Redakcijas komentārs: Eiropas nauda - viegla nauda 

Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās. Arī Latvija nav izņēmums. Nauda nāk, tomēr ne vienmēr rodas pārliecība, ka norīto Eiropas fondu miljardu uzturvērtību Latvijā spējam uzsūkt un pārvērst derīgā enerģijā.

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.2.2018

Foto: no personīgā arhīva

Sabiedrība dažkārt negūst pārliecību, ka fondu nauda tiek izlietota pēc labākās sirdsapziņas un tiek likta lietā pārdomāti, atbilstoši tam, ko no publiskās naudas tērēšanas sagaida Eiropas un tostarp arī Latvijas nodokļu maksātāji. Bieži šo nosacīti viegli nākušo līdzekļu izlietošanu sauc par «fondu naudas apgūšanu». Šim jēdzienam pamazām pielipusi negatīva nokrāsa. Piemērs ir pašvaldību iestādes, ko nomalēs ar Eiropas gādību un konkrētās pašvaldības nodokļu maksātāju līdzdalību iemauc krāsainos putuplasta mētelīšos. Pēc laika izrādās, ka ēka pašvaldības funkciju īstenošanai vairs nav vajadzīga, jo, tavu brīnumu, viens vai cits Eiropas naudas projekts nav bijis pietiekams arguments, lai apstādinātu reģionu tukšošanos.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Cilvēki aizbrauc, bērni izaug, dodas prom, paaudzes neatražojas, bet renovētajā skolā labākajā gadījumā izdodas ierīkot veco ļaužu mītni ar pāris vecīšiem. Pa trotuāru, kas izbūvēts ar Eiropas līdzfinansējumu, vietējie cilvēki pēdējo reizi slāj uz sabiedriskā transporta pieturvietu, lai dotos darba vai labāka atalgojuma meklējumos uz reģiona centru, galvaspilsētu vai pavisam prom no Latvijas. Tomēr darbavietas pašas no sevis nerodas, un tām ir tendence veidoties tur, kur ir potenciālie darbinieki, nevis tur, kur to nav. Eiropas bruģētā ietve brūk, gaidot aizgājušos purngalus un papēžus atgriežamies. Būvējot šos simboliskos trotuārus uz nekurieni, Eiropas nauda burtiski tiek nomesta zemē. Kas atbildīgs? Demogrāfiskās tendences vai tie, kas rīkojušies nesaimnieciski? Vai varbūt tie, kas tik ļoti birokrātiski apvārdojuši atbalsta saņemšanu, ka nauda tiek pamesta apgūšanai lielā steigā pēdējā brīdī? Eiropas nauda šādos gadījumos, tā teikt, viegli nāca, viegli gāja. Rezultātā attīstās negatīvi piemēri ēku renovācijā un būvniecības jomā kopumā, tāpat ceļu būvē, un dažā labā būvobjektā no pārkāpumu saraksta sanāktu pabieza brošūra.

Vēl lielākas šaubas Finanšu ministrijas revidentiem viesuši bezdarbnieku apmācību projekti. Atklājies, ka šajā jomā nauda tiek kaisīta kā dūnas no pēļa. Turklāt apstākļos, kad darba tirgus izaicinājumi arvien saspringst, bet bezdarbnieku pulks tam maz iztirzātu iemeslu dēļ pagaidām ir bijis kusls risinājums. Un kā nu ne, ja apmācības notiek formāli, taču finansējums gan iztērēts pavisam konkrēti! Revidenti gan secinājuši, ka lielas neatbilstības ir tikai pāris procentiem no visiem izlases kārtībā pārbaudītajiem projektiem. Tas ir – vērtējot papīrus. Vērtējot apgūto pēc būtības, iespējams, ieraudzītu citu proporciju.

Tevi varētu interesēt

Iespējams, šoreiz būtu tā reize, kad elektroenerģijas patērētājiem kautrība būtu jāliek pie malas un jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem un faktiem, publiski daloties ne tikai ar savu viedokli, bet arī ar elektrības rēķiniem.

Šajās dienās viršanas temperatūru sasniedza jautājums par darbaspēka ievešanu Latvijā. Darbaspēka ievešanai ir divas dabas, jo virkne nozaru to gaida kā glābiņu, citi – baidās kā no uguns.

MUN maksātāju kopienas turpmāko likteni noteiks drīzās vēlēšanas, kurās var aprauties dotie solījumi nodokļu likmes vismaz tuvāko gadu laikā neraustīt.

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...