Redakcijas komentārs: Jāaizver Metalurga zārks

2018. gada 28. februāris plkst. 8:04
Autors: Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Visai maigi izsakoties un neiedziļinoties restarta mēģinājumu neveiksmju sērijas iemeslos, jāsecina, ka centieni atdzīvināt metalurģijas nozari, respektīvi, Liepājas metalurgu, beigušies ar neko.

Precīzāk – beigušies ar šonedēļ uzsākto izsoli maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceham un uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Kā intervijā (DB 27.02.2018.) ilgstošos tukšos centienus iepūst liesmas tēraudkausēšanas krāsnīs rezumēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītājs Jānis Vilnītis, divas reizes Liepāja ir pārslimojusi metalurģijas uzņēmumu nogrimšanu, un trešo reizi kāpt uz tā paša grābekļa pilsēta nav pelnījusi. Tādēļ, runājot līdzībās, ir jāaizver metalurga zārks un jāiet uz priekšu, domājot par Liepājas uzņēmējdarbības vides turpmāko attīstību. Un tā ir nesaraujami saistīta ar jaunu saturu Metalurga teritorijai un infrastruktūras «kultūrslānim», ko tā ietver. Faktiski Liepājā ir jāatver balta lapa un jāpiepilda ar kvalitatīvu saturu. Valsts ieguldītā nauda sen mirušā metalurģijas uzņēmuma ķermeņa uzturēšanā pie dzīvības aparātiem nu ir paslaucīta zem vēstures paklāja, bet sabiedrība, kā zināms, ir pieradināta norīt tamlīdzīgus krupjus. Līdz galam nopietnas intereses trūkums no potenciālajiem investoriem abos ģeogrāfiskajos pretpolos tā arī nevienu pārliecinošu piedāvājumu gada laikā nepiespēlēja. Sabiedrībai kārtējo reizi atliek tikai cerēt – šoreiz, ka izdosies atgūt maksimāli daudz naudas maksātnespējas procesā.

Metalurga atslēgšana no aparātiem un pelnīta apglabāšana var kalpot kā motivācija.

Iespējams, Liepājai, domājot par jaunu industriālo saturu, turpmāk vajadzētu izvairīties no tādu nozaru piesaistīšanas, kas ir pretrunā ar plāniem attīstīt Liepājas kūrorta potenciālu, kas ne tuvu nav pilnībā izmantots. Tāpat skaidrs ir tas, ka šajos tirgus apstākļos Liepāja pārskatāmā nākotnē nespēs atkal sevi pieteikt kā metalurģijas centrs pamatā divu svarīgu resursu nepieejamības dēļ – mūsu valsts dārgās elektroenerģijas un darbaroku trūkuma dēļ. Metalurga atslēgšana no aparātiem un pelnīta apglabāšana var kalpot kā motivācija attīstīties jau strādājošajiem Liepājas uzņēmumiem, kā arī sniedz iespējas jaunpienācējiem. Sevišķi komplektā ar speciālās ekonomiskās zonas statusā strādājošo konkurences priekšrocībām – nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi. Maz ticams, ka Metalurgu varētu aizstāt viens ražotājs ar milzīgu darbinieku skaitu – gan tāpēc, ka pašreizējā situācijā, kas arvien saasinās, uz ko tādu cerēt būtu neprāts, gan arī tāpēc, ka Latvija nebūt vairs nav tāda valsts, kur veiksmīgi varētu strādāt globāla izmēra ražotne produkcijai ar zemu pievienoto vērtību. Izdzenot Metalurga rēgu un atverot infrastruktūru jauniem un ne tik viengabalainiem izaicinājumiem, Liepāja izvairīsies no nepatīkamu vēsturisku procesu atkārtošanās un apjomīgiem triecieniem nodarbinātībā.

Dalies ar šo rakstu