Foto: Zane Bitere/LETA

Redakcijas komentārs: Ministrija uzsauc mirušo vīnu 

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 2018. gada 13. februāris plkst. 7:51
Tevi varētu interesēt
2018. gada 09. februāris plkst. 7:54
2018. gada 08. februāris plkst. 7:50

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Ir atklāti jāpasaka: nav normāli, ja tiek piedāvāts produkts, par kuru visiem ir skaidrs, ka tā derīguma termiņš ir beidzies.

Minēto moduļu izstrādātājs Lattelecom, atbildot uz pārmetumiem par sistēmas neparocīgumu lietotājiem un tās lēndarbību, atbild, ka tā atbilst visām pasūtītāja izvirzītajām prasībām, tostarp arī sistēmas ātrums ir pilnībā atbilstošs. Un ziniet, to nenoliedz arī pasūtītājs – Nacionālais veselības dienests, kas uz jautājumu, vai tiešām pasūtījāt tik lēnu sistēmu, stomīgi atbild, ka vispār jau projekts ir mētāts no iestādes uz iestādi, prasības rakstījuši vairāki cilvēki utt. Šķiet, ka patiešām dabūts ir tas, kas ticis pasūtīts.

Cita lieta, ka pasūtītais produkts nevienu īsti neapmierina. Un stāstīt, ka ilgajā produkta gatavošanas procesā ir mainījušās garšas izjūtas un tādēļ ir tikai normāli, ka piedāvātais īsti negaršo, ir, mazākais, bezatbildīgi. Ir atklāti jāpasaka: nav normāli, ja tiek piedāvāts produkts, par kuru visiem ir skaidrs, ka tā derīguma termiņš ir beidzies.

Turklāt tam visam klāt nāk vēl divas sliktas ziņas. Pirmā – nav neviena atbildīgā par to, ka iztērētie desmit miljoni ir izplekarēti. Turklāt igauņi par šo summu ieviesa visu e-veselības sistēmu, par kuru kā par veiksmes stāstu ārvalstu žurnālistiem Igaunijas prezidentūras laikā ES stāstīja Igaunijas prezidente. Tikmēr mēs par analogu summu esam spējuši palaist tikai divus sistēmas moduļus – e-receptes un e-darbnespējas lapas, turklāt neapmierinošā kvalitātē. Svarīgākais e-veselības mērķis – panākt, ka katra pacienta virtuālajā profilā ir pieejama visa viņa medicīniskā vēsture, visi izmeklējumu rezultāti – tā arī nav sasniegts. Otra sliktā ziņa ir tā, ka, saskaņā ar veselības ministres padomnieces e-veselības projekta jautājumos Ilzes Āboliņas publiski pausto, pašlaik nav naudas, lai veiktu vērienīgas izmaiņas un uzlabojumus e-veselībā. Tā tiek piedāvāts dzert atšālējušos e-veselības vīnu, mierinot sevi ar domu, ka «pa galvu sit» tik un tā.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 07. februāris plkst. 6:04

Šis ir nopietns temats, un karstu to nevajag strēbt, tomēr ļoti daudzi darba devēji apliecinās, ka darbaspēka izaicinājumi sen pārkāpuši sportiska azarta slieksni un kļuvuši par sērgu.

2018. gada 06. februāris plkst. 7:54

Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

2018. gada 05. februāris plkst. 6:17

Diemžēl jau no projekta iesākuma nepamet iespaids, ka baltieši ieturējuši pēc neatkarības atgūšanas ieviesto tradīciju savtīgo interešu dēļ visu kaut cik prātīgo kopīgu projektu jomā norakt.

2018. gada 02. februāris plkst. 6:29

Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

2018. gada 31. janvāris plkst. 7:51

Visai pasaulei vēlreiz būs zināt, ka Donaldam Trampam ASV vienmēr pirmajā vietā, un tāpat vajadzētu rīkoties arī citu valstu vadītājiem.

Nepalaid garām

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem aptuveni...

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem...