Finanses

PVO: Latvija jau tagad var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no IKP

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien konferencē Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits.

Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.

Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī ar esošo nodokļu sistēmu būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.

Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgistānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.

PVO pārstāvis arī norādīja, ka Latvijā ir lieli pacientu līdzmaksājumi, kas palielina iedzīvotāju finansiālo neaizsargātību. Kopumā Latvijā 12,9% iedzīvotāju ir pakļauti riskam kļūt nabadzīgiem veselības aprūpei nepieciešamo izmaksu dēļ, norādīja Evetovits.

PVO ieskatā, palielinot finansējumu veselībai, var pasargāt iedzīvotājus finansiāli un arī veselības ziņā. Tāpat, samazinot pacientu līdzmaksājumus, situācija uzlabotos trūcīgajiem iedzīvotājiem un pensionāriem.

Evetovits aicināja Latviju palielināt finansējumu veselības aprūpei un norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko obligātā veselības apdrošināšana nozīmēs Latvijas iedzīvotājiem?

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas ekonomists, 18.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 14. jūlijā publicēja obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepciju. Tajā piedāvājam veselības aprūpei piesaistīt papildu līdzekļus, vienlaikus sistēmā radot konkurences elementus. Valsts apdrošinātājam konkurējot ar privātajiem apdrošinātājiem, tas laika gaitā veicinātu pieejamo līdzekļu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.

Šķiet, mūsu piedāvājums ir sacēlis putekļu mākoni virs ilgstoši pēc būtības nereformētās veselības aprūpes sistēmas, radot draudus gadiem iestrādātajai rutīnai daudziem tās dalībniekiem. Tādēļ nav pārsteigums, ka sastopamies ar plašu kritiku, kas pati par sevi ir laba lieta, jo diskusijās varam nonākt pie labākiem risinājumiem. Tomēr netrūkst arī klaja populisma, māņu un apzinātu sabiedrības iebiedēšanas elementu, lai radītu pretestību reformām. Piemēram, retorika par veselības aprūpes privatizāciju, apdrošināšanas polišu pieejamību vien turīgajiem un veselajiem, kā arī veselības aprūpes pieejamības krasu pasliktināšanos ir klaji nepatiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Veselības aprūpes reformas kā korekcija rūpju bērna audzināšanā

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Veselības apdrošināšanas modelis kā Ēzopa skābās vīnogas

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot savu ekspertu pienesumu valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai akūti nepieciešamu strukturālo reformu īstenošanā, Latvijas Banka pirms mēneša publicēja un nodeva politikas veidotājiem detalizētus un ar aprēķiniem pamatotus ekspertu priekšlikumus veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai, kas apkopoti Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā.

Priekšlikumi paredz skaidru risinājumu un rīcības plānu medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, veselības aprūpes finansējuma palielināšanai un efektīvam, caurredzamam finansējuma izlietojumam ar valsts un privātu apdrošinātāju iesaisti, vienlaikus paredzot iespēju, ka valsts noteiktais pakalpojumu grozs būtu vienlīdz pieejams visiem sabiedrības locekļiem.

Jāatzīmē, ka vēlāk valdības apspriešanai un lēmuma pieņemšanai sagatavotajā Veselības ministrijas (VM) Konceptuālā ziņojuma Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu projektā un atbilstošajā ziņā medijiem Latvijas Bankas priekšlikuma nav. Lai Ministru kabinetam un citām iesaistītajām pusēm būtu droša iespēja iepazīties ar mūsu sagatavoto koncepciju, tātad izvērtēt visas iespējas veselības aprūpes finansēšanai un pieņemt labāko iespējamo lēmumu, Latvijas Banka 10. augustā katram personiski nosūtīja tās sagatavoto koncepciju drukātā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konceptuāli atbalsta valsts obligātās apdrošināšanas finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 11.oktobrī, Ministru kabinetā tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu, konceptuālu atbalstu paužot valsts obligātajai universālajai apdrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem, informē VM.

Šāda finansēšanas modeļa rezultātā ir saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Finansējums modeļa ieviešanai tiktu rasts no iekasētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Modelis paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās. Tas paredz vienlīdzīgu veselības aprūpi visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no to ienākumu līmeņa, piederības kādai sociālai grupai, vecuma un dzimuma.

Ieviešot šo modeli, iedzīvotājiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, tiks nodrošināts vienlīdzīguma princips, samazināsies papildus privātie maksājumi, samazināsies mirstība, uzlabosies pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, palielināsies iespēja saņemt kompensējamos medikamentus, paaugstināsies darba samaksa veselības aprūpes speciālistiem. Paralēli tiek paredzēta iespēja tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pacientam kvalitatīva veselības aprūpe nepieciešama te un tagad

Natālija Zlobina, Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labai slimnīcai jāstrādā kā precīzam Šveices pulkstenim – tas nozīmē gudru menedžmentu, efektīvi izmantotas medicīnas tehnoloģijas, kompetentu un izcilā rezultātā ieinteresētu personālu. Ja izdodas izveidot šādu mehānismu, tad veselības aprūpes iestāde strādās ar peļņu vai vismaz – bez lieliem zaudējumiem un pacienti saņems kvalitatīvus pakalpojumus.

Pārvaldības procesu ziņā slimnīca neatšķiras no jebkurā citā jomā strādājošas kapitālsabiedrības. Skaidri definēta un ikdienā ievērota klientu apkalpošanas kārtība un drošība, iepirkumu un pretkorupcijas procedūras, tehnoloģiju novērtēšana un aprēķini ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus. Tas nozīmē, ka slimnīcas uzturēšana izmaksā lētāk un līdzekļus var novirzīt medicīnas personālam, pakalpojumu pilnveidošanai un tehnoloģijām. Uzskatu, ka laba ārstniecības iestādes pārvaldība ir vienīgais risinājums, kā strādāt nepietiekama valsts veselības aprūpes finansējuma situācijā.

Esošā pieredze liecina, ka labus rezultātus nesagaidīt, ja attīstība netiek plānota ilgtermiņā un nav aprēķinu par izvirzīto finanšu mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Čakša: Veselības aprūpes nozarei esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami vairāki simti

Žanete Hāka, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 16.augustā, veselības ministre Anda Čakša tikās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Vucānu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai iepazīstinātu viņus ar izstrādātajiem iespējamajiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, informē Veselības ministrija.

Veselības ministre uzsvēra, ka veselības nozares finansēšans modeļa izvēle ir tikai viens no veicamajiem uzdevumiem, jo atbilstoši valdības izvēlei par labu kādam no piedāvātajiem modeļiem jāveic nozares reformu plāns, kas paredz pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumu, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sistēmas efektīvu pārraudzību, kur būtisks elements ir e-veselības darbība.

«Runājot par veselības aprūpes finansējumu mēs nevaram turpināt izlikties, ka kaut kur ir apslēpts liels daudzums neefektīvi pārvaldītu līdzekļu un veselība ir pietiekami finansēta. Analizējot sistēmu un meklējot iespējas ietaupīt, mēs jau esam atraduši vairākus miljonus eiro, bet nepieciešami mums ir vairāki simti. Veselības aprūpe iepriekšējos gados nav bijusi valdības prioritāte, ko skaidri apliecina veselības nozarei piešķirtais finansējums. Rezultātā Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm cilvēki vairāk mirst no slimībām, kuras 21.gadsimtā ir ārstējamas vai būtiski attālināmas» norāda veselības ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Koalīcija vienojusies par valsts veselības apdrošināšanas modeli; par finansējuma avotiem spriedīs līdz 1.aprīlim

LETA, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcija šodien tomēr vienojās par valsts kontrolētu veselības apdrošināšanas modeli, bet vēl līdz 1.aprīlim paredzēts spriest par konkrētiem papildu finansējuma avotiem.

To šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Vienošanās nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis neparedzēs tā atdošanu privātajiem apdrošinātājiem. Kučinskis skaidroja, ka veselības aprūpes finansēšanas modelis paredzēs papildu līdzekļu ieguldīšanu veselības aprūpes sistēmā.

Šodien pieņemtais lēmums paredz atbalstīt valsts finansētu veselības apdrošināšanas modeli attiecībā uz pašreizējo pakalpojumu grozu un iedzīvotājiem neuzlikt papildu maksājumu, aģentūrai LETA skaidroja Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Koalīcijas partneri šodien vienojās par redakcionālām izmaiņām veselības ministres Andas Čakšas piedāvātajā pirmajā veselības finansēšanas modelī, bet tajā netikšot veiktas izmaiņas pēc būtības. Īstenojamā modeļa juridisko formulējumu paredzēts precizēt līdz rītdienas valdības sēdei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargs: Demagoģija par obligāto veselības apdrošināšanas modeli ar papildu finansiālu slogu iedzīvotājiem neiztur nekādu kritiku

LETA, 12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura demagoģija par obligātu veselības apdrošināšanu, kas uzliktu tiešu un palielu maksājuma slogu iedzīvotājiem, neiztur nekādu kritiku, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons šodien tikās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu situāciju veselības nozarē. Pēc tikšanās Jansons žurnālistiem sacīja, ka veselības ministres piedāvātais nozares finansēšanas modelis ir ilgtspējīgs un attīstītu veselības aprūpes sistēmu, padarītu to pieejamāku pacientiem. Viņš gan atzīmēja, ka šajā gadījumā ir jārunā par papildu finansējumu veselības aprūpei, jo pašlaik tas ir nepietiekams.

Jansons arī uzsvēra, ka jebkura demagoģija par obligātu veselības apdrošināšanu, kas uzliktu tiešu un palielu maksājuma slogu iedzīvotājiem, neiztur nekādu kritiku, it īpaši tad, ja tiek piesaukts Nīderlandes modelis. Jansons sacīja, ka Nīderlande veselībai atvēl 11% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvija - tikai 3%. Tātad valdībai un parlamentam ir jābūt pietiekami atbildīgiem, lai saprastu, ka no šī sasaluma punkta ir jāpaceļas, pauda tiesībsargs un piebilda, ka pretējā gadījumā Veselības ministrijas (VM) piedāvātais modelis nedarbosies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu nemaksātājiem pienāksies arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika

LETA, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikušas arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos «visiem visu uzreiz», tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju «Viena diena bez ārsta», aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa informēja, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.

Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.

«Pirmais pasākums notiks 29.oktobrī plkst.11, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts,» sacīja Aizsilniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Mediķu algas – arī uzņēmēju interesēs

Roberts Škapars, Dr.oec, Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju organizācijas nodokļu reformas diskusijās ir veiksmīgi aizstāvējušas savas intereses, tomēr uzņēmējiem vajadzētu sniegt savu ieguldījumu vēl kādu nozīmīgu pārmaiņu – veselības reformas – sekmīgā īstenošanā, jo politiķi vieni paši nav spējuši atrisināt veselības aprūpes finansēšanas jautājumus.

Latvijas sabiedrības veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Tas rada nopietnas problēmas arī ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. Iedzīvotāju sliktais veselības stāvoklis ir viens no iemesliem straujam darba nespējas pabalstu izmaksu pieaugumam – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2016. gadā pabalstos izmaksāja 139 miljonus eiro, kas bija par 18,6% vairāk nekā 2015. gadā. Apmaksāto slimības dienu skaits 2016. gadā sasniedza 7,5 miljonus – par 8,2% vairāk nekā pirms gada.

Ar darba nespēju saistīto izdevumu kāpums negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību, arī ārvalstu investoriem tas nav pozitīvs signāls. Šo iemeslu dēļ veselības aprūpes finansēšanai būtu jākļūst arī par biznesa organizāciju dienas kārtības jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstniecības darbinieku streiks brīdī, kad Veselības ministrija (VM) intensīvi strādā pie papildu finansējuma nodrošināšanas veselības nozarei, ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem un, iespējams, mēģinājums šūpot valdību, uzskata veselības ministre Anda Čakša.

Čakša šodien žurnālistiem atzina, ka patlaban ģimenes ārsti «diezgan ļaunprātīgi izmanto situāciju, kad VM ļoti fokusēti strādā, lai nozarei papildus iegūtu finansējumu atalgojumiem». «Manā skatījumā streiks ir sasteigta un neadekvāta lieta. Tas nav streiks, tā ir līguma nepildīšana, un tā nav adekvāta rīcība, jo valdība skaidri pateikusi, ka finansējums veselībai un atalgojuma pieaugums būs nākamajā gadā,» sacīja ministre.

«Manā skatījumā tas ir diezgan ļaunprātīgs spiediens, bet tas nozarei nedod neko, un tā ir vēršanās pret visiem Latvijas iedzīvotājiem,» secināja Čakša.

Runājot par to, vai ģimenes ārstu streika un atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku norise faktiski vienlaikus ir bijusi speciāla rīcība, Čakša pauda, ka «ar teorijām nemēģina nodarboties», bet viņa mēģina risināt akūtas un sarežģītas situācijas. Ņemot vērā, ka VM ir izpildījusi prasības, kas saistītas ar normālā pagarinātā darba laika saīsināšanu, politiķes skatījumā patlaban neesot argumentu, kāpēc būtu jārīko streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Undīne Šulca.

Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.

Šulca norādīja, ka 2018.gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai, ļaujot nodrošināt ārstu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu vairāk nekā 137 000 pacientu, kā arī vairāk nekā 29 000 pacientu kompensējamos medikamentus.

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tostarp ambulatorajai aprūpei - 12,6 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms par 434 800 un samazinātas gaidīšanas rindas uz pakalpojumu saņemšanu par 15% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt arī ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu par 16,2 dienām, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, savukārt ambulatoro speciālistu pakalpojumu gaidīšanas rindu garumu par 40,2 dienām - no 100,48 līdz 60,28 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Čakša: Iespējams, jādomā, par mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanu

Rūta Kesnere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lielāku finansējuma piešķiršanu šogad ir būtiski uzlabojusies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, sarukušas rindas. Taču paveiktais ir tikai pusceļš un finansējuma pieaugumam ir jāturpinās arī nākamajos gados, intervijā DB uzsver veselības ministre Anda Čakša.

Fragments no intervijas

Cik lielā mērā jūs apmierina jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas pakalpojumu pieejamību padara atkarīgu no tā, va pacients ir sociālo iemaksu veicējs vai nē? Vai tas ir optimālākais risinājums?

Skatoties no ārsta pozīcijām, ideāli būtu, ja pietiktu finansējums, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu tiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja runājam par manu ministres pozīciju, tad jāteic, ka visu neatkarības laiku veselības aprūpe finansēta pēc pārpalikuma principa. Pašreizējais lēmums ir politisks kompromiss, lai beidzot sāktu veidot ilglaicīgu un stabilu veselības aprūpes finansēšanas modeli. Ļoti smagās diskusijās tika panākts, ja veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaista ar sociālām iemaksām, tad tam līdzi nāk arī papildus finansējums. Lietuvā no sociālām iemaksām veselībai tiek novirzīti 9%, Igaunijā – 12%. Latvijā tas ir tikai 1%. Ja jūs man jautājat, vai tas mani apmierina, vai tā ir ideālā versija – nē, bet labi ir tas, ka uz šā pamata var izveidoties stabila sistēma. Līdz šim bija lielas rindas, personāls pameta medicīnu, viss turpināja griezties kā tādā spirālē un risinājuma nebija. Šobrīd, lai arī daudzi saka, ka tas nav pareizs risinājums, tas tomēr ir solis pareizajā virzienā, tas ir tas, ko mūsu ekonomika var atļauties. Man bija ļoti svarīgi, lai minimālajā grozā ir primārā veselības aprūpe, kas arī ir panākts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 13. oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

«Strādājot pie nākamā gada budžeta, valdībai ir izdevies pieņemt svarīgus lēmumus mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Ir rasts papildu finansējums tādām sabiedrībai būtiskām prioritārām jomām kā aizsardzība un drošība, veselība un izglītība. Lielu daļu no šiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos izdevumus nozarēs un ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Pozitīvi, ka no nākamā gada mums būs arī fiskālā nodrošinājuma rezerve,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki kā šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norāda finanšu ministre Dana Reizniec-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko mēnešu laikā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sola nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Ministre intervijā Latvijas Radio atgādināja, ka līdz 1.jūlijam ir atlikta iepriekšējās ministres laikā izstrādātās valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, kas paredz pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Viņķele uzsvēra, ka tagad Veselības ministrijas (VM) uzdevums ir ātri, tie varētu būt pāris mēneši, tikt skaidrībā, ko sabiedrībai un Saeimai piedāvāt tā vietā.

Ministre esot lūgusi VM «izvilkt» sākotnējos variantus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu.

Viņa atzina, ka apdrošināšanas iemaksas papildina budžetu, tomēr, viņasprāt, par niecīgu summu. Ja tās iegūšana notiek, «šķirojot» iedzīvotājus priviliģētākos un ne tik priviliģētos, tad tā nav taisnīga, pārliecināta Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Premjers: Palielinot finansējumu veselības aprūpei, var tikt apdraudēts valsts budžets

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka, vēl vairāk palielinot finansējumu veselības aprūpei nākamajā gadā, var tikt radīti draudi nākamā gada valsts budžetam.

Premjers šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē izteica aicinājumu netraumēt nākamā gada budžetu. Ja mēs sagrausim šo budžetu, mēs netiksim tālāk, teica Kučinskis.

Viņš informēja, ka 21.septembrī tiks prezentēts Veselības ministrijas sagatavotais veselības aprūpes finansēšanas modelis un būtu nepieciešams sarīkot vēl vienu NTSP sēdi, kurā varētu diskutēt par modeli un finansējuma nepieciešamību, kā arī veidiem, kā gūt papildu ieņēmumus veselības aprūpes nozarei. Turklāt brīdī, kad ministrija prezentēs savu piedāvājumu, viņš vēlētos sagaidīt arī alternatīvus piedāvājumus no sociālajiem partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru