arī iepriekšējās monētas.

A/s Laima trešdien uzsākusi lata formas cepumu Selga ražošanu. Kolekcija atveidos pilnu Latvijas latu monētu kolekciju, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Monētu kolekcijā būs pieejamas visas lata jubilejas monētas, izņemot pēdējo Latvijas Bankas monētu. Pēdējā monēta nebūs iekļauta kolekcijā, jo speciālā cepumu ražošanas rotora izgatavošana tika uzsākta pirms pēdējās viena lata monētas laišanas apgrozībā, Db.lv skaidroja Aija Ūdre, zīmola Selga vadītāja.

Rotors ir apaļš cilindrs, uz kura virsmas ir izvietotas cepumu formiņas ar Latvijas bankas izdoto dažādo lata monētu attēliem - kopā 23 monētu attēliem. Katrā formiņā iegravēts kāds no monētu attēliem, ražošanas procesu skaidro A. Ūdre.

Viņa pauda, ka Selga lata cepumu ieviešanā speciāla rotora iegādei kopumā investēti 4,4 tūkstoši latu. Cepumu pamatā ir klasiskā Selga recepte.

Šobrīd dārgmetālu tirgus «bauda» visas priekšrocības – zemas procentu likmes, parādu krīze eiro zonā, suverēno valstu reitingu pārskatīšanas vilnis turpina plosīt Eiropu, valūtu nestabilitāte apdraud ekonomikas ilgtspēju. Visas pasaules centrālās bankas un attīstības valstis turpina palielināt savus zelta krājumus.

No otras puses fons, kam būtu jāveicina zelta cenu pieaugums, neizraisa būtisku zelta cenu attīstības tendenci. Protams, tam pamatā ir arī vispārējs naudas trūkums likviditātes krīzes apstākļos, izmainītie spēles noteikumi vadošajās biržās, kas prasa papildus nodrošinājumu atvērtajām pozīcijām, spēcīgais ASV dolārs u.t.t.

Tomēr, salīdzinot apstākļus, kas nāk par labu zelta cenu pieaugumam, ar apstākļiem, kas šo pieaugumu bremzē, jāsecina, ka zelta cenu pieaugumu bremzē investoru «koķetēšana» ar ieguldījumiem šajā aktīvā – grib, bet baidās. Tā ir «liegšanās» atzīt esošās situācijas patiesos apstākļus, cerībā, ka varbūt viss noregulēsies pats par sevi. Tās ir bailes ieguldīt «pārkarsušā» produktā, kurš jau vairākus gadus atrodas «cenu burbuļa plīšanas» apstākļos.

Līdz 2017. gada marta beigām no apgrozības izņemti 39% lata monētu 28 miljonu latu vērtībā (146 miljoni gabalu) un 95% lata banknošu 935 miljonu latu vērtībā (46,9 miljoni gab.), liecina Latvijas Bankas dati.

2017. gada marta beigās vēl neapmainīti bija 343,1 miljons gab. lata monētu (svara izteiksmē - 788 tonnas); (2013. gada decembra beigās apgrozībā bija 450 miljoni gab. lata monētu, svara izteiksmē – gandrīz 1 100 tonnas).

No monētām visvairāk neapmainīti ir mazo nominālu - 1 un 2 - santīmi (241 miljoni gabalu); neapmainīto 1 lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24.3 miljoni gabalu.

No banknotēm neapmainītas visvairāk ir 5 (1,7 miljoni gabalu) un 20 (890 tūkstošu gabalu) latu naudaszīmes.

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Latvijas Banka rīt, 7. jūnijā, laidīs apgrozībā jaunas 1 lata apgrozības monētas ar eža attēlu reversā. Tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Andris Vītoliņš, un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau vienpadsmit gadu; to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem.

Ezis ir Latvijas iedzīvotāju iemīļots lauku sētu un pat pilsētpagalmu iemītnieks un viesis, kam ir arī sava vieta latviešu folklorā, literatūrā un mitoloģijā. Ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārkos vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Mazinot draudus eža kažokam, veiksmei un labklājībai kaldināts makā liekams talismans, norāda centrālā banka.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB), veicot intervenci, iegādājusies 30,5 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu. Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.

LIKTA nepiekrīt LATA izteiktajiem ierosinājumiem par Latvijā izsludināto informācijas tehnoloģiju iepirkumu apstādināšanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) neatbalsta Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) pausto par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta finansējuma izmantošanu publiskajos iepirkumos informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, jo tas, pēc asociācijas domām, nepatiesi atspoguļo reālo situāciju un sniedz tirgu kropļojošu informāciju. Proti, LIKTA nepiekrīt LATA ierosinājumiem par izsludināto iepirkuma procedūru apstādināšanu.

«To apstādināšanas gadījumā ar administratīvām metodēm tiktu pārtraukta brīva uzņēmēju konkurence, kā arī būtiski kavēta ES finansēto projektu realizācija,» tā teikts LIKTA nosūtītajā vēstulē Valdim Dombrovskim un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim. Ja LATA vēlas mainīt Publisko iepirkumu likuma prasības attiecībā uz IT jomu, tad tas, pēc LIKTA domām, ir jāveic, rosinot izmaiņas likumdošanā, nevis apstādinot jau uzsāktu projektu realizāciju.

Pērn un šogad līdz septembra sākumam no apgrozības ir izņemti 37% lata monētu 26,8 miljonu latu vērtībā un 94% lata banknošu 924,4 miljonu latu vērtībā, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

No apgrozības izņemts 141,1 miljons monētu un 46,4 miljoni banknošu.

Augusta beigās vēl nebija apmainīti 347,7 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 799 tonnas. Salīdzinājumam - pērn decembra beigās apgrozībā bija 450 miljoni jeb gandrīz 1100 tonnas lata monētu.

No monētām visvairāk neapmainītu ir mazo nominālu - viena un divu santīmu - monētas. Nav apmainīti 244 miljoni šo monētu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,9 miljoni. No banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu banknotes - 1,9 miljoni gabalu un 20 latu naudaszīmes - 1,1 miljons gabalu.

Latvijas Banka latus pret eiro mainīs bez termiņa ierobežojuma.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka (LB) turpināja veikt valūtas intervences, iegādājoties 5,2 miljonus eiro, liecina centrālās bankas dati.

Valūtas intervenci LB veic kopš jūlija sākuma, jo komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot LB latus.

Eiro cena Latvijā jau kādu laiku atrodas pie atļautā svārstību koridora apakšējās robežas, dominējot eiro pārdošanai apmaiņā pret latiem, kā rezultātā ir vērojamas arī Latvijas Bankas intervences jeb eiro pirkšanas darījumi, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Viens no iemesliem ir Valsts Kases veiktās valūtu konvertācijas, iegādājoties latus nepieciešamo budžeta izdevumu finansēšanai. Arī Latvijas ekonomikas izaugsmes turpināšanās, saglabājoties salīdzinoši stabiliem eksporta rādītājiem, un nenoteiktība eirozonā nerada papildus interesi par latu konvertāciju uz eiro valūtu, Līdz ar to tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas vietējā valūtas tirgū nav gaidāmas, un eiro cena varētu saglabāties tuvāk svārstību koridora apakšējai robežai, paredz E. Rudzītis.