Redakcijas komentārs: Pilnā ātrumā uz priekšu

2018. gada 22. janvāris plkst. 8:10
Autors: Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks
Sadaļa: DB Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Bloomberg ziņoja par Austrumeiropas un Centrāleiropas nekustamo īpašumu tirgu, kas pieņemoties karstumā, sasniedzot pirmskrīzes izaugsmes tempu. Citējot Bloomberg, tirgus attīstību atsevišķās valstīs varot raksturot ar vārdiem «pilnā ātrumā uz priekšu». Pašlaik tas gan vairāk attiecas uz tādām valstīm kā Čehija, Rumānija, Ungārija vai Polija, taču vēsmas no mūsu nosacītā reģiona dienvidu gala atpūš arī līdz Latvijai.

Paredzams, ka šīs pūsmas varbūt gluži brāzmās nepārvērtīsies, jo pa ceļam būs zaudējušas daļu spēka, tomēr vējš – vairāk vai mazāk – jūtams būs. Pašlaik situācija pie mums vēl ir visai rāma, un Latviju no minētajām valstīm atšķir gan nosacīti mierīgāka izaugsme nekustamā īpašuma tirgus un būvniecības jomā, gan arī politiski vismaz pašreiz, šķiet, esam stipri lēnprātīgāki un stabilāki. Tikmēr čehi un rumāņi mij savas valdības, bet poļi aiz ūsām rausta Eiropas Savienības postulātus. Tomēr šķiet, ka politiskās virmošanās sevišķi neietekmē nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi un arī šīs jomas investori vispirms vēlas dzirdēt prognozes par Austrumeiropas ekonomisko potenciālu, un tikai pēc tam viņu dzirdes kanāli uztver ķildas parlamentos un valdībās. Šajā jomā Latvija it kā būtu pat pārāka – izaugsme tiek solīta apņēmīgi, un arī politika tiek turēta zināmos grožos. Protams, tajā pašā laikā par labi saturētu nevar dēvēt mūsu lielākās kaimiņvalsts ārpolitiku, kas, iespējams, tieši vai netieši, tomēr atstāj zināmu ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem.

Arī Eurostat apkopotie dati apliecina Latvijas potenciālu tuvoties statusam «pilnā ātrumā uz priekšu», jo Latvijā mājokļu cenu kāpums aizvadītā gada nogalē bijis straujāks nekā ES vidēji. Salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas ievērojami – par 9,5%. Visaugstākais cenu kāpums bija vērojams jau piesauktajā Čehijā (12,3%). Ungārijā cenas piebriedušas par 10,2%, savukārt kaimiņos Lietuvā – par 8,5%, bet Igaunijā – vien par 4,7%. Dati kopumā apliecina tendences esamību un ļauj izteikt minējumu, ka šis cenu «vilciņš» mūspusē iegriezīsies straujāk. DB jau rakstīja (02.01.), ka eksperti prognozē to, ka nekustamā īpašuma tirgus šajā gadā turpinās uzņemt apgriezienus, tostarp dažādiem attīstītājiem sākot ilgi gaidīto projektu būvniecību. Tas gan varētu dot impulsu būvniecības izmaksu pieaugumam. Latvijā, tāpat kā citās tuvākās un tālākās valstīs, nav vienprātības par to, kā definēt situāciju – par burbuļa veidošanos vai normālu attīstības ciklu. Sauc kā gribi, bet fakts, ka mājokļu cenu sadārdzinājums Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, sāk atgādināt tos apstākļus, kādi pirms desmit gadiem ievadīja nekustamo īpašumu tirgus burbuli, noveda pie plīšanas un sekojošās finanšu krīzes. Tajā pašā laikā, iespējams, Latvijas iedzīvotāji vēl atceras dziļo kritienu lejup un lēno atkopšanos, jo hipotekāro kredītu alkas vēl nav modušās tik aktīvi kā kaimiņvalstīs.