Prasa nesamazināt kohēzijas finansējumu pēc 2020.gada 

Trīs Baltijas valstu pārstāvji ceturtdien parakstīja Eiropas Komisijai adresētu nostājdokumentu, kurā aicina nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā nesamazināt tām pieejamo finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai.

Jānis Goldbergs, 13.9.2018

Foto: Jānis Goldbergs

«Kohēzijas līdzekļu samazinājums nākošajā plānošanas periodā iecerēts par 13%, kas krietni pārsniedz Brexit ietekmi. Kopumā samazinajums Latvijas aploksnē ir 584 miljoni eiro. Tiek samazināts arī ES līdzfinansējums no 85% uz 70%, kas pie pašreizējiem skaitļiem prasa no Latvijas budžeta papildu 400 miljonus eiro. Latvija ES vidējam dzīves līmenim ir tuvojusies, pateicoties kohēzijas finansējumam, tomēr tas vēl aizvien ir tikai 64% no vidējā,» pirms kopējās vēstules parakstīšanas sacīja Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola.

No Lietuvas puses Eiropas Komisijai adresēto nostājdokumentu parakstīja Lietuvas Republikas finanšu ministra vietniece Loreta Maskalioviene, bet no Igaunijas - valsts finanšu ministrijas ģenerālsekretārs Veiko Tali.

Nostājdokumenta pamatmērķis ir panākt iepriekšejo kohēzijas noteikumu saglabāšanu.

Pēc vēstules parakstīšanas Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā sākās kohēzijas politikai veltīta konference Riga Cohesion Conference.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.