Tehnoloģijas

Radīta unikāla pētījumu platforma ekonomisko datu analīzei reālā laika režīmā

Dienas Bizness, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Analīzes modelis izmantojams gan pašvaldību ekonomiskās aktivitātes analīzē, gan pilsētvides, transporta plūsmas un pakalpojumu attīstības plānošanā. Turklāt, atšķirībā no statistikas datiem, šis modelis sniedz iespēju datus analizēt tūlītējā laikā, atzīmēja LMT prezidents Juris Binde.

Lai demonstrētu jaunās pētījumu platformas plašās izmantošanas iespējas, tā autori LMT prezidents prof. Juris Binde, LU BVEF dekāns asoc. prof. un pētnieks Gundars Bērziņš, kā arī pētnieki prof. Irina Arhipova un Aldis Ērglis ir izveidojuši Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksu. Tas ir balstīts mobilo tālruņu zvanu un SMS statistikā, kā arī citos ekonomiski nozīmīgos datos. Pilnus pētījuma datus plānots prezentēt maijā.

«Pētījums ir piemērs tam, kā izmantojot uzņēmumu lielās datubāzes, ir iespējams izstrādāt efektīvas un ticamas metodes, kā nodrošināt valsti un pašvaldības ar informāciju, kas ļautu tām prognozēt ekonomiskās aktivitātes tendences, kā arī pieņemt datos balstītus attīstības un investīciju lēmumus. Turklāt, izmantojot izstrādātos datu apstrādes modeļus un veicot mašīnu apmācību, ir iespējams automatizēt ekonomisko prognožu noteikšanu, tādējādi ietaupot laiku un cilvēkresursus, kas nav iespējams klasiskajās statistikas metodēs,» uzsver viens no pētījuma autoriem Gundars Bērziņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Tā ir iespēja sekot līdzi tendencēm aktuālā laika režīmā, kas ļauj novērot iedzīvotāju migrāciju, aktivitātes izmaiņas noteiktos laika periodos un to cikliskumu. Veiktais pētījums ir unikāla, perspektīva un mūsdienu aktualitātei atbilstoša jauna pieeja, kas noteikti ir dzīvotspējīga un pilnveidojama. Iegūto informāciju var izmantot gan kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai, gan infrastruktūras plānošanai, gan arī uzņēmumu investīcijām.»

Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksa pētījuma autori ir Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors Gundars Bērziņš, vadošā pētniece, profesore Irina Arhipova un pētnieks Aldis Ērglis, kā arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents, profesors Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts adovokāts un Linards Birznieks, Primus Derling jurista palīgs, datu aizsardzības specialists, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv uzdod gāzi

Lelde Petrāne, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad ikdienas lietām paliek arvien mazāk laika, strauju izaugsmi piedzīvojusi auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv. Platformā pieteikumu skaits pēdējos mēnešos ir pieckāršojies.

Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

«Ar problēmu atrast labu auto servisu ir saskāries teju ikviens mašīnas īpašnieks. Parasti serviss tiek meklēts ar draugu, Google, Facebook palīdzību vai izbraukājot tuvākos un tālākos servisus un meklējot zemāko cenu. Taču ne vienmēr šādi ir iespējams atrast labāko un reizē arī izdevīgāko variantu. Tādēļ mums – trīs vīriem - radās ideja izveidot platformu, kurā būtu iespēja salīdzināt autoservisu piedāvājumus pēc auto apkopes vai remontdarbiem, atvieglojot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem auto īpašniekiem,» stāsta viens no idejas autoriem Rūdolfs Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu regulas ieviešana ir nesusi līdzi nesaprātīgu paniku uzņēmumu vidū.

Attiecībā uz datu drošību, uzņēmumiem būtu jānodrošina bezkompromisa pieeja, jo, pat nevērtējot datu regulas prasības, katram uzņēmumam vajadzētu būt prioritātei nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi - uzņēmuma ilgtspēju.

«Klienti kļūst arvien zinošāki par savām tiesībām, t.sk. attiecībā uz savu datu apstrādi, kā arī vairāk apzinās riskus un iespējamo kaitējumu, ko datu noplūde vai citāda veida apdraudējums var radīt to privātumam. Tādējādi būtiski datu apstrādes incidenti, var neatgriezeniski ietekmēt klientu uzticību. Un, klientiem veicot izvēli, kuram pakalpojumu sniedzējam uzticēt vienu no dārgākām lietām, kas tiem ir - savus vairāk vai mazāk sensitīvos datus, nozīmīgu lomu var spēlēt pārziņa jeb pakalpojumu sniedzēja uzticamība,» biznesa portālam db.lv stāsta Ivo Krievs, Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors un absolvents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu uzņēmēju un studentu sadarbību, jaunuzņēmums Edy365.com aicina vietējos komersantus vienotā e-prakses pārvaldības platformā izvietot pieejamās praktikantu vakances, bet praktikantiem - izvēlēties tīkamākās pieredzes gūšanas vietas.

Platforma strādā kā tilts starp praktikantiem un uzņēmējiem, un ir lielisks veids, kā piesaistīt jaunos speciālistus bez liekas birokrātijas, norāda Oskars Putniņš, SIA Edy365.com dibinātājs.

“Edy365.com jeb Nakotnesprakse.lv ir Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēts projekts, kas radīts un attīstīts, izmantojot Edy365.com privātos līdzekļus. Reģistrācija šajā platformā ir bez maksas, taču uzņēmējiem pieejami arī dažādi maksas pakalpojumi, bez tam ikviens komersants, iesaistoties projektā, var pretendēt arī uz līdzfinansējumu un saņemt valsts atbalstu praksei līdz 270 eiro mēnesī par vienu praktikantu,” teic O.Putniņš, piebilstot, ka iesaistītajām pusēm nav jāraizējas arī par atskaišu sagatavošanu, jo viss process ir automatizēts. “Šādā veidā uzņēmēji var saglabāt koncentrāciju uz galveno - savu biznesu, taču tajā pašā laikā izveidot arī lieliski sadarbību ar jauniešiem, kas ir ieinteresēti darboties konkrētajā sfērā,” teic SIA Edy365.com dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt vēstīts par vienu no modernākajiem finansējuma veidiem, kas kļūst arvien populārāks arī Latvijā - pūļa finansējums.

Lai arī platformas piedāvā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai, nekustamo īpašumu projektu attīstībai un citām iecerēm ātrāk un ērtāk kā tradicionālajās finanšu iestādēs, nereti viens no šāda veida aizdevumu mīnusiem ir šķietami augstā procentu likme. Šajā rakstā analizēsim reālu nekustamā īpašuma projekta finansēšanas gadījumu EstateGuru platformā, lai atbildētu uz jautājumu - cik maksā pūļa finansējums?

Situācijas raksturojums. Aizņēmējs piesaista finansējumu platformā, lai veiktu nekustamā īpašuma attīstīšanas projektu - daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā, ar mērķi atmaksāt aizdevumu no dzīvokļu pārdošanas vai saistību refinansēšanas bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni 

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lielceļš uz digitālo pasauli uzbūvēts

Jānis Vēvers, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoservisa rezervācijas platformā Autofi auto īpašnieki var pieteikt automašīnu remontu, attiecīgi pretī no servisiem saņemt piedāvājumus, kurus iespējams salīdzināt pēc dažādiem faktoriem – cena, laiks, kvalitāte, garantija un atsauksmes

Pie paša projekta uzņēmuma komanda sāka strādāt 2017. / 2018. gada mijā, bet oficiāli kompānija reģistrēta šā gada maijā. Uzņēmuma komandā ir četri cilvēki - divi somi, viens latvietis un viens azerbaidžānis. «Nolēmām realizēt šāda veida projektu, jo redzējām to, ka auto remonta industrija ir nesakārtota un necaurspīdīga. Daudzos gadījumos auto īpašnieks nesaņem attiecīgo kvalitāti vai garantiju par veikto servisu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vēlējāmies izveidot vienotu tirgus platformu, kas savienotu auto īpašniekus ar autoservisiem,» stāsta platformas līdzdibinātājs Undis Neilands. Biznesa ideja ir aizgūta no ārzemēm, un platformas izveidošanas ideja nākusi no somu kolēģa - kursa biedra, ar kuru kopā U.Neilands mācās Latvijas Universitātē. Somam bija ideja, ka kaut ko tādu varētu realizēt Baltijā, jo līdz šim tik lielā mērogā tas nebija izdarīts. Latvijas uzņēmējs norāda, ka pastāv līdzīgas platformas, bet tās strādā nedaudz citādi, piemēram, servisu darbību pieteikšana notiek manuāli, bet Autofi priekšrocība ir tā, ka viss notiek automātiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru