Nodokļi

Publisko iepirkumu likuma grozījumu ēnas puse – Rīgas un ārvalstu kompāniju priekšrocības

Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 03.10.2014

Foto: EPA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Cīņa ar aploksnēm

Pienākums pasūtītājam izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma un tā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējais atalgojums (vidējā stundu tarifu likme) ir mazāks par 80% vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas likmi no vidējā atalgojuma valstī attiecīgajā profesiju grupā, raisīja diskusijas Saeimā un arī uzņēmēju vidū. «Šī norma nozīmē, ka pasūtītājam obligāti ir jāizanalizē visu pretendentu izmaksāto algu vēsture,» skaidroja deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), uzsverot, ka atbalsta ieceri, bet ne tās izpildījumu. Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre deputāte Lolita Čigāne uzsvēra, ka «šis ir ļoti konkrēts veids, kā VID strādāt ar tiem, kas maksā algas aploksnēs». «Šis priekšlikums nodrošinās godīgāku konkurenci starp uzņēmējiem publiskos iepirkumos, tas nodrošinās, ka aizvien vairāk cilvēkiem algas tiek godīgi maksātas pilnā apjomā, legāli un tiek samaksāti nodokļi,» klāstīja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Grozījumu cēlo mērķi apsveic arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkevičs, norādot, ka savulaik, kad bija līdzīga norma, publisko iepirkumu normu dēļ daudzās nozarēs palielinājās algas un rezultātā ieguva gan valsts maks, gan tie, kuri sākotnēji maksāja visus nodokļus. Viņš gan vērš uzmanību uz vairākām svarīgām detaļām.

Jāvērtē kapacitāte

Paredzēts, ka VID atzinums par uzņēmēja un tā norādīto apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendentu veiktajai saimnieciskajai darbībai būs jāsniedz 15 dienu laikā. «Vai nodokļu administrācijai būs pietiekama kapacitāte, lai varētu 15 dienu laikā atbildēt uz visiem pieprasījumiem, to rādīs laiks,» uz jautājumu, vai Saeimas paredzētie pārbaužu termiņi ir adekvāti, atbild J. Butkevičs. Vairāki citi DB aptaujātie uzņēmēji interesējās, vai ar šiem labi domātajiem grozījumiem (80% no valstī vidējās algas konkrētā profesijā) netiek sniegtas priekšrocības Rīgas un tās apkaimes uzņēmumiem, kur vidējā darbinieku alga ir lielāka nekā tajos, kas reģistrēti un strādā dziļos laukos, tādējādi pēdējos atstumjot no iespējām sekmīgi startēt publiskajos iepirkumos reģionos. Aktuāls ir arī jautājums par 150 eiro nodokļu parādu, proti, ja vienā nodoklī ir pārmaksa, bet otrā – iztrūkums, vai arī tad uzņēmums tiks uzskatīts par nodokļu parādnieku.

Ārzemnieku lieta

Daži jautājumi tikmēr atgādina uzdevumu ar vairākiem nezināmajiem. Piemēram, 80% algas līmeni nepārbaudīs ārvalstu kompānijām, tādējādi Igaunijā vai Lietuvā reģistrēta kompānija var piedāvāt ļoti zemu cenu: arguments par 80% algas līmeni no valstī vidējā līmeņa nebūtu vērā ņemams un izslēgt minētos pretendentus no iepirkuma, tikai pamatojoties uz šo normu, nevarētu. Pretēju viedokli gan pauda L. Čigāne, skaidrojot – «ja ārzemnieks, kuram nav Latvijā reģistrēta saimnieciskā darbība, iesniegs nepamatoti lētu piedāvājumu, pasūtītājam būs iespēja šo pretendentu izslēgt no publiskā iepirkuma». Savukārt M. Ozoliņam ir jautājums, kā rīkosies iepirkuma veicējs, ja tajā startēs jauns – nesen reģistrēts uzņēmums. «Manuprāt, nevar liegt jaundibinātiem uzņēmumiem piedalīties konkursos vai prasīt, lai tie savu pieredzi krātu, vispirms strādājot privātsektorā, kurā nav īpaši daudz pasūtījumu,» tā M. Ozoliņš. Šie jautājumi esot jāregulē ar iepirkumu specifikācijām un prasībām. «Nevar būt, ka sarežģīta objekta izveide tiek uzticēta uzņēmumam ar dažiem darbiniekiem, bet ar visai zemu cenu,» brīdina M. Ozoliņš. Tādējādi esot skaidrs, ka pats konkursa uzvarētājs nebūt negatavojas šo projektu īstenot un, visticamāk, līgs nodokļus īsti nemaksājošus apakšuzņēmējus, un tie savukārt varbūt vēl kādus darbu veicējus, kuriem ar vidējās legālās algas līmeni ir visai krietna atšķirība. «Cerams, jaunā Saeima vēlreiz atvērs Publisko iepirkumu likumu, lai tā normu piemērošana neradītu galvassāpes iepirkumu konkursantiem un arī pasūtītājiem,» tā J. Butkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru