Redakcijas komentārs: Kā olas pasauli mainīja 

Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības virzienā. Tas ir ikviena preču ražotāja jaunais veids, kā «pievienot vērtību» savam produktam. Pamazām augot patērētāju izpratnei un paralēli attīstoties veselīga dzīvesveida kustībai, tostarp kāpjot bioloģiskās pārtikas ražošanas un iegādes apjomiem, ražotājiem arī Latvijā agrāk vai vēlāk nākas uzdot sev jautājumu: strādāt rītdienai vai vakardienai?

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 01.2.2018

Foto: no personīgā arhīva

Gan ražotāji, gan tirgotāji, gan pakalpojumu piedāvātāji Latvijā (vismaz runājot par pārtikas nozari, lai gan te ārkārtīgi būtiska loma ir arī mēbeļu, celtniecības materiālu, sadzīves ķīmijas un ļoti daudzu citu jomu ražošanas uzņēmumiem) ir palielinājuši izpratni par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas, izrādās, nav ne bubulis, ne mīts un pat ne «tradicionālā biznesa» izsmiekla objekts. To sekmīgi demonstrē paši tirgus dalībnieki. Lai gan pirms neilga laika dzīvnieku tiesību aktīvistu pūliņi izgaismot vistu fermu skarbo «sadzīvi» tika skaidroti ar konkurences uzbrukumiem, tomēr tas bija viens no pēdējiem grūdieniem, lai ar lielu krakšķi salauztu olu ražošanas tradicionālo kārtību Latvijā. Pagāja tikai gads un pāris mēnešu kopš vairāk vai mazāk šokējošu video publicēšanas par labturības izpratni lielfermu sprostu rindās, kad lielveikali cits pēc cita paziņoja par plāniem atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības. Neizbrīna lielveikalu tīkla Sky motivācija, taču ar paziņojumu par atteikšanos no sprostos dētu olu tirdzniecības drīz nāca klajā arī «demokrātiskākā » Maxima Grupe. Tiesa, tā kā Sky no šāda veida olām savos plauktos atteicās nekavējoties, abu mazumtirgotāju lēmumu izpildi šķirs vairāki gadi, jo Maxima Grupe apņēmusies uz labāku olu tirgošanu Baltijā pāriet pakāpeniski līdz 2025. gadam.

Ola ir labs simbols, lai runātu par atbildīgāku ražošanu.

Protams, Latvija nav izolēta, un uzņēmumu atbildības uzplūdi un paziņojumi par to patiesībā tikai atdarina notikumus citās zemēs – Maxima Polijā par atteikšanos no sprostu olām ziņoja jau pagājušajā gadā, savukārt Vācijā ir ne mazums ne tikai brīvās turēšanas lielražotāju, bet arī bioloģiski sertificētu olu lielražotāju. Apsveicami, ka tādi veidojas arī Latvijā, turklāt pašmāju lielfermu (piemēram, Balticovo) aktivitātes liecina, ka arī ražotāju pusē dzimst izpratne par šiem jautājumiem, tomēr vēl jāatrisina tāds pircējiem sāpīgs jautājums kā cenu starpības saprātīga izlīdzināšana. Ola ir labs simbols, lai runātu par atbildīgāku ražošanu, jo, lai iegūtu sabiedrībai pieņemami dētu olu, ražotājam jāiegulda lielākas rūpes olas «ražošanas procesā». Pēc analoģijas – ar laiku no mēbelēm un paklājiem varētu pazust formaldehīds vai virkne pesticīdu no zemnieku laukiem, lai gan pašlaik mēs vēl nezinām, kad un kā tieši tas notiks. Kaut arī lauksaimniecības politika Latvijā nereti atstāj vecišķu iespaidu, tomēr dabai un cilvēkam draudzīgu saimniecību aktivizēšanās, kuru mērķis ir labas produkcijas ražošana, nevis akla dzīšanās pēc Eiropas maksājumiem, gādā par līdzsvaru. Domāju, līdzīgi pozitīvi precedenti veidojas arī citās nozarēs.

Tevi varētu interesēt

Tieši Absolūts ēd ir kļuvis par logo Lipsku ģimenes saimniecībai.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau...

Kartupeļu cietes ražotājs SIA «Aloja Starkelsen» pagājušo finanšu gadu, kas ilga no...

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot importa pārtikas produktu sastāvu, konstatējis,...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...