Redakcijas komentārs: Nemirstīgais mironis

2018. gada 17. janvāris plkst. 6:39
Autors: Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris šonedēļ paziņoja, ka uzņēmuma mantu izsolīs pa daļām, kā nekā jēdzīga vienošanās starp valsti un potenciālo investoru Igoru Šamisu neesot panākta, jo vienīgā kaut cik nopietnā «precinieka » piedāvājums esot bijis ne vairāk un ne mazāk kā nepārliecinošs. Tas nav raisījis ticību investora apņēmībai pamirušo metalurģijas milzi iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Lai gan tieši to I. Šamiss vismaz publiski ir apņēmies. Tomēr varētu arī saprast pretējo, jo laikam jau ne īsti līdz galam iekārotajai metalurģijas «līgavai» prāvs sūras pieredzes pūrs un arī šāda veida biznesa izredzes izmaksu un mūsdienu tirgus apstākļos ir drīzāk paradoksālas, nekā akmenī kaltas. Līdz ar to rodas sajūta, ka līgava zaudējusi pievilcību tik ļoti, ka to laulības gultas vietā nu gaida kaps. Un patiesībā tieši tas tika arī piesaukts un pareģots jau iepriekš. Dzelzs lēdijas gals.

Tomēr fināls tiek atlikts atkal un atkal, un interesanti, ka šajā balagānā tomēr figurē investors ar apgalvojumiem par miljonu sagādāšanu teikuma sākumā un norādēm uz nepārliecinātību par šo lēmumu un nepieciešamību testēt rūpnīcu teikuma beigās. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka nodomi kausēt un velmēt esot reāli un drīzāk nav saprotama valsts nostāja, tielējoties ap rūpnīcas vraku un cerot uz nez kādu naudu, jo, citējot I. Šamisu, citas valstis «šādus uzņēmumus pārdodot par vienu eiro». Kamēr risinās meksikāņu mīlas seriāls (kurā neizbēgama varētu būt gan vienpusēja mīla, gan naudas zaudēšana, gan kāda iesaistītā nāve), kādreiz varenā mašīnbūves un metālapstrādes nozare mūsu zemē piedzīvo likumsakarīgu norietu ne tikai līdz ar konkrētā uzņēmuma aizraidīšanu pa skuju taku, bet arī komplektā ar elektroenerģijas izmaksu straujo lēcienu ražotājiem, padarot šāda veida uzņēmuma atjaunošanu un atgūšanos par tādu veiksmes stāstu, kura Latvijā nebūs. Acīmredzot neizbēgama būs atmirušās metalurģijas Mekas palaišana otrreizējā apritē – citiem ražotājiem ar labākām izredzēm.

Neatbildēts ir jautājums (tiesa, ar skaidri saprotamu potenciālo atbildi) par to, kas notiks ar valsts ieguldīto naudu metalurga mīta uzturēšanā. Ministrs atjautīgi atzīmēja, ka valsts kā kreditore esot ieinteresēta «atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu, tāpēc nav ieinteresēta izpārdot uzņēmuma aktīvus kā lūžņus». Un tomēr daudziem metalurga sāgas vērotājiem ir skaidrs, ka veiksmes stāsts pārvērties valsts naudas pārkausēšanā... jau piesauktajos lūžņos.