Jaunākais izdevums

Biznesa pārcelšana atpakaļ uz attīstītajām ekonomikām nav noteicošā tendence; tās atpazīstamība saistās ar pozitīvo publicitāti, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augot ražošanas izmaksām, sevišķi «globālajā fabrikā» vārdā Ķīna, attīstīto valstu uzņēmumi nereti pārceļ ražošanu atpakaļ uz mājām. Pēdējos dažus gadus šī ražošanas repatriācijas (reshoring) tendence ir guvusi plašu publicitāti, un attīstītajās ekonomikās, piemēram, Lielbritānijā un ASV, ir izveidots arī attiecīgs valdības politikas atbalsts. Pētniecība par biznesa repatriāciju ir veikta arī Zviedrijā, un sociāldemokrātu valdība rada labus apstākļus atjaunotam uzsvaram uz pašmāju ražošanu, kur pēdējā laikā valdošās pozīcijas ir pakalpojumu industrijām.

Ražošanas repatriācijai globāli uzmanība tika pievērsta līdz ar šīs tendences iezīmēšanos ASV, kur sekas ražošanas pārcelšanai uz lētāka darbaspēka tirgiem bija prasmju un iemaņu izzušana veselās nozarēs, piemēram, šūšanas industrijā. Financial Times raksta, ka kopš 2011. gada ASV ir atgriezušies 80 tūkstoši iepriekš zudušo darbavietu, bet Lielbritānijā šis rādītājs ir bijis 1500.

Visu rakstu Ražošanas kosmopolītisms turpinās lasiet 2. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investēs 11,1 miljonu eiro un centralizēs Rīgas ražotnes

Rūta Lapiņa, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Neste investē 1,4 miljardus eiro ražotnē Singapūrā

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Galerijā ir redzama ražotne un tās teritorija. Šajā ražotnē būs jauna ražošanas līnija, kas palielinās vispārējās rūpnīcas jaudas.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs Neste investēs 1,4 miljardus eiro, lai palielinātu atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti rūpnīcā Singapūrā.

Šis lēmums par ievērojamām investīcijām ir balstīts uz aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc zema oglekļa satura risinājumiem transporta un aviācijas nozarēs, pilsētvidē, kā arī polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoros globālajā tirgū.

Šīs investīcijas ļaus ievērojami paaugstināt Neste atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti Singapūrā līdz 1,3 miljoniem tonnu gadā, kopējo atjaunojamo produktu ražošanas apjomu līdz 2022. gadam pietuvinot 4,5 miljoniem tonnu gadā. Uzņēmuma mērķis ir uzsākt jaunās ražošanas līnijas darbību 2022. gada pirmajā pusgadā.

«Neste palīdz padarīt savu biznesu ilgtspējīgu transporta un aviācijas nozaru, pilsētvides, polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoru klientiem, un turpinās rādīt priekšzīmi attiecībā uz atjaunojamo produktu ražošanu. Šīs investīcijas iezīmē nopietnu soli attiecībā uz mūsu rentablās izaugsmes stratēģijas realizēšanu visā pasaulē,» norāda Peters Vanakers (Peter Vanacker), Neste prezidents un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvā atklāta jauna mēbeļu ražotne 53 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS/Monta Glumane, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, trešdien atklāts Kauņas mēbeļu ražošanas kompānijas «Freda» uzņēmums «Geras baldu fabrikas» («Laba mēbeļu fabrika»), kurā investēti 53 miljoni eiro, ieskaitot tehnoloģiskās ražošanas iekārtas un inženiersistēmas.

Fabrikā 35 600 kvadrātmetru platībā tiks ražotas plaša sortimenta mēbeles, kas ceļos uz dažādām pasaules valstīm.

Kā raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios», lai gan sākotnēji tika ziņots, ka jaunajā uzņēmumā tiks investēti 42 miljoni eiro, investīcijas pieaugušas sakarā ar to, ka nolemts vienlaicīgi īstenot arī otro attīstības posmu, turklāt mainījies arī paredzamo ražojumu portfelis, tādēļ fabriku nācies pielāgot jaunas paaudzes produktu ražošanai.

«Freda» izpilddirektors Toms Strjoga izteicis pārliecību, ka augstais ražošanas automatizācijas līmenis palīdzēs uzturēt uzņēmumā kvalificētus darbiniekus un piesaistīt jaunus, vienlaikus palielinot ražošanas efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Milda KM meklē rūpnīcas direktoru; atrašanās vieta var radīt ierobežojumus

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konservu un pārtikas piedevu ražotājs SIA Milda KM izsludinājis konkursu uz rūpnīcas direktora amatu. Uzņēmuma ražotne atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā Kocēnos, kas rada sava veida ierobežojumus attiecīgā speciālista meklējumos, portālam db.lv atzina uzņēmumā.

«Jau šodien varam teikt, ka interese ir salīdzinoši liela. Apzināmies, ka uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta rada savus ierobežojumus, bet kopumā uz atlases procesu skatāmies pozitīvi. Vienmēr vēlme ir piemeklēt speciālistu ar pēc iespējas plašākām kompetencēm, bet, neskatoties uz vēlmēm, ir jāpaliek reālistiem, ar stabilu pamatu,» norāda uzņēmuma Personāldaļā.

Kopš 2008. gada uzņēmums investējis vairāk nekā 2,8 miljonus eiro jaunās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, attīstot esošo un jauno produktu klāstu, stiprinot produkcijas kvalitāti. «Uzņēmumam attīstoties veidojas nepieciešamība vairāk uzmanību veltīt tieši ražošanas procesu pilnveidošanā, ieviešot modernus vadības risinājumus, fokusējoties uz standartiem, kas dod konkurences priekšrocības ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksporta tirgos. Ražošanas process ir viens no galvenajiem «zobratiem» uzņēmuma kopējā mehānismā un arī būtisks atbalsts jaunu produktu izstrādē pārtikas tehnologiem, mārketingam. Līdz ar to, lai uzņēmums spētu piepildīt savu redzējumu, ir vajadzība padziļinātai ražošanas procesu integrācijai pārtikas tehnoloģiju kompetencēs,» skaidro Milda KM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Light Guide Optics International turpina ražošanu līdzšinējā līmenī

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optisko šķiedru un to izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA "Light Guide Optics International" šobrīd turpina ražošanu līdzšinējā līmenī, "Lursoft" iesniegtajā gada pārskatā norāda uzņēmuma vadītājs Daumants Pfafrods.

Uzņēmumam ir ilgtermiņa pasūtījumi, kā arī ir iespēja ražot preces noliktavas krājumiem, tomēr no atsevišķiem klientiem jau ir saņemti lūgumi pārcelt preču piegādi uz vēlāku laiku, kad tie atsāks savu saimniecisko darbību.

Pasūtījumu pārcelšanas rezultātā SIA "Light Guide Optics International" apgrozījums uz ārkārtas stāvokļa laiku samazināsies.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka kompānija spēs pārvarēt ārkārtas situāciju ar sekojošu kompensējošo pasākumu palīdzību - pastiprināti darba aizsardzības pasākumi uzņēmumā, tiek sagādāti izejvielu krājumi ilgākam laika periodam, gatavie produkti tiek ražoti noliktavai, tiek analizēta un sabalansēta naudas plūsma, bet iepriekšējo periodu naudas uzkrājums tiks novirzīts saimnieciskās darbības izdevumu segšanai ārkārtas situācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ražotājs Evopipes attīstībā ik gadu investē vismaz miljonu

Monta Glumane, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra pabeigusi stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju

Žanete Hāka, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" pērnā gada nogalē sekmīgi noslēgusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr. 3.0 rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Tika paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta līdz 2020. gada marta nogalei, tomēr jau šobrīd ražošana sasniegusi budžetā plānoto ikdienas ražošanas apjomu.

Krāsns mūrēšanas darbi tika pabeigti 13. novembrī.

Šajā pašā dienā uzsākta krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai. Pirmais stikla šķiedras pavediens tika iegūts 3. decembrī, jau 5. decembrī sasniegti 93% no ikdienas ražošanas jaudas, savukārt 25. decembrī sasniegti 100%. Ražošanas process un saražotā stikla apjoms ir stabils. “Krāsns pārbūve noritēja atbilstoši plānam. Stikla kausēšanas krāsns ražošanas uzsākšana vienmēr ir sarežģīts un laikietilpīgs process, tāpēc jo īpaši priecē, ka 2020. gadu esam sākuši ar ļoti laicīgu ražošanas apjomu stabilu iegūšanu. Ievērojams darbs ir jau paveikts, bet redzamus augļus jeb silīcija stikla produktu saražotā apjoma pieaugumu paredzam nākamo mēnešu laikā,” stāsta AS "Valmieras stikla šķiedra" par ražošanu atbildīgais valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā uzbūvēta jauna ražošanas ēka

Monta Glumane, 15.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policija Babītes novadā atklājusi nelegālu cigarešu ražotni.

Kratīšana tika veikta kriminālprocesa ietvaros, kas bija uzsākts pēc ilgāku laiku veikta operatīvo pasākumu kopuma. Kratīšanā tika atklāta pilnībā iekārtota cigarešu ražotne. Cigarešu ražošana notika angārā, kura būvniecība nav bijusi iepriekš saskaņota. Ēkā bija izveidotas noliktavas telpas, ražošanas telpa, kurā atradās ražošanas iekārta, kā arī bija izbūvēts sanitārais mezgls un atpūtas telpa. Ražotnē bija ierīkota arī signalizācija, kas brīdināja par nepiederošu personu tuvošanos, tāpat bija izveidota rezerves izeja, pa kuru strādnieki varētu ēku pamest nepamanīti. VID Muitas policijai, uzsākot kratīšanu, izdevās strādniekus pārsteigt tieši nelegālās ražošanas procesa laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieks ražošanas paplašināšanā plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro

LETA, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājs «Latvijas maiznieks» ražošanas ēkas paplašināšanā un ražošanas līnijas iegādē plāno investēt aptuveni 3,787 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja valdes loceklis, Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Daude atgādināja, ka pašlaik uzņēmums ir sācis ražošanas ēkas paplašināšanu, kurā plānots ieguldīt 987 000 eiro. Ražošanas ēku plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada otrajā ceturksnī, un jaunajās telpās tiks uzstādītas jaunas iekārtas - «ciabatas» ražošanas līnija, kurā aptuvenais plānotais investīciju apmērs ir 2,8 miljoni eiro.

Tāpat «Latvijas maiznieks» aktīvi pēta eksporta tirgus un uztur sarunas par jauniem līgumiem dažādās valstīs, pastāstīja Daude. Kompānija patlaban piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Eiropā «Anuga», kur tiekas ar potenciāliem klientiem. «Eksporta apjoms aug un straujāks pieaugums būs 2018.gadā, kad atklāsim jauno »ciabatas« līniju,» prognozēja Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Trauku mazgājamais līdzeklis uzņēmumā SIA Purenn

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv šajā reizē viesojas Jelgavā, Latvijas ekoloģisko sadzīves tīrīšanas līdzekļu izgatavotāja SIA Purenn ražotnē.

«Doma par šāda uzņēmuma veidošanu prātā virmoja jau sen, kad vēl braucām uz starptautiskām izstādēm, jo tad redzi, kas tirgū ir pieejams un kas nav, un redzi produktu caur savu prizmu. Šī doma tika vairākus gadus auklēta,» stāsta kompānijas īpašniece Agate Kanča.

Kompānija tirgū startēja ar 20 produktiem, bet patlaban izgatavo aptuveni 30 produktu veidus. Pircēji visvairāk iecienījuši trauku mazgājamos līdzekļus, universālos virsmu tīrītājus, vannasistabas tīrītājus, poda tīrītājus un lamināta grīdas mazgājamos līdzekļus.

Uzņēmums drīzumā plāno tirgū laist vairākus jaunus produktus, piemēram, nākamā gada sākumā, paredzēts tīrīšanas līdzeklis mēbelēm un paklājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas ražošana pa grāvi – ar vīrusu var būt vēl sliktāk

Jānis Šķupelis, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos mēģināts runāt par Eiropas ekonomikas atgūšanos. Tiesa gan, reģiona dzinēja - Vācijas - zobratos jau kādu laiku iemetusies rūsa. Tādējādi par kādu straujāku izaugsmi, kamēr šī rūsas problēma netiks atrisināta, šķiet, nevar būt ne runas.

Šonedēļ tika saņemti pārsteidzoši vāji dati no Vācijas ražošanas sektora. Šīs valsts rūpniecības pasūtījumu apmērs gada laikā sarucis par 8,7%, kas ir visvairāk 10 gados. Tas liek domāt, ka recesija šīs valsts ražošanas sektorā ir vēl tālu no beigām. Šie pasūtījumu dati ir būtiski, jo liek domāt, ka arī nākotnes ražošanas apmēri nebūs diez ko lieliski (un Vācijas ražošana jau kādu laiku brauc pa grāvi).

Ķīnas koronavīrusa nepatikšanām noteikti būs negatīva ietekme uz šīs valsts tautsaimniecību. Pat bez ziņām par vīrusu Ķīnas ekonomika pagājušajā gadā auga lēnākajos tempos vismaz 30 gados (jeb kopš šādi dati apkopoti). Savukārt tai pašai Ķīnai ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris ir Vācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 5,7 miljonus eiro, iCotton Liepājā būvēs jaunu ražotni

Monta Glumane, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs «iCotton» ar bankas «BlueOrange» un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) programmu finansējumu jaunas ražošanas ēkas būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē investēs 5,79 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēkas celtniecību plānots sākt mēneša laikā un pabeigt 2020.gada pavasarī. Jaunais ražošanas korpuss atradīsies Liepājā, Pulvera ielā 4A – teritorijā, kurai blakus patlaban jau atrodas «iCotton» rūpnīcas un noliktavu komplekss 15 000 m2 platībā. Jaunās ēkas platība būs 4916,8 m2, papildinot «iCotton» kopējo ražošanas platību līdz gandrīz 25 000 kvadrātmetriem. Pateicoties jaunā ražošanas korpusa izbūvei un ražošanas modernizācijai, uzņēmums tuvākajos gados plāno palielināt gada vidējo apgrozījumu līdz 30 miljoniem eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2018.gadā.

«Ražošanas jaudas paaugstināšana, energoefektīvu risinājumu izmantošana un rūpnīcas modernizācija, izmantojot jaunākās kokvilnas šķiedras apstrādes tehnoloģijas, ļaus iCotton nostiprināt savas tirgus pozīcijas Baltijā un Eiropā. Jau šobrīd uz Eiropas valstīm tiek eksportēti aptuveni 40% procenti mūsu produkcijas,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru